Kāpēc siltumnīcā ir karstāk par āra prognozi?
Siltumnīcas mikroklimats
Ja siltumnīcas termometrs rāda vairāk nekā āra prognoze, tas vēl nenozīmē, ka mērījums ir kļūdains. Prognoze attiecas uz āra apstākļiem, bet siltumnīcas temperatūru ietekmē tieša saule, sensora novietojums, apkārtnes mikroklimats un gaisa apmaiņa. Secīgi salīdzinot sensorus un pierakstot temperatūru, mitrumu, laikapstākļus un atveru stāvokli, varat noskaidrot, vai problēma ir rādījumā, vietējā sasilšanā vai vēdināšanā.
Kāpēc prognoze un siltumnīcas rādījums atšķiras
Prognozē redzamais skaitlis nav mērījums jūsu siltumnīcas iekšienē. Tas raksturo āra apstākļus noteiktā vietā un laikā, savukārt termometrs rāda temperatūru vienā konkrētā siltumnīcas punktā un augstumā. Arī prognoze, lietotnes pašreizējais āra rādījums un jūsu pagalmā nomērītā temperatūra ir dažādi dati. Pierakstiet, kuru no tiem salīdzināt, un pārbaudiet, vai laiks sakrīt. Pusdienlaika maksimumu nevar tieši salīdzināt ar prognozi citam dienas brīdim. Atsevišķi atzīmējiet dienas prognozēto maksimumu un konkrētajai stundai paredzēto temperatūru: šie skaitļi atbild uz atšķirīgiem jautājumiem. Ja lietotnē maināt izvēlēto vietu vai prognozes avotu, norādiet to arī pierakstos, lai nesajauktu atšķirīgus atskaites datus. Salīdzinājumam par pamatu izvēlieties vienu un to pašu avotu, bet blakus saglabājiet vietējo āra mērījumu, ja tāds ir pieejams. Tā varēsiet atsevišķi vērtēt starpību starp prognozi un pagalmu un starpību starp pagalmu un siltumnīcu. Atšķirība pati par sevi nepierāda ne termometra bojājumu, ne nepietiekamu vēdināšanu.
Saules starojums siltumnīcā sasilda augsni, augus, plauktus un citas virsmas, kas siltumu nodod apkārtējam gaisam. Ja gaisa apmaiņa ir ierobežota, temperatūra telpās var paaugstināties straujāk, nekā siltums tiek aizvadīts. Tāpēc saulainā pēcpusdienā siltumnīcā mēdz būt karstāks par āra prognozi pat tad, ja rīta rādījumi bija līdzīgi. Svarīga ir arī mērījuma vieta: gaiss pie jumta, durvīm vai augu lapotnes var būt atšķirīgs. Vispirms noskaidrojiet, vai starpība atkārtojas un kur tieši tā parādās.
Tiešas saules ietekme uz temperatūras sensoru
Ja temperatūras sensors atrodas tiešos saules staros, var uzsilt tā korpuss vai zonde, tādēļ rādījums var neatspoguļot tikai apkārtējā gaisa temperatūru. Maldinošs var būt arī mērījums pie stikla, jumta vai citas saulē sakarsušas virsmas. Pārbaudiet sensora atrašanās vietu no rīta, dienas vidū un pēcpusdienā: ēna pārvietojas, tādēļ vieta, kas no rīta šķiet aizsargāta, vēlāk var nonākt saulē. Žurnālā atzīmējiet ne vien to, vai diena ir saulaina, bet arī to, vai tieši mērījuma brīdī saule apspīd sensoru. Ja parādās neparasti augsts rādījums, apskatiet ierīci, pirms maināt vēdināšanu vai ēnojumu visā siltumnīcā. Pierakstiet, kur krīt saules stari un kādām virsmām sensors atrodas tuvumā. Pēc pārvietošanas ēnā ļaujiet ierīcei pielāgoties atbilstoši tās instrukcijai; tūlītējs nolasījums nav pietiekams salīdzinājums. Saglabājiet abus mērījumus ar atšķirīgām vietas atzīmēm, nevis aizstājiet agrāko ierakstu. Tas palīdzēs saprast, vai šķietamais karstuma maksimums sakrita ar saules nokļūšanu uz sensora.
