Cik dziļām jābūt dobēm siltumnīcā?
Siltumnīcas dobes un augsne
Siltumnīcas dobes dziļums nosaka, cik lielu augsnes tilpumu var izmantot saknes un cik daudz augsnes būs vajadzīgs. Taču apmales augstums nav tas pats, kas sakņu zonas dziļums: ja zem dobes ir irdena grunts, saknes var augt arī tajā, bet sablīvēts vai necaurlaidīgs pamats šo iespēju ierobežo. Tālāk atradīsiet orientierus dažādām kultūrām, drenāžas izvērtēšanas principus un piemērus, kā aprēķināt augsnes tilpumu.
Ko nozīmē dobes dziļums?
Ar dobes dziļumu jāsaprot nevis apmales vai kastes augstums, bet nepārtrauktais, saknēm pieejamais augsnes slānis. To mēra no paredzētās stādīšanas virsmas līdz vietai, kur saknes atduras pret cietu segumu, sablīvētu grunti vai citu šķērsli. Ja dobe atrodas tieši uz irdenas, augiem piemērotas zemes un saknes var tajā ieaugt, arī šī augsne ietilpst izmantojamajā sakņu telpā. Grants, tukšums zem pildījuma vai necaurlaidīgs pārklājums par audzēšanas augsnes dziļumu nav uzskatāms. Tāpēc dobi vērtējiet pēc augsnes šķērsgriezuma, ne tikai pēc tās sienu augstuma.
Mērījumos atsevišķi pierakstiet apmales augstumu, iepildītās augsnes biezumu un saknēm pieejamās grunts dziļumu zem dobes. Šie lielumi atbild uz dažādiem jautājumiem: apmale raksturo konstrukciju, iepildītais slānis palīdz aprēķināt vajadzīgo augsnes daudzumu, bet kopējā sakņu zona — novērtēt audzēšanas iespējas. Arī mulča virs augsnes nav pieskaitāma sakņu zonas dziļumam. Skicē atzīmējiet paredzēto augsnes virsmu un zem tās esošos slāņus, lai vēlāk nesajauktu dobes uzpildīšanu ar visas sakņu zonas izveidošanu no jauna. Siltumnīcas kopējās platības salīdzināšanai var apskatīt siltumnīcu ar Accoya: norādītais diapazons ir 3,77–18,84 m². Šis skaitlis palīdz izvērtēt telpas lielumu, taču dobes dziļums jānosaka neatkarīgi no tā. Dobes šķērsgriezums un siltumnīcas grīdas plāns tādēļ ir divi atsevišķi, savstarpēji papildinoši plānošanas zīmējumi.
Dobes dziļums dažādām kultūrām
Salātiem, spinātiem, lociņiem un daudziem garšaugiem par praktisku sākumpunktu var izmantot aptuveni 20–25 cm irdenas augsnes. Šādu augu saknes lielākoties izmanto virskārtu, tomēr vajadzību maina šķirne, audzēšanas ilgums un augsnes īpašības. Seklā slānī saknēm pieejamais augsnes tilpums ir mazāks, tāpēc nepietiekams dziļums var ierobežot auga attīstību. Burkāniem un citiem sakņaugiem svarīgs ir irdenums visā paredzētajā saknes garumā: garākām burkānu šķirnēm 20 cm var nepietikt, savukārt īsākas saknes veidojoša šķirne var iederēties seklākā dobē. Plānā norādiet ne vien kultūras nosaukumu, bet arī izvēlēto šķirni, ja tā jau zināma. Īpaši sakņaugiem tas palīdz izvairīties no situācijas, kad dobe sagatavota īsām saknēm, bet vēlāk izvēlēta garas saknes veidojoša šķirne. Dziļumu pieskaņojiet paredzētajam stādījumam, nevis tikai pašreiz pieejamajai augsnei.
