Kā audzēt zirņus siltumnīcā
Audzēšana siltumnīcā · vēsā sezona
Kā audzēt zirņussiltumnīcā
Siltumnīca nepārvērš zirņus par vasaras kultūru. Tā dod šim vēsumu mīlošajam dārzenim agrāku sākumu, sakārtotu augšanas vietu un pietiekamu aizsardzību, lai Latvijas pavasara un rudens pārejas sezonās iegūtu ilgu, saldu ražu.
I. Vēsās sezonas uvertīra
Labāko zirņu ražu siltumnīcā neiegūst, palielinot siltumu. Tā rodas no atturīgi pārvaldīta mikroklimata: vēsas sakņu zonas, mitras, bet gaisu caurlaidīgas augsnes, laikus uzstādīta balsta, kustīga gaisa un regulāras pākšu vākšanas. Sakārtojot šos elementus, zirņi kļūst par izsmalcināti praktisku siltumnīcas kultūru laikā, kad tomāti un paprika vēl tikai gaida savu sezonu.
Izmantojiet siltumnīcu sezonas pagarināšanai
Latvijā zirņi galvenokārt ir pavasara un agrā rudens kultūra. Zem stikla tos var sēt, kamēr āra dobes vēl ir aukstas, lietus piesātinātas vai grūti apstrādājamas. Mērķis nav radīt tropisku telpu, bet gan pasargātu, ērtu audzēšanas joslu, kur augi var laikus iesakņoties un dot ražu pirms noturīga vasaras karstuma.
Neapkurināma siltumnīca šim nolūkam ir īpaši piemērota. Tā mazina stipra vēja un ilgstoša lietus ietekmi, aizsargā jaunos dzinumus un ļauj sausumā sagatavot augsni un balstus. Tomēr saulainā pavasara dienā telpa var uzkarst pārsteidzoši ātri, tādēļ vēdināšana ir svarīga jau no pirmo īsto lapu parādīšanās.
Tiešā sēja tīrākam sākumam
Zirņus vislabāk sēt tieši pastāvīgajā dobē. Dziļa siltumnīcas dobe vai ietilpīgs trauks ar labu drenāžu ir piemērotāks par maziem dēstu podiņiem. Tiešā sēja ļauj saknēm nostiprināties ražas vietā, bet sietu vai zaru balstu var uzstādīt vēl pirms stīgas sāk meklēt, pie kā pieķerties.
Ja sēklas tomēr jāsāk audzēt traukos, jo dobe vēl tiek atjaunota, izmantojiet dziļas šūnas vai ietilpīgus bioloģiski noārdāmus podus. Pārstādiet ļoti jaunus augus, neļaujot saknēm savīties, izžūt vai tikt traumētām. Ja augsnes stāvoklis atļauj, tiešā sēja joprojām ir vienkāršākais un drošākais risinājums.
Plānojiet īsu, vērtīgu sezonu
Uztveriet zirņus kā apzinātu vēsās sezonas posmu, nevis pastāvīgu siltumnīcas iemītnieku. Labi izplānota telpa var bez jucekļa pāriet no zirņiem uz siltummīlošām vasaras kultūrām. Piemērotu dobju, eju, balstu un vēdināšanas izvietojumu palīdz plānot Klasiskā alumīnija siltumnīca.
Rezervējiet zirņiem un lapu dārzeņiem vēsāku, labi vēdināmu malu. Saulainākās centrālās vietas vēlāk varēs atbrīvot tomātiem, paprikai, gurķiem vai bazilikam, nepārceļot balstus cauri visai siltumnīcai.
II. Izvēlieties ražas raksturu
Lobāmie, cukurzirņi, kraukšķīgie un pundurzirņi siltumnīcā prasa atšķirīgu vietu.
Tie visi pieder pie sugas Pisum sativum, taču dod atšķirīgu ražu un aizņem telpu citādi. Vispirms izlemiet, kā zirņus ēdīsiet, un tikai tad vērtējiet šķirnes augstumu, vajadzīgo balstu, pieejamo vietu virs augiem un iespēju ērti aizsniegt pākstis.
