Alpīno augu audzēšana siltumnīcā
Audzēšana siltumnīcā
Alpīno augu audzēšana siltumnīcā atšķiras no siltumu mīlošu dārzeņu audzēšanas: bieži vajadzīgs nevis karstums, bet jumts, kas pasargā no ilgstoša lietus, un iespēja ātri izvēdināt telpu. Par alpīnajiem dēvē augus ar atšķirīgu izcelsmi, augšanas sezonu un ziemcietību, tāpēc viens temperatūras un laistīšanas režīms neder visai kolekcijai. Šajā ceļvedī aplūkots, kā izvērtēt gaismu, gaisa kustību, substrātu, mitrumu un ziemošanu, lai siltumnīcā saglabātu augiem piemērotus apstākļus.
Siltumnīcas izvēle 1
Siltumnīca alpīnajiem augiem galvenokārt pasargā no lietus
Alpīno augu kolekcijai siltumnīca bieži vajadzīga kā aizsegs pret ilgstošu lietu, īpaši podos audzētiem augiem un stādījumiem, kuru lapām vai vainagam nevajadzētu ilgstoši palikt slapjam. Kalnu nogāzēs sastopamas sugas bieži aug vēsā, gaišā un labi drenētā vidē, tomēr šīs īpašības nav vienādas visiem augiem, ko dēvē par alpīniem. Stikls pats par sevi nenodrošina vēsumu: saulainā dienā telpa var strauji sasilt, bet pēc laistīšanas mitrums var uzkrāties. Tāpēc siltumnīcas mērķis parasti nav izveidot siltu, noslēgtu telpu, bet gan ierobežot pārlieku slapjumu un saglabāt iespēju regulēt gaisa apmaiņu. Vispirms izvērtējiet, kuriem kolekcijas augiem aizsegs patiešām vajadzīgs un kurā sezonā tas būs noderīgs. Ja problēma rodas tikai ilgstoša rudens lietus laikā, audzēšana zem stikla visu gadu nav pašsaprotama izvēle. Savukārt augiem, kurus paredzēts turēt siltumnīcā pastāvīgi, jāizvērtē gan vasaras karstums, gan ziemas apstākļi. Šādi kolekcijas vajadzības var salīdzināt ar siltumnīcas izmantošanas iespējām, nevis pieņemt, ka visiem augiem zem jumta klāsies labāk.
Pirms izvēles noskaidrojiet, kāda problēma jārisina: ilgstoši slapjas lapas, ūdens uzkrāšanās podos vai pārlieku mitrs ziemas periods nav viens un tas pats. Jumts var mazināt tiešu nokrišņu ietekmi, bet neaizstāj podu drenāžu un vēdināšanu. Plānojot platību, paredziet ne tikai vietu augiem, bet arī ejas un piekļuvi kopšanai. Piemēram, siltumnīcai ar Accoya norādītie platību varianti ir no 3,77 m² līdz 18,84 m². Šie skaitļi palīdz salīdzināt telpas mērogu, taču nepasaka, cik daudz vietas paliks plauktiem vai darba virsmai. Pirms lēmuma uzmetiet plānu, atzīmējot podus, eju un vietu, kur augus pārstādīt.
Alpīno augu sugu atšķirīgās prasības
Apzīmējums «alpīnie augi» ietver sugas ar atšķirīgu izcelsmi, augšanas ciklu un ziemcietību. Viena var būt pielāgojusies sausām, saulainām klinšu spraugām, cita — vēsākām vietām ar vienmērīgāku mitrumu vai citādu augsnes reakciju. Arī augi, kas dārzkopībā tiek piedāvāti akmensdārziem, ne vienmēr savvaļā aug augstkalnē. Tādēļ nevajadzētu visai kolekcijai noteikt vienu temperatūras, ēnojuma un laistīšanas režīmu. Pierakstiet sugas un šķirnes nosaukumu, kā arī noskaidrojiet, vai augam vajadzīgs ziemas miera periods, cik saulainu vietu tas panes un kādam substrātam dod priekšroku. Šīs ziņas ir ērtāk salīdzināt, ja katram augam izmantojat vienādu pieraksta kārtību: atsevišķi norādiet gaismu, mitrumu augšanas laikā un ziemošanas prasības. Tā būs redzams, kuri augi var atrasties vienā kopšanas grupā un kuriem vajadzīga cita vieta. Neskaidru prasību gadījumā neatstājiet pierakstā tikai vispārīgo norādi «alpīns». Saglabājiet precīzo nosaukumu un noskaidrojiet trūkstošo informāciju, pirms augu pievienojat grupai ar noteiktu laistīšanas vai ziemošanas režīmu.
