Kā izveidot atsevišķas laistīšanas zonas podiem un dobēm siltumnīcā

Laistīšana siltumnīcā
Podu substrāts un siltumnīcas dobju augsne var izžūt atšķirīgā tempā, jo atšķiras to mitruma rezerve, saknēm pieejamais tilpums un drenāža. Ja abu grupu laistīšanu vada viens taimeris, viena var saņemt par daudz ūdens, kamēr otrai tā pietrūkst. Atsevišķas laistīšanas zonas ļauj grafiku pielāgot katrai grupai, taču tās jāplāno pēc augu vajadzībām un izmērītās ūdens padeves, nevis tikai pēc tā, vai augi atrodas podā vai dobē.

Kāpēc podi un dobes bieži jālaista atsevišķi
Podā auga saknēm pieejamais substrāta daudzums ir ierobežots, tāpēc mitruma rezerve var sarukt ātrāk nekā dobē. To ietekmē poda tilpums un materiāls, substrāta sastāvs, sakņu masa un novietojums siltumnīcā. Neliels stāds un liels, lapains augs vienādos traukos vēl nenozīmē vienādu ūdens patēriņu. Dobē parasti ir lielāks augsnes tilpums, tomēr mitruma noturību maina tās struktūra, slāņa dziļums, drenāža un sakņu izplatība. Arī vienā dobē atšķirīga gaisma un gaisa kustība var ietekmēt izžūšanu. Tāpēc salīdziniet mitrumu pie saknēm, nevis tikai augsnes virsmu.
Ja podu un dobes laistīšanu vada viens kopīgs grafiks, ūdens abām grupām tiek padots vienā laikā un vienādu reižu skaitu. Tas var būt par biežu vienai grupai, bet par retu otrai; arī ūdens daudzums var atšķirties, ja līnijās ir dažādi pilinātāji. Atsevišķa zona ļauj mainīt vienas grupas laistīšanas biežumu vai ilgumu, nepārregulējot otru. Ar zonu šeit domāta augu grupa ar kopīgu, neatkarīgi vadāmu padevi, nevis tikai atsevišķs caurules atzars. Ja divas līnijas atveras reizē ar vienu kopīgu vadību, to grafiki joprojām nav nodalīti. Nošķiriet arī biežumu no ilguma: pirmais nosaka, cik bieži ūdens tiek padots, bet otrais — cik ilgi ilgst katra laistīšanas reize. Ja grupām vajadzīgs atšķirīgs intervāls starp laistīšanām, ar vienas līnijas padeves samazināšanu vien nepietiek, lai iegūtu neatkarīgu grafiku.
Grupējiet augus pēc līdzīgām mitruma vajadzībām
Pirms izvēlēties grafiku, pierakstiet, kas aug katrā podā un dobē, kāds ir substrāts vai augsne, cik liela ir sakņu zona un kur augi atrodas. Ņemiet vērā arī auga attīstības posmu: tikko iestādītam stādam un lielam, ražojošam augam var būt atšķirīgas vajadzības. Atzīmējiet, kuras vietas vairāk apspīd saule un kuras dienas laikā paliek ēnā. Šāda vienkārša uzskaite palīdz saprast, vai atšķirības rada pats augs, neliels substrāta tilpums, augsnes īpašības vai novietojums, nevis taimera iestatījums.
Nav jāizveido atsevišķa zona katram podam. Apvienojiet vienā grupā augus, kuru sakņu vide un novērotā izžūšana ir līdzīga; sāciet, piemēram, ar līdzīga izmēra podiem un vienādu substrātu. Savukārt podiem ar ļoti atšķirīgu tilpumu vai stādiem dažādos augšanas posmos var būt vajadzīgs atsevišķs grafiks. Arī dobe nav automātiski viena grupa, ja tajā ir dažādi augi vai augsnes mitrums mainās nevienmērīgi. Sadaliet zonu tad, ja pārbaudes atkārtoti rāda, ka vienai daļai grafiks neder, nevis tikai tāpēc, ka atšķiras kultūru nosaukumi. Sākotnējā sarakstā katrai grupai norādiet dažus pārbaudes augus un iemeslu, kāpēc tie apvienoti. Piemēram, atzīme par vienādu substrātu un līdzīgu izžūšanu ir noderīgāka par vispārīgu nosaukumu «podi». Vēlāk varēsiet salīdzināt, vai sākotnēji līdzīgās vajadzības saglabājušās vai grupu nepieciešams pārkārtot.