Novietojiet sensoru ēnā, kur gaiss var brīvi cirkulēt, un izvēlieties augstumu atbilstoši tam, ko vēlaties novērtēt. Ja interesē gaiss pie augiem, nelieciet termometru pie jumta, pie stikla vai tieši uz augsnes. Sensora korpuss nedrīkst pieskarties sienai, rāmim vai citai virsmai, un to vēlams turēt nost no laistīšanas šļakatām un siltumu izdalošām ierīcēm. Ja ražotājs iesaka izmantot aizsargu pret saules starojumu, ievērojiet norādījumus un neaizsedziet sensoru tā, ka gaiss tam vairs nepiekļūst.
Salīdziniet sensorus vienādos apstākļos
Novietojiet otru termometru blakus pirmajam, ēnā un vienā augstumā. Atstājiet ierīces tur tik ilgi, cik paredz to lietošanas instrukcija, un salīdziniet rādījumus vienā un tajā pašā laikā. Ja tie atšķiras, samainiet termometrus vietām. Ja augstākais rādījums seko konkrētajai ierīcei, iespējama atšķirība starp sensoriem; ja tas seko vietai, meklējiet tiešus saules starus vai lokālu gaisa plūsmu. Šī pārbaude pati par sevi nepasaka, kurš termometrs ir precīzs, taču palīdz nošķirt sensora ietekmi no mērījuma vietas ietekmes.
Pārbaudiet ierīces norādīto mērījumu diapazonu un pieļaujamo novirzi, laika iestatījumu, izvēlēto mērvienību un baterijas stāvokli. Ja izmantojat sensoru ar atsevišķu zondi vai lietotni, pārliecinieties, ka salīdzināt vajadzīgās zondes rādījumu, nevis citu piesaistītu ierīci. Piešķiriet sensoriem vienkāršus apzīmējumus un lietojiet tos gan pierakstos, gan lietotnē. Ierīces apzīmējumu nošķiriet no vietas nosaukuma: pēc sensoru samainīšanas vietām jābūt saprotamam, kurš sensors atradās katrā punktā. Saglabājiet arī pārbaudes laiku un abu ierīču rādījumus, lai vēlāk nebūtu jāpaļaujas uz atmiņu. Ja atšķirība saglabājas, pierakstiet to, nevis patvaļīgi koriģējiet vienas ierīces datus. Blakus novietotu sensoru salīdzināšana vēl nav kalibrēšana. Plānojot sensoru skaitu plašākā telpā, ņemiet vērā faktisko platību: piramīdas tipa siltumnīcas Oasis katalogā norādītais diapazons ir no 5,53 līdz 18,9 m². Platība viena pati neparāda, kur veidojas karstāki punkti, tāpēc mērījumu vietas izvēlieties pēc faktiskā plānojuma un audzēšanas zonas, nevis tikai pēc modeļa izmēra.
Pierakstiet temperatūru, mitrumu un vēdināšanas stāvokli
Veidojiet žurnālu vairākas dienas, ietverot gan saulainu, gan apmākušos laiku, ja tas ir iespējams. Mērījumus veiciet vienādos intervālos un līdzīgā augstumā; sākotnēji varat pierakstīt rādījumus reizi stundā dienas gaišajā laikā. Vienam ierakstam atvēliet vienu mērījuma brīdi un atsevišķas ailes datumam, laikam, sensora vietai, temperatūrai, relatīvajam mitrumam un novērojumiem. Ja nolasāt vairākus sensorus, saglabājiet vienādu secību un atzīmējiet būtisku laika nobīdi starp nolasījumiem. Izlaistu mērījumu atstājiet tukšu, nevis aizpildiet ar pieņēmumu. Ja salīdzināt siltumnīcu ar āra apstākļiem, izmantojiet atsevišķu āra termometru ēnā, pie siltumnīcas un vietā ar brīvu gaisa piekļuvi. Neatstājiet to piespiestu pie sienas vai uz saulē sakarsušas virsmas. Ja nav āra termometra, prognozi pierakstiet atsevišķi kā orientieri, nevis kā sava pagalma mērījumu. Lietojot datu reģistrētāju, pārbaudiet, vai tā laiks sakrīt ar jūsu piezīmju laiku. Pretējā gadījumā temperatūras kāpumu var kļūdaini sasaistīt ar vēlāk atvērtām durvīm vai citu darbību.
