Kā audzēt vīnogas siltumnīcā
Bloomcabin lauka piezīmes / pastāvīgs augļaugs zem stikla
Kā audzēt vīnogas siltumnīcā
Vīnogulājs zem stikla nav vienas sezonas kultūra. Tā ir ilgmūžīga arhitektūra: saknes augsnē, rūpīgi veidots stumbrs, pastāvīgs karkass un augļdzinumi, kas pacelti gaišā, labi vēdināmā jumta telpā.
Kāpēc galda vīnogas audzēt zem stikla
Sāciet ar telpas arhitektūru, nevis ogām.
Vīnogu audzēšana siltumnīcā ļauj dārzniekam neparasti precīzi pārvaldīt lietus ietekmi, siltumu, piekļuvi augam un lapotnes formu. Tas nepadara vīnogulāju par viegli kopjamu kultūru. Toties kopšana kļūst mērķtiecīgāka un rezultāts bieži — ievērojami labāks.
Latvijas vasarā vīnogulājam mēdz pietrūkt nevis dienas garuma, bet vienmērīgas siltuma summas, sausas lapotnes un mierīga rudens nogatavošanās perioda. Zem stikla augs pavasarī sāk augt agrāk, bet ķekari ir pasargāti no ilgstoša lietus. Pretī jāuzņemas atbildība par mikroklimatu: siltumnīca var ātri pārkarst, mitrs gaiss mēdz sastāvēties, bet dzinumi aug pārlieku gari un mīksti. Skaists lapu jumts vēl nenozīmē veselīgu ražu. Vīnogām vajadzīgs kustīgs gaiss, disciplinēti attālumi un ikgadējs lēmums par to, kuru koksni saglabāt.
Uztveriet vīnogulāju kā pastāvīgu siltumnīcas iemītnieku pie sānu malas, nevis kā podaugu starp tomātiem. Tam vajadzīga plaša sakņu zona, skaidrs ceļš līdz jumta stieplēm un eja, kas paliek lietojama arī pilnā vasaras augumā. Pirms konstrukcijas izvēles apskatiet Klasiskā alumīnija siltumnīca un jau projektēšanas laikā iekļaujiet vīnogulāju telpas struktūrā, nevis pievienojiet to vēlāk kā nejaušu papildinājumu.
Stādīšanas lēmumi
Izvēlieties pēc garšas, auguma un griešanas veida.
Siltumnīcā dabiska izvēle ir svaigam patēriņam paredzētas deserta vīnogas. Tomēr neizvēlieties šķirni tikai ogu krāsas vai bezsēklu īpašības dēļ. Šķirne nosaka ienākšanās laiku, augšanas spēku, slimību jutību, ziemcietības vajadzības un piemērotāko griešanas sistēmu. Jau pirms pirkuma vietējā stādaudzētavā noskaidrojiet, vai tā piemērota segtai audzēšanai Latvijā un vai tai vajadzīga īsa piešu griešana vai garāku viengadīgo dzinumu saglabāšana.
Svaigam patēriņam
Galda vīnogu prioritātes
Meklējiet labu garšu, samērīgu ķekaru blīvumu, uzticamu ogu aizmešanos un kvalitatīvu mizu. Siltumnīca var paātrināt nogatavošanos, taču tā nekompensēs Latvijas apstākļiem, vietējai ziemai vai slimību fonam nepiemērotu šķirni.
- Izvēlieties stādus ar Latvijas apstākļiem piemērotu sakņu sistēmu un zināmu izcelsmi.
- Dodiet priekšroku vietēji pārbaudītai šķirnei, nevis tikai neparastam jaunumam.
- Ieplānojiet vietu lielām lapām, gariem dzinumiem un spēcīgiem sāndzinumiem.
Galvenais griešanas jautājums
Pieši vai augļzari?
Raža veidojas uz šīs sezonas dzinumiem, kuri izaug no pumpuriem uz viengadīgas, nobriedušas koksnes. Dažas šķirnes labi ražo no īsiem piešiem, kas saglabāti uz pastāvīgām rokām. Citām ziemā jāizvēlas un jāpiesien garāki viengadīgie augļzari. Tas ir šķirnes un audzēšanas sistēmas, nevis gaumes jautājums.
