Cik tomātu stādu var iestādīt siltumnīcā?
Siltumnīcas plānošana
Siltumnīcas platība viena pati neatbild, cik tomātu stādu tajā būs ērti audzēt. Skaitu nosaka iekšējais platums un garums, dobju un eju izkārtojums, šķirnes augšanas tips un tas, vai tomātus veidosiet vienā vai vairākos stublājos. Tāpēc vispirms saskaitiet stādvietas plānotajās rindās, atstājot vietu piekļuvei un kopšanai. Tālāk redzamais piemērs parāda aprēķina gaitu, nevis universālu normu vai konkrēta siltumnīcas modeļa izmērus.
01
Kā saskaitīt stādvietas rindās
Tomātu stādu kopskaitu iegūst, saskaitot stādvietas katrā plānotajā rindā. Ja visas rindas ir vienādas, pietiek rindu skaitu reizināt ar vietu skaitu vienā rindā: divās rindās ar astoņām vietām katrā varēs iestādīt 16 augus. Taču vienāds siltumnīcas garums vēl nenozīmē vienādu stādvietu skaitu abās pusēs. Ja vienas dobes galu aizņem plaukts vai vieta piekļuvei, šīs rindas garumu rēķina atsevišķi. Piemēram, astoņas vietas vienā rindā un sešas otrā dod 14 stādvietas, nevis 16. Katras rindas ietilpību nosaka izmantojamais garums un attālums starp augu centriem. Pierakstiet abus lielumus pie attiecīgās rindas, lai vēlāk būtu redzams, no kā iegūts rezultāts. Tas ir praktiskāk nekā kopējās grīdas platības dalīšana ar pieņemtu viena auga aizņemto platību: šāds dalījums neparāda, cik vietas paliek ejai, vai dobēm iespējams piekļūt un vai tajās veidojas nepārtraukta stādāmā josla. Vienādas platības telpās atšķirīgs iekšējais platums un garums var dot citu rindu skaitu. Tādēļ vispirms nosakiet rindu izvietojumu un tikai pēc tam skaitiet augus.
Ietilpību vērtējiet kā plānoto, kopjamo augu skaitu, nevis maksimālo stādu skaitu, ko fiziski varētu izvietot tukšā siltumnīcā. Skicē cieši saliktas vietas var šķist izdevīgas, taču sezonas gaitā augu lapas aizņem vairāk telpas un var aizsegt eju vai apgrūtināt piekļuvi rindai. Ieskaitiet tikai tās stādvietas, kurās augs var palikt pēc tam, kad atvēlēta vieta kustībai un kopšanas darbiem. Ja sējat rezerves stādus, skaitiet tos atsevišķi: podiņš uz plaukta vai ārpus siltumnīcas nav pastāvīga stādvieta dobē.
Kuri siltumnīcas izmēri ir svarīgi?
Noskaidrojiet brīvo iekšējo platumu un garumu, nevis paļaujieties tikai uz ārējiem izmēriem vai platības norādi. Plānā iezīmējiet sienas un priekšmetus, kas aizņem grīdu vai ierobežo pārvietošanos, piemēram, balstus, plauktus, darba galdu vai starpsienu. Mērījumiem jāatspoguļo vieta, kur dobe faktiski atradīsies. Ja siltumnīcas platums tās garumā mainās vai kāda vieta sašaurinās, pierakstiet vairākus mērījumus un sadaliet skici atsevišķos posmos. Viena platuma vērtība var radīt kļūdainu priekšstatu par visu stādāmo joslu. Visus garumus pierakstiet vienādās mērvienībās, piemēram, centimetros, lai nesajauktu dobes platumu ar atstatumu starp augiem. Atsevišķi norādiet kopējo iekšējo garumu un katras rindas izmantojamo garumu pēc brīvo galu atskaitīšanas. Ja kāds priekšmets aizņem vietu tikai vienā siltumnīcas pusē, tas nav automātiski jāatskaita arī otrai dobei. Šāda skice ļauj saprast ne tikai to, cik liela ir telpa, bet arī to, kur tieši iegūtos izmērus izmantosiet stādvietu aprēķinā.