Atšķirīgās prasības labi ilustrē trīs pazīstami piemēri. Primula auricula jeb aurikula dod priekšroku gaišai, vēsai un gaisīgai vietai; karsts, nekustīgs gaiss tai nav piemērots, un lietus aizsegs var palīdzēt izvairīties no ilgstošas samirkšanas. Gentiana acaulis piemērotāka ir gaiša vieta un vēsa sakņu zona, taču augšanas laikā substrāts nedrīkst ilgstoši izžūt vai palikt pārmitrs. Savukārt Sempervivum tectorum labi aug pilnā saulē, ja liekais ūdens brīvi aizplūst, un parasti ir ziemcietīgs. Šie piemēri parāda, kāpēc gaismas un aukstuma prasības jānoskaidro katram augam, nevis jāsecina tikai pēc apzīmējuma «alpīns».
Siltumnīcas izvēle 2
Gaismas daudzumu nosaka suga un siltumnīcas novietojums
Izvēloties vietu, vērojiet, cik ilgi tajā iespīd saule un kā ēnojums mainās dienas un sezonas gaitā. Koki, dzīvžogs, ēkas un siltumnīcas konstrukcija var noēnot augus dažādos laikos; vasarā koku lapotne var ietekmēt gaismas daudzumu citādi nekā agrā pavasarī. Stiklotā telpa turklāt var kļūt karsta arī tad, ja ārā šķiet patīkami vēss, tāpēc nevajadzētu vienkārši izvēlēties vietu ar visilgāko tiešo sauli. Salīdziniet plānoto vietu ar konkrēto augu prasībām un, ja kolekcijā ir gan saulmīļi, gan sugas, kas nepanes karstu pusdienlaika sauli, ieplānojiet tām atšķirīgas zonas. Novērojumus atzīmējiet vienkāršā plānā: kur saule iespīd no rīta, kas paliek ēnā pusdienlaikā un kur gaisma nonāk vakarā. Atzīmējiet arī novērojuma laiku un sezonu, lai viena apmeklējuma iespaidu neattiecinātu uz visu gadu. Ja siltumnīca jau uzstādīta, vērtējiet gaismu tieši paredzētajā podu vietā, nevis tikai pie ieejas. Šāds plāns ļauj izvēlēties sākotnējo augu izvietojumu un vēlāk saprast, kāpēc konkrētam podam vajadzīga cita vieta.
Novietojiet zemākos podus tā, lai tos neaizēnotu augstāki augi, un atstājiet iespēju tos pārvietot, ja sezonas gaitā gaisma izrādās nepietiekama vai pārlieku spēcīga. Pirms augus pārvietojat no āra, ņemiet vērā, ka jauns saules un siltuma režīms var prasīt pakāpenisku pielāgošanos. Siltumnīcas platība ir tikai viens no plānošanas faktoriem: T veida oranžērijas siltumnīcām norādītais diapazons ir no 16,52 m² līdz 30 m², bet tas nepasaka, cik saulaina būs izvēlētā vieta. Novērtējiet arī apkārtējo ēnojumu un piekļuvi, lai augus varētu pārkārtot, tos nesablīvējot.
Regulāra vēdināšana palīdz ierobežot pārkaršanu
Daudziem alpīnajiem augiem piemērotāka ir gaisa apmaiņa nekā silta, mitra un noslēgta vide. Saules sasildīta siltumnīca var ātri kļūt pārāk karsta, bet pēc laistīšanas vai lietainām dienām uz stikla un augu virsmām var veidoties kondensāts. Vēdināšana palīdz mainīt gaisu un mazināt ilgstošu mitrumu, taču nav viena atvēršanas grafika, kas derētu visiem laikapstākļiem un sugām. Vērojiet telpas temperatūru un kondensātu, īpaši pavasarī, kad ārā vēl ir vēss, bet saulē siltumnīca jau uzkarst. Stiprs vējš var ātri izžāvēt podus, tāpēc novērtējiet ne tikai siltumu, bet arī gaisa kustības stiprumu. Ikdienā svarīgi saprast, vai vēdināšanu varēsiet pielāgot mainīgiem laikapstākļiem arī tad, ja siltumnīcai netuvojaties vairākas stundas. Pirms augu izvietošanas izplānojiet piekļuvi atverēm, lai to lietošanai nebūtu jāpārvieto podu rindas. Pēc vēdināšanas novērtējiet rezultātu: vai karstums mazinās un slapjās virsmas žūst. Ja pārmaiņas nav pietiekamas, pārskatiet atveru lietošanu un augu sablīvējumu, nevis uzskatiet vienu atvērtu vēdlūku par pietiekamu visos apstākļos.