Uzzīmējiet siltumnīcas plānu pirms cauruļu izvietošanas
Vienkāršā siltumnīcas plānā iezīmējiet dobes, podu grupas, ūdens padeves punktu, vadības ierīces vietu un paredzētos cauruļu maršrutus. Pie katras līnijas pierakstiet, kuru augu grupu tā apkalpos. Atstājiet piekļuvi vārstiem, savienojumiem un filtram, ja tāds ir izvēlētajā sistēmā, lai tos varētu pārbaudīt, nepārvietojot stādījumus. Paredziet arī vietu, kur novietot podus, kas bieži tiek pārvietoti, un pārbaudiet, vai tie tiešām paliks tajā pašā zonā. Šāda shēma palīdz pamanīt pārāk garus vai neērti izvietotus atzarus, pirms tie traucē ikdienas darbam.
Ja vēl izvēlaties pašu siltumnīcu, piramīdas tipa siltumnīcai Oasis norādītais platības diapazons ir 5,53–18,9 m². Laistīšanas shēmu veidojiet konkrētajai izvēlētajai versijai un faktiskajam dobju un podu izkārtojumam. Uzzīmējiet to mērogā vai vismaz norādiet izmērus, pirms nosakāt, kur beigsies katra līnija. Atšķirīgi apzīmējiet podu un dobju atzarus, bet blakus pierakstiet zonas nosaukumu. Shēmā jāvar izsekot ceļam no padeves punkta līdz pēdējam izvadam, nesajaucot blakus esošās līnijas. Atzīmējiet arī vietas, kur caurules šķērso pārvietošanās ceļus vai kur jāpieiet savienojumiem. Tad varēsiet salīdzināt vairākus maršrutus un izvēlēties tādu, kas netraucē podu pārvietošanai un dobju kopšanai. Ja podu grupu paredzēts turēt pie dobes malas, parādiet to plānā kā atsevišķu grupu, nevis pievienojiet dobes līnijai tikai tuvuma dēļ. Pie zonas robežas norādiet vietu, kur attiecīgo atzaru varēs aizvērt vai pārbaudīt. Pirms aprīkojuma iegādes izstaigājiet iecerētos maršrutus tukšajā vai jau iekārtotajā siltumnīcā un salīdziniet zīmējumu ar reālo piekļuvi.
Atsevišķs caurules atzars vēl nenozīmē atsevišķu grafiku
Lai podiem un dobēm iestatītu atšķirīgus grafikus, katrai zonai vajadzīga neatkarīga vadība. To var nodrošināt atsevišķi vadības ierīces izvadi vai konkrētajai sistēmai piemēroti vārsti un to vadības ierīce, taču risinājums jāizvēlas pēc aprīkojuma norādījumiem. Vienkāršs T veida savienojums, kas sadala vienu līniju divās, pats par sevi neļauj noteikt atšķirīgu darbības laiku. Manuāli aizverams vārsts var palīdzēt pārslēgt padevi, bet tas nav tas pats, kas automātiski ieprogrammēts grafiks. Pirms iegādes noskaidrojiet, cik atsevišķu zonu ierīce spēj vadīt un kādi ir savietojamības nosacījumi.
Plānā atzīmējiet, kur atrodas vadības ierīce un kur sākas katras zonas atzars. Ja apsverat stikla siltumnīcu ar Accoya un noliktavas nodalījumu, kurai norādīts 5,52–28,08 m² platības diapazons, noliktavas nodalījumu iezīmējiet atsevišķi no audzēšanas platības. Laistīšanas līnijas paredziet vietām, kur atradīsies augi. Katram vadības izvadam piešķiriet tādu pašu nosaukumu kā atbilstošajai grupai shēmā, piemēram, «mazie podi» vai «kreisā dobe». Vadības ierīces izvēlē pārbaudiet ne tikai izvadu skaitu, bet arī to, vai katram iespējams atsevišķi iestatīt vajadzīgo biežumu un ilgumu. Ja vienai grupai paredzēta manuāla laistīšana, skaidri norādiet to uzskaitē, lai tā nepaliktu ārpus kopšanas plāna. Pirms visu grafiku saglabāšanas pārbaudiet katru izvadu atsevišķi un pārliecinieties, ka ūdeni saņem tieši paredzētā grupa. Tā varēsiet pamanīt sajauktus nosaukumus vai pieslēgumus, nevis vēlāk mēģināt tos izskaidrot ar augu atšķirīgajām vajadzībām. Saglabājiet shēmu pie vadības ierīces vai kopā ar augu uzskaiti, lai arī pēc pārkārtošanas būtu saprotams, kuru grupu ietekmē konkrētais iestatījums.

