Kāpēc augi apdeg tikai vienā siltumnīcas pusē?
Siltumnīcas mikroklimats
Ja lapas apdeg tikai pie vienas sienas, vienā dobē vai noteiktā auga pusē, siltumnīcas vidējā temperatūra var noslēpt galveno cēloni. Šādu bojājumu izvietojumu var radīt tieši saules stari, atspīdums, sakarsusi virsma vai vāja gaisa kustība, taču līdzīgas pazīmes iespējamas arī laistīšanas, sakņu vai augu apstrādes problēmu dēļ. Salīdziniet bojāto un nebojāto zonu vienā laikā un pierakstiet, kas tajās atšķiras.
Kurā siltumnīcas daļā un uz kurām lapām ir bojājumi?
Vispirms atzīmējiet, vai skarti visi augi pie vienas sānu sienas, viena dobes mala, tikai augšējās lapas vai auga pret sauli vērstā puse. Katrs no šiem novērojumiem palīdz sašaurināt iespējamo cēloņu loku. Ja bojājumu josla atkārtojas gar vienu stiklojuma pusi, pie balsta vai pie durvīm, meklējiet lokālu vides atšķirību. Ja dažādās vietās augošiem augiem bojājumi ir pret sauli vērstajā pusē, ticamāks kļūst skaidrojums ar tiešiem saules stariem. Viena novītuša auga vai vienas dobes bojājums var būt saistīts arī ar saknēm, laistīšanu vai augsni. Uz vienkārša plāna iezīmējiet sienas, dobes, durvis, vēdlūkas un bojājumus; norādiet arī vietas, kur augi izskatās veseli. Atsevišķi atzīmējiet bojājumu augstumu: vai tie ir pie dobes malas, lapotnes vidū vai galotnēs. Tādējādi varēsiet salīdzināt gan attālumu no sienas, gan lapu novietojumu, nevis paļauties uz iespaidu, ka visa siltumnīca ir pārāk karsta.
Vārds «apdegums» raksturo redzamo bojājumu, bet pats par sevi nepierāda tā cēloni. Gaiši izbalējuši vai brūni, sausi laukumi uz saules visvairāk skartās lapas daļas var saskanēt ar intensīvas gaismas vai karstuma iedarbību, bet līdzīgu krāsas maiņu var radīt arī citi faktori. Salīdziniet vienāda vecuma lapas saulē un ēnā; atzīmējiet, vai plankums atrodas lapas galā, malā vai uz lapas plātnes un vai tas atkārtojas vairākiem augiem. Apskatiet arī jaunās lapas un nošķiriet nesenus bojājumus no jau izžuvušām malām. Ja vienā dobē aug dažādas kultūras, pierakstiet katru atsevišķi, lai atšķirīgu augu izskatu nesajauktu ar atšķirīgiem augšanas apstākļiem. Ja vienlaikus plānojat citu siltumnīcu, Classic stikla siltumnīcas lapā norādītais 3,77–28,08 m² platību diapazons noder izmēra salīdzināšanai. Dobes un salīdzināmo augu vietas gan jāiezīmē konkrētās izvēlētās versijas plānā.
Saules virzienu vērojiet vairākos dienas laikos
Vērojiet skarto zonu dažādos dienas brīžos, nevis tikai pusdienlaikā. No rīta zemu esošās saules stari var sasniegt vienu sānu, vēlāk tie var krist caur jumtu un pēcpusdienā iespīdēt no pretējās puses. Vienā stūrī īsu laiku var būt ļoti tiešs apgaismojums, kamēr pārējā siltumnīcā ir izkliedēta gaisma. Vairākās skaidrās dienās atzīmējiet, kad saule sāk apspīdēt bojāto lapu zonu un kad tā atkal nonāk ēnā. Salīdziniet šo intervālu ar nebojāto rindu, nevis tikai pierakstiet, ka diena bijusi saulaina. Novērojumu laikā atzīmējiet arī to, vai saule skar visu augu vai vienīgi dažas no lapotnes izvirzītas lapas. Ja bojājumi atkārtojas pēc līdzīga saules iedarbības intervāla, gaisma kļūst par ticamāku cēloni. Ja pazīmes parādās arī apmākušā laikā vai citā vietā, meklējiet plašāk. Mērķis nav atrast vienu visiem dārziem pareizu debespusi, bet saprast, kas notiek tieši jūsu siltumnīcā.