Izvēloties konstrukciju, pārbaudiet konkrēto atveru skaitu, novietojumu un to, kā tās iespējams lietot ikdienā; no siltumnīcas formas vien nevar secināt, cik efektīvi tā vēdināsies. Arī piramīdas tipa siltumnīcas forma pati par sevi nesniedz informāciju par vēdlūku skaitu vai citu atvērumu izvietojumu. Salīdziniet tehnisko aprakstu un pārliecinieties, ka paredzētās atveres būs ērti sasniedzamas un lietojamas. Ja augi atrodas vairākos līmeņos, sekojiet temperatūrai pie to lapām, nevis paļaujieties uz sajūtu pie durvīm. Atveru stāvoklis diennakts gaitā jāpielāgo apstākļiem: svarīgi ir laikus novērst pārkaršanu un nepieļaut mitra gaisa uzkrāšanos.
Siltumnīcas izvēle 3
Lietus aizsegs neatceļ drenāžas un laistīšanas vajadzību
Siltumnīcas jumts samazina tiešu lietus ietekmi, taču mitrums var nonākt pie augiem ar vēja iepūstu lietu, kondensātu un laistīšanu. Ja pilieni no stikla krīt uz podiem vai lapām, jumta aizsegs ne vienmēr novērš ilgstošu samirkšanu. Pārbaudiet, vai podos ir brīva ūdens notece un vai tie nestāv paplātē ar ūdeni, ja konkrētajai sugai tas nav piemērots. Starp podiem atstājiet vietu gaisa kustībai. Augus, kuru lapojumam vajadzīgs sausāks režīms, nenovietojiet cieši blakus ilgstoši slapjiem stādījumiem. Pēc laistīšanas izvērtējiet, cik ātri lapas un substrāta virskārta nožūst. Ja problēma atkārtojas vienā vietā, noskaidrojiet, no kurienes ūdens tur nonāk: vai tas pil no jumta, iztek no blakus poda vai paliek pēc laistīšanas. Šīs situācijas prasa atšķirīgu rīcību, tāpēc vienkārša laistīšanas samazināšana ne vienmēr atrisinās nevēlamo slapjumu. Pārbaudiet arī virsmu zem poda, kur ūdens uzkrāšanos no augšas var nepamanīt. Vērtējiet lapu samirkšanu un substrāta mitrumu atsevišķi, lai varētu saprast, kas tieši jāmaina kopšanā vai izvietojumā.
Laistīšanas piederumiem, etiķetēm un podiem var būt vajadzīga atsevišķa glabāšanas vieta, taču nodalījuma iespējas jāvērtē pēc konkrētā plānojuma. Stikla siltumnīcai ar Accoya un noliktavas nodalījumu norādītā platība ir no 5,52 m² līdz 28,08 m²; šis diapazons nepasaka, cik liela daļa paredzēta augiem vai kāds ir nodalījuma izkārtojums. Pirms izvēles pārbaudiet izkārtojumu un to, vai piekļuve augu zonai paliek ērta. Arī tad, ja lietus siltumnīcā neiekļūst, augi joprojām jālaista atbilstoši sugai, sezonai, poda izmēram un faktiskajam substrāta mitrumam.
Dienas un nakts temperatūras svārstības
Temperatūras režīmu nosaka gan sugas prasības, gan siltumnīcas vieta un laikapstākļi. Skaidrā dienā telpa var sasilt straujāk nekā gaidīts, bet pēc saulrieta temperatūra var mainīties. Tāpēc noder termometrs ar minimālās un maksimālās temperatūras rādījumiem; novietojiet to augu tuvumā, nevis tiešos saules staros. Vērtējiet abus rādījumus, jo patīkama temperatūra apskates brīdī vēl neatklāj, cik karsts bijis dienā vai cik auksts naktī. Neizvēlieties vienu universālu temperatūras mērķi visai kolekcijai: dažām sugām vajadzīgs ziemas miera periods, bet citas jāpasargā no ilgstoša sala. Pirms rādījumu salīdzināšanas pārliecinieties, par kuru vietu siltumnīcā tie liecina. Mērījums pie durvīm nav automātiski attiecināms uz visiem plauktiem, tāpēc īpaši pievērsieties vietām, kur paredzēti jutīgākie augi. Salīdziniet līdzīgus laikapstākļus ar atšķirīgu vēdināšanu, lai novērtētu, kā jūsu siltumnīcā iespējams ierobežot karstumu. Savukārt ziemas minimumus vērtējiet kopā ar katra auga ziemošanas prasībām. Šāda pieeja palīdz atšķirt vasaras pārkaršanas problēmu no nepietiekamas aizsardzības aukstajā sezonā.