Kataloga platība nav tas pats, kas brīvā platība dobēm. Piemēram, sienas stikla siltumnīcas izmēru variantiem norādīts platību diapazons no 3,69 līdz 14,34 m², taču šis skaitlis pats par sevi nepasaka konkrētā varianta brīvo iekšējo platumu vai rindas garumu. Salīdzinot siltumnīcas, meklējiet tieši izvēlētā izmēra rasējumu un noskaidrojiet, kuri izmēri norādīti siltumnīcas iekšpusē. Tikai tad var saprast, kur ietilpst dobes un cik garas rindas iespējams veidot.
02
Ejas un ieejas zona nav stādāmā platība
Siltumnīcas platumā saskaitiet visas iecerētās joslas: dobi pie vienas sienas, galveno eju un, ja plānā tāda paredzēta, otru dobi. Šo joslu kopējais platums nedrīkst pārsniegt brīvo iekšējo platumu. Ejas platumu izvēlieties pēc reālajiem darbiem. Pārbaudiet, vai pa to varēsiet pārvietoties ar laistīšanas trauku vai novākto tomātu grozu un vai, apstājoties pie viena auga, varēsiet ērti turpināt darbu pie pārējiem. Tukšā siltumnīcā iecerēto eju var iezīmēt uz grīdas un pārbaudīt, vai tā ir pietiekami ērta. Novietojiet gar tās malām arī priekšmetus, kurus paredzat tur glabāt, lai izvērtētu faktiski brīvo vietu, nevis tikai attālumu starp dobēm. Pēc šīs pārbaudes fiksējiet ejas robežas skicē un stādvietas skaitiet tikai atlikušajā dobju daļā. Nav lietderīgi iegūt vēl vienu stādvietu, ja tās dēļ ikdienā jālien pāri dobei vai jāpārvieto priekšmeti no ejas. Arī šaura brīva josla gar dobes malu nav papildu rinda, ja tā vajadzīga piekļuvei augiem.
Pārbaudiet arī ceļu no ieejas līdz siltumnīcas tālākajam galam un atstājiet brīvu vietu tur, kur jāapgriežas vai jāaizsniedz dobes gals. Šīs zonas neiekļaujiet rindas garumā tikai tāpēc, ka tās atrodas uz grīdas. Ja apsverat stikla siltumnīcu ar Accoya un noliktavas nodalījumu, tās lapā norādītais platību diapazons ir 5,52–28,08 m². Konkrētā varianta plānā vēl jānoskaidro, kur atrodas nodalījums un kāda iekšējās grīdas daļa paliek stādīšanai un piekļuvei.
Šķirnes augšanas tips maina stādīšanas attālumu
Tomātu šķirnes atšķiras pēc augšanas veida un lieluma. Noteikta auguma šķirnes parasti veido kompaktāku augu, savukārt nenoteikta auguma šķirnes turpina augt un bieži tiek audzētas, veidojot vienu garu galveno stublāju. Tomēr ar šķirnes grupas nosaukumu vien nepietiek, lai noteiktu stādīšanas attālumu: nozīme ir arī konkrētajai šķirnei un tam, kā plānojat augu veidot. Pirms vietu atzīmēšanas izlasiet sēklu vai stādu aprakstā norādīto atstatumu un pārbaudiet, vai tas attiecas uz audzēšanu siltumnīcā. Ja vienā siltumnīcā plānotas vairākas šķirnes, pie katras rindas vai tās posma pierakstiet šķirnes nosaukumu un izvēlēto veidošanas paņēmienu. Visai siltumnīcai nav obligāti jāizmanto viens atstatums. Ja šķirnēm paredzēti atšķirīgi attālumi, arī vietu skaitu rēķiniet atsevišķi, nevis visām piemērojiet mazāko no tiem. Tas palīdzēs saprast, cik stādu vajadzēs no katras šķirnes, ne tikai iegūt kopējo skaitli. Ja šķirņu izvēli vēl mainīsiet, saglabājiet skicē izmantotos pieņēmumus, lai pēc tam varētu pārrēķināt tikai attiecīgo rindu.