Lobāmie zirņiAudzē graudiņiem pāksts iekšpusē. Vāciet, kad pākstis ir apaļas un pilnas, bet vēl koši zaļas un maigas; saldākai garšai izlobiet drīz pēc novākšanas.
CukurzirņiNovāciet plakanas pākstis, pirms zirnīši tajās manāmi piebriest. Kraukšķīgās, ēdamās pākstis ir piemērotas salātiem, wok ēdieniem un ēšanai tieši no dobes.
Kraukšķīgie zirņiVāciet, kad pāksts ir piepildīta, taču joprojām spīdīga, sulīga un viegli lūst. Tie ir īpaši pateicīgi svaigai ēšanai, salātiem un regulārai lasīšanai.
PunduršķirnesKompakti, parasti aptuveni 40–80 cm augsti augi ar koncentrētāku ražas periodu. Tie iederas zemākā siltumnīcas malā vai lielā traukā, taču arī tiem noder neliels balsts.
III. Sējas ritms
Sējiet vēsā, irdenā augsnē, no kuras brīvi aizplūst liekais ūdens.
Zirņu sēklas var sākt dīgt aptuveni 4 °C temperatūrā, lai gan siltākā augsnē dīgšana norit ātrāk. Saulainu pēcpusdienu aiz stikla nedrīkst sajaukt ar piemērotu sakņu vidi: auksta, slapja augsne veicina nevienmērīgu sadīgšanu un dīgstu bojāeju. Sējiet, kad dobe 5–7 cm dziļumā ir drupena, viegli mitra, nesmērē instrumentu un, saspiežot plaukstā, neveido smagu, spīdīgu piku.
Novāciet atliekas un pārbaudiet drenāžu.
Sējiet 2,5 cm dziļi un mēreni aplaistiet.
Uzturiet vienmērīgu, ne pārmērīgu mitrumu.
Pabeidziet balstu un laikus vēdiniet.
Ja vajadzīgs, iesējiet īsu papildrindu.
Sagatavojiet, nepārmēslojot. Izņemiet iepriekšējās kultūras atliekas, nokritušās lapas un bojātas saknes, kā arī novērsiet acīmredzamas drenāžas problēmas. Ja augsnei trūkst organiskās vielas, iestrādājiet nelielu daudzumu nobrieduša komposta. Dobē, kur iepriekš audzēti prasīgi vasaras dārzeņi un regulāri lietots mēslojums, barības vielu jau var būt pietiekami daudz, tādēļ katra zirņu sēja nav iemesls jaunai pilnmēslojuma devai.
Sējiet tieši un vienmērīgi. Ievietojiet sēklas aptuveni 2,5 cm dziļumā un ievērojiet uz paciņas norādīto attālumu; praktiska robeža bieži ir aptuveni 4–8 cm starp sēklām rindā. Pēc sējas augsni viegli piespiediet, lai sēklai būtu labs kontakts ar mitrumu. Ja dobe ir sausa, vienmērīgi aplaistiet, nevis turpmāk ik dienu applūdiniet virskārtu.
Ļaujiet vēsajam laikam noteikt tempu. Vēsā siltumnīcā dīgšana var aizņemt ilgāku laiku. Nerociet sēklas ārā jau pēc dažām dienām, ja vien nav redzama applūšana, grauzēju darbība vai cita nepārprotama problēma. Vajadzīga mitra un ar skābekli apgādāta sakņu zona, nevis auksta, piesātināta masa, kurā sēkla sāk bojāties.
Uzstādiet balstu, pirms tas kļūst neatliekams. Drīz pēc nostiprināšanās stīgas sāk meklēt smalku virsmu, pie kuras pieķerties. Savlaicīgi pabeigts balsts novērš sakņu traucēšanu vēlāk un jau no sākuma uztur dobi sakārtotu.
Atkārtojiet mēreni. Divas vai trīs īsas sējas ar 7–14 dienu starplaiku parasti pagarina ražu veiksmīgāk nekā viena pārmērīgi plata josla. Pārtrauciet atkārtotu sēju, ja gaidāmais laiks sola noturīgu siltumnīcas karstumu vēl pirms jaunākie augi paspēs pilnvērtīgi ziedēt un veidot pākstis.
zirņa sakne aktīvie gumiņi auga cukuri
Sakņu cukuri uztur piemērotās baktērijas; aktīvie gumiņi palīdz apgādāt zirņa augu.