Pārbaudiet ūdens padeves spiedienu un plūsmu
Pirms izvēlaties taimeri, caurules un pilinātājus, noskaidrojiet, kādi spiediena un plūsmas nosacījumi tiem vajadzīgi. Salīdziniet ražotāja norādījumus ar ūdens avota iespējām un, ja nepieciešams, izmēriet padevi pie plānotā pieslēguma. Pārbaudei jāatbilst faktiskajam darbības režīmam: ja zonas paredzēts darbināt secīgi, vērtējiet tās šādi; ja reizē, pārbaudiet padevi arī ar vienlaikus atvērtiem atzariem. Ja ūdeni ņemat no tvertnes vai cita avota, nepieņemiet, ka sistēma darbosies tikai tāpēc, ka ūdens ir pieejams. Ja dati nav skaidri, saderību noskaidrojiet pie aprīkojuma piegādātāja vai laistīšanas speciālista.
Saskaitiet plānotos pilinātājus vai citus izvadus katrā zonā un izmantojiet konkrētā aprīkojuma norādītos parametrus, nevis miniet pēc siltumnīcas platības. Piemēram, Bloomcabin Prestige siltumnīcai norādīts 3,77–28,08 m² platības diapazons; šī informācija raksturo pieejamos izmērus, bet nepasaka konkrēto stādījumu ūdens patēriņu. Padeves prasību izvērtēšanai vajadzīgs faktiskās sistēmas apraksts: cik ir atzaru, kādi izvadi izvēlēti un kuras zonas darbosies vienlaikus. Pierakstiet šo informāciju blakus shēmai, lai, salīdzinot aprīkojumu, netiktu izmantoti atšķirīgi pieņēmumi. Ja podu grupai vēlāk pievienojat jaunus izvadus, atjaunojiet arī šo sarakstu un atkārtojiet padeves pārbaudi paredzētajā režīmā. Atsevišķi atzīmējiet, kuri parametri ir izmērīti un kuri vēl jānoskaidro, lai minējumu nesajauktu ar pārbaudes rezultātu. Ja sistēmas spiediens vai plūsma ir ārpus ražotāja paredzētā diapazona, mainiet komponentu izvēli vai lūdziet speciālistam pārbaudīt plānu, nevis mēģiniet kompensēt neatbilstību ar garāku taimera darbību. Aprīkojuma salīdzināšanā izmantojiet vienu un to pašu zonu plānu, lai izvēlētais risinājums atbilstu iecerētajai vadībai.
Iestatiet grafiku pēc reālās ūdens padeves
Vienāds darbības laiks divām zonām nenozīmē, ka augi saņems vienādu ūdens daudzumu. To ietekmē pilinātāju plūsma, to skaits un izvietojums, kā arī līnijas darbība. Pirms galīgā grafika iestatīšanas darbiniet katru zonu noteiktu laiku un savāciet ūdeni no vairākiem raksturīgiem izvadiem. Podu zonā pārbaudiet gan parastu, gan mazāku vai lielāku podu, ja tādi ir; dobē izvēlieties vairākas vietas gar līniju. Mērtrauks palīdz salīdzināt padevi, bet iegūtos datus izmantojiet kā sākumpunktu, nevis universālu normu visām kultūrām.