Sugas audzēšanas aprakstā meklējiet gan ziemas aukstumizturību, gan jutību pret vasaras karstumu; viens rādītājs neaizstāj otru. Salīdzinot modeļus, Bloomcabin Prestige nosaukums pats par sevi nepasaka, kāda būs temperatūra konkrētajā novietojumā. Izvērtējiet, vai izvēlētajā vietā būs iespējams laikus vēdināt un vajadzības gadījumā nodrošināt ēnojumu, kā arī pārbaudiet katras siltumnīcas faktiskās atveres. Pirmajā sezonā pieraksti palīdz pamanīt atkārtojošos karstuma vai aukstuma periodus. Tie ir praktiskāks pamats augu pārkārtošanai nekā pieņēmums, ka stikla telpā temperatūra vienmēr būs vienmērīga.
Siltumnīcas izvēle 4
Substrātu pielāgojiet konkrētās sugas saknēm
Alpīnajiem augiem nav viena universāla substrāta. Dažas sugas savvaļā aug kaļķainās klinšu spraugās, citām piemērotāka var būt cita augsnes reakcija un vienmērīgāks mitrums. Izvēloties maisījumu, noskaidrojiet, vai augam vajadzīgs kaļķains vai skābāks substrāts, cik ātri tam jānovada liekais ūdens un vai sakņu kamols drīkst starp laistīšanas reizēm izžūt. Porainas, minerālas sastāvdaļas var uzlabot drenāžu, taču ar to vien nepietiek, lai noteiktu piemērotu maisījumu visām sugām. Izmantojiet auga audzēšanas aprakstu, nevis vienu recepti visai kolekcijai. Pārstādot saglabājiet pierakstu par izmantoto maisījumu, lai vēlāk varētu salīdzināt tā žūšanu ar laistīšanu un auga stāvokli. Ja divi augi ievietoti atšķirīgos substrātos, neuzskatiet vienādu laistīšanas biežumu par pašsaprotamu pat tad, ja podi izskatās līdzīgi. Novērojiet katru atsevišķi un pārmaiņas vērtējiet pēc konkrētās sugas vajadzībām. Ja maisījums izrādās nepiemērots, pieraksts palīdzēs saprast, ko nākamajā pārstādīšanā mainīt. Tas ir lietderīgāk nekā katru reizi izmēģināt citu maisījumu, nesaglabājot informāciju par iepriekšējo.
Laistiet pēc vajadzības, nevis pēc nemainīga nedēļas grafika: žūšanas ātrumu ietekmē pods, substrāts, vēdināšana un laikapstākļi. Grupējiet augus ar līdzīgām mitruma prasībām, lai vienas sugas kopšana nekļūtu par citas pārlaistīšanu. Ja plānojat vairākas zonas, kurās augiem vajadzīgs atšķirīgs substrāts vai laistīšana, vispirms iezīmējiet to izvietojumu uz grīdas plāna. Plašās siltumnīcas norādītais platību diapazons ir no 47 m² līdz 70 m², taču platība pati par sevi nenosaka, cik daudz vietas paliks katrai zonai. Rēķiniet arī ejas un piekļuvi podiem, lai varētu pārbaudīt mitrumu un laistīt, nesabojājot blakus esošos stādījumus.