IV. Apmaiņa saknēs
Zirņi ir pākšaugi, nevis bezmaksas mēslojuma ražotne.
Zirņu saknes var veidot gumiņus sadarbībā ar piemērotām Rhizobium baktērijām. Šajā simbiozē augs piegādā ogļhidrātus, bet baktērijas palīdz piesaistīt atmosfēras slāpekli augam izmantojamā formā. Ja zirņi vai radniecīgi pākšaugi konkrētajā dobē vairākus gadus nav audzēti, var izmantot svaigu, tieši zirņiem paredzētu inokulantu. Tas var būt noderīgs arī jaunā ievestā augsnē vai tikko piepildītā paaugstinātā dobē. Vienmēr ievērojiet ražotāja norādes un pārbaudiet derīguma termiņu.
Svarīgs precizējums: gumiņos piesaistītais slāpeklis vispirms baro pašu zirni. Nedomājiet, ka zirņu rinda tajā pašā sezonā automātiski apgādās ar mēslojumu blakus augošus tomātus vai gurķus.
Pārmērīgs slāpeklis var veidot kuplu lapotni uz līdzsvarotas ziedēšanas un pākšu ražas rēķina. Ja iespējams, sāciet ar augsnes analīzi. Kompostu izmantojiet struktūras un mērenas pamatauglības uzlabošanai, bet fosforu, kāliju un pH koriģējiet tikai pēc analīzes vai skaidrām trūkuma pazīmēm. Ilgstoši izmantotā siltumnīcas dobē atkārtota komposta, kūtsmēslu un pilnmēslojuma iestrāde barības vielu pārpalikumu var radīt pārsteidzoši ātri.
Pēc dažām augšanas nedēļām var uzmanīgi izcelt vienu mazāk svarīgu augu un apskatīt saknes. Mazi, apaļi sabiezējumi norāda uz gumiņu veidošanos; aktīvu gumiņu iekšpuse mēdz būt sārta vai gaiši brūna. Ja to nav, nesteidzieties liet lielu slāpekļa devu. Vispirms pārbaudiet drenāžu, augsnes reakciju, sakņu veselību, mitrumu, inokulanta svaigumu un to, vai izmantota zirņiem piemērota baktēriju grupa.
V. Balstu duets
Dodiet stīgām pietiekami smalku virsmu, pie kuras pieķerties.
Zirņi kāpj ar stīgām, nevis resniem, ap balstu vijīgiem stublājiem. Viens rupjš miets tiem nav pietiekams. Siets, sazaroti zari, cieši izvietotas auklas vai zirņu žodziņš nodrošina smalkas malas, ko stīgas var droši satvert.
Kompakti
Pundurzirņi
40–80 cm. Zems zaru, auklu vai sieta balsts.
Balsts
Uzstādiet sējas laikā.
Izmantojiet smalku, stingru sietu.
Atstājiet plaukstas platumu līdz stiklam.
Kāpjoši
Garie zirņi
1,5–2 m vai vairāk. Vertikāls siets ar ērtu piekļuvi.
Pundurzirņi un kompaktās šķirnes
Kompakti augi var izskatīties pašbalstoši, līdz bagātīga pākšu raža, laistīšana vai stiepšanās pret gaismu izjauc stublāju kopumu. Parasti pietiek ar 60–90 cm augstu zaru žodziņu, zemu sietu vai divām stingras auklas līnijām. Mērķis nav izveidot blīvu, formālu lapu sienu, bet noturēt augus stāvus, pasargāt pākstis no augsnes un ļaut gaisam brīvi kustēties cauri lapotnei.
- Rezervējiet priekšējo dobi vai zemāku siltumnīcas malu.
- Atstājiet eju brīvu ātrai ražas vākšanai.
- Stādiet platākā joslā tikai tad, ja saglabājas laba gaisa kustība.