Salīdzinot plāna variantus, izvēlieties konkrētu pieņēmumu par attālumu starp augiem vienā rindā. Piemēram, skicei var izmantot 50 cm starp augu centriem un pēc tam pārrēķināt to ar 60 cm, lai redzētu, kā mainās vietu skaits. Šie skaitļi ir aprēķina piemēri, nevis universāls stādīšanas ieteikums. Ja augu veidosiet vairākos stublājos vai konkrētā šķirne veido plašāku lapotni, pārbaudiet, vai atstatums un rindu izvietojums joprojām atbilst tās audzēšanas norādēm. Attālums rindā nav tas pats, kas attālums starp rindām.
03
Dobes platums nosaka, cik rindu var kopt
Vispirms izlemiet, vai katrā dobē būs viena vai vairākas tomātu rindas. Šaurā dobē viena rinda var būt vieglāk aizsniedzama un kopjama. Divām rindām nepieciešams ne vien pietiekams dobes platums, bet arī atbilstošs attālums starp rindu centriem un vieta, lai piekļūtu augiem. Nepārrēķiniet dobē ievietojamo rindu skaitu pēc attāluma starp augiem gareniski: tas ir cits mērījums. Ja dobe piekļaujas sienai un ir sasniedzama tikai no ejas puses, arī šo ierobežojumu iezīmējiet plānā.
Dobei, kurai abās pusēs ir ejas, augus var aizsniegt no divām pusēm; pie sienas esošai dobei šādas iespējas nav. Atzīmējiet rindu centrus, nevis tikai iekrāsojiet visu dobi kā stādāmu laukumu. Tad pārbaudiet, no kuras ejas piekļūsiet katrai rindai un vai līdz augiem varēsiet aizsniegties, neiekāpjot dobē. Vienas rindas gadījumā svarīga ir tās atrašanās vieta dobes platumā. Divu rindu gadījumā skicē atsevišķi jāredz gan attālums starp rindām, gan to novietojums attiecībā pret dobes malām. Plašāka dobe pati par sevi vēl nepamato otru rindu, ja augi tālākajā daļā nebūs ērti sasniedzami. Prestige stikla siltumnīcas izmēru variantiem norādīts platību diapazons no 3,77 līdz 28,08 m². Salīdzinot šos variantus, izmantojiet savu dobju un eju šķērsgriezuma skici: vai izvēlētajā iekšējā platumā ietilpst visas paredzētās joslas? Ja izkārtojums neietilpst, vispirms pārskatiet rindu skaitu un novietojumu, nevis sašauriniet eju tikai tāpēc, lai saglabātu sākotnēji iecerēto stādu skaitu.
Augu veidošana ietekmē vajadzīgo vietu
Stādīšanas vietas izvēlieties pēc pieauguša auga, nevis tikko izstādīta stāda izmēra. Veidošana vienā stublājā, dzinumu piesiešana un sānu dzinumu izņemšana var palīdzēt vadīt augšanu, taču augs tik un tā veido lapotni, kas sezonas gaitā var sniegties pāri dobes malai. Ja plānojat vairākus stublājus vai neparedzat regulāru veidošanu, rēķinieties, ka augs aizņems vairāk vietas. Stādvietu plānā atzīmējiet arī, vai pie katras rindas varēsiet piekļūt, lai dzinumus apskatītu un veidotu, nestiepjoties pāri citiem augiem.