Tomātiem, gurķiem, paprikai un citiem lielākiem siltumnīcas dārzeņiem 30–45 cm izmantojamas augsnes ir saprātīgs plānošanas orientieris, īpaši tad, ja zem dobes nav pieejamas grunts. Tas nav stingrs minimums vai sakņu maksimālais dziļums: irdenā augsnē saknes var turpināt augt dziļāk, bet sablīvēts slānis ierobežo arī dziļas dobes izmantošanu. Ja vienā dobē audzēsiet vairākas kultūras, izvēlieties dziļumu pēc dziļāk sakņotās galvenās kultūras vai sadaliet dobi zonās. Atsevišķai salātu joslai un tomātu stādījumam tādējādi var paredzēt atšķirīgu augsnes slāni, katras zonas tilpumu aprēķinot atsevišķi. T veida oranžērijas siltumnīcas platību diapazons ir 16,52–30 m²; konkrēto dobju un eju izkārtojumu vērtējiet pēc izvēlētā varianta.
Augsnes dziļums dobē ar vaļēju vai noslēgtu dibenu
Ja dobe atrodas tieši uz zemes, tās apmalei nav obligāti jābūt tikpat augstai kā kopējai sakņu zonai. Zema apmale var saturēt augsni virskārtā, bet saknes turpināt augt sākotnējā gruntī, ja tā nav sablīvēta vai nosegta ar cietu materiālu. Piemēram, 20 cm iepildītas augsnes virs 15 cm bieza, saknēm pieejama grunts slāņa kopā veido 35 cm dziļu sakņu zonu. Šajā piemērā dobes uzpildīšanai gan jāiegādājas tikai augšējam 20 cm slānim vajadzīgā augsne, nevis visiem 35 cm. Tas ir būtisks nošķīrums starp audzēšanai pieejamo dziļumu un pērkamā materiāla tilpumu. Pirms šādi saskaitāt slāņus, apskatiet, kas atrodas zem dobes: blīvs apakšslānis vai būvniecības atlikumi var liegt saknēm izmantot paredzēto papildu telpu. Zem apmales pieskaitiet tikai faktiski pieejamo augsni.
Paaugstinātā kastē, kuras dibens atdala pildījumu no grunts, vajadzīgais sakņu slānis jānodrošina pašā dobē. Ja apmale ir 40 cm augsta, bet augsne iepildīta tikai 30 cm biezumā, faktiskais dziļums ir 30 cm. Atlikušie 10 cm virs augsnes nav sakņu telpa un nav jāiekļauj augsnes tilpuma aprēķinā, ja vien neplānojat dobi piepildīt augstāk. Arī zem augsnes ievietota cita materiāla kārta samazina vietu, kas kastē paliek audzēšanas slānim. Dziļāka kaste nav automātisks risinājums, ja ūdenim nav kur aizplūst. Salīdzinot siltumnīcas kopējo laukumu, piramīdas tipa siltumnīcas platību diapazons ir 5,53–18,9 m². Šis rādītājs nenosaka ne dobes dziļumu, ne konkrētā izkārtojuma stādāmo laukumu.
Kāpēc drenāža ir tikpat svarīga kā dziļums?
Saknēm vajadzīgs ne tikai pietiekams augsnes slānis, bet arī gaisa piekļuve. Ja apakšējā kārta ilgstoši paliek pārlieku slapja, saknes tajā var attīstīties vāji, un papildu augsnes piebēršana pati par sevi problēmu neatrisina. Drenāžu ietekmē augsnes sastāvs, sablīvējums, pamatne zem dobes un tas, cik daudz ūdens attiecīgajā vietā uzkrājas. Pēc laistīšanas pavērojiet ne vien virsmu, bet arī dziļākos slāņus: vai ūdens iesūcas un vai apakšējā kārta nepaliek ilgstoši slapja. Apskatiet vairākas vietas, lai vienas sausākas malas stāvokli neattiecinātu uz visu dobi. Ja zemākais slānis ir pārmitrs, plānā to neuzskatiet par pilnvērtīgu sakņu telpu tikai tāpēc, ka tajā ir augsne. Dziļuma mērījums rāda centimetru skaitu, savukārt drenāžas novērtējums palīdz saprast, vai augi šo slāni varēs izmantot.