Ārējā ēna mainās līdz ar gadalaiku. Koks, dzīvžogs, siena vai blakus ēka var pavasarī noēnot dobi, bet vēlāk atstāt to atklātu; arī lapotnes augšana vai apgriešana maina ēnas robežu. Uzņemiet foto no viena un tā paša punkta dažādos laikos un atzīmējiet ēnas līniju plānā. Kompass norāda virzienu, bet pats par sevi nepasaka, cik ilgi konkrētā vieta saņem tiešus starus. Ja plānojat konstrukciju ar noliktavas nodalījumu, stikla siltumnīcai ar Accoya un noliktavas nodalījumu norādītais 5,52–28,08 m² platību diapazons palīdz salīdzināt mērogu; zemesgabala ēna un saules virziens joprojām jāizvērtē atsevišķi.
Atspīdumi var pastiprināt gaismu vienā zonā
Atspīdums īpaši jāpārbauda, ja bojājums veido šauru joslu vai apgaismojuma plankums dienas gaitā pārvietojas. Ārpus siltumnīcas apskatiet gaišas sienas, stiklotus logus, metāla jumtu, gludu bruģi un citus objektus, kas atrodas pretī skartajiem augiem. Spīdīga virsma var atstarot tiešu sauli noteiktā virzienā, savukārt gaiša, matēta virsma parasti atstaro gaismu izkliedētāk. Ietekmi nosaka virsmas novietojums un saules leņķis, tāpēc ar krāsu vien nepietiek, lai noteiktu cēloni. Vērojiet, vai gaismas plankums uz lapām mainās reizē ar saules pozīciju. Salīdziniet tā robežu ar bojājumu atrašanās vietu, nevis pieņemiet, ka ikviena gaiša virsma ir vainīga.
Siltumnīca pie ēkas var saņemt gan ēnu, gan no sienas, loga vai jumta atstarotu gaismu. Apstākļus nosaka konkrētā orientācija un apkārtējās virsmas, nevis tikai konstrukcijas atrašanās pie sienas. Salīdziniet lapas pie sienas un tālāk no tās un vērojiet, vai skarto vietu noteiktā laikā sasniedz atstarota gaisma. Pierakstiet, no kuras virsmas tā nāk un cik lielu lapotnes daļu apspīd. Ja novērošanas laikā atspīduma nav, atgriezieties citā dienas stundā, kas iepriekšējos pierakstos saistīta ar bojājumiem. Izvērtējot sienas stikla siltumnīcas modeli, kura norādītais platību diapazons ir 3,69–14,34 m², salīdziniet paredzēto novietojumu ar ēkas logiem un sienas virsmu. Pirkuma plānā atzīmējiet ne tikai aizņemto laukumu, bet arī skarto augu paredzēto vietu attiecībā pret šīm virsmām. Tas palīdz sasaistīt modeļa izvēli ar novēroto problēmu, nevis pieņemt, ka atrašanās pie sienas vienmēr rada vienādus apstākļus.
Meklējiet lokālus karstuma avotus un gaisa kustības šķēršļus
Lokāls karstums var veidoties pie tumšām vai masīvām virsmām, saulē sakarsušiem podiem, akmens vai bruģa, kā arī ierīcēm, kas izdala siltumu. Tas nenozīmē, ka ikviens šāds priekšmets apdedzinās augus; svarīgi ir tas, vai tieši skartā lapu zona saņem vairāk starojuma vai atrodas tuvāk siltuma avotam. Pārbaudiet augu no rīta un vēlāk, kad saule sasniedz šo vietu, un salīdziniet to ar augu līdzīgā attālumā no cita materiāla. Atzīmējiet, kura auga puse ir vērsta pret aizdomīgo virsmu un vai bojājumi atrodas tieši šajā pusē. Ja priekšmetu iespējams droši pārvietot, mainiet tikai šo vienu apstākli un pierakstiet datumu. Turpmāk vērojiet jaunu bojājumu parādīšanos, salīdzinot to ar sākotnējām fotogrāfijām. Ja vienlaikus pārvietosiet arī augu un mainīsiet laistīšanu, novērojumi vairs neļaus saprast, kura pārmaiņa ietekmējusi rezultātu.
Apskatiet, kas atrodas starp gaisa ieplūdes vietu un skartajiem augiem. Blīvi salikti augi, plaukti vai novietoti priekšmeti var kavēt gaisa plūsmu, tādēļ divās blakusdobēs apstākļi lapu tuvumā var atšķirties. Pārbaudiet gan brīvo vietu pie durvīm un vēdlūkām, gan šķēršļus pašas lapotnes augstumā. Plānā atzīmējiet plauktus un lielākos priekšmetus, lai bojājumu joslu varētu salīdzināt ar to izvietojumu. Viegla papīra strēmele vai lente var parādīt gaisa kustības virzienu, bet ne precīzu ātrumu; salīdziniet vairākas vietas, nevis izdariet secinājumu tikai pie durvīm. Ja apsverat plašās siltumnīcas modeli, tā norādītais 47–70 m² platību diapazons ļauj salīdzināt pieejamo telpu. Izvietojuma skicē līdzās dobēm paredziet vietu plauktiem un glabājamajiem priekšmetiem, lai tos vēlāk nevajadzētu novietot tieši gaisa plūsmas ceļā.
Salīdziniet temperatūru augu augstumā
Ja termometrs atrodas pie sienas, tiešos saules staros vai virs augu galotnēm, tā rādījums var neatspoguļot apstākļus lapu līmenī. Novietojiet salīdzināmos gaisa temperatūras un mitruma mērītājus līdzīgā augstumā pie skartajiem un nebojātajiem augiem, pasargājot tos no tieša starojuma un karstām virsmām. Ievērojiet mērītāja instrukciju par novietojumu un aizsardzību; nenovietojiet sensoru cieši pie stikla vai metāla. Pierakstiet katra mērītāja vietu, lai nākamajā dienā salīdzinātu tos pašus punktus. Ja ir tikai viens sensors, pārvietojiet to starp zonām līdzīgos dienas laikos un atkārtojiet mērījumus vairākās dienās. Atzīmējiet arī pārvietošanas secību un laiku, jo šādi rādījumi nav iegūti vienlaikus. Ja starp mērījumiem mainās saulainums vai tiek atvērtas durvis, ierakstiet to pie rezultāta. Salīdzinājums ir noderīgāks, ja ir zināms ne tikai skaitlis, bet arī apstākļi, kuros tas iegūts.
Pierakstos katram mērījumu laikam līdzās norādiet abu zonu temperatūru un relatīvo mitrumu, saulainumu, vēdlūku un durvju stāvokli, kā arī izmantoto noēnojumu. Tādējādi būs vieglāk pamanīt, vai atšķirība starp pusēm atkārtojas tieši noteiktos apstākļos. Atsevišķi atzīmējiet, vai mērīšanas brīdī skartās lapas atradās saulē vai ēnā. Ja izmantojat infrasarkano termometru, tas var palīdzēt salīdzināt lapas vai virsmas, tomēr ievērojiet ierīces norādījumus un neuztveriet virsmas mērījumu kā gaisa temperatūru. Pierakstos šos divus mērījumu veidus skaidri nodaliet. Nevērtējiet visas kultūras pēc vienas universālas robežvērtības, jo augu prasības atšķiras. Ja novērojumi palīdz plānot jaunu siltumnīcu, Prestige siltumnīcas norādītais platību diapazons 3,77–28,08 m² noder izmēra izvēlei. Par konkrētās versijas vēdlūkām un to vadību jāuzzina atsevišķi, salīdzinot tās ar vietām, kur mērījumos konstatētas atšķirības.
Fiksējiet bojājumu ar fotogrāfijām un piezīmēm
Fotografējiet visu augu, pēc tam bojāto lapu un, ja iespējams, abas tās puses. Plašākā kadrā iekļaujiet auga vietu attiecībā pret sienu, jumta malu vai blakus esošu priekšmetu; pierakstiet arī aptuveno laiku un debespusi. Atkārtojiet foto no līdzīga leņķa un attāluma, nevis paļaujieties uz vienu tuvplānu, kurā nav redzama siltumnīcas zona. Ja ir vairākas dobes, shēmā atzīmējiet, kur aug veselīgi augi un kur parādījušies bojājumi. Šāda dokumentācija palīdz pamanīt, vai bojājuma robeža sakrīt ar saules staru, atspīduma vai gaisa plūsmas zonu, nevis tikai ar atsevišķu augu.
Piezīmes veidojiet tajā pašā dienā, kad pamanāt jaunu bojājumu: kad tas konstatēts, kāds bijis laiks iepriekš un vai nesen laistījāt, mēslojāt, apsmidzinājāt lapas vai mainījāt noēnojumu. Lapu bojājums var kļūt redzams pēc iedarbības, tāpēc pamanīšanas laiks ne vienmēr ir iedarbības brīdis. Ja precīzs sākums nav zināms, norādiet, kad augu pēdējoreiz apskatījāt bez šīs pazīmes. Atzīmējiet, vai skartas vecākās, jaunās vai tikai saules pusē esošās lapas un vai bojājums redzams vienam augam vai visā rindā. Fotogrāfijām un plāna atzīmēm izmantojiet vienādus augu vai dobju apzīmējumus. Pie katras apzināti veiktās pārmaiņas pierakstiet, kas tieši mainīts un kuras vietas palikušas neskartas salīdzinājumam. Tas ļauj vēlāk izveidot notikumu secību, nevis mēģināt to atcerēties pēc vairākiem jauniem plankumiem. Vairākas dienas veidoti konsekventi pieraksti palīdz saskatīt sakarības labāk nekā bieža, bet nejauša apskatīšana.
Pārbaudiet laistīšanu, saknes un nesen veikto augu apstrādi
Salīdziniet augsnes vai substrāta mitrumu skartajā un veselajā zonā vienā dziļumā. Pilinātājs, šļūtene vai laistīšanas kārtība var vienu dobes pusi atstāt sausāku, savukārt slikta drenāža vai sakņu bojājumi var izraisīt vīšanu un lapu malu kalšanu arī bez pārmērīgas saules. Virspusē sausa augsne ne vienmēr nozīmē, ka sakņu zona ir sausa, tāpēc nepārbaudiet tikai pašu augsnes virskārtu. Piefiksējiet, vai simptomi skar vienu kultūru vai visus augus vienā joslā. Neappludiniet visu siltumnīcu, mēģinot kompensēt vienas vietas problēmu; šādi var rasties cita veida grūtības, un sākotnējo cēloni būs grūtāk noteikt.
Pārskatiet arī nesen veiktu mēslošanu, lapu apsmidzināšanu un augu aizsardzības līdzekļu lietošanu. Bojājumu izvietojums var sakrist ar apstrādāto zonu, taču plankumiem, kas paplašinās vai parādās neatkarīgi no saules puses, var būt cits skaidrojums. Salīdziniet apstrādātos un neapstrādātos augus, ja tādi ir, un atzīmējiet, vai tie atrodas vienādos gaismas apstākļos. Pierakstiet plankumu formu, malu izskatu, lapu deformācijas un to, vai bojāti arī kāti, bet nenosakiet slimību tikai pēc vienas pazīmes. Pārbaudiet lietoto līdzekļu norādes un pierakstiet apstrādes datumu un skarto dobi. Ja bojājums strauji izplatās, skar jaunas auga daļas vai cēloni nevar noteikt, sazinieties ar pieredzējušu dārzkopības konsultantu vai augu diagnostikas speciālistu. Nododiet tam fotogrāfijas un novērojumu pierakstus, skaidri nošķirot redzētās pazīmes no sava pieņēmuma par saules apdegumu.
Noēnojumu izmēģiniet lokāli un pakāpeniski
Ja novērojumi norāda uz tiešas saules gaismas iedarbību, vispirms izmēģiniet nelielu, īslaicīgu un viegli noņemamu noēnojumu tieši skartajā zonā. Izvēlieties līdzīgu augu vai dobes daļu, kas paliks nenoēnota salīdzinājumam. Pirms izmēģinājuma nofotografējiet abas vietas un atzīmējiet jau esošos bojājumus, lai vēlāk tos nesajauktu ar jauniem. Vairākas skaidras dienas vērojiet, vai parādās jauni bojājumi un kurā no salīdzināmajām vietām tie rodas. Neaizēnojiet uzreiz visu siltumnīcu: pārāk plašs vai ilgstošs aizsegs var samazināt augiem pieejamo gaismu arī vietās, kur apdegumu nav. Izmēģinājuma laikā saglabājiet pārējo kopšanu pēc iespējas nemainīgu. Ja nepieciešams mainīt arī laistīšanu vai augu vietu, pierakstiet to un neattieciniet rezultātu tikai uz noēnojumu. Norādiet aizsega lietošanas laiku un aptverto zonu, nevis vienīgi to, ka konkrētajā dienā siltumnīca bijusi ēnota.
Pastāvīgu noēnošanas risinājumu izvēlieties pēc konkrētās konstrukcijas, augu prasībām un sezonas. Izmēģinājuma pieraksti palīdz precizēt vajadzību: vai jāaizsedz neliela sānu zona, noteikta jumta daļa vai vieta, kuru saule sasniedz tikai īsu dienas periodu. Bez šādas informācijas universāls ieteikums par pārklājumu vai ēnojuma pakāpi būtu maldinošs. Pirms pirkuma pārbaudiet risinājuma saderību ar modeli, stiprināšanas iespējas un to, vai aizsegs netraucēs vēdlūkām. Siltumnīcai ar Accoya norādītais 3,77–18,84 m² platību diapazons raksturo izmēru izvēli, nevis ēnošanas aprīkojuma saderību. Izvēlētajai versijai tā jānoskaidro atsevišķi. Nepieņemiet, ka jumts vai stiklojums ir paredzēts jebkāda aizsega piestiprināšanai; izmantojiet konkrētās konstrukcijas dokumentācijā paredzēto risinājumu.
Pārbaudiet vēdlūku darbību un gaisa plūsmu
Ja viena siltumnīcas puse pārkarst, pārbaudiet ne tikai gaisa plūsmas šķēršļus, bet arī atveru faktisko darbību. Vai jumta vēdlūkas un citas atveres ir atvērtas laikā, kad skarto zonu apspīd saule? Vai tās darbojas atbilstoši ražotāja instrukcijai? Viena atvērta jumta vēdlūka pati par sevi negarantē vienmērīgu gaisa kustību pie lapām. Ja ir ventilators vai automātiska vadība, neizdariet secinājumus tikai pēc skaņas vai ārējā izskata; salīdziniet apstākļus abās pusēs un pārbaudiet attiecīgās ierīces instrukciju. Pierakstiet atveru stāvokli kopā ar mērījumiem pie skartajiem augiem. Ja pārbaudāt izmaiņu ietekmi, fiksējiet sākotnējo stāvokli un vienu konkrētu pārmaiņu. Salīdziniet rezultātus līdzīgos laikapstākļos, nevis piedēvējiet uzlabojumu vēdlūkai dienā, kad vienlaikus kļuvusi vājāka saule.
Pērkot siltumnīcu vai mainot aprīkojumu, salīdziniet ventilācijas iespējas tieši izvēlētajai konfigurācijai. T veida oranžērijas siltumnīcai norādītais 16,52–30 m² diapazons raksturo platību, bet neaizstāj informāciju par konkrētās versijas vēdlūkām, automātiskajiem atvērējiem vai to savietojamību. Plānā atzīmējiet skarto dobi un noskaidrojiet atveru atrašanās vietas attiecībā pret to. Atsevišķi noskaidrojiet, kas ietilpst izvēlētajā komplektācijā un kas būtu jāiegādājas papildus; no modeļa nosaukuma vien to nevar noteikt. Šādi jautājumi ir noderīgāki par vispārīgu vēlmi pēc lielākas ventilācijas. Ja plānojat mainīt aprīkojumu, pārbaudiet ražotāja norādījumus un saderību ar izvēlēto modeli. Konstrukcijas vai montāžas jautājumos konsultējieties ar kvalificētu speciālistu.
Atkārtotu bojājumu gadījumā pārskatiet izvietojumu
Ja viena un tā pati mala atkārtoti cieš sezonu pēc sezonas, izvērtējiet augu un priekšmetu izvietojumu kopā ar siltumnīcas novietojumu. Uzzīmējiet zemesgabalu, siltumnīcas kontūru, dobes, ēku un koku ēnas, kā arī vietu, kur vajadzīga piekļuve durvīm un vēdlūkām. Uz šā plāna pārnesiet iepriekš atzīmētos atspīdumus, sakarsušās virsmas un bojājumu zonas. Vispirms nošķiriet to, ko iespējams mainīt pašreizējā telpā, no tā, kas saistīts ar ēku vai apkārtnes novietojumu. Salīdziniet plānu ar novērojumiem gan skaidrā, gan apmākušā laikā. Vienam dārzam piemērota orientācija citā vietā var nederēt, jo atšķiras apkārtējie šķēršļi, augi un gaisa plūsma. Atkārtoti bojājumi vienā malā vēl nenozīmē, ka jāpārvieto visa siltumnīca; lēmumam jāizriet no konkrēti novērotās atšķirības.
Izvēloties citu siltumnīcu, pirms pasūtījuma salīdziniet tās faktisko plānu, atveres, platību un paredzēto dobju izvietojumu. Piramīdas tipa siltumnīcai norādītais 5,53–18,9 m² diapazons noder izmēra salīdzināšanai, taču modeļa nosaukums pats par sevi neparāda, kur konkrētajā vietā būs tieša saule vai ēna. Noskaidrojiet izvēlētās versijas izmērus un atvērumu izvietojumu un pārnesiet plānoto augu vietas uz zemesgabala skici. Pēc tam pārbaudiet, vai agrāk konstatētais atspīdums, ēnas robeža vai tuvējā sakarsusī virsma ietekmētu arī jauno vietu. Salīdziniet plānu ar savāktajiem saules, temperatūras un gaisa kustības pierakstiem. Ja skartā zona jaunajā izvietojumā paliek pie tās pašas ārējās virsmas, tikai cita modeļa izvēle vēl nepamato cerību uz problēmas izzušanu. Svarīgs ir paredzēto augu novietojums reālajā dārzā, ne tikai konstrukcijas forma.
Biežāk uzdotie jautājumi
Vai augi var apdegt, ja siltumnīcas kopējā temperatūra šķiet normāla?
Jā. Viens gaisa temperatūras mērījums var neuzrādīt tiešu saules staru iedarbību uz lapām, atstarotu gaismu vai lokālu karstumu pie sienas. Salīdziniet apstākļus augu augstumā un vērojiet, vai bojājumi atkārtojas vienā un tajā pašā saules iedarbības laikā.
Kāpēc bojājumi parādās tieši pie siltumnīcas sienas?
Pie sienas var atšķirties ēnojums, gaisa kustība un tuvumā esošo virsmu radītais atspīdums. Vērojiet šo zonu dažādos dienas laikos un salīdziniet to ar augiem tālāk no sienas. Sienas tuvums viens pats nepierāda, ka cēlonis ir karstums.
Kā atšķirt saules apdegumu no slimības vai laistīšanas problēmas?
Izskats vien parasti nedod drošu atbildi. Pārbaudiet, vai bojājums seko saules virzienam, vai augsne ir vienādi mitra un vai nesen veikta mēslošana vai apsmidzināšana. Ja plankumi izplatās vai cēlonis nav skaidrs, saglabājiet fotogrāfijas un pierakstus un lūdziet augu speciālista palīdzību.
Vai vienmēr jānoēno visa siltumnīca?
Nē. Ja pazīmes norāda uz lokālu tiešās saules iedarbību, vispirms izmēģiniet nelielu, īslaicīgu noēnojumu un salīdziniet to ar neaizsegtu zonu. Izvēloties pastāvīgu risinājumu, ņemiet vērā augu gaismas prasības un konkrētās siltumnīcas dokumentāciju.
Kur novietot termometru, lai salīdzinātu abas siltumnīcas puses?
Novietojiet mērītājus līdzīgā augstumā pie skartajiem un nebojātajiem augiem, pasargājot tos no tiešiem saules stariem un karstām virsmām. Pierakstiet rādījumus vienādos dienas laikos, kā arī saules apstākļus un vēdlūku stāvokli. Ievērojiet konkrētā mērītāja instrukciju.
Vienpusēju lapu bojājumu cēlonis vispirms jāmeklē tur, kur atšķiras augu augšanas apstākļi: tiešā saulē, atspīdumā, pie sakarsušas virsmas vai vietā ar vāju gaisa kustību. Bojājumu karte un abu pušu salīdzinājums palīdz izvēlēties pamatotu pārbaudi, vienlaikus neaizmirstot par laistīšanu, saknēm un nesen veikto apstrādi. Izmēģinot vienu pārmaiņu reizē, vērtējiet jaunu bojājumu parādīšanos. Tā iespējams risināt konkrētās dobes vai auga problēmu, nepamatoti nemainot apstākļus visā siltumnīcā.