Centrālā specifikācija
Sietu nostipriniet pie dobes rāmja, atsevišķiem mietiem vai piemērotas konstrukcijas daļas, nevis pie stiklojuma. Izvēlieties sistēmu, kuru sezonas beigās var noņemt kopā ar augu atliekām. Starp lapotnes plakni un siltumnīcas sienu atstājiet vietu tīrīšanai, gaisa kustībai un iespējai aizsniegt auga aizmuguri.
Garās kāpjošās šķirnes
Aptuveni 1,5 m un garākiem augiem izmantojiet vertikālu sietu vai divpusēju zirņu žodziņu. Novietojiet balstu tā, lai ražu varētu vākt vismaz no vienas puses, nespiežot mitru lapotni pret stiklu. Vēsāka ziemeļu vai austrumu mala var būt piemērota, ja vien pavasarī tā joprojām saņem pietiekami daudz izmantojamas gaismas.
- Turiet lapotni zem jumta lūkām un automātisko atvērēju mehānismiem.
- Izvēlieties noņemamu balstu tīrai sezonas noslēgšanai.
- Neļaujiet enerģiskai vītenei pārvērst siltumnīcas eju par necaurejamu strupceļu.
Siltumnīca ar jumta lūkām un stingru, viegli kopjamu rāmi atvieglo kultūru maiņu pa sezonām. Šādu pārdomātu audzēšanas zonu piedāvā Klasiskā alumīnija siltumnīca— tās jumta logu vēdināšana un sakārtotā alumīnija konstrukcija palīdz izveidot precīzi plānotu vietu vēsās sezonas augiem.
Laistiet pietiekami dziļi, lai mitrums sasniegtu saknes. Vēdiniet laikus, lai lapas paliktu sausas.
Zirņiem nepieciešams vienmērīgs mitrums, īpaši ziedēšanas un pākšu piebriešanas laikā. Siltumnīcā lietus šo līdzsvaru vairs nenodrošina, tādēļ vērojiet sakņu zonu, nevis kalendāru. Pārbaudiet augsni 3–5 cm dziļumā ar pirkstu vai šauru kociņu. Kad tā zem virskārtas sāk izžūt, laistiet pamatīgi, nevis katru dienu tikai samitriniet dažus augšējos centimetrus.
Pilienlaistīšana, lēni plūstoša šļūtene vai lejkanna, kas virzīta zem lapotnes, ir piemērotāka par laistīšanu no augšas. Slapjas lapas kopā ar sastāvējušos gaisu veicina slimību risku. Saulainā rītā laikus atveriet jumta lūkas un, ja laikapstākļi ļauj, arī durvis. Ja izmantojat ventilatoru, tam gaiss jākustina maigi, nevis pastāvīgi jāpurina trauslās vītenes.
Kad dīgsti ir nostiprinājušies, grunts dobē var ieklāt plānu tīru, no nezāļu sēklām brīvu salmu vai smalka komposta mulču. Tā samazina iztvaikošanu un augsnes šļakatas uz apakšējām lapām. Mulču neatstājiet cieši pie stublājiem. Traukā līdzīgu stabilitāti nodrošina lielāks augsnes tilpums, brīvas drenāžas atveres un paliktnis, kurā neuzkrājas stāvošs ūdens.
Pirms pirmā balsta un sējas rindas izveides noderīgs atskaites punkts ir Klasiskā alumīnija siltumnīca ar pārdomājamu dobju izvietojumu, jumta vēdināšanu un brīvu piekļuvi sezonas kultūru kopšanai.
VI. No zieda līdz pākstij
Zirņi pārsvarā ir pašapputes augi. Svarīgākais jautājums siltumnīcā ir klimats.
Zirņu raža nav tik lielā mērā atkarīga no bišu apmeklējuma kā gurķu vai ķirbju raža, jo zirņu ziedi pārsvarā ir pašapputes. Tādēļ tie labi iederas siltumnīcā, ja gaiss saglabājas vēss un sakņu zona nepāriet no pilnīga sausuma uz applūšanu. Kad atveras ziedi, nav vajadzīga intensīva apputeksnēšana ar rokām vai automātiska mēslojuma devas palielināšana. Saglabājiet apstākļus, kuros zieds var noturēties un pāksts — vienmērīgi attīstīties.