Stādvietu skaits un veidojamo stublāju skaits nav viens un tas pats. Ja no viena stāda paredzat veidot divus stublājus, stādu uzskaitē tā joprojām ir viena stādvieta, bet izkārtojumā jāņem vērā abi dzinumi un tiem vajadzīgā vieta. Pie rindas pierakstiet paredzēto stublāju skaitu uz augu, lai pēc dažām nedēļām nebūtu jāmin, ar kādu veidošanu aprēķināts atstatums. Siltumnīcai ar vairākām atšķirīgām zonām šādus pierakstus veidojiet katrai zonai atsevišķi. T veida oranžērijas siltumnīcai norādītais platību diapazons ir 16,52–30 m²; izvēloties šādas formas telpu, skicē atzīmējiet katru tās daļu un ceļu starp tām. Vienā atzarā paredzēta rinda nav automātiski turpināma cauri savienojuma zonai, ja tur jāpaliek ejai. Katrai rindai jābūt ne tikai pietiekami garai stādīšanai, bet arī pieejamai dzinumu kopšanai visā tās garumā. Šādi var salīdzināt atšķirīgus veidošanas plānus, nesajaucot augu skaitu ar stublāju skaitu vai telpas kopējo platību.
04
Lapotne, gaisa kustība un piekļuve augiem
Plānojiet rindas tā, lai pieaugušu augu lapotne pilnībā neaizsegtu eju un būtu iespējams apskatīt katru augu. Ciešā stādījumā lapas var pārklāt blakus augus, apgrūtināt kopšanu un mazināt gaisa kustību starp lapotnēm. Tas nav iemesls noteikt vienu pareizu attālumu visām šķirnēm; tas ir iemesls pārbaudīt izvēlēto atstatumu, paredzēto veidošanu un to, kā augu lapotne var izplesties. Ja siltumnīcai ir vēdināšanas atveres, iezīmējiet, kur tās atrodas, un neatstājiet pie tām stādvietas, kas traucētu piekļuvei.
Skicē atzīmētie punkti rāda augu centrus, nevis visu vietu, ko vēlāk aizņems lapotne. Pārskatot plānu, aplūkojiet arī joslas starp šiem punktiem un ejas malas: vai blakus rindu augi netraucēs piekļūt kopjamajai rindai? Ja vietas šķiet par maz, salīdziniet variantu ar mazāku stādu skaitu, saglabājot šķirnei atbilstošu atstatumu. Nepietiek tikai izsvītrot dažus punktus vienā rindas galā, ja pārējā rindā augi joprojām ieplānoti pārāk cieši. Apskatot siltumnīcu ar Accoya, izvērtējiet, kā jūsu lapotnei un piekļuvei atvēlētās joslas izvietotos konkrētā izmēra plānā. Produkta nosaukums vai kopējā platība šādu izkārtojumu nenosaka. Arī vienādas ietilpības skices var atšķirties: vienā augi sadalīti pa vairākām sasniedzamām rindām, otrā tie koncentrēti grūti pieejamā dobes daļā. Izvēloties starp tām, vērtējiet ne tikai stādvietu summu, bet arī to, vai pie katra auga varēsiet piekļūt, kad tas būs sasniedzis paredzēto lielumu.
Ilustratīvs aprēķins 2,4 × 4 m siltumnīcai
Pieņemsim, ka piemēra siltumnīcas iekšējais platums ir 2,4 m, bet garums — 4,0 m. Šie ir tikai aprēķina izmēri, nevis kāda produkta izmēri. Pa platumu ieplānojam divas sānu dobes, katru 0,8 m platu, un 0,8 m platu eju pa vidu; kopā tas ir 2,4 m. Katrā dobē paredzam vienu rindu tās vidū. Šajā skicē pie katra gala atstājam vismaz 0,2 m līdz tuvākā auga centram, tāpēc starp iespējamajām pirmā un pēdējā auga vietām paliek 3,6 m. Ja augu centri rindā ir ik pēc 0,5 m, aprēķins ir 3,6 ÷ 0,5 = 7,2. Noapaļojot uz leju, iegūstam septiņus pilnus attālumus starp augiem. Augu ir par vienu vairāk nekā šo attālumu, tātad vienā rindā ietilpst astoņas vietas un abās rindās kopā — 16. Astoņi augi ar šādu atstatumu aizņem 3,5 m starp pirmā un pēdējā auga centru, tāpēc no pieejamajiem 3,6 m paliek 0,1 m rezerve. To var atstāt pie viena rindas gala vai sadalīt starp abiem galiem. Piemēra ejas platums, dobes platums un atstatumi ir pieņēmumi aprēķina izskaidrošanai, nevis universāls stādīšanas plāns.