Dobei ar vaļēju dibenu ūdens var aizplūst uz leju tikai tad, ja to uzņem arī zemāk esošā augsne. Virs cieta seguma vajadzīgs risinājums, kas nepieļauj ūdens uzkrāšanos. Grants vai akmeņu kārta apakšā ne vienmēr uzlabo drenāžu: sīkai augsnei saskaroties ar rupju materiālu, ūdens var palikt virs robežslāņa, ja tam nav brīvas noteces. Tāpēc pirms palielināt dobes dziļumu, noskaidrojiet, kur aizplūdīs liekais ūdens. Ja problēma saistīta ar segumu vai pastāvīgu ūdens uzkrāšanos grunts apstākļu dēļ, risinājumu izvērtējiet konkrētajā vietā, vajadzības gadījumā konsultējoties ar speciālistu.
Kā aprēķināt augsnes tilpumu?
Dobes piepildīšanai vajadzīgo tilpumu aprēķina pēc tās iekšējiem izmēriem: garums × platums × paredzētais augsnes dziļums. Visus trīs mērījumus izsakiet metros; rezultāts būs kubikmetros, un 1 m³ ir 1 000 l. Piemēram, ja dobes iekšējie izmēri ir 1,20 × 3,00 m un vajadzīgais dziļums ir 0,30 m, aprēķins ir 1,20 × 3,00 × 0,30 = 1,08 m³ jeb 1 080 l. Izmantojiet iekšējo, nevis ārējo platumu un garumu, jo apmaļu aizņemtajā vietā augsni neiepilda. Dziļumu mēriet līdz paredzētajai gatavajai augsnes virsmai, nevis obligāti līdz apmales augšai. Pirms reizināšanas pārvērtiet arī centimetros pierakstītos izmērus: 30 cm ir 0,30 m. Vienā aprēķinā nejauciet metrus ar centimetriem, pat ja visi mērījumi veikti pareizi.
Dobei ar iekšējiem izmēriem 0,80 × 2,00 m un 0,25 m dziļumu vajadzēs 0,40 m³ jeb 400 l; 1,00 × 4,00 m dobei ar 0,40 m slāni vajadzēs 1,60 m³ jeb 1 600 l. Ja dobes ir vairākas, rezultātus saskaitiet; neregulāru laukumu sadaliet taisnstūros un katru daļu aprēķiniet atsevišķi. Lai noteiktu iepakojumu skaitu, kopējo tilpumu daliet ar vienas pakas tilpumu: 1 080 l, dalot ar 40 l, ir 27 pakas. Savukārt 400 l, dalot ar 60 l, ir aptuveni 6,67 pakas, tātad, pērkot tikai pilnus iepakojumus, vajadzīgas septiņas. Tā ir iepakojuma noapaļošana, nevis atsevišķi aprēķināta rezerve augsnes nosēšanās kompensēšanai. Stikla siltumnīcai ar Accoya un noliktavas nodalījumu norādītais platību diapazons ir 5,52–28,08 m²; pasūtījuma aprēķinā izmantojiet tikai atsevišķi izmērītās dobes. Saglabājiet katras dobes aprēķinu, lai kopējo daudzumu vēlāk varētu pārbaudīt, nepārmērot visu no jauna.
Dobes platums un piekļuve no ejām
Dobes dziļuma aprēķins nepasaka, vai tās vidum varēs ērti piekļūt. Dobei jābūt sasniedzamai no ejas, lai nebūtu jāstaigā pa augsni un jāsablīvē sakņu zona. No abām pusēm sasniedzama dobe var būt platāka nekā tā, kurai piekļūst tikai no vienas malas, taču piemērots platums atkarīgs no cilvēka aizsniedzamības un ikdienas darba paradumiem. Pirms izbūves iezīmējiet dobes kontūru un ejas, tad pārbaudiet, vai varat aizsniegt visu paredzēto stādījuma laukumu. Ja piekļuve būs tikai no vienas puses, arī pārbaudi veiciet no šīs puses, nevis pārkāpjot pāri topošajai dobei. Garai dobei nepietiek ar ērtu piekļuvi tikai tās galos. Izmēģiniet aizsniegt vidu vairākās vietās visā garumā un pielāgojiet platumu pirms augsnes tilpuma galīgā aprēķina. Šādi piekļuves dēļ vēlāk nebūs jāpārveido jau piepildīta dobe.
