Kad siltumnīcā jāmaina augsne?
Siltumnīcas augsne
Ražas kritums siltumnīcā var radīt iespaidu, ka augsne savu laiku nokalpojusi, taču vājākai augšanai var būt dažādi cēloņi. Pirms dobes izrakšanas jānoskaidro, vai trūkst barības vielu, pasliktinājusies augsnes struktūra vai jāizmeklē slimības pazīmes. Atšķirīgs cēlonis prasa atšķirīgu rīcību.
Ko pārbaudīt pirms augsnes maiņas 1
Augsne nav jāmaina katru gadu
Nav pamata mainīt siltumnīcas augsni katru pavasari vai pēc noteikta gadu skaita. Zem seguma augsnē parasti nonāk mazāk tieša lietus ūdens nekā atklātā dobē, un tās stāvokli lielā mērā nosaka audzētās kultūras, iepriekš pievienotie materiāli un laistīšana. Katras ražas laikā augi izmanto daļu barības vielu, taču to var papildināt mērķēti; vairāku sezonu lietošana pati par sevi vēl nenozīmē, ka sakņu vide kļuvusi nederīga. Ja augi normāli iesakņojas, ūdens iesūcas un nav atkārtotu problēmu, ikgadēja izrakšana nav pamatota. Tā prasa darbu un var izjaukt augsnes struktūru, kas veidojusies ilgākā laikā.
Vērtējiet konkrētu dobi, nevis visu siltumnīcu kā vienotu audzēšanas vietu ar vienādiem apstākļiem. Vienā stūrī var būt sablīvējums vai atkārtoti bojāti augi, kamēr citur augšana ir normāla; arī viena auga neveiksme neparāda visas dobes stāvokli. Pierakstiet, vai problēma skar vairākas kultūras, vai tā atkārtojas tajā pašā vietā un kad tā sākusies. Dobes skicē atzīmējiet gan skarto, gan šķietami veselo daļu, lai vēlāk varētu salīdzināt novērojumus. Šādi būs vieglāk izlemt, vai jāizmeklē viena vieta vai visa dobe. Plānojot jaunu siltumnīcu, dobes un ejas iezīmējiet vēl pirms modeļa izvēles. Piemēram, piramīdas tipa siltumnīcu salīdziniet ar savu skici, pārbaudot konkrētā varianta plānu. Svarīgi saprast, kur atradīsies katra audzēšanas zona un kā tai piekļūsiet; modeļa nosaukums vien neparāda, vai iecerētais dobju izkārtojums būs piemērots.
Barības vielu pieejamības izvērtēšana
Vāja augšana, bālas lapas, mazāki augļi vai vājāka ziedēšana var liecināt par nepietiekamu barības vielu pieejamību, taču šīs pazīmes pašas par sevi nenosaka cēloni. Līdzīgu izskatu var radīt nevienmērīga laistīšana, pārāk mitra vai sausa sakņu vide, temperatūras svārstības, kaitēkļi, slimības vai augsnes reakcija, kas apgrūtina vielu uzņemšanu. Arī pārmērīga mēslošana augiem var radīt stresu. Vērojiet, vai problēma skar vienu augu, veselu rindu vai vairākas kultūras un vai tā sākusies vienlaikus. Pierakstiet arī, kas mainīts pirms pazīmju parādīšanās: laistīšana, mēslojums vai dobē iestrādātais materiāls. Šāds notikumu apraksts palīdzēs izskaidrot situāciju, ja būs vajadzīga konsultācija. No lapu krāsas vien nevar secināt, kura barības viela trūkst, un vēl jo mazāk — ka visa augsne kļuvusi nederīga.