Šis rezultāts ir atkarīgs no pieņēmumiem. Ja tajā pašā 3,6 m garumā plānojat 0,6 m starp augu centriem, vienā rindā ir septiņas vietas, tātad divās rindās — 14. Ja durvju piekļuve, plaukts vai dobes gals samazina izmantojamo rindas posmu, vietu skaits jāpārrēķina. Classic stikla siltumnīcas variantu platības norādītas diapazonā no 3,77 līdz 28,08 m², taču šis diapazons nenozīmē, ka kādam variantam ir tieši 2,4 × 4 m izmēri. Salīdziniet skices aprēķinu tikai ar konkrētā modeļa rasējumu.
05
Pārbaudiet stādvietas plānā un ikdienas darbos
Kad skicē atzīmētas visas stādvietas, pārbaudiet tās pa vienai, virzoties no ieejas uz siltumnīcas tālāko galu. Īpašu uzmanību pievērsiet vietām, kur rindas sākas, beidzas vai atrodas līdzās kādam priekšmetam. Vai punkts, kas ieskaitīts kā stādvieta, neatrodas ejā? Vai pirmā auga novietojums netraucē ieejai un pēdējais augs paliek sasniedzams? Ja skice sadalīta vairākos posmos, pārbaudiet to savienojumus: vienu robežpunktu nedrīkst ieskaitīt divreiz, bet nepieciešamo brīvo pāreju nedrīkst aizpildīt ar papildu augu. Pie katras rindas pierakstiet galīgo vietu skaitu un tikai tad saskaitiet kopējo. Atsevišķi atzīmējiet tās vietas, kuru izmantošana vēl ir neskaidra, piemēram, kamēr nav izlemts par plaukta atrašanās vietu. Tās pagaidām nepieskaitiet pastāvīgajām stādvietām. Tādējādi būs skaidri nodalīts droši ieplānotais stādu skaits un iespējamās papildu vietas, nevis iegūts viens šķietami precīzs rezultāts, kura daļa balstās uz neizlemtu izkārtojumu.
Pēc tam iztēlojieties darbus sezonas gaitā: vai varēsiet piekļūt augu pamatnei, piesiet dzinumus, apskatīt lapas un aiznest novākto ražu, neizkāpjot no ejas. Sēšanai paredzētās rezerves atdaliet no pastāvīgajām vietām siltumnīcā; citādi stādu skaits uz papīra var pārsniegt plānoto dobju ietilpību. Apskatot piramīdas tipa siltumnīcas izmēru piedāvājumu, ņemiet vērā lapā norādīto platību diapazonu no 5,53 līdz 18,9 m², bet faktisko plānu veidojiet pēc konkrētā varianta iekšējiem izmēriem un piekļuves iespējām.
Kataloga platību salīdziniet ar konkrētā modeļa rasējumu
Kad zināt vēlamo rindu skaitu un attālumu starp augiem, varat salīdzināt siltumnīcu izmērus, kuros šādu plānu iespējams izvietot. Lai salīdzinājums būtu pārskatāms, katram variantam izmantojiet vienādus audzēšanas pieņēmumus: tās pašas šķirnes, veidošanas paņēmienu un atstatumus. Pretējā gadījumā lielāks iegūtais skaits var būt ciešāka stādījuma, nevis piemērotāka siltumnīcas izmēra rezultāts. Pie katra varianta pierakstiet, cik rindu ietilpst, kāds ir to izmantojamais garums un cik stādvietu iegūstat. Ja lielākā variantā vieta paredzēta darba galdam vai citām vajadzībām, norādiet to atsevišķi, lai šī platība netiktu pieskaitīta tomātiem. Ārējais izmērs un platības norāde noder sākotnējai atlasei, bet galīgo stādvietu skaitu salīdziniet ar izvēlētā izmēra rasējumu. Ja tajā nav pietiekamas informācijas par izmantojamo iekšējo telpu, aprēķinu atstājiet kā provizorisku, nevis pieņemiet, ka visa norādītā platība būs pieejama dobēm.