Pārbaudiet arī to, kā dobes augstums ietekmēs darbu no paredzētās ejas. Kontūru uz grīdas papildiniet ar atzīmi plānotās apmales augstumā un novērtējiet, vai varēsiet ērti strādāt pāri malai. Ja dobi kops vairāki cilvēki, piekļuvi izmēģiniet katrs, nevis paļaujieties tikai uz viena cilvēka aizsniedzamību. Plānā saglabājiet vietu arī nokļūšanai līdz dobes tālākajam galam un nepieciešamo piederumu pārvietošanai. Bloomcabin Prestige siltumnīcai norādītais platību diapazons ir 3,77–28,08 m², taču kopējais laukums pats par sevi nepasaka, cik ērti konkrētajā variantā būs kopt iecerēto dobi. Vispirms pielāgojiet tās platumu piekļuvei, pēc tam nostipriniet iekšējos izmērus aprēķinā. Ja platumu maināt, pārrēķiniet arī augsnes daudzumu: agrāk iegūtais tilpums vairs neatbildīs jaunajam plānam.
Sablīvējums un augsnes nosēšanās
Vienāds augsnes biezums ne vienmēr nozīmē vienādu sakņu telpu. Sablīvēta grunts, veca cieta kārta vai būvniecības materiālu atliekas var ierobežot sakņu augšanu, lai gan virs tām ir augsta dobe. Ja nezināt, kas atrodas zem virskārtas, pārbaudiet augsnes profilu vairākās vietās ar lāpstu. Novērtējiet, vai slāņi ir irdeni un vai tajos neuzkrājas ūdens. Ja apakšējā kārta ir cieta, to nevar vienkārši pieskaitīt dobes dziļumam. Atzīmējiet plānā arī vietas, kur šķērslis atrodas tuvāk virsmai: viens dziļuma mērījums dobes galā var neatspoguļot apstākļus tās vidū. Ja dažādās zonās saknēm pieejamais slānis atšķiras, vērtējiet tās atsevišķi, nevis izmantojiet vidējo skaitli visai dobei. Vidējais dziļums neparāda, kur konkrētam stādījumam varētu pietrūkt vietas.
Organiskas sastāvdaļas laika gaitā sadalās, un augsne pēc samitrināšanas var nosēsties, tāpēc sākotnējais uzpildīšanas līmenis ne vienmēr saglabājas. Atzīme uz apmales ļauj vēlāk salīdzināt faktisko virsmu ar plānoto un aprēķināt trūkstošo daudzumu. Papildinājumam izmantojiet nevis visu sākotnējo dziļumu, bet tikai starpību: ja 4 m² dobē līdz paredzētajam līmenim trūkst 5 cm, aprēķins ir 4 × 0,05 = 0,20 m³ jeb 200 l. Tas ir konkrētā trūkstošā slāņa piemērs, nevis universāla nosēšanās norma. Plašajai siltumnīcai norādītais platību diapazons ir 47–70 m², tomēr papildināšanas apjomu rēķiniet tikai tām dobēm vai zonām, kur tas vajadzīgs. Ja virsma nav vienmērīga, sadaliet laukumu daļās un katrai nosakiet savu papildināmo slāni, nevis visur beriet vienādu daudzumu.
Ko darīt, ja esošā dobe ir par seklu?