Garas, vēsas un gaišas dienas veicina ziedēšanu. Vēlā pavasara saulē siltumnīca var strauji iziet ārpus zirņiem piemērota diapazona tieši tad, kad augi sāk veidot ražu. Atveriet lūkas pirms temperatūras lēciena, vajadzības gadījumā īslaicīgi noēnojiet saulaino pusi un aplaistiet sakņu zonu, pirms tā izžūst tik stipri, ka augi sāk vīst.
Arī pašapputes kultūrai vajadzīga gaisa kustība. Tā samazina ilgstošu mitrumu uz lapām, izlīdzina mikroklimatu blīvākā lapotnē un palīdz savlaicīgi pamanīt pirmās miltrasas vai citu bojājumu pazīmes.
Ēdamās ražas attīstība
1. Zieds
Vēss gaiss un vienmērīgs mitrums.
Vēss gaiss un vienmērīgs mitrums.
2. Pāksts sākums
Šaura pāksts sāk strauji pagarināties.
Šaura pāksts sāk strauji pagarināties.
3. Plakana pāksts
Cukurzirņu novākšanas stadija.
Cukurzirņu novākšanas stadija.
4. Piepildīta pāksts
Kraukšķīgo vai lobāmo zirņu stadija.
Kraukšķīgo vai lobāmo zirņu stadija.
Novākšanas brīdis nav tikai izskata jautājums. Cukurzirņi, atstāti piebriest, kļūst šķiedraini; kraukšķīgie zirņi zaudē sulīgo saldumu, kad pāksts kļūst matēta un stingra; lobāmo zirņu graudiņi pāraugot kļūst miltaini. Regulāra lasīšana mudina augu turpināt ziedēt, kamēr apstākļi vēl ir labvēlīgi.
Ražas maksimumā pārbaudiet augus katru dienu vai ik pēc divām dienām. Pēc silta, saulaina perioda pāksts no ideālas gatavības līdz pāraugšanai var nonākt ļoti ātri. Labākais ieradums ir mierīga regularitāte: novāciet gatavās pākstis, strauji tās atdzesējiet un mazākās atstājiet turpināt augšanu.
VII. Karstuma kulminācija
Kad siltumnīca uzkarst, zirņi signalizē, ka audzēšanas plāns jāmaina.
13–21 °CVienmērīga augšana un maigas pākstis.
21–27 °CVēdiniet agrāk un kontrolējiet mitrumu.
No 27 °CGatavojieties kultūras sezonas noslēgumam.
Aptuveni 13–21 °C temperatūrā zirņi parasti aug vienmērīgi, ziedi jūtas labi un pākstis saglabā maigu tekstūru, ja sakņu mitrums ir stabils. Kad pēcpusdienas temperatūra regulāri pārsniedz 21 °C, rīkojieties apzinātāk: atveriet lūkas agrāk, nepieļaujiet sakņu zonas izkalšanu un bieži novāciet gatavās pākstis. Raža vēl var būt laba, taču auga izturība pret papildu stresu samazinās.
Virs aptuveni 27 °C biežāk var nobirt ziedi, apstāties mazo pākšu attīstība un pasliktināties pākšu maigums. Viegls noēnojums var samazināt saules radīto uzkaršanu, ventilācija — novērst straujākos temperatūras kāpumus, bet dziļa laistīšana — mazināt sausuma stresu. Neviens no šiem pasākumiem nepārvērš zirņus par karstuma kultūru. Ja siltumnīca regulāri ir pārāk karsta, sezonu labāk pabeigt, nevis mākslīgi paildzināt.
VIII. Ražas atkārtojums
Vāciet pēc pāksts gatavības, nevis tikai pēc sava grafika.
Zirņi ir visdāsnākie, ja pākstis novāc regulāri un drīz pēc tam atdzesē. Ražas maksimumā ik dienu vai ik pēc divām dienām paņemiet siltumnīcā nelielu grozu. Ar vienu roku pieturiet stublāju, ar otru uzmanīgi atdaliet pāksti. Raušana ar vienu roku var izkustināt seklo sakņu sistēmu, pārraut stīgu vai noraut augu no balsta.