Nekopējiet kaimiņa griezumu, vispirms nenoskaidrojot savas šķirnes prasības. Ja bazālie pumpuri nav pietiekami auglīgi, tikai īsa piešu griešana dos daudz lapu, bet maz ķekaru. Arī stiepļu izvietojumam jāatbalsta izvēlētā sistēma.
Vieta stādīšanas laikā
Vispirms sakņu zona
Stādiet dziļi sagatavotā, labi drenētā dobē vai pietiekami lielā pastāvīgā traukā, kur saknes nekonkurēs ar ik gadu pārstādītiem sezonas augiem. Sakņu kaklu saglabājiet stādaudzētavas dziļumā, saknes izklājiet plaši, augsni pēc stādīšanas rūpīgi salaistiet un uzreiz uzstādiet stabilu pagaidu balstu.
- Lielākā siltumnīcā kā sākumpunktu paredziet aptuveni 1 m vai vairāk balsta garuma vienam augam.
- Laistīšanu virziet sakņu zonā, nevis uz lapām un ziedkopām.
- Ap stumbru atstājiet darba vietu apskatei, piesiešanai un ziemas griešanai.
Vīnogulāja saknes var atrasties iekšējā dobē vai piemērotā vietā ārpus siltumnīcas, stumbru ievadot zem stikla. Ārējā augsne izžūst lēnāk, taču Latvijas ziemās jāņem vērā šķirnes ziemcietība un drošs caurvads pie pamata. Iekšējai dobei vajadzīga dziļa, caurlaidīga augsne bez stāvoša ūdens.
Balstu zāle / karkass pirms spēcīgas augšanas
Dodiet vīnogulājam tā jumta cienīgu karkasu.
Izmantojiet korozijizturīgas stieples, stiprus gala enkurus un drošus stiprinājuma punktus. Slodzi pie siltumnīcas profiliem stipriniet tikai tad, ja ražotājs to ir paredzējis; citādi veidojiet neatkarīgu balstu sistēmu. Nobriedis vīnogulājs nes blīvu lapotni, koksnainas rokas un smagus ķekarus. Konstrukcijai jāiztur arī vilkme, kas rodas, piesienot dzinumus, spriegojot stieples un griežot lapotni. Viegls plaukta profils šim uzdevumam nav piemērots.
Pacēlums / karkass
Pastāvīgais stumbrsVertikālais pamats
Pastāvīgās rokasSaglabātie kordoni
AugļkoksneAugļzari un dzinumi
Stumbru izveido pirmajos gados. Piešu griešanas sistēmā pastāvīgās rokas jeb kordoni var palikt daudzus gadus, savukārt garo augļzaru sistēmā rūpīgi izvēlētu viengadīgo koksni atjauno katru ziemu. Šīs sezonas zaļie dzinumi nes lapas un ķekarus.
Miera perioda koksnes lasīšana
Pirms griešanas nosakiet katras koksnes vecumu.
Svarīgākais vīnogu audzēšanas princips mēdz izraisīt arī visvairāk šaubu: nākamā raža veidosies uz dzinumiem, kas izaugs no pumpuriem uz viengadīgās koksnes. Tādēļ ziemas griešana ir ikgadēja auga struktūras rediģēšana. Saglabājiet pastāvīgo karkasu tur, kur to paredz sistēma, izvēlieties mērķtiecīgi novietotu viengadīgo augļkoksni un izņemiet lieko, krustojošos vai bojāto pieaugumu.
I
Pastāvīgā koksne
II
Viengadīgs dzinums
III
Šīs sezonas dzinums
IV
Izņemšana
Pastāvīgā koksne: Stumbrs un daudzās sistēmās arī kordoni veido izturīgo auga arhitektūru. Saglabājiet tos veselus un mērķtiecīgi izvietotus; tiem nevajadzētu pārvērsties vecu, neproduktīvu un savstarpēji konkurējošu zaru biezoknī.
Viengadīgais dzinums: Iepriekšējā vasarā labi apgaismots un nobriedis dzinums bieži ir vērtīgā augļkoksne vai avots īsajiem piešiem, kurus atstāj nākamās sezonas ražai.