Vāja auga augšana pati par sevi nepierāda, ka dobe ir par seklu: to var ietekmēt arī augsnes stāvoklis un citi audzēšanas apstākļi. Pēc ražas novākšanas apskatiet saknes un augsnes slāņus vairākās vietās. Ja saknes atkārtoti sastopas ar cietu, sablīvētu kārtu, tas var norādīt uz ierobežotu sakņu telpu. Savukārt, ja saknes var ieaugt zem dobes esošajā gruntī, iespējams, nav vajadzības paaugstināt visu dobi. Salīdziniet atrasto šķērsli ar sākotnēji plānoto dziļumu un atzīmējiet, vai tas skar visu stādījumu vai tikai atsevišķu vietu. Pirms izmaiņām nošķiriet divas situācijas: augsnes slānis tiešām ir par plānu vai arī tā dziļākā daļa saknēm nav pieejama sablīvējuma dēļ. Šīm problēmām nav obligāti vajadzīgs vienāds risinājums.
Ja zem dobes ir piemērota grunts, var pietikt ar tās sagatavošanu, nevis papildu augsnes piebēršanu. Ja saknes ierobežo ciets pamats, apsveriet dziļāku augsnes slāni vai izvēlieties kultūras ar seklāku sakņu sistēmu. Aprēķiniet tikai vajadzīgo papildinājumu: augsne, kas jau atrodas dobē un ir izmantojama, nav jāieskaita pērkamajā daudzumā vēlreiz. Piebēršana maina augsnes virsmas augstumu, taču pati par sevi nesašaurina eju. Ejas platums jāpārbauda tad, ja vienlaikus paplašināt dobi vai pārbūvējat tās apmales. Pēc izmaiņām vēlreiz novērtējiet arī piekļuvi stādījumiem pāri augstākajai malai. Classic stikla siltumnīcai norādītā platību izvēle ir no 3,77 līdz 28,08 m²; konkrētās dobes vietu vērtējiet pēc izvēlētā varianta izmēriem, nevis tikai kopējā laukuma.
Kāpēc siltumnīcas platība nav dobju platība?
Siltumnīcas kopējais grīdas laukums un stādīšanai pieejamā platība ir divi dažādi lielumi. Grīdas plānā var būt ejas, vieta darba piederumiem vai citas zonas, kurās dobes neierīko. Turklāt līdzīgs kopējais laukums ne vienmēr nozīmē vienādu dobju garumu vai piekļuvi to malām. Tāpēc nepietiek salīdzināt tikai platību kvadrātmetros: apskatiet konkrētās versijas izmērus un iezīmējiet tajā paredzētās dobes un ejas. Tikai pēc tam saskaitiet dobju iekšējo laukumu, ko izmantosiet augsnes tilpuma aprēķinam.
Atšķirīgs siltumnīcas veids nemaina dobes augsnes tilpuma aprēķina formulu, bet var mainīt dobju un eju izvietojumu. Sienas stikla siltumnīcai norādītais platību diapazons ir 3,69–14,34 m². Tas raksturo kopējo platību, nevis dobju izmērus vai stādāmo virsmu. Atšķirību var ilustrēt ar nosacītu, nevienam modelim nepiesaistītu piemēru: ja kopējais laukums ir 12 m² un ejām un citām zonām atvēlēti 4 m², dobēm paliek 8 m². Pie vienāda 30 cm dziļuma šīm dobēm vajadzētu 8 × 0,30 = 2,40 m³ augsnes, nevis 3,60 m³, ko iegūtu, rēķinot visu grīdu. Šādu laukuma starpības aprēķinu izmantojiet plāna pārbaudei; galīgo pasūtījumu veidojiet pēc katras dobes iekšējiem izmēriem. Ja dobju dziļums atšķiras, kopējo laukumu vairs nevar reizināt ar vienu dziļumu — katras zonas tilpums jāsaskaita atsevišķi.
Dobes dziļuma izvēle un augsnes pasūtījums
Lai izvēle balstītos uz reāliem apstākļiem, vispirms pierakstiet galvenās kultūras un katrai dobju zonai vajadzīgo sakņu telpu. Pēc tam noskaidrojiet, vai saknes varēs turpināt augt zem dobes vai arī tās ierobežos noslēgts dibens, sablīvēta grunts vai cits šķērslis. Pārbaudiet arī drenāžu, jo biezs augsnes slānis nepalīdzēs, ja tā apakšā pastāvīgi uzkrāsies ūdens. Šāda pārbaude ļauj saprast, vai jāmaina augsnes dziļums, jāizvēlas cita dobes konstrukcija vai jāparedz vairāk vietas konkrētām kultūrām.