Līdzās temperatūrai atzīmējiet relatīvo mitrumu, laiku, saules daudzumu, mākoņainību, vēju un to, vai durvis vai vēdlūkas bija atvērtas. Pierakstiet arī ēnojuma stāvokli, laistīšanu un siltumu izdalošo aprīkojumu, ja tāds darbojas. Norādiet precīzu katra sensora vietu, jo citādi vienā žurnālā var sajaukt rādījumus no dažādām zonām. Ja apsverat modeli ar noliktavas nodalījumu, piemēram, stikla siltumnīcu ar Accoya un noliktavas nodalījumu, žurnālā skaidri atzīmējiet, kurā telpas daļā veikts katrs mērījums. Nodalījuma nosaukums pats par sevi nepasaka, kā tajā notiek gaisa apmaiņa.
Kā dārza apstākļi ietekmē temperatūru
Siltumnīcas tuvumā esošas ēkas, žogs, dzīvžogs, bruģis un koki var mainīt saules piekļuvi vai vēja plūsmu. Ēka var mest ēnu tikai noteiktās stundās, bet blakus esošas virsmas var saulē uzsilt un vēlāk atdot siltumu. Savukārt blīvs aizsegs var mazināt gaisa kustību pie atverēm. Šo apstākļu ietekme ir atkarīga no konkrētās vietas, tāpēc vienāda āra temperatūra nenozīmē vienādus apstākļus divās siltumnīcās. Uzzīmējiet vienkāršu novietojuma shēmu un atzīmējiet ēkas, lielākos kokus un aizsegus pie durvīm vai vēdlūkām. Pie shēmas pierakstiet, kurā laikā ēna sasniedz siltumnīcu un kad tā atkal atrodas saulē. Nav vajadzīgs precīzs dārza plāns; svarīgi, lai pēc vairākām dienām varētu atpazīt novēroto vietu. Ja temperatūras kāpums atkārtojas noteiktā stundā, salīdziniet to ar šīm piezīmēm. Arī āra termometra vietu iezīmējiet shēmā: rādījums pie cita aizsega nav automātiski salīdzināms ar gaisu tieši pie siltumnīcas atverēm.
Ja iespējams, īslaicīgi salīdziniet gaisu vairākās vietās: pie durvīm, tālākajā stūrī un pie augiem, nemainot mērījuma augstumu. Rādījums vienā punktā var neatspoguļot visu telpu, īpaši tad, ja vienā pusē ir ēna, bet otrā — tieša saule. Ja plānojat siltumnīcu pie ēkas, sienas siltumnīca ir formāts, kura novietojums jāvērtē kopā ar konkrēto sienu, ēnojumu un vēja piekļuvi. Nepieņemiet, ka tuvumā esoša siena noteikti padarīs siltumnīcu siltāku vai vēsāku; to parāda vietas apstākļi un mērījumi.
Pārbaudiet gaisa ieplūdes un izplūdes ceļus
Vēdināšanu vērtējiet pēc tā, vai gaiss var ieplūst un izplūst, nevis tikai pēc tā, vai siltumnīcā ir logi. Pārbaudiet, kur atrodas atveres, vai tās atveras paredzētajā veidā un vai starp tām nav šķēršļu. Augi, plaukti, aizkari vai novietotas mantas var aizsegt gaisa ceļu. Gaisa kustību ietekmē arī vējš un tuvumā esoši aizsegi. Augšējās un zemākās atveres var palīdzēt veidot gaisa plūsmu, taču to, cik labi tā darbojas konkrētā siltumnīcā, nevar secināt tikai pēc atveru esamības.
Pārbaudiet, vai durvis un vēdlūkas atveras līdz galam un vai tās paliek paredzētajā stāvoklī. Žurnālā ar atzīmi «atvērts» vien var nepietikt: norādiet, kura atvere ir atvērta un vai tā ir atvērta pilnībā vai daļēji. Tādējādi varēsiet salīdzināt dienas ar līdzīgu atveru stāvokli. Ja darbojas automātisks atvērējs, pierakstiet tā faktisko stāvokli mērījuma brīdī, nevis tikai to, ka mehānisms ir uzstādīts. Darbības principu un kopšanas prasības noskaidrojiet instrukcijā; nepiespiediet mehānismu un nemainiet iestatījumus, nezinot ražotāja norādījumus. Ja salīdzināt jaunas konstrukcijas, arī Bloomcabin Prestige siltumnīcai noskaidrojiet izvēlētā varianta komplektāciju: atveru skaitu, izvietojumu un darbināšanas veidu. Pēc tam salīdziniet šo izvietojumu ar paredzētajām dobēm, plauktiem un piekļuvi durvīm. Tas ļaus uzdot konkrētu jautājumu par vajadzīgo aprīkojumu, nevis izvēlēties tikai pēc modeļa nosaukuma. Ja pašreizējā siltumnīcā konstatēts aizsegts gaisa ceļš, jaunajā plānojumā paredziet, kur atradīsies šīs mantas vai augi.