Arī plašās siltumnīcas modeļiem norādītais diapazons no 47 līdz 70 m² nav tomātu stādu skaita rādītājs. Lielākā telpā kopējo ietilpību veidojiet no atsevišķu dobju un rindu rezultātiem, nevis vienkārši palieliniet mazās siltumnīcas piemēra skaitli proporcionāli platībai. Piemēram, ja daļa telpas paredzēta citiem augiem, tā nepalielina tomātu stādvietu skaitu. Savukārt papildu eja var mainīt gan dobju platumu, gan to, no kuras puses tās būs kopjamas. Salīdzinājumā pierakstiet ne tikai kopējo augu skaitu, bet arī to sadalījumu pa šķirnēm un rindām. Tad būs redzams, vai lielākais variants dod tieši vajadzīgās papildu vietas vai galvenokārt vairāk brīvas telpas citām vajadzībām. Pirkuma izvēlei noder skaidrs izkārtojums ar saprotamiem pieņēmumiem, nevis lielākais teorētiski iespējamais stādu skaits. Tādējādi izvēlēto izmēru varēsiet saistīt ar konkrētu tomātu audzēšanas plānu, saglabājot vietu arī kopšanai.
Biežāk uzdotie jautājumi
Cik tomātu stādu var stādīt uz 1 m²?
Vienotas normas nav: skaitu ietekmē eju un dobju platums, rindu skaits, šķirne un attālums starp augiem. Aprēķiniet stādvietas katrā rindā atsevišķi un pēc tam tās saskaitiet. Ja kopējo platību dalīsiet, neatskaitot ejas, rezultāts var būt maldinošs.
Vai vienā stublājā veidotus tomātus var stādīt ciešāk?
Veidošana vienā stublājā var palīdzēt augam aizņemt mazāk vietas, taču tā neatceļ šķirnei vajadzīgo atstatumu un piekļuvi kopšanai. Izmantojiet šķirnes aprakstā ieteikto attālumu; ciešāku stādījumu neizvēlieties tikai tāpēc, ka stādi sākumā ir mazi.
Vai vienā dobē var izveidot divas tomātu rindas?
Var, ja dobē pietiek vietas attālumam starp rindām, augu lapotnei un piekļuvei kopšanai. Pārbaudiet, vai visus augus var aizsniegt no ejas vai no abām dobes pusēm. Rindu skaitu nenosakiet, vienkārši sadalot dobes platumu pēc attāluma starp augiem rindā.
Vai siltumnīcas platība ļauj aprēķināt stādu skaitu?
Ne pati par sevi. Platībā ietilpst arī ejas un citas zonas, bet vienādas platības siltumnīcām var būt atšķirīgs iekšējais platums un garums. Stādu skaitu aprēķiniet pēc konkrētā izkārtojuma: cik rindas ietilpst un cik stādvietu ir katrā rindā.
Kā aprēķinā iekļaut vietu pie dobes galiem?
Vispirms atņemiet rindas daļas, kas paredzētas piekļuvei vai kur stādīt nevar, un nosakiet attālumu starp iespējamajām pirmā un pēdējā auga vietām. Daliet šo garumu ar izvēlēto attālumu starp augu centriem, noapaļojiet uz leju un pieskaitiet vienu stādvietu.
Tomātu stādu skaitu nosaka nevis siltumnīcas platība viena pati, bet gan pieejamo rindu skaits un stādvietas katrā no tām. Izmēriet iekšējo telpu, atvēliet vietu ejām un piekļuvei, pēc tam rēķiniet stādvietas, ņemot vērā šķirnes aprakstu un paredzēto veidošanu. Ja rindas atšķiras, saskaitiet to ietilpību atsevišķi. Noderīgs rezultāts ir ne tikai kopējais skaitlis, bet arī skice, kurā katram paredzētajam stādam ir sava vieta un kurai varēsiet sekot visas sezonas garumā.