Šīs sezonas dzinums: Pavasarī no saglabātajiem pumpuriem izaug zaļie dzinumi. Tie nes lapas, stīgas un ķekarus, vienlaikus veidojot koksni, no kuras ziemā izvēlēsieties nākamā gada augļzarus.
Izņemšana: Miera periodā izgriež lielāko daļu iepriekšējās sezonas liekā pieauguma. Vīnogulājs pēc pareizas griešanas var izskatīties ļoti atkailināts, taču tas bieži liecina par disciplinētu, nevis pārmērīgu darbu.
Neizmantojiet universālu pumpuru skaitu un neatkārtojiet svešu shēmu, nepārbaudot šķirni un sistēmu. Galda vīnogas ar garo augļzaru griešanu un uz kordoniem veidoti pieši tiek pārvaldīti atšķirīgi. Mērķis ir līdzsvars: pietiekami daudz auglīgu pumpuru ražai, pietiekama lapu masa tās nogatavināšanai un tik daudz brīvas telpas, lai lapotne būtu sausa, pārskatāma un ērti kopjama.
No pavasara līdz vasaras sākumam
Vispirms dzinumi. Pēc tam ķekari.
Pumpuriem plaukstot, siltumnīca mainās ļoti ātri. Smalkais darbs nav gaidīt, līdz parādās ķekari, bet savlaicīgi izlemt, kuri dzinumi aizņems lapotnes plakni. Vājus, nepareizi novietotus, no stumbra izaugušus vai sablīvētus dzinumus izlauziet, kamēr tie vēl mazi un viegli noņemami. Saglabājiet veselīgus dzinumus ar vienmērīgiem attālumiem un saudzīgi piesieniet tos, pirms stīgas savij visu grūti pārvaldāmā mezglā.
Posms 01Dzinumu atlase
Posms 02Ziedēšana
Posms 03Ogu aizmešanās
Posms 04Retināšana
Posms 05Ogu augšana
Dzinumu atlase: Retiniet pietiekami agri, lai saglabātu atvērtu struktūru un auga enerģiju novirzītu tiem dzinumiem, kurus patiešām vēlaties paturēt.
Ziedēšana: Izvairieties no liekas auga kratīšanas un ūdens uz ziedkopām. Daudzas šķirnes apputeksnējas pašas, bet galējs karstums vai sastāvējies gaiss var traucēt ogu aizmešanos.
Ogu aizmešanās: Mazās ogas atklāj gaidāmo slodzi. Jauniem vai vājiem vīnogulājiem nepareizi veidotus un liekus ķekarus noņemiet, pirms tie sāk konkurēt ar karkasa attīstību.
Retināšanas brīdis: Spēcīgam, pārslogotam augam ražu samaziniet apdomīgi. Brīva vieta starp ķekariem un veselīga nogatavošanās ir vērtīgāka par rekordlielu ķekaru skaitu.
Ogu augšana: Turpiniet piesiet dzinumus un kontrolējiet sāndzinumus. Augļu zonai jābūt redzamai un pārbaudāmai, taču ķekarus nevajag pilnīgi atkailināt.
Piezīme par ziedēšanu un ogu aizmešanos
Vīnogām siltumnīcā roku apputeksnēšana parasti nav nepieciešama. Vērtīgāka iejaukšanās ir mikroklimata vadība: atveriet lūkas, pirms telpa pārkarst, nepārlaistiet augsni un uzturiet lapotni pietiekami retu, lai gaiss kustētos. Ja ziedēšana un ogu aizmešanās atkārtoti ir vāja, pārbaudiet šķirnes piemērotību, temperatūras galējības, auga slodzi un griešanas sistēmu. Pārmērīgs slāpeklis vai pārāk agresīva, nepareizi izvēlēta griešana var veicināt lapas uz ražas rēķina.
Siltumnīcas klimats / augļu zonas disciplīna
Zem stikla gaisa plūsma ir daļa no griešanas.