Pasūtījumam sagatavojiet vienotu aprēķinu, kur katrai dobei vai zonai norādīts iekšējais garums, platums, papildināmais dziļums un iegūtais tilpums. Atsevišķi atzīmējiet, kur vajadzīga pilnīga uzpildīšana un kur tikai esošās augsnes papildināšana, lai vienu un to pašu slāni neieskaitītu divreiz. Vispirms saskaitiet tilpumus, pēc tam kopējo daudzumu pārvērtiet izvēlētā iepakojuma vienībās. Ja katrai dobei pakas noapaļosiet atsevišķi, kopējais pirkums var iznākt lielāks nekā tad, ja vienādu augsni pasūtīsiet visām dobēm kopā. Pirms daudzuma apstiprināšanas salīdziniet aprēķina izmērus ar galīgo skici: vai nav mainīts dobes platums, virsmas līmenis vai zonu sadalījums? Saglabājiet arī atsevišķo dobju tilpumus, lai piepildīšanas laikā zinātu, kā kopējo daudzumu sadalīt. Šādi kultūrām izvēlētais dziļums pārtop pārskatāmā augsnes pasūtījumā, nevis aptuvenā novērtējumā pēc siltumnīcas lieluma.
Biežāk uzdotie jautājumi
Vai 30 cm dziļa dobe ir pietiekama tomātiem?
Daudzos gadījumos 30 cm var būt praktisks sākumpunkts, īpaši, ja saknes var turpināt augt irdenā gruntī zem dobes. Ja to no grunts atdala noslēgts dibens, apsveriet apmēram 30–45 cm augsnes slāni. Piemērotību ietekmē arī augsnes struktūra un konkrētā šķirne.
Vai paaugstinātas dobes apmales augstums ir tās dziļums?
Ne vienmēr. Dziļumu nosaka faktiskā saknēm pieejamā augsne, nevis apmales augstums. Ja dobe atrodas uz irdenas grunts, saknes var augt arī zem apmales; ja dibens ir noslēgts, jāņem vērā tikai dobē iepildītais augsnes slānis.
Vai grants kārta dobes apakšā uzlabos drenāžu?
Ne vienmēr. Grants pati par sevi nenodrošina ūdens aizplūšanu, un ūdens var uzkrāties virs rupja un smalka materiāla robežas. Svarīgākais ir noskaidrot, vai ūdenim no dobes ir kur aizplūst un vai zemāk esošā augsne to uzņem.
Kā aprēķināt augsnes daudzumu vienam kvadrātmetram dobes?
Dobes laukumu kvadrātmetros reiziniet ar vajadzīgo dziļumu metros. Vienam kvadrātmetram 25 cm slānim vajag 0,25 m³ jeb 250 l augsnes; 35 cm slānim — 0,35 m³ jeb 350 l. Iepakojumu skaitu aprēķina, kopējo litru daudzumu dalot ar viena iepakojuma tilpumu.
Ko darīt, ja burkānu dobei pieejami tikai 20 cm augsnes?
Garām saknēm šāds slānis var būt par seklu. Pārbaudiet, vai zem dobes ir irdena grunts, kurā saknes var turpināt augt. Ja tādas iespējas nav, izvēlieties īsākas saknes veidojošu kultūru vai palieliniet faktisko augsnes dziļumu.
Vienas pareizās vērtības visām siltumnīcas dobēm nav. Daudziem dārzeņiem 30–45 cm izmantojamas augsnes ir noderīgs sākumpunkts, taču sekli sakņotiem augiem var pietikt ar mazāku dziļumu, bet sakņu zonu nosaka arī grunts zem dobes un drenāža. Mēriet nepārtraukto, saknēm pieejamo slāni, nevis tikai apmales augstumu, un augsnes daudzumu aprēķiniet pēc dobju iekšējiem izmēriem.