Augu grupēšana un piekļuve podiem
Plauktus, podus un zemākus stādījumus izvietojiet tā, lai augi neaizsegtu cits citam gaismu un gaiss varētu brīvi kustēties. Augstākas sugas nelieciet priekšā zemiem spilvenveida augiem, ja tas tiem atņem vajadzīgo sauli. Atstājiet pietiekami daudz vietas, lai podu varētu izcelt, izlasīt etiķeti un pārbaudīt substrātu. Augus ir ērtāk grupēt pēc kopšanas prasībām, nevis tikai pēc poda lieluma vai ziedēšanas laika. Ja izmantojat vairākus plauktu līmeņus, pārbaudiet, vai augšējie augi neaizēno apakšējos un vai visos līmeņos ir piemērota temperatūra. Pirms aizpildāt plauktu, izmēģiniet, vai varat ērti izņemt arī tālākajā rindā novietotu podu, neaizskarot blakus esošos augus. Atsevišķu vietu paredziet podiem, kurus vajadzēs biežāk apskatīt vai pārvietot sezonas gaitā. Etiķetes novietojiet salasāmi, lai auga noteikšanai nebūtu ikreiz jāpārkārto visa grupa. Ja kāda poda kopšana regulāri prasa pārvietot vairākus citus, izvietojumu ir vērts mainīt. Pieejamība ir daļa no ikdienas kopšanas, nevis tikai jautājums par to, cik daudz podu izdodas novietot uz plaukta.
Plānojot platību, atdaliet augu izvietošanai paredzēto laukumu no ejām, pārstādīšanas vietas un instrumentu glabāšanas. Siltumnīcas grīdas platība nav tas pats, kas augu galdu vai plauktu virsmas laukums, tāpēc uzmetumā iezīmējiet plauktu dziļumu un piekļuvi katrai rindai. Piemēram, Classic stikla siltumnīcām norādītais platību diapazons ir no 3,77 m² līdz 28,08 m². Salīdzinot variantus, vērtējiet konkrēto izmēru un plānojumu, nevis tikai kopējo skaitli. Brīva eja atvieglo arī regulāru vēdināšanu un podu pārvietošanu, kad mainās gaismas vai mitruma apstākļi.
Siltumnīcas izvēle 5
Ziemošanu plānojiet pēc sugas ziemcietības
Lietus aizsardzība ziemā nav tas pats, kas aizsardzība pret salu. Neapsildīta siltumnīca nav garantēti no sala pasargāta telpa, un tās temperatūra var mainīties līdz ar laikapstākļiem un konkrēto novietojumu. Daļai alpīno augu vajadzīgs vēss miera periods, savukārt citu sugu aukstumizturība var būt ierobežotāka. Pārbaudiet prasības konkrētajai sugai vai šķirnei, pirms izlemjat, vai augu atstāt ārā, novietot zem jumta vai pārvietot citur. Podos audzēta auga saknes ir citādos apstākļos nekā dobē augošam augam, tāpēc dobē norādīto ziemcietību automātiski neattieciniet uz augu mazā podā. Pirms aukstās sezonas sadaliet kolekciju pēc paredzētās ziemošanas vietas un atzīmējiet, kuriem augiem vajadzīgs tikai lietus aizsegs, bet kuriem jāizvērtē arī aizsardzība pret aukstumu. Ja kāda auga prasības vēl nav skaidras, neatlieciet to noskaidrošanu līdz sala iestāšanās brīdim. Paredziet piekļuvi podiem arī ziemā, lai varētu pārbaudīt substrāta mitrumu un vajadzības gadījumā mainīt izvietojumu. Ziemošanas plānam jāaptver gan vietas izvēle, gan iespēja augus regulāri apskatīt.
Sienas tuvums var ietekmēt gaismu un siltuma apstākļus, taču no nosaukuma vien nevar secināt, ka ziemā augi būs pasargāti no sala. Sienas stikla siltumnīca jāizvērtē pēc konkrētās vietas: pievērsiet uzmanību ēnai, gaisa apmaiņai un tam, kā mainās temperatūra diennakts gaitā. Ja ziemas režīms kolekcijai ir svarīgs, sekojiet temperatūrai faktiskajā augu zonā, nevis pieņemiet, ka blakus esoša siena nodrošinās noteiktu minimumu. Atšķiriet arī auga vajadzību pēc vēsa miera perioda no vajadzības pasargāt to no ilgstoši slapja substrāta. Tādējādi varēsiet izvēlēties katrai sugai piemērotu ziemošanas vietu.