Vīnogulājs siltumnīcai piešķir krāšņu zaļumu, taču tas kļūst riskants, kad lapas pārklājas, ķekari saskaras un mitrs gaiss apstājas zem kores. Kad laikapstākļi atļauj, jumta lūkas izmantojiet kopā ar durvīm vai zemāk novietotām atverēm. Mērķis ir gaisa apmaiņa: siltais, mitrais gaiss izplūst augšpusē, svaigāks ieplūst zemāk, bet lapas un ķekari pēc rīta kondensāta spēj pilnībā nožūt.
Skats no augšas / augļu zona
Darba eja
Brīvs darba platums
Brīvs darba platums
Lapu siena
Viena dzinumu plakne
Viena dzinumu plakne
Augļu zona
Brīvi ķekari
Brīvi ķekari
Laistiet dziļi un mērķtiecīgi. Tikko stādītam vīnogulājam iesakņošanās laikā vajadzīgs vienmērīgs mitrums. Nobriedušu augu parasti laista retāk, tomēr sausa iekšējā dobe un briestoša raža vasaras vidū prasa regulāru novērošanu. Ūdeni, vēlams dienas pirmajā pusē, novadiet tieši sakņu zonā. Neapsmidziniet lapas un nepaļaujieties uz nemainīgu grafiku. Pirms laistīšanas pārbaudiet augsnes mitrumu, laiku, ķekaru slodzi un paša auga reakciju. Mulča palīdz izlīdzināt mitruma svārstības, taču to neatbalstiet tieši pret stumbru.
No zaļas ogas līdz gatavībai
Ražu nosakiet pēc garšas, ne tikai krāsas.
Kad ogas sāk mīkstināties un iegūst šķirnei raksturīgo krāsu, saglabājiet atvērtu lapotni, taču pēkšņi nepakļaujiet iepriekš ēnotus ķekarus spēcīgai saulei un karstumam. Īstais novākšanas brīdis ir atkarīgs no šķirnes. Krāsa ir noderīga pazīme, bet pilnīgāku atbildi dod aromāts, saldums, skābuma līdzsvars, mīkstuma struktūra un ogas gatavība atdalīties. Nogatavojušos ķekarus grieziet ar tīrām šķērēm un turiet aiz kātiņa, nevis raujiet aiz ogām.
Pēc ražas novākšanas saglabājiet veselās, zaļās lapas tik ilgi, kamēr tās turpina darboties. Tās palīdz nobriest koksnei un papildina daudzgadīgā auga rezerves. Tukši ķekaru kāti nenozīmē sezonas beigas — rudens kopšana ietekmē nākamā gada ražu.
Zaļo ogu augšanaUzturiet vienmērīgu mitrumu. Izvairieties no krasas izžūšanas un pārlaistīšanas maiņas, īpaši tad, ja ogas iepriekš plaisājušas.
Mīkstināšanās / krāsošanāsTurpiniet vērot lapotni. Ja sāndzinumi atkal noslēguši augļu zonu, to mēreni atveriet, bet saglabājiet pietiekamu lapu aizsegu pret apdegumiem.
Garšas pārbaudesVairāku dienu laikā degustējiet ogas no dažādām ķekara daļām. Gatava izskata augšdaļa var slēpt vēl skābas ogas ķekara apakšā.
Raža un uzglabāšanaBojātās ogas un nobirušos augļus nekavējoties savāciet. Novāktos ķekarus līdz lietošanai glabājiet vēsā, sausā vietā un nemazgājiet priekšlaikus.
Problēmu pagrabs
Pirms meklējat līdzekli, diagnosticējiet mikroklimatu.
Centrālā diagnoze
Biežākā kļūda siltumnīcā — pārāk daudz labas lapotnes.
Ja vīnogulājs izskatās kupls, bet ķekari slikti krāsojas, plaisā vai pūst, pirmais impulss mēdz būt pievienot mēslojumu vai ūdeni. Vispirms novērtējiet telpas fizisko ainu. Vai ķekari ir redzami? Vai vairāki dzinumi sakrauti uz vienas stieples? Vai kondensāts saglabājas vēl ilgi pēc saullēkta? Vai augļu zona paliek mitra pēc laistīšanas? Vai augs nes vairāk ķekaru, nekā tā lapu masa, nobriedusī koksne un sakņu sistēma spēj kvalitatīvi nogatavināt?