Pēc izmēģinājuma pārbaudiet mitrumu sakņu zonā un novērojiet, vai ūdens sasniedz paredzēto vietu, nevis vienkārši iztek caur poda drenāžas atverēm vai samitrina tikai augsnes virskārtu. Mainiet vienas zonas darbības ilgumu pakāpeniski un pēc tam atkārtojiet pārbaudi. Plašajai siltumnīcai Bloomcabin Oranžērija norādīta 47–70 m² platība; tās izvēlētais izmērs un augu izvietojums palīdz plānot cauruļvadus, savukārt grafiku pielāgo pēc izmērītās padeves un mitruma pie saknēm. Pierakstiet izmēģinājuma ilgumu un katrā mērtraukā savākto daudzumu, saglabājot norādi par attiecīgo izvadu. Ja vēlāk atkārtojat mērījumu, izmantojiet tās pašas vietas, lai rezultāti būtu salīdzināmi. Atšķirības starp izvadiem izvērtējiet pirms visa grafika maiņas. Kad padeve pārbaudīta, vērojiet arī to, kā mitrums mainās līdz nākamajai paredzētajai laistīšanai. Tas palīdz nošķirt divus jautājumus: vai vienā reizē ūdens nonāk sakņu zonā un vai intervāls starp reizēm ir piemērots attiecīgajai grupai. Nemainiet biežumu un ilgumu vienlaikus, ja vēlaties saprast, kura korekcija devusi vajadzīgo rezultātu.
Mitruma un ūdens sadales pārbaude visā zonā
Pirms secināt, ka grafiks ir pareizs, pārbaudiet vairākas vietas sakņu dziļumā. Poda virskārta var izskatīties sausa, lai gan dziļāk substrāts vēl ir mitrs; dobē virsmas krāsa arī ne vienmēr parāda mitrumu, kas pieejams saknēm. Pārbaudiet tipisku augu katrā grupā un, ja zonā ir dažādi izmēri, arī vienu no mazākajiem vai lielākajiem podiem. Mitruma mērītājs var palīdzēt salīdzināt vietas, taču izmantojiet to atbilstoši norādījumiem un vienādos apstākļos. Novērojiet arī drenāžu, lai pārmērīga laistīšana netiktu sajaukta ar pārāk mazu padevi.
Pārbaudiet arī pašu ūdens sadali: vienādu laiku savāciet ūdeni no pilinātājiem līnijas sākumā un tālākajā posmā. Ja starpība ir ievērojama, pirms taimera pārregulēšanas apskatiet, vai līnija nav saspiesta, savienojums nav vaļīgs vai kāds izvads nav aizsērējis. Stikla siltumnīcas Classic modelim norādītas 3,77–28,08 m² platības versijas; pārbaudes vietas atzīmējiet konkrētā izmēra siltumnīcas plānā gar faktiski uzstādīto līniju. Katrā vietā atsevišķi pierakstiet padevi un novēroto mitrumu, jo viens mērījums neaizstāj otru. Piemēram, vienāda ūdens padeve vēl nenozīmē, ka dažāda tilpuma podi izžūs vienlaikus. Savukārt sauss pods pats par sevi neparāda, vai ūdens tajā nav nonācis vai arī izvēlētais grafiks neatbilst auga vajadzībām. Izvēlieties vairākas raksturīgas vietas, nevis tikai visvieglāk sasniedzamo podu pie ieejas. Salīdzinājumam pārbaudiet tās līdzīgā brīdī attiecībā pret laistīšanu un pierakstiet šo laiku. Tīriet vai kopiet detaļas tikai tā, kā atļauj to ražotāja norādījumi. Vienmērīga padeve ir priekšnoteikums tam, lai grafika maiņa dotu paredzamu rezultātu.
Pielāgojiet grafikus laikapstākļiem un augu attīstībai
Laistīšanas vajadzības mainās, augiem augot un apstākļiem siltumnīcā mainoties. Saulaināks un siltāks periods var paātrināt izžūšanu, bet mākoņainā laikā tā var būt lēnāka; nozīme ir arī vēdināšanai, lapotnes lielumam un augu novietojumam. Tāpēc neatstājiet sākotnējo grafiku nemainīgu visu sezonu. Pārskatiet podu un dobju zonas atsevišķi, jo to mitruma rezerve un augu attīstība var mainīties dažādos tempos. Izmaiņas veiciet, balstoties uz mitruma pārbaudēm un augu stāvokli, nevis tikai uz kalendāru vai prognozi.