Ja augšana pasliktinājusies atkārtoti, augsnes analīze ir drošāks pamats nekā mēslojuma pievienošana pēc minējuma. Atkarībā no situācijas var būt svarīgi noskaidrot augsnes reakciju (pH), barības vielu rādītājus un, ja ir aizdomas par sāļu uzkrāšanos, elektrovadītspēju (EC). Rezultāti jāvērtē kopā ar audzēto kultūru un parauga izcelsmi; vienu skaitli nevar izmantot kā universālu nomaiņas slieksni. Pirms analīzes formulējiet jautājumu: vai jānoskaidro barības vielu nodrošinājums, iespējamā sāļu uzkrāšanās vai atšķirība starp dobēm? Tas palīdzēs izvēlēties vajadzīgo pārbaudi. Atšķirīgas dobes neapvienojiet vienā paraugā. Jaunu audzēšanas zonu plānojiet tā, lai tās robežas būtu skaidras arī turpmākajā kopšanā. Apskatot stikla siltumnīcu ar Accoya un noliktavas nodalījumu, salīdziniet konkrēto plānu ar iecerēto dobju izvietojumu un atsevišķi atzīmējiet audzēšanai paredzēto daļu.
Ko pārbaudīt pirms augsnes maiņas 2
Sablīvējums un ūdens iesūkšanās augsnē
Augsnes struktūru vērtējiet pēc ūdens iesūkšanās, mitruma saglabāšanās un sakņu stāvokļa, nevis tikai pēc augsnes krāsas. Sablīvēta virskārta var veidot garozu, būt grūti apstrādājama un kavēt gaisa un ūdens kustību. Citā vietā ūdens var stāvēt ilgāk vai augsne var pārāk ātri izžūt. Pārbaudiet vairākus punktus un arī sakņu zonu, jo virskārtas izskats ne vienmēr rāda, kas notiek dziļāk. Pierakstiet, kurā vietā un pēc kādas laistīšanas novērojāt atšķirību. Salīdzinot vienu tikko aplaistītu un otru jau izžuvušu vietu, būs grūti spriest par pašas augsnes īpašībām. Atsevišķi atzīmējiet, vai cieta ir tikai virsma vai arī dziļāks slānis. Mitruma režīmu ietekmē arī laistīšana un ūdens novadīšana, tādēļ slapja dobe automātiski nenozīmē, ka augsne jānomaina.
Ja sablīvējums ir lokāls, vispirms noskaidrojiet tā cēloni. To var veicināt staigāšana pa dobi, atkārtots spiediens uz augsni vai tās apstrāde, kad tā ir pārāk slapja. Nomaiņa problēmu neatrisinās, ja augsne pēc tam atkal tiks sablīvēta vai netiks novērsts ūdens uzkrāšanās iemesls. Pārskatiet, kā piekļūstat augiem ravēšanas, piesiešanas un ražas novākšanas laikā. Ja kādu dobes daļu var aizsniegt tikai no pašas dobes, tās izkārtojums jāizvērtē pirms augsnes atjaunošanas. Ierobežojiet staigāšanu pa dobēm un neapstrādājiet pārlieku mitru augsni; plašu vai dziļu problēmu pārrunājiet ar augsnes speciālistu. Izvēloties jaunu siltumnīcu, piemēram, Bloomcabin Prestige siltumnīcu, konkrētā varianta plānā pārbaudiet vietu ejām un piekļuvi dobju malām. Kopējā platība vien neatbild uz jautājumu, vai ikdienā varēsiet apkopt augus, nekāpjot uz augsnes.
Atkārtotu sakņu bojājumu izmeklēšana
Slimības iespēju ir vērts izmeklēt, ja vienā un tajā pašā vietā atkārtoti novīst vairāki augi, augšana apstājas vai saknes izskatās bojātas. Īpaši nozīmīgi ir tas, vai līdzīgi simptomi parādījušies dažādās sezonās un pēc dažādu augu stādīšanas. Nošķiriet to, ko tiešām novērojāt, no pieņēmuma par cēloni: atzīmējiet bojātos augus, simptomu parādīšanās laiku un to, kā izskatās blakus augošie. Ja salīdzināt pašreizējo situāciju ar iepriekšējo sezonu, norādiet arī atšķirības, ne tikai līdzības. Tomēr vīšana, tumšas saknes vai vāja augšana var būt saistīta arī ar pārlieku mitru augsni, laistīšanas kļūdām vai citiem apstākļiem. Ar vizuālu apskati vien nepietiek, lai droši noteiktu, vai problēmu izraisa augsnē saglabājošs slimības ierosinātājs.