- Vāja krāsa: to bieži izraisa ēna, pārmērīga ražas slodze, vēsa sezona vai konkrētajiem apstākļiem pārāk vēla šķirne.
- Ogas plaisā: pārbaudiet nevienmērīgu augsnes mitrumu, strauju ūdens uzņemšanu, slimības pazīmes, bojātu mizu un pārlieku blīvus ķekarus.
- Ērces vai sīkie kaitēkļi: savlaicīgi apskatiet lapu apakšpuses, stipri bojāto materiālu izolējiet un izmantojiet tikai vīnogām un konkrētajam kaitīgajam organismam Latvijā atļautus līdzekļus.
- Vāja augšana: izvērtējiet drenāžu, ierobežotu sakņu telpu, barības vielu stāvokli, gaismas trūkumu vai jaunam augam uzliktu pārmērīgu ražas slodzi.
Atsauces tabula / laiku pielāgojiet Latvijas vietai un šķirnei
Vīnogulāja gads siltumnīcā vienā skatā.
| Periods | Galvenais darbs | Ko pārbaudīt | No kā atturēties |
|---|---|---|---|
| Ziemas miers | Grieziet atbilstoši šķirnes piešu vai augļzaru sistēmai; izņemiet mirušo, sapinušos, bojāto un lieko koksni. | Stumbra veselība, stiepļu spriegojums, vaļīgas saites un zari, kas sasnieguši stiklu vai jumta konstrukciju. | Neatstājiet liekus pumpurus tikai tādēļ, ka stiprs griezums šķiet pārāk radikāls. |
| Agrs pavasaris | Pārbaudiet stumbra piesiešanu, sagatavojiet laistīšanu un virziet izvēlētos jaunos dzinumus. | Pumpuru plaukšana, vēlo salnu risks, drenāža, augsnes mitrums un pirmās kaitēkļu pazīmes. | Nepārlaistiet sakņu zonu, kas vēl ir vēsa un pēc ziemas žūst lēni. |
| Vēls pavasaris | Retiniet dzinumus, regulāri tos piesieniet un sāciet aktīvu, pakāpenisku vēdināšanu. | Lapotnes blīvums, ziedkopu attīstība, vienmērīgi dzinumu attālumi un straujš dienas temperatūras kāpums. | Neļaujiet stīgām un sāndzinumiem izveidot nepieejamu mezglu zem jumta. |
| Vasara | Pārvaldiet sāndzinumus, ķekaru slodzi, gaisa plūsmu un dziļu laistīšanu sakņu zonā. | Kondensāts, ēnoti ķekari, miltrasas pazīmes, ērces, ogu attīstība un pārkaršana. | Nemēģiniet panākt krāšņu augumu ar bagātīgu slāpekļa mēslojumu. |
| Raža / rudens | Novāciet pēc garšas, savāciet kritušās ogas un pēc ražas saglabājiet veselās lapas. | Plaisas, puve, nevienmērīga gatavība, koksnes nobriešana un lapotnes veselība pēc ražas. | Nenoņemiet funkcionējošās lapas uzreiz pēc pēdējā ķekara nogriešanas. |
Plānojot ūdens pievadu, dobes, darba eju, galdus un citas apkalpošanas zonas, ņemiet vērā arī Klasiskā alumīnija siltumnīca. Pastāvīgs vīnogulājs vislabāk darbojas tad, ja pārējais siltumnīcas interjers jau no pirmās dienas ir organizēts ap tā saknēm, stumbru un lapotni.
BUJ
Jautājumi no vīnogulāja lapotnes apakšas.
Vīnogulājs vairāk atalgo rūpīgu novērošanu nekā aklu sekošanu kalendāram. Šīs atbildes ir drošs sākumpunkts, taču šķirnes, ziemcietības un augu aizsardzības lēmumi vienmēr jāpielāgo aktuālajiem Latvijas apstākļiem.
Vai vīnogas var audzēt nelielā siltumnīcā?
Jā, ja izvēlaties vienu vīnogulāju, novietojat to pie sānu malas un ievērojat stingru veidošanas sistēmu. Neliela siltumnīca var uzturēt vīnogulāju, taču tajā nav vietas nekontrolētai lapotnei. Izvēlieties vadāma auguma šķirni, balstu stieples ierīkojiet pirms spēcīgas augšanas un saglabājiet brīvu eju griešanai, apskatei un ražas novākšanai.
Cik vīnogulāju vajadzētu stādīt?
Vairumā mājas siltumnīcu viens labi veidots vīnogulājs ir pietiekams, lai apgūtu sistēmu un aizņemtu ievērojamu jumta daļu. Otru augu stādiet tikai tad, ja ir patiesi pietiekams balstu garums, atsevišķa sakņu zona un skaidrs plāns, kā abu augu augļu zonas saglabāt gaišas, nodalītas un sasniedzamas.
Vai siltumnīcas vīnogas jāapputeksnē ar rokām?
Parasti nē. Daudzas galda vīnogu šķirnes apputeksnējas pašas, lai gan vienmēr jāpārbauda konkrētās šķirnes apraksts. Ziedēšanas laikā svarīgāk ir novērst galēju karstumu un sastāvējušos mitrumu, neliet ūdeni uz ziedkopām un neļaut augam kļūt pārmērīgi lapainam.
Vai vīnogulāju var audzēt podā?
Liels, pastāvīgs trauks var darboties, īpaši tur, kur stādīšana dobē nav iespējama. Tomēr dziļi sagatavota dobe parasti nodrošina stabilāku un piedodošāku sakņu vidi. Podā būs precīzāk jāuzrauga laistīšana, mēslošana, sakņu telpa un sakņu temperatūra ziemā.
Kāpēc siltumnīcas vīnogulājam ir lapas, bet nav labas ražas?
Biežākie iemesli ir pārāk daudz atstātu pumpuru, pārmērīgs slāpeklis, sablīvējusies lapotne, ēnota augļu zona, jauns augs ar pārlieku lielu slodzi vai šķirnei neatbilstoša griešana. Ne visas šķirnes labi ražo no īsiem piešiem. Pirms radikālām izmaiņām pārskatiet ziemas griešanas principu, savlaicīgi retiniet pavasara dzinumus un pārbaudiet šķirnes aprakstu.
Avoti un turpmāka lasīšana
Uzticamas tehniskās atsauces.
Šie Latvijas un starptautiskie avoti papildina raksta ieteikumus par šķirņu izvēli, stādīšanu, balstiem, griešanu, lapotnes vadību un slimību profilaksi. Pirms augu aizsardzības līdzekļa vai pamatvielas izmantošanas vienmēr pārbaudiet aktuālo reģistrāciju, etiķeti un lietošanas nosacījumus Latvijā.
Vairāk no Bloomcabin: alumīnija siltumnīcu produktu informācija · ceļvedis siltumnīcas izvēlei un iegādei · Siltumnīca pēc uzstādīšanas: ceļvedis
- Valsts augu aizsardzības dienests —augu aizsardzības līdzekļu reģistri
- Valsts augu aizsardzības dienests —pamatvielas augu aizsardzībā
- Dārzkopības institūts —Rokasgrāmata dārziem Latvijas apstākļiem
- Royal Horticultural Society —vīnogu audzēšana siltumnīcā
- Royal Horticultural Society —vīnogu piešu griešanas sistēma
- University of Minnesota Extension —vīnogas mājas dārzā
- University of Minnesota Extension —aukstā klimata vīnogu veidošanas sistēmas
Dārzkopja ražas galds
Plānojiet siltumnīcu ap vīnogulāju, kuru vēlaties saglabāt.
Pirms stādīšanas paredziet vietu stumbram, pastāvīgajam karkasam, jumta stieplēm, atvērtai augļu zonai un cilvēkam, kurš augu ik ziemu griezīs. Iepazīstiet Klasiskā alumīnija siltumnīca un izvērtējiet arī Klasiskā alumīnija siltumnīca— tā var palīdzēt jau no pirmās dienas izveidot gaišu, vēdināmu un ilgtermiņā ērti kopjamu telpu vīnogulājam.
Klasiskā alumīnija siltumnīca