Ja podi un dobes atrodas atšķirīgā apgaismojumā, atzīmējiet to plānā, lai varētu saprast, kāpēc viena vieta izžūst ātrāk. Sienas stikla siltumnīcai norādīts 3,69–14,34 m² platības diapazons; izvēlētā izmēra plānā atsevišķi atzīmējiet saulainākās un ēnainākās augu grupas. Novērojumos norādiet arī dienas laiku, jo viens iespaids par apgaismojumu neapraksta visu dienu. Kad laikapstākļi mainās, vispirms salīdziniet mitrumu iepriekš izvēlētajās pārbaudes vietās un tikai tad lemiet par katras zonas grafiku. Nav nepieciešams vienādi pagarināt visu zonu laistīšanu, ja izmaiņas novērotas tikai vienā grupā. Tāpat pēc augu pārvietošanas neatstājiet tiem iepriekšējo grafiku tikai ieraduma dēļ. Pierakstiet pārvietošanas datumu, jauno vietu un to, kurai zonai augi tagad pieslēgti. Ja lielāki augi un jaunie stādi vairs neizžūst līdzīgi, pārskatiet grupējumu, nevis mēģiniet atrast vienu kompromisa iestatījumu visiem. Sezonas gaitā saglabājiet iepriekšējos iestatījumus salīdzināšanai, bet neatjaunojiet tos automātiski bez mitruma pārbaudes. Tādējādi grafika izmaiņas būs saistāmas ar konkrētiem novērojumiem.

Atrodiet aizsērējumus un noplūdes, pirms maināt grafiku
Nevienmērīga mitruma cēlonis ne vienmēr ir nepareizi izvēlēts darbības ilgums. Ja tikai viens pods ir sauss, pārbaudiet tā pilinātāju un savienojumu; ja sausas ir vairākas vietas līnijas beigās, izpētiet visu atzaru un padeves vienmērību. Savukārt pastāvīgi slapjš pods var liecināt par neatbilstošu izvadu, pārāk biežu grafiku vai sliktu drenāžu. Vispirms nosakiet, vai problēma skar vienu augu, visu zonu vai tikai tās daļu. Tad pārbaudiet, vai nav noplūdes, aizsprostojuma vai pārvietota poda. Grafika pagarināšana bez cēloņa pārbaudes var palielināt ūdens pārpalikumu citās vietās.
Periodiski apskatiet savienojumus, filtrus, ja tādi paredzēti, un līniju stāvokli; apkopes biežumu un tīrīšanu izvēlieties pēc aprīkojuma ražotāja norādījumiem. Ja maināt podu atrašanās vietas vai dobju izkārtojumu, atjauniniet plānu un pārbaudiet, vai jaunā grupa pieslēgta pareizajam atzaram. Siltumnīcai ar Accoya norādīti 3,77–18,84 m² platības varianti; apkopes shēmā ierakstiet konkrēto izvēlēto izmēru un faktisko līniju maršrutu. Pie problēmas vietas atzīmējiet, kas tika pamanīts un kāda darbība veikta, lai atkārtota sausuma vai pārmērīga mitruma gadījumā nebūtu jāsāk no jauna. Pēc savienojuma vai izvada apkopes atkārtoti palaidiet attiecīgo zonu un pārbaudiet rezultātu tajā pašā vietā. Tikai pēc tam vērtējiet, vai vēl vajadzīga grafika korekcija. Ja pārbaudes laikā kādu atzaru aizvērāt, beigās pārliecinieties, ka tas atgriezts paredzētajā darba stāvoklī. Atsevišķi fiksējiet arī īslaicīgas izmaiņas, piemēram, viena poda atvienošanu, lai tās vēlāk netiktu uztvertas kā pastāvīgs sistēmas risinājums. Sakārtotas atzīmes palīdz sasaistīt konkrēto podu vai dobi ar pareizo vārstu, savienojumu un grafiku.
Pierakstiet iestatījumus un pārskatiet zonējumu
Saglabājiet katras zonas nosaukumu, tai pieslēgtos augus, pilinātāju izvietojumu, grafika sākuma laiku un darbības ilgumu. Pierakstiet arī pārbaudes datumu, laikapstākļus un to, kāds bija mitrums pie saknēm pēc laistīšanas. Šāda uzskaite palīdz salīdzināt, vai izmaiņas tiešām uzlaboja situāciju, un mazina risku nejauši pārcelt vienas grupas iestatījumus uz citu. Mainiet vienu lietu vienlaikus — piemēram, tikai vienas zonas darbības ilgumu — lai varētu saprast, kuras izmaiņas ietekmēja rezultātu. Atjaunojiet pierakstus, kad mainās augu skaits, podu izmēri vai stādījumu izvietojums.