Atzīmējiet skarto augu atrašanās vietu un, ja iespējams, nofotografējiet simptomus, pirms pārvietojat augus vai augsni. Neiznēsājiet pie saknēm pielipušu augsni pa siltumnīcu un nepievienojiet aizdomīgu materiālu kompostam, kamēr nav skaidrs cēlonis un piemērotā rīcība. Dažas slimības var izplatīties ar augsni, augu atliekām, ūdeni vai darbarīkiem, tāpēc augsnes izvešana viena pati ne vienmēr atrisina problēmu. Konsultācijā jautājiet ne tikai to, vai augsne jāizņem, bet arī to, uz kuru dobes daļu attiecas ieteikums un kā jārīkojas ar pārējo skarto materiālu. Ja bojājumi atkārtojas, noskaidrojiet, kādu augu vai augsnes paraugu vajadzētu nodot pārbaudei. Lēmumu par nomaiņu balstiet izmeklēšanas rezultātos, nevis pieņēmumā, ka jebkurš sakņu bojājums prasa pilnīgi jaunu augsni.
Ko pārbaudīt pirms augsnes maiņas 3
Pirms rakšanas nosakiet problēmas cēloni
Pirms sākat izrakšanu, apkopojiet informāciju par problēmas gaitu: kur un kad pazīmes parādījās, kas šajā vietā audzēts iepriekš, kā laistīts un kādi materiāli vai mēslojums pievienots. Norādiet, vai augi cietuši visā dobē vai tikai noteiktā joslā un vai tuvumā esošās kultūras izskatās citādi. Saglabājiet izmantoto materiālu nosaukumus un pierakstītos daudzumus, ja tie ir zināmi; neatcerēto atzīmējiet kā nezināmu, nevis miniet. Šī informācija palīdz atšķirt lokālu problēmu no apstākļiem, kas skar visu sakņu zonu. Ja simptomi redzami augos, jautājiet laboratorijai vai speciālistam, kādu auga daļu un kādā stāvoklī sagatavot pārbaudei. Pirms parauga sagatavošanas noskaidrojiet, vai dažādi augi un vietas jāvērtē atsevišķi. Augu daļas un augsni no dažādām vietām neapvienojiet vienā paraugā pēc saviem ieskatiem.
Augsnes paraugus no atšķirīgām dobēm vai zonām ņemiet atsevišķi, izmantojot tīru rīku un trauku. Ievērojiet laboratorijas norādīto kārtību; salīdzināmiem paraugiem jāatspoguļo viena audzēšanas zona un līdzīgs sakņu zonas dziļums. Neņemiet tikai augsni no vietas, kur nesen izkaisīts mēslojums vai ielikts jauns materiāls, ja vien pārbaudes veicējs nav lūdzis tieši to. Katram paraugam piešķiriet apzīmējumu un ierakstiet to dobes kartē kopā ar ņemšanas datumu un vietu. Saņemot rezultātus, būs skaidrs, uz kuru zonu tie attiecas un kur plānot turpmāko rīcību. Arī lielākā audzēšanas vietā saglabājiet šādu sadalījumu, nevis vērtējiet visu platību pēc viena parauga. Ja apsverat plašu siltumnīcu, tās konkrētajā plānā iezīmējiet atsevišķās dobes un paredzēto kultūru izvietojumu, lai šo dalījumu varētu izmantot arī augsnes pārbaudēs.
Kad pietiek ar mērķētu augsnes atjaunošanu
Ja analīze rāda noteiktu barības vielu trūkumu, bet augsnes struktūra un ūdens aprite ir piemērota, vispirms apsveriet mērķētu barības vielu papildināšanu konkrētajai kultūrai. Izvēlieties piemērotu materiālu un daudzumu pēc analīzes rezultātiem un to profesionāla skaidrojuma, nevis pievienojiet vairākus mēslošanas līdzekļus reizē. Ja ir aizdomas par sāļu uzkrāšanos vai neatbilstošu pH, papildu mēslošana var nebūt pareizais solis. Noskaidrojiet, ko paredzētā korekcija risinās un pēc kā vērtēsiet tās rezultātu. Pierakstiet apstrādāto vietu, izmantoto līdzekli, daudzumu un datumu, lai vēlāk izmaiņas varētu saistīt ar konkrēto darbību. Vajadzību pēc atkārtotas pārbaudes pārrunājiet, skaidrojot analīzes rezultātus. Šāda pieeja ļauj saglabāt izmantojamu augsni un novērtēt veikto uzlabojumu, nevis aizvietot visu dobes saturu bez skaidra iemesla.
Arī struktūras pasliktināšanās ne vienmēr prasa pilnu nomaiņu. Ja problēma ir virskārtā vai tikai vienā dobes daļā, piemērotāk var būt uzlabot tieši šo zonu un novērst sablīvēšanās cēloni. Pievienojamajam materiālam jāatbilst konkrētajai augsnei un audzēšanas veidam; liels jebkura materiāla daudzums neaizstāj cēloņa noskaidrošanu. Pirms izvēles precizējiet, kuru īpašību vēlaties uzlabot un kāpēc izvēlētais materiāls tam būtu piemērots. Nošķiriet šo darbu no pilnas nomaiņas: atzīmējiet saglabājamo augsni un uzlabojamo daļu. Ja pārkārtojat audzēšanas vietu, vispirms izlemiet, vai stādīsiet gruntī vai traukos. Izvērtējot stikla siltumnīcu Classic, salīdziniet konkrēto plānu ar izvēlēto audzēšanas sistēmu un tai vajadzīgajām ejām. Tas palīdzēs saprast, kur plānota pastāvīga dobe un kur paredzēti atsevišķi trauki, kuru saturu turpmāk vērtēsiet patstāvīgi.
Ko pārbaudīt pirms augsnes maiņas 4
Kad apsvērt daļēju vai pilnu nomaiņu
Daļēju nomaiņu var apsvērt, ja problēma ir skaidri ierobežota konkrētā dobē vai tās daļā un ir noskaidrots, kuru augsnes slāni tā skar. Pirms darbu sākšanas pārliecinieties, ka redzamās pazīmes neizraisa laistīšana vai cits novēršams apstāklis. Ja viena dobe ir skarta, bet citās augi attīstās normāli, nav automātiska iemesla mainīt augsni visā siltumnīcā. Daļējas nomaiņas izvēlei jābūt saistītai ar izmeklēto problēmu, nevis tikai ar vēlmi samazināt darba apjomu. Noskaidrojiet, vai ar paredzētās daļas izņemšanu pietiks un kas jādara ar blakus esošo augsni. Apjomu nosakiet pēc pārbaudes rezultātiem un vajadzības gadījumā lūdziet speciālista ieteikumu. Neizvēlieties vienādu izrakšanas dziļumu visām dobēm tikai tāpēc, ka tā būtu vienkāršāk organizēt darbu.
Pilnu nomaiņu apsveriet tad, ja pārbaudes liecina par plašu problēmu sakņu zonā un to nevar atrisināt ar mērķētu korekciju vai struktūras uzlabošanu. Tā var būt vajadzīga arī tad, ja konkrētas slimības diagnostika un speciālista ieteikums paredz skartās augsnes izņemšanu. Precizējiet, ko šajā gadījumā nozīmē pilna nomaiņa: visas vienas dobes augsnes izņemšanu vai vairāku audzēšanas zonu nomaiņu. Šie darbi nav vienādi pēc apjoma. Nomaiņa nav pašsaprotams risinājums, ja problēmu rada ūdens uzkrāšanās, laistīšana vai piesārņojums ārpus izrokamā slāņa. Ja reizē pārplānojat siltumnīcu, paredziet arī piekļuvi šādiem darbiem. Piemēram, sienas siltumnīcas konkrētajā plānā pārbaudiet durvju novietojumu, ceļu līdz dobēm un faktisko brīvo vietu. Piekļuve jāvērtē pēc izvēlētās konfigurācijas, nevis tikai siltumnīcas veida nosaukuma.
Augsnes nomaiņas darbu plānošana
Kad nomaiņas nepieciešamība ir noskaidrota, atzīmējiet, kurās dobēs vai to daļās augsne jāizņem. Atsevišķi izmēriet katru skarto zonu un pierakstiet slāņa biezumu, kuru paredzēts nomainīt atbilstoši pārbaudes rezultātiem. Visas siltumnīcas grīdas platība nav tas pats, kas dobju platība. Darbu plānā atdaliet trīs jautājumus: cik augsnes jāizņem, kur to novietosiet un kādu materiālu vajadzēs vietā. Tas palīdzēs saskaņot darbus un neiegādāties augsni pēc aptuvena iespaida par siltumnīcas lielumu. Ja ir aizdomas par slimību vai piesārņojumu, turiet izņemto materiālu atsevišķi un noskaidrojiet, kā ar to rīkoties. Nepārvietojiet to uz citu dobi tikai tāpēc, ka tur pašlaik augi izskatās veseli. Pirms rakšanas jābūt skaidram arī izņemtās augsnes turpmākajam izmantošanas vai aizvākšanas risinājumam.
Izvēloties jaunu augsni vai substrātu, noskaidrojiet tā paredzēto lietojumu un sastāvu. Pārbaudiet piemērotību stādīšanai gruntī siltumnīcā un iecerētajiem kultūraugiem; traukiem paredzēts substrāts automātiski nav piemērots dobju aizpildīšanai. Ja nozīmīga ir augsnes reakcija vai barības vielu saturs, lūdziet atbilstošu informāciju vai analīzi, nepaļaujoties tikai uz vispārīgu aprakstu. Salīdzinot piedāvājumus, izmantojiet vienus un tos pašus jautājumus par lietojumu, sastāvu un nepieciešamo daudzumu. Nosaukums «augsne» vai «substrāts» viens pats vēl nesniedz atbildi. Ja līdz ar augsnes maiņu izvēlaties citu siltumnīcu, piemēram, siltumnīcu ar Accoya, dobju platību nosakiet pēc konkrētā varianta plāna. Atsevišķi atzīmējiet ejas un traukiem paredzētās vietas, lai jaunās augsnes pasūtījumā neiekļautu platību, kurā to nemaz neiestrādāsiet.
Ko pārbaudīt pirms augsnes maiņas 5
Trauku substrāts un dobju augsne jāvērtē atšķirīgi
Ja augus audzējat podos, maisos vai citos traukos, vērtējiet to substrātu atsevišķi no augsnes dobē. Traukā ir cita augšanas vide un cits tās daudzums, tāpēc barības vielu papildināšanu un substrāta nomaiņu nosaka konkrētā sistēma un audzējamie augi. Arī paaugstinātā dobē iepildīta augsne nav automātiski jāmaina vienlaikus ar siltumnīcas grunti. Sākumā noskaidrojiet, kur aug saknes un kur tieši parādījušās problēmas. Pierakstos nošķiriet katra trauka saturu no blakus esošās dobes augsnes, pat ja tajos aug vienas kultūras augi. Ja traukos izmantoti atšķirīgi substrāti vai tie lietoti atšķirīgu laiku, atzīmējiet arī to. Šādi varēsiet vērtēt konkrēto audzēšanas vidi, nevis izrakt labu augsni dobē tāpēc, ka problēma radusies tikai vienā podā.
Lietota substrāta atkārtotu izmantošanu izvērtējiet pēc tā stāvokļa un iepriekšējās lietošanas. Ja tajā auguši slimi augi vai nav skaidrs, kāpēc tie gājuši bojā, vispirms noskaidrojiet piemērotu rīcību; ne vienmēr pietiek ar daļēju papildināšanu. Pēc izskata vien neizlemiet, ka substrāts ir derīgs nākamajai kultūrai. Atsevišķi vērtējiet tā struktūru, iepriekš pievienotās barības vielas un iespējamo slimības problēmu. Savukārt viena trauka satura nomaiņa nenozīmē, ka jāmaina augsne visā siltumnīcas dobē. Plānojot audzēšanu traukos, to vietas iezīmējiet kopā ar ejām un pastāvīgajām dobēm. Apskatot T veida oranžērijas siltumnīcu, pārbaudiet izvēlētā varianta konfigurāciju un paredziet, kā piekļūsiet katrai audzēšanas vietai. Plānā skaidri nodalītas zonas palīdzēs arī turpmāk saprast, kura augsne vai substrāts jāvērtē atsevišķi.
Sezonu pieraksti palīdz pamanīt atkārtošanos
Vienkārša dobes karte un sezonu pieraksti ļauj pamanīt sakarības, ko grūti atcerēties pēc vairākiem mēnešiem. Atzīmējiet, kur augusi katra kultūra, kad parādījušies simptomi, kā mainīta laistīšana un kādi materiāli pievienoti. Pierakstiet arī, vai problēma skārusi visu dobi vai atsevišķus augus. Ja līdzīgas pazīmes atgriežas tajā pašā vietā, šo informāciju varēsiet izmantot, izvēloties atbilstošu augsnes vai augu pārbaudi, nevis sākt ar pilnu nomaiņu.
Ja augi attīstās labi un augsnes stāvoklis nerada bažas, turpiniet vajadzīgo kopšanu, nevis mainiet augsni pēc ieraduma. Kad iespējams, mainiet kultūraugus un savlaicīgi savāciet augu atliekas, tomēr šie paņēmieni neaizstāj pārbaudi, ja slimības pazīmes atkārtojas. Pēc ražas novākšanas katrai dobei pierakstiet īsu kopsavilkumu: vai problēma atkārtojās, kas tika mainīts un kāds bija rezultāts. Atzīmējiet arī vietas, kurās pēc mērķētas kopšanas augšana uzlabojusies. Nākamajā sezonā varēsiet salīdzināt konkrētas dobes stāvokli, nevis paļauties uz kopēju atmiņu par labu vai sliktu ražu. Šis kopsavilkums palīdzēs nošķirt dobes, kurām vajadzīga analīze, no tām, kurām pietiek ar ierasto kopšanu. Augsnes vecums viens pats nav pietiekams iemesls nomaiņai.
Biežāk uzdotie jautājumi
Vai siltumnīcas augsne jāmaina katru gadu?
Nē. Ja augi labi iesakņojas, ūdens iesūcas un nav atkārtotu problēmu, ikgadēja nomaiņa nav vajadzīga. Vispirms izvērtējiet augsnes stāvokli un noskaidrojiet konkrētās problēmas cēloni.
Vai bālas lapas nozīmē, ka augsne jāmaina?
Ne obligāti. Bālas lapas var būt saistītas ar barības vielu trūkumu, bet arī ar laistīšanu, temperatūru, augsnes reakciju vai citiem apstākļiem. Pirms rīcības salīdziniet simptomus ar augsnes analīzes rezultātiem.
Vai novītis augs nozīmē, ka augsnē ir slimība?
Nē. Vīšanu var izraisīt arī ūdens trūkums vai pārpalikums, bojātas saknes un citi apstākļi. Ja līdzīgas pazīmes atkārtojas vienā vietā, pārbaudiet augus un augsni, bet diagnozi nosakiet ar atbilstošu speciālista vai laboratorijas palīdzību.
Vai pietiek nomainīt tikai augsnes virskārtu?
Tas atkarīgs no problēmas vietas un dziļuma. Ja cēlonis skar tikai noteiktu slāni, daļēja nomaiņa var būt apsverama, taču slimības vai sakņu zonas problēmas gadījumā virskārtas noņemšana pati par sevi var nebūt pietiekama.
Vai veco augsni var izmantot citā dobē?
Atkārtotu izmantošanu var apsvērt, ja nav aizdomu par slimību vai citu piesārņojumu un augsne ir piemērota paredzētajam lietojumam. Ja problēmas cēlonis nav noskaidrots, nepārvietojiet aizdomīgo augsni uz citām dobēm un nepievienojiet to kompostam, pirms nav zināma piemērota rīcība.
Augsnes maiņas apjomu nosakiet pēc problēmas, nevis pēc augsnes vecuma. Ja trūkst barības vielu vai pasliktinājusies tikai atsevišķas zonas struktūra, vispirms izvērtējiet mērķētu atjaunošanu. Ja ir aizdomas par slimību, noskaidrojiet tās cēloni, pirms pārvietojat augsni. Pilna nomaiņa ir pamatota tikai tad, ja pārbaudes liecina par plašu problēmu, ko citādi nevar atrisināt.