Pieraksti palīdz pielāgot apstākļus kolekcijai
Pie katra poda norādiet auga nosaukumu un saglabājiet informāciju par tā gaismas, mitruma un ziemas prasībām. Tas ir īpaši noderīgi, ja kolekcijā ir līdzīgas sugas ar atšķirīgām kopšanas vajadzībām vai ja augus pārkārtojat sezonas gaitā. Vienkāršā pierakstā iekļaujiet temperatūras minimumu un maksimumu, vēdināšanas laiku, laistīšanu un to, vai konkrētajā dienā siltumnīca saņēma tiešu sauli. Pēc vairākām nedēļām būs vieglāk salīdzināt rādījumus ar augu stāvokli un saprast, vai atšķirību rada gaisma, mitrums vai temperatūras svārstības. Atzīmējiet arī poda pārvietošanu vai pārstādīšanu, lai vēlāk zinātu, kuri apstākļi ir mainījušies. Ierakstiem nav jābūt gariem: svarīgāk ir lietot vienādus apzīmējumus un saglabāt datumus. Kopējos siltumnīcas novērojumus varat pierakstīt vienuviet, bet pie konkrētā auga atzīmēt tikai tā kopšanu un pamanītās izmaiņas. Tā informācija nepazudīs atkārtotos ierakstos un būs pārskatāma arī nākamajā sezonā. Atcerieties, ka viens novērojums vēl neatklāj vienīgo problēmas cēloni; meklējiet sakarības vairākos ierakstos, nevis izdariet secinājumu pēc vienas dienas.
Pārbaudiet lapas, augšanas formu un substrāta žūšanu, bet izmaiņas vērtējiet kopā ar konkrētās sugas prasībām. Izstīdzējusi augšana var būt saistīta ar gaismas trūkumu, taču jāņem vērā arī citi apstākļi; savukārt ilgstoši slapjš pods ir iemesls pārskatīt drenāžu un laistīšanu. Mainiet vienu faktoru vienlaikus, piemēram, pārvietojiet augu uz gaišāku vietu vai uzlabojiet vēdināšanu, un novērojiet rezultātu. Šāda pieeja ļauj atšķirt siltumnīcas kopējo mikroklimatu no atsevišķa poda problēmas. Laika gaitā izveidosies skaidrs priekšstats par to, kurām sugām siltumnīcas aizsegs palīdz un kuras labāk aug citur.
Biežāk uzdotie jautājumi
Vai alpīnajiem augiem siltumnīca ir jāsilda?
Ne visiem, un daudzām sugām silta vide nav vajadzīga. Daži alpīnie augi ir ziemcietīgi un tiem nepieciešams sezonāls miera periods. Noskaidrojiet konkrētās sugas aukstumizturību un nepārvērtiet lietus aizsegu par apsildāmu telpu bez vajadzības.
Kāpēc alpīnos augus audzēt siltumnīcā, ja tie ir ziemcietīgi?
Siltumnīca var pasargāt podus vai jutīgākus stādījumus no ilgstoša lietus un ļaut labāk kontrolēt mitrumu. Ziemcietība pati par sevi nenozīmē, ka augam patīk ilgstoši slapjš substrāts vai ka visām sugām vajadzīgs šāds aizsegs.
Vai visiem alpīnajiem augiem vajag tiešu sauli?
Nē. Sempervivum tectorum labi aug saulainā vietā, savukārt citām sugām var būt piemērotāka gaiša vieta bez karstas pusdienlaika saules. Gaismas prasības pārbaudiet katrai sugai vai šķirnei atsevišķi.
Cik bieži siltumnīcā jālaista alpīnie augi?
Vienota laistīšanas grafika nav. Ņemiet vērā konkrētās sugas prasības, substrātu un poda izmēru, kā arī to, cik ātri substrāts žūst attiecīgajos laikapstākļos. Lietus aizsegs samazina nokrišņu nonākšanu podā, bet neatceļ nepieciešamību uzraudzīt mitrumu.
Vai podos audzētus alpīnos augus ziemā var atstāt siltumnīcā?
Tas atkarīgs no sugas ziemcietības, poda un konkrētās siltumnīcas mikroklimata. Neapsildīta siltumnīca nav garantēti no sala pasargāta telpa. Pirms ziemošanas noskaidrojiet auga aukstumizturību un izvērtējiet, vai podam nepieciešama papildu aizsardzība.
Alpīno augu siltumnīcai nav jābūt siltai; tai jāatbilst konkrētās kolekcijas vajadzībām. Lietus aizsegs, pietiekama gaisma, regulējama vēdināšana un sugai piemērots substrāts palīdz nodrošināt vēsumu un novērst pārmērīgu slapjumu. Izvēlieties ziemošanas apstākļus katram augam atsevišķi un sekojiet temperatūras un mitruma izmaiņām sezonas gaitā. Tā kļūs skaidrs, kurām sugām siltumnīca patiešām ir noderīga.