Pārskatiet zonējumu arī tad, ja siltumnīcā pievienojat jaunu dobi, pārvietojat podus vai pārkārtojat cauruļvadus. T veida oranžērijas siltumnīcai norādīts 16,52–30 m² platības diapazons; uzskaitē izmantojiet izvēlētā izmēra grīdas plānu un norādiet, kur atrodas katra laistīšanas grupa. Pēc pārkārtošanas salīdziniet augu sarakstu ar reālajiem pieslēgumiem, nevis tikai izlabojiet zīmējumu. Pārbaudiet, vai zonas nosaukums joprojām precīzi raksturo tai pievienotos augus un vai vadības ierīcē saglabāts paredzētais grafiks. Ja jaunie augi mitruma pārbaudēs atkārtoti atšķiras no esošās grupas, paredziet tiem atsevišķi vadāmu padevi vai pārvietojiet tos uz piemērotāku zonu. Pirms papildu aprīkojuma izvēles pierakstiet, tieši kāda neatkarība vajadzīga: cits laistīšanas biežums, ilgums vai abi. Tas ļauj salīdzināt risinājumus pēc konkrētas vajadzības, nevis vienkārši palielināt atzaru skaitu. Saglabājiet arī pārkārtošanas datumu un īsu pamatojumu. Kad nākamreiz vērtēsiet rezultātu, būs skaidrs, vai salīdzināt vienu un to pašu augu grupu vai jau mainītu zonu. Šādi pieraksti uztur saikni starp plānu, iestatījumiem un faktisko laistīšanu.
Biežāk uzdotie jautājumi
Cik laistīšanas zonu vajadzīgas siltumnīcā?
Fiksēta skaita nav. Podus un dobes bieži ir lietderīgi vadīt atsevišķi, bet arī katrā grupā augi var atšķirties pēc sakņu tilpuma, substrāta un mitruma vajadzībām. Veidojiet papildu zonu tad, ja vienas grupas grafiks citai regulāri ir par biežu vai retu.
Vai podus un dobes var laistīt ar vienu taimeri?
Var, ja abu grupu augiem piemērots vienāds grafiks un ūdens padeve ir pārbaudīta. Ja taimerim ir tikai viens kopīgi vadāms izvads, podiem un dobēm nevar iestatīt atšķirīgu darbības laiku. Neatkarīgai vadībai vajadzīgas atsevišķi kontrolējamas līnijas un savietojama vadības ierīce.
Kā noteikt, cik ilgi laistīt katru zonu?
Minūšu skaits pats par sevi nepasaka saņemto ūdens daudzumu. Darbiniet zonu noteiktu laiku, savāciet ūdeni no vairākām pilināšanas vietām un pārbaudiet mitrumu sakņu dziļumā pēc laistīšanas. Pēc tam pielāgojiet konkrētās zonas darbības ilgumu, nevis vienādi mainiet visus grafikus.
Vai visi podi jāiekļauj vienā zonā?
Nē. Sīkiem stādiem, lieliem augiem un podiem ar atšķirīgu substrātu var būt dažāds ūdens patēriņš un izžūšanas temps. Sākumā grupējiet tos pēc līdzīgām vajadzībām, bet pārbaudiet vairākus grupai raksturīgus podus. Ja vienā zonā daļa regulāri izžūst, kamēr citi podi paliek pārāk slapji, grupu sadaliet.
Vai mitruma sensors aizstāj augsnes pārbaudi?
Sensors var palīdzēt pamanīt mitruma pārmaiņas, taču tā rādījums attiecas uz vietu un vidi, kur tas atrodas. Novietojiet to atbilstoši ražotāja norādījumiem vietā, kas raksturo attiecīgās zonas substrātu vai augsni. Salīdziniet rādījumus ar mitrumu pie saknēm arī citās zonas vietās.
Podiem un dobēm nav vajadzīgs viens kopīgs laistīšanas režīms tikai tāpēc, ka tie atrodas vienā siltumnīcā. Nosakiet grupas pēc sakņu vides un novērotās izžūšanas, katrai paredziet neatkarīgi vadāmu padevi un pārbaudiet, cik vienmērīgi tā darbojas. Kad grafiki balstīti uz mitrumu pie saknēm, nevis tikai taimera minūtēm, tos ir vieglāk pielāgot sezonai, augu augšanai un siltumnīcas izkārtojuma pārmaiņām.