Kā vēdināšana maina temperatūru
Lai noskaidrotu, vai vēdināšana ietekmē rādījumu, salīdziniet līdzīgus laikapstākļus. Pierakstiet temperatūru pirms un pēc tam, kad atveres ir novietotas tā, kā paredzēts to lietošanai, un atzīmējiet sauli, vēju un laiku. Ja pārbaudes laikā strauji mainās mākoņainība vai vēja virziens, rezultātu ir grūtāk izskaidrot, tāpēc atkārtojiet novērojumu citā līdzīgā brīdī. Vienlaikus mainiet tikai vienu faktoru, piemēram, atveru stāvokli. Ja viena zona kļūst vēsāka, bet tālākā paliek karsta, turpiniet pārbaudīt gaisa plūsmas ceļu.
Siltumnīcas platība viena pati nepasaka, cik efektīvi tiek aizvadīts siltums. Arī plašākā telpā var būt karstākas zonas, ja gaisa kustību ierobežo novietojums vai atveru konfigurācija. Salīdzinot plašās siltumnīcas variantus, ņemiet vērā katalogā norādīto platības diapazonu no 47 līdz 70 m², taču neuztveriet šo skaitli kā informāciju par gaisa apmaiņu. Mērījumu salīdzinājumā atsevišķi aplūkojiet vietu pie atveres un tālāko audzēšanas zonu. Pierakstiet ne tikai zemāko sasniegto temperatūru, bet arī to, vai pazeminājums saglabājās turpmākajos nolasījumos. Ja vienā vietā rādījums krītas, bet citā gandrīz nemainās, nesavelciet abus vienā vidējā skaitlī: saglabājiet redzamu atšķirību starp zonām. Tas palīdzēs saprast, kura telpas daļa jāizpēta sīkāk. Ja rezultāts dažādās dienās nesakrīt, pārskatiet vēja un mākoņainības piezīmes, pirms vērtējat atveru ietekmi. Jauna modeļa izvēlē tad varēsiet salīdzināt konkrētu atveru izvietojumu ar savā siltumnīcā novēroto, nevis pieņemt, ka lielāka telpa pati atrisinās temperatūras problēmu.
Atšķiriet saules slodzi no vēdināšanas problēmas
Salīdziniet temperatūras kāpumu ar saules un vēdināšanas pierakstiem. Ja rādījums strauji pieaug tiešas saules laikā, bet atveru stāvoklis nemainās, saules ietekme var būt būtiska. Ja siltumnīca saglabājas karsta arī tad, kad saules ir mazāk, vai atšķirības starp zonām ir lielas, pārbaudiet gaisa apmaiņu un vietējos aizsegus. Šīs pazīmes nav galīgs pierādījums, jo vienlaikus var darboties vairāki faktori. Salīdziniet līdzīgus laikapstākļus un vispirms pārliecinieties, ka sensors pats neatrodas saulē.
Ja žurnāls norāda uz saules radītu sasilšanu, apsveriet ēnojumu, taču izvēli saskaņojiet ar audzēto augu gaismas vajadzībām un konkrētās konstrukcijas norādījumiem. Ēnojums nedrīkst aizsegt vēdlūkas vai ierobežot gaisa piekļuvi, bet stiprināšanai jābūt saderīgai ar konstrukciju. Piemēram, izvēloties siltumnīcu ar Accoya, noskaidrojiet piemērotos ēnojuma stiprinājumus konkrētā modeļa dokumentācijā. Šajā pārbaudē svarīgi nevis uzreiz izvēlēties noteiktu ēnojuma pakāpi, bet noskaidrot, vai ēnojuma maiņa ietekmē novēroto temperatūras kāpumu. Pirms un pēc izmaiņas saglabājiet vienu un to pašu sensoru novietojumu un pierakstiet atveru stāvokli. Atzīmējiet, kuru siltumnīcas daļu ēnojums sedz un kurā laikā, jo pretējