Kāpēc siltumnīcas tomātiem ir cieti zaļi pleci?
Tomāti siltumnīcā
Ja siltumnīcā audzēta tomāta lielākā daļa kļūst sarkana, bet ap kātiņa piestiprinājuma vietu paliek ciets zaļš vai dzeltenzaļš laukums, tā ir pazīme, ko dēvē par zaļajiem pleciem. To var izraisīt šķirnei raksturīga krāsošanās, taču līdzīgu izskatu rada arī nevienmērīgi nogatavošanās apstākļi. Lai atšķirtu normālu krāsas variāciju no traucējuma, salīdziniet vairākus vienas šķirnes augļus un to novietojumu siltumnīcā. Viena augļa krāsa vai cietība pati par sevi vēl nepasaka, vai vainīgs karstums, barības vielas vai šķirnes īpašība.
01
Kur atrodas tomāta pleci?
Tomāta pleci ir augļa augšdaļa ap kātiņa piestiprinājuma vietu. Zaļie pleci redzami tad, ja šī zona nogatavošanās laikā paliek zaļa vai dzeltenzaļa, kamēr pārējais tomāts maina krāsu. Ja laukums ir ciets, atšķirība var būt arī augļa audos, ne tikai mizas tonī. Pārgrieziet vienu gatavu augli gareniski no kātiņa puses līdz ziedgala pusei: tā redzēsiet, vai bāli, stingri audi turpinās dziļāk. Šāds griezums palīdz aprakstīt pazīmi, taču viens auglis vēl neatklāj tās cēloni.
Salīdziniet, vai zaļais laukums ir samērā vienmērīgs ap kātiņu vai arī mizu klāj atsevišķi plankumi dažādās vietās. Vienmērīga josla vairāk atbilst zaļo plecu pazīmei, bet neregulāri plankumi var liecināt par citu nevienmērīgas krāsas cēloni vai bojājumu. Novērtējiet arī robežu starp zaļo laukumu un pārējo augli: vai pāreja ir pakāpeniska, vai redzams skaidri norobežots plankums? Piefiksējiet, vai pazīme skar vienu augli, vairākus viena ķekara tomātus vai augļus uz vairākiem augiem. Salīdzināšanai izvēlieties līdzīgu gatavības stadiju, jo mazs, vēl zaļš auglis nav salīdzināms ar tādu, kura sāni jau maina krāsu. Atsevišķi novērtējiet krāsu un cietību: pieraksts “zaļš, bet tikpat mīksts kā pārējais auglis” apraksta citu situāciju nekā “zaļš un izteikti cietāks”. Pārgrieztajā tomātā apskatiet gan pleca zonu, gan pārējo mīkstumu, lai būtu skaidrs, vai atšķirība ir tikai pie kātiņa. Šāds apraksts palīdz vēlāk salīdzināt augļus, nepaļaujoties vienīgi uz atmiņu par to izskatu.
Šķirnei raksturīgā gatavo augļu krāsa
Daļai šķirņu zaļā zona ap kātiņu ir raksturīga arī tad, kad augļa pārējā daļa kļūst sarkana, rozā vai dzeltena. Nogatavošanās gaitā hlorofils ne vienmēr noārdās vienādi visā auglī; atšķiras arī šķirnēm raksturīgā gatavā krāsa un pigmentu sadalījums. Tāpēc zaļš plecs uz vairākiem vienas šķirnes tomātiem var būt normāla krāsojuma variācija, nevis pazīme, ka augam noteikti trūkst barības vielu. Īpaši uzmanīgi vērtējiet svītrainas, tumšas vai zaļas krāsas šķirnes: sarkans tonis nav vienīgais gatavības etalons.
Apskatiet sēklu paciņu vai šķirnes aprakstu un salīdziniet tajā minēto gatavo augļu krāsu ar savu ražu. Svarīgs ir ne tikai nosaukumā minētais tonis, bet arī apraksts par krāsojumu ap kātiņu. Ja šķirnes nosaukums nav zināms, vērojiet vairākus līdzīgi nogatavojušos augļus uz viena auga un, ja iespējams, salīdziniet tos ar iepriekšējo sezonu pierakstiem. Regulāri atkārtojošs zaļais plecs drīzāk var būt saistīts ar šķirnes īpatnību nekā viens pēkšņi plankumains tomāts, tomēr atkārtošanās pati par sevi vēl nenosaka cēloni. Neapvienojiet vienā salīdzinājumā dažādu šķirņu augļus tikai tāpēc, ka tiem ir līdzīgs izmērs vai forma. Pierakstos atsevišķi norādiet šķirni, auga atrašanās vietu un kopšanu. Tas ļaus nošķirt gadījumu, kad vienas šķirnes tomātiem pleci saglabājas dažādās vietās, no situācijas, kurā atšķirīgas šķirnes vienā siltumnīcas pusē nogatavojas līdzīgi nevienmērīgi. Ja audzējat vairākas šķirnes, saglabājiet to marķējumus arī ražas laikā, lai pārgriezto augli varētu droši saistīt ar konkrēto augu.
02
Ilgstošs karstums var aizkavēt krāsas maiņu
Karstums ir viens no iespējamiem nevienmērīgas krāsas cēloņiem. Tomāta sarkano krāsu veidojošā pigmenta likopēna veidošanās ilgstoši augstā temperatūrā var palēnināties, kamēr pleca zonā hlorofils saglabājas ilgāk. Tad augļa sāni var būt iekrāsojušies, bet tuvāk kātiņam paliek zaļš vai dzeltenīgs un stingrāks laukums. Tas nenozīmē, ka jebkurš silts laiks izraisa problēmu: nozīme ir karstuma ilgumam, augļa attīstības posmam un šķirnes reakcijai. Viena karsta diena pati par sevi neizskaidro visus sezonas augļus.
Gaisa temperatūra siltumnīcā ne vienmēr atspoguļo saulē apsildīta augļa virsmas temperatūru. Novietojiet termometru ēnā augļu augstumā un vairākas dienas pierakstiet dienas maksimālo un nakts minimālo rādījumu, īpaši karstuma periodā. Atzīmējiet arī, vai mērījuma vietā augļus apspīd tieša saule un kad siltumnīca tiek vēdināta. Vienas dienas rādījumu nesalīdziniet ar visas ražas izskatu: izvēlieties konkrētus ķekarus un sekojiet to krāsošanās gaitai. Ja izmantojat vēdināšanu vai ēnojumu, mainiet apstākļus pakāpeniski un atzīmējiet izmaiņu datumu. Vērtējiet gan jau novērotos, gan vēlāk briestošos augļus, nevis gaidiet tūlītēju pleca krāsas maiņu. Izvēloties jaunu siltumnīcu, šie novērojumi palīdz formulēt jautājumus par vēdināšanas iespējām. Apskatot Bloomcabin Prestige siltumnīcu, noskaidrojiet izvēlētās komplektācijas vēdināšanas risinājumus un paredziet vietu temperatūras novērošanai audzēšanas zonā. Modeļa nosaukums vien nepasaka, cik silts būs pie konkrētā ķekara. Tāpēc salīdzinājumā svarīgi nodalīt konstrukcijas izvēli no tās lietošanas paradumiem: kad vēdināsiet, kā sekosiet karstumam un kur atradīsies augi.
Tieša saule un augļa novietojums
Gaisma jāvērtē kopā ar siltumu, nevis kā vienkāršs jautājums par to, vai augļiem vajag vairāk saules. Tiešos staros esoša tomāta virsma var sakarst vairāk nekā auglis lapotnes iekšpusē, tāpēc abās vietās nogatavošanās var atšķirties. Savukārt ļoti noēnota vai blīvi apstādīta vieta var palēnināt augļu attīstību un pasliktināt gaisa apmaiņu. Zaļos plecus nevar automātiski novērst, vienkārši atsedzot vairāk tomātu vai noēnojot visu siltumnīcu. Vispirms noskaidrojiet, kur un kā pazīme atkārtojas.
Salīdziniet augļus rindas galā un vidū, pie stiklojuma un tālāk no tā, kā arī saulainajā un noēnotajā auga pusē. Atzīmējiet, kurā augļa pusē ir zaļais laukums un vai tas sakrīt ar saules apspīdēto pusi. Apskatiet vienu un to pašu vietu dažādos dienas laikos: ēkas vai dzīvžoga ēna var mainīties, tāpēc viens pusdienlaika novērojums neraksturo visu dienu. Vienkāršā dobes skicē var norādīt saules un ēnas robežu no rīta, dienas vidū un pēcpusdienā. Tas palīdz saprast, vai šķietami līdzās augoši tomāti patiešām atrodas līdzīgos apstākļos. Ja plānojat pie ēkas novietotu audzēšanas vietu, sienas stikla siltumnīcas izvēli saistiet ar konkrētās sienas un apkārtnes ēnojuma novērojumiem. Pirms izvēlaties izmēru, skicē iezīmējiet arī paredzētās dobes, ne tikai konstrukcijas ārējo kontūru. Augļu atrašanās vieta būs atkarīga no stādījuma, tāpēc saules iedarbību vērtējiet tur, kur paredzēti augi. Šādi būs vieglāk salīdzināt iespējamās novietnes, nepiedēvējot vienai konstrukcijas formai noteiktu nogatavošanās rezultātu.
03
Lapotnes blīvums un gaisa apmaiņa
Tomātu lapas pasargā augļus no tiešas saules, tāpēc pārmērīga lapu noņemšana var atsegt tomātus un veicināt saules bojājumus. No otras puses, ļoti blīvā stādījumā gaisa kustība un gaismas piekļuve augļiem var būt nevienmērīga. Zaļie pleci vien nepierāda, ka vainīga slikta vēdināšana, tomēr atklātu un lapotnes ieskautu augļu salīdzinājums palīdz izvērtēt šo iespēju. Apskatiet ne tikai auga augšdaļu, bet arī lapas ap konkrēto ķekaru: kopējais iespaids par kuplu augu vēl neparāda, cik atsegti ir tā augļi. Ja lapas nesen noņemtas, atzīmējiet, kuri ķekari pēc tam palikuši tiešā saulē. Saglabājiet veselīgu lapotni un neizņemiet daudzas lapas tikai tāpēc, lai augļus vairāk apspīdētu saule. Kopšanas izmaiņas vērtējiet pēc konkrētās vietas, nevis pēc zaļo plecu klātbūtnes vien.
Novērojiet, vai tomāti vienā siltumnīcas daļā nogatavojas citādi nekā citā, un atzīmējiet vietas, kurās karstums saglabājas ilgāk vai gaiss kustas mazāk. Pierakstiet, kuras durvis un vēdlūkas novērojuma laikā bija atvērtas. Tas palīdzēs vēlāk salīdzināt apstākļus, neaprobežojoties ar vispārīgu secinājumu, ka siltumnīca tikusi vēdināta. Telpā ar atšķirīgi izvietotām dobēm katru audzēšanas zonu vērtējiet atsevišķi. Ja apsverat T veida oranžērijas siltumnīcu, plānojumā iezīmējiet augus katrā tās daļā un noskaidrojiet, kur izvēlētajā komplektācijā paredzētas vēdināšanas atveres. Vienlaikus pārbaudiet, vai starp augiem paliks piekļuve ķekaru apskatei un lapotnes kopšanai. Šāds salīdzinājums ir noderīgāks par pieņēmumu, ka noteikta forma pati nodrošinās vienādus apstākļus visā telpā. Esošajā siltumnīcā vispirms nošķiriet divus jautājumus: vai augļus ilgstoši apspīd saule un vai konkrētajā vietā izdodas samazināt karstumu ar ierasto vēdināšanu. Tie var būt saistīti, bet nav viens un tas pats. Novērojumos saglabājiet šo atšķirību, lai lapu noņemšana nekļūtu par automātisku atbildi uz katru nogatavošanās problēmu.
Barības vielu līdzsvars un pārējās auga pazīmes
Kālijs ir nozīmīgs augļu attīstībai un krāsošanai, tāpēc tā nepietiekamība var būt viens no nevienmērīgas nogatavošanās faktoriem. Tomēr ciets zaļš plecs pats par sevi nepierāda kālija trūkumu. Pārmērīgs slāpeklis var veicināt spēcīgu lapu un dzinumu augšanu, mainot gaismu un gaisa kustību ap augļiem, bet arī to nevar noteikt pēc viena tomāta krāsas. Skatieties uz visu augu: vai mainās lapu krāsa, augšana un ražas veidošanās, un vai simptoms atkārtojas uz dažādiem ķekariem.
Pirms mēslojuma maiņas izvērtējiet augsnes vai substrāta sastāvu, pH un līdzšinējo mēslošanas plānu. Apkopojiet izmantoto līdzekļu nosaukumus, devas un lietošanas biežumu, nevis tikai atzīmējiet, ka tomāti ir mēsloti. Ja lietoti vairāki līdzekļi, pierakstiet katru atsevišķi, lai konsultācijā varētu izskaidrot līdzšinējo kopšanu. Augsnes analīze vai dārzkopības speciālista padoms būs noderīgāks par vairāku mēslojumu pievienošanu uzreiz. Mainot vienu faktoru un vērojot turpmāko augļu attīstību, būs vieglāk izvērtēt rezultātu. Ja mēslošanas plānu veidojat vienlaikus ar jaunas audzēšanas vietas iekārtošanu, piemēram, izvērtējot Accoya siltumnīcas modeli, atsevišķi norādiet paredzēto dobes platību un to, vai audzēsiet augsnē vai podos. Kopējā siltumnīcas platība nav tas pats, kas mēslojamā platība. Esošās dobes kopšanas pierakstus nepārnesiet uz jaunu stādījumu bez izvērtēšanas. Tomātu plecu krāsa šajā plānā ir viens novērojums līdzās augšanas un lapu pazīmēm, nevis pamatojums patvaļīgi palielināt kāda elementa devu. Arī pēc izmaiņām turpiniet atsevišķi atzīmēt šķirni un ķekaru, kuru vērtējat.
04
Laistīšanas svārstības un barības vielu uzņemšana
Izteikta sausuma un bagātīgas laistīšanas mija var radīt augam stresu un apgrūtināt vienmērīgu barības vielu uzņemšanu. Tas var ietekmēt augļu attīstību, bet nav īpaša zaļo plecu pazīme. Auga reakcija ir atkarīga no sakņu zonas, augsnes vai substrāta, drenāžas un laikapstākļiem. Tāpēc neuzskatiet vienu cietu plecu par pierādījumu mitruma svārstībām. Vērtējiet, vai tajā pašā laikā mainījušies laistīšanas paradumi un vai līdzīga pazīme parādās vairākiem augļiem. Atsevišķi apskatiet podos un dobē audzētos augus, pat ja tie atrodas vienā siltumnīcā. Kopīga laistīšanas diena vēl nenozīmē vienādus apstākļus to sakņu zonā. Pierakstos nodaliet savu novērojumu, piemēram, izžuvušu substrātu, no pieņēmuma par to, kāpēc auglim saglabājies zaļš plecs.
Dažas nedēļas sekojiet, cik bieži augsne izžūst un vai laistīšanas paradumi mainās karstās dienās. Atzīmējiet arī izlaistas laistīšanas reizes un gadījumus, kad pēc ilgāka pārtraukuma dots daudz ūdens. Laistiet tā, lai mitrums nonāktu sakņu zonā, un izvairieties no krasām režīma maiņām, taču nav viena grafika, kas derētu visām dobēm, podiem un substrātiem. Salīdzinājumam izvēlieties konkrētus augus, lai laistīšanas pierakstus varētu saistīt ar to ķekariem. Ja iekārtojat jaunu audzēšanas vietu un apskatāt Classic stikla siltumnīcu, plānā paredziet piekļuvi laistīšanai visā dobes garumā. Pārbaudiet, kā sasniegsiet tālākos augus un vai podu izvietojums netraucēs regulāri apskatīt substrātu. Modeļa izvēle neaizstāj šo praktisko plānojumu. Arī esošajā siltumnīcā der pārskatīt, vai grūtāk aizsniedzamās vietas netiek koptas citādi nekā pārējās. Pierakstu mērķis nav izveidot sarežģītu laistīšanas tabulu, bet saprast, vai nevienmērīga kopšana sakrīt ar konkrētu augu problēmām. Ja sakritība nav redzama, nezaudējiet no redzesloka šķirni un nogatavošanās apstākļus.
Atšķiriet zaļos plecus no citiem augļa bojājumiem
Saules apdegums parasti parādās augļa pusē, kas bijusi atklāta tiešiem stariem: sākumā tā var būt bāla vai dzeltenīga, vēlāk kļūt sausa un papīrveidīga. Ziedgala puve atrodas tomāta pretējā galā, nevis ap kātiņu, un tai raksturīgs tumšs, iegrimis laukums. Nevienmērīga nogatavošanās var izpausties kā neregulāri zaļi un dzelteni plankumi dažādās augļa vietās, nevis vienmērīgs plecs. Pazīmju vieta un forma palīdz tās atšķirt, bet ne vienmēr ļauj droši noteikt cēloni tikai pēc skata.
Ja krāsas plankumiem pievienojas deformētas lapas, neparasta auga augšana, bojājumi uz vairākiem augļiem vai puves pazīmes, neuzskatiet to automātiski par zaļajiem pleciem. Apskatiet visu augu un atsevišķi aprakstiet katru pazīmi, necenšoties tās uzreiz izskaidrot ar vienu cēloni. Norādiet bojājuma vietu, virsmu un to, vai mainījies arī mīkstums. Ja nepieciešama speciālista konsultācija, šāds apraksts kopā ar visa auga un augļa attēliem būs noderīgāks par vienu cieši pietuvinātu zaļā laukuma fotogrāfiju. Regulārai apskatei svarīga ir arī piekļuve augiem. Salīdzinot piramīdas tipa siltumnīcu ar citu formu konstrukcijām, pārbaudiet paredzēto dobes un ejas izvietojumu: vai varēsiet apskatīt ķekarus arī no malas, kas nav vērsta pret eju? Konstrukcijas forma nav diagnozes pazīme, taču stādījuma plāns nosaka, cik ērti veikt novērojumus. Esošā dobē apskatiet arī grūtāk saskatāmos augļus, ne tikai tos, kas pirmie redzami pie ejas. Tā varēsiet precīzāk noteikt, vai bojājumi ir atsevišķi vai izplatīti pa visu augu.
05
Kā pārbaudīt apstākļus, pirms mainīt kopšanu?
Izvēlieties vairākus vienas šķirnes augļus līdzīgā gatavības stadijā. Pierakstiet datumu, ķekaru, auga atrašanās vietu, saules iedarbību un to, vai auglis bijis pie stiklojuma vai blīvā lapotnē. Ja iespējams, salīdziniet augļus no atšķirīgām siltumnīcas zonām, nevis tikai no vislabāk apgaismotās vietas. Katram novērotajam augam piešķiriet vienkāršu apzīmējumu, ko var atpazīt arī dobes skicē. Atsevišķi fiksējiet karstuma periodus, laistīšanas izmaiņas un mēslojuma lietojumu. Novērojumu un secinājumu rakstiet atsevišķi: “trīs augļiem ciets zaļš laukums pie kātiņa” ir pārbaudāms apraksts, savukārt “trūkst kālija” jau ir pieņēmums. Šāda pieeja ļauj vēlāk pārskatīt sākotnējo skaidrojumu, nezaudējot pašu informāciju. Kopšanu mainiet ar skaidru mērķi un atzīmējiet, kuri augļi izmaiņu brīdī jau bija sākuši nogatavoties.
Fotografējiet visu augli, laukumu pie kātiņa tuvplānā un pārgrieztā augļa iekšpusi. Attēlus uzņemiet līdzīgos gaismas apstākļos, jo kamera var mainīt krāsu toni. Fotoattēlam pievienojiet auga apzīmējumu un datumu; cietību aprakstiet vārdos, jo attēls to neparāda. Ja audzēšanas telpā ir vairākas zonas, salīdzināšanai izveidojiet atsevišķas attēlu grupas. Tas ir īpaši lietderīgi, ja vienā telpā atšķiras šķirnes, lapotnes blīvums vai saules iedarbība. Plānojot lielāku audzēšanas vietu, piemēram, apskatot plašas siltumnīcas variantus, kuru piedāvātā platība ir no 47 līdz 70 m², jau skicē sadaliet dobes pārskatāmās novērojumu zonās. Kopējā platība neparāda apstākļus katrā vietā, un viens termometra rādījums neapraksta katra augļa novietojumu. Savukārt nelielā siltumnīcā var pietikt ar dažiem skaidri apzīmētiem augiem. Pierakstu apjomam jāatbilst jautājumam, kuru vēlaties noskaidrot: vai pazīme atkārtojas vienai šķirnei, noteiktā vietā vai pēc konkrētām kopšanas izmaiņām. Fotogrāfijas izmantojiet salīdzināšanai laikā, nevis kā vienīgo pamatu cēloņa noteikšanai.
Augļu novākšana un nākamās sezonas plāns
Ja tomāts sasniedzis šķirnei raksturīgo izmēru un nogatavošanās jau sākusies, to var novākt, tiklīdz parādās pirmā krāsas maiņa, un ļaut tam nogatavoties telpās istabas temperatūrā, ne tiešā saulē. Tas nav garantēts veids, kā mīkstināt zaļo plecu: ja to nosaka šķirne vai karstuma radīta nevienmērīga nogatavošanās, laukums var palikt stingrāks un zaļgans. Ja pārējais auglis vēl ir pilnīgi zaļš, nesteidzieties novākt visus tomātus tikai tāpēc, ka viens plecs šķiet ciets.
Pēc sezonas apkopojiet, vai pleci saglabājās vienai šķirnei visā siltumnīcā vai dažādām šķirnēm noteiktā vietā. Atsevišķi atzīmējiet, vai mainījās tikai krāsa vai arī pleca cietība. Nākamajā sezonā izvēlieties vienu pamatotu izmaiņu: šķirni ar zināmu gatavo augļu krāsu, rūpīgāku karstuma kontroli, pārskatītu ēnojumu vai mēslošanu atbilstoši augsnes datiem. Ja vienlaikus mainīsiet šķirni, stādījuma vietu un kopšanu, būs grūtāk saprast, kas ietekmējis rezultātu. Ja plānojat arī citu siltumnīcas iekārtojumu, Accoya stikla siltumnīcu ar noliktavas nodalījumu vērtējiet pēc vajadzīgās audzēšanas un glabāšanas telpas. Skicē atsevišķi iezīmējiet dobes, ejas un vietu novērojumu piederumiem, neuzskatot visu konstrukcijas platību par audzēšanai pieejamu. Novākto tomātu nogatavināšanu plānojiet atbilstoši iepriekš aprakstītajiem apstākļiem, nevis pieņemot, ka tai derēs jebkurš nodalījums. Sezonas pierakstus saglabājiet kopā ar šķirņu nosaukumiem, lai nākamā gada salīdzinājums būtu konkrēts. Mērķis ir vienmērīgāk nogatavojušies augļi, nevis pilnīgi vienāds krāsojums visām atšķirīgajām šķirnēm.
Biežāk uzdotie jautājumi
Vai zaļš plecs nozīmē, ka tomāts vēl nav nogatavojies?
Ne vienmēr. Dažām šķirnēm zaļais laukums ap kātiņu saglabājas arī tad, kad pārējais auglis ir gatavs. Pārbaudiet šķirnes aprakstu un vērtējiet augļa gatavību pēc vairākām pazīmēm, ne tikai pēc pleca krāsas.
Vai cietus zaļos plecus vienmēr izraisa karstums?
Nē. Karstums var kavēt vienmērīgu krāsas maiņu, taču līdzīgs izskats var būt šķirnes īpatnība vai saistīties ar augļa novietojumu un barības vielu līdzsvaru. Salīdziniet vairākus augļus un to augšanas apstākļus.
Vai tomātiem jādod kālija mēslojums?
Ne tikai zaļo plecu dēļ. Kālija trūkums ir viens no iespējamiem nevienmērīgas nogatavošanās faktoriem, bet pēc šīs pazīmes vien nevar noteikt mēslojuma vajadzību. Vispirms izvērtējiet augsni vai substrātu, līdzšinējo mēslošanu un pārējās auga pazīmes.
Vai jānoņem lapas, lai tomāti saņemtu vairāk saules?
Nenoņemiet daudz lapu tikai šī simptoma dēļ. Lapas aizsargā augļus no tiešas saules, kas var tos pārkarsēt vai apdedzināt. Vispirms salīdziniet augļus dažādās auga vietās un izvērtējiet lapotnes blīvumu un siltumnīcas vēdināšanu.
Vai novākts tomāts ar zaļu plecu vēl var nogatavoties?
Ja auglis ir sasniedzis šķirnei raksturīgo izmēru un nogatavošanās jau sākusies, tas var turpināt mainīt krāsu pēc novākšanas. Tomēr zaļais plecs var palikt stingrs vai zaļgans, īpaši tad, ja to nosaka šķirne vai ilgstoši nelabvēlīgi apstākļi.
Cieti zaļi pleci ir pazīme, nevis viennozīmīga diagnoze. Vispirms noskaidrojiet šķirnei raksturīgo gatavo augļu krāsu, pēc tam salīdziniet vairākus līdzīgi nogatavojušos augļus pēc to atrašanās vietas un pleca izskata. Karstums, tieša saule, lapotnes blīvums, ūdens režīms un barības vielu līdzsvars var ietekmēt nogatavošanos, taču ne katrs zaļš laukums rodas viena un tā paša iemesla dēļ. Pieraksti, temperatūras novērojumi un pārgriezta augļa apskate dod labāku pamatu kopšanas maiņai nekā tūlītēja papildu mēslošana vai plaša lapu noņemšana.