Ja iespējams, vāciet no rīta, īpaši pirms gaidāmas karstas dienas. Pēc novākšanas cukuri pakāpeniski pārvēršas cietē, tādēļ zirņus, kurus neēdīsiet uzreiz, ātri atdzesējiet. Garšas atšķirība visizteiktāk jūtama lobāmajiem zirņiem.
CukurzirņiVāciet garas, plakanas un spīdīgas pākstis, pirms sēkliņas kļūst apaļas. Pākstij jābūt maigai un viegli kraukšķīgai arī gar šuvi.
Kraukšķīgie zirņiNovāciet, kad pākstis ir piebriedušas un sulīgas, taču vēl spīdīgas, kraukšķīgas un bez rupjām šķiedrām. Labākais brīdis bieži pienāk agrāk, nekā dārznieks gaida.
Lobāmie zirņiVāciet, kad pākstis ir pilnas un noapaļotas, bet vēl svaigi zaļas. Izlobiet drīz pēc novākšanas; bāla, matēta vai krokaina pāksts norāda, ka graudiņi kļūst cietāki un miltaināki.
Zirņu dzinumiNo spēcīgiem augiem agrā augšanas posmā var nogriezt dažas maigas galotnes. Neapgrieziet atkārtoti augus, no kuriem vēlaties iegūt bagātīgu pākšu ražu.
Atkārtotās sējas josla: Īsu otro rindu sējiet 7–14 dienas pēc pirmās tikai tad, ja gaidāms pietiekami ilgs vēsa laika periods. Vasaras beigās atkārtoto sēju veiciet tīrā, no veco kultūru atliekām atbrīvotā dobē. Kad siltumnīcas pēcpusdienas regulāri tuvojas 27 °C, pavasara zirņu vietu labāk nodot bazilikam, gurķiem, tomātiem vai paprikai.
IX. Tīra sezonas noslēgšana
Pabeidziet rūpīgi un atbrīvojiet vietu nākamajam audzēšanas posmam.
Kad raža mazinās un karstums sāk dominēt, nogrieziet veselās vītenes augsnes līmenī, nevis izraujiet visu sakņu sistēmu. Tas mazāk izjauc dobes struktūru un ļauj smalkajām saknēm un gumiņiem sadalīties augsnē. Lapas un atliekas no balsta novāciet nekavējoties, īpaši tad, ja bijusi miltrasa vai sakņu slimības. Stipri slimu materiālu nelieciet aukstā mājas kompostā, kur nav nodrošināta slimību ierosinātāju iznīcināšanai pietiekama temperatūra.
Pārbaudiet balstu, izslaukiet no stūriem nobirušās ziedlapas un lapas un pirms vasaras kultūru stādīšanas pārbaudiet pilienlaistīšanas līnijas. Ja zirņi vienā dobē atkārtoti bijuši neveseli, nākamajā sezonā ievērojiet augu maiņu. Izvērtējiet augsni ar analīzi, nevis vienkārši pievienojiet arvien vairāk komposta vai mēslojuma.
Jautājumi no siltumnīcas dobes
Biežākie jautājumi par zirņiem
Vai zirņus var audzēt neapkurināmā siltumnīcā?
Jā. Neapkurināma siltumnīca zirņiem bieži ir ļoti piemērota, jo nodrošina aizsardzību un agrāk apstrādājamu augsni bez ilgstoša karstuma. Sējiet, kad dobe ir atlaidusies, drupena un nav pārmitra. Ja gaidāms stiprs nakts sals, tikko sadīgušos augus īslaicīgi pārklājiet ar dārza agrotīklu, nepiespiežot to pie lapām.
Vai siltumnīcas zirņiem vajag apputeksnētājus?
Parasti ne. Zirņi pārsvarā ir pašapputes augi, tādēļ svarīgāk ir uzturēt vēsu, stabilu mikroklimatu, nevis ievest siltumnīcā kukaiņus. Maiga gaisa kustība palīdz lapotnei nožūt un mazina kondensātu.
Cik bieži zirņi siltumnīcā jālaista?
Universāla grafika nav, jo vajadzību ietekmē saule, augsnes sastāvs, trauka izmērs un vēdināšana. Pārbaudiet augsni 3–5 cm dziļumā un dziļi aplaistiet, kad sakņu zona sāk izžūt. Ziedēšanas un pākšu piebriešanas laikā mitrumam jābūt īpaši vienmērīgam, taču augsni nedrīkst pastāvīgi piesātināt.
Vai zirņiem vajag mēslojumu ar daudz slāpekļa?
Ne pēc noklusējuma. Zirņi sadarbībā ar piemērotām baktērijām var veidot slāpekli piesaistošus sakņu gumiņus, bet pārmērīga slāpekļa deva veicina lapu augšanu uz līdzsvarotas ražas rēķina. Ja iespējams, izmantojiet augsnes analīzi, organiskajai vielai pievienojiet mērenu nobrieduša komposta daudzumu un koriģējiet tikai konstatētus trūkumus.
Kāds balsts siltumnīcā piemērots kraukšķīgajiem zirņiem?
Izmantojiet vertikālu sietu, smalkus sazarotus zarus vai pietiekami cieši izkārtotas auklas, ko stīgas spēj satvert. Balstu uzstādiet sējas laikā. Tam jābūt stabilam, sezonas beigās noņemamam un novietotam tā, lai pākstis varētu nolasīt, nespiežot lapotni pret stiklojumu.
Kāpēc zirņu pākstis kļūst cietas?
Cietas pākstis var izraisīt karstums, nevienmērīga laistīšana vai novēlota ražas vākšana. Cukurzirņus novāciet plakanus, kraukšķīgos zirņus — spīdīgus un sulīgus, bet lobāmos — pilnus, kamēr pāksts vēl ir svaigi zaļa. Regulāra lasīšana ir kvalitātes kontrole, nevis tikai veids, kā savākt vairāk ražas.
Avoti un turpmākā lasīšana
Ieteikumi, kas balstīti dārzkopības avotos
Vairāk no Bloomcabin: Bloomcabin alumīnija siltumnīcu produktu informāciju · Siltumnīca pēc uzstādīšanas: ceļvedis · Bloomcabin siltumnīcas ceļvedis Latvijā
- VAAD — Pākšaugu slimības un kaitēkļi: Latvijas apstākļiem noderīga informācija par pākšaugu slimību profilaksi, augu maiņu un augu atlieku apsaimniekošanu.
- University of Minnesota Extension — Growing peas in home gardens: zirņu veidi, sēja, augu augums, augsnes prasības, laistīšana un pākšu novākšanas stadijas.
- Oregon State University Extension — Snap Peas: praktiski ieteikumi kraukšķīgo zirņu audzēšanai un ražas vākšanai.
- University of Minnesota Extension — Planting the vegetable garden: dārzeņu sējas laiks, augsnes sagatavošana un secīgas sējas plānošana atbilstoši augšanas sezonai.
- Oregon State University Extension — Green pea nutrient management: zirņu mēslošana, augsnes reakcija, barības vielu līdzsvars un slāpekļa izmantošanas konteksts.
- University of Nebraska–Lincoln Extension — Vegetable seed germination temperatures: dažādu dārzeņu, tostarp zirņu, sēklu dīgšanas temperatūras un augsnes apstākļu izvērtēšana pirms sējas.
- VAAD materiāls par pākšaugiem: slimību un kaitēkļu pazīmes, veselīga sēklas materiāla nozīme, profilakse un kultūraugu maiņa Latvijas dārzā.
Fināls
Atvēliet vēsu siltumnīcas malu pavasara saldākajai ražai.
Zirņi siltumnīcā neprasa vasaras kultūrām raksturīgu karstumu. Tie atalgo pareizu laiku, gaisīgu stādījumu un regulāru kopšanu ar pākstīm, kuras bieži tiek apēstas vēl pirms nonākšanas virtuvē. Izveidojiet pārejas sezonai paredzētu vietu ar labu gaismu, jumta vēdināšanu, stingru balstu un ērtu piekļuvi.
Praktiska piezīme: zirņus plānojiet gar vēsāku, labi vēdināmu malu, atstājiet brīvu eju ikdienas ražas vākšanai un siltāko centrālo vietu saglabājiet kultūrām, kurām tā patiešām vajadzīga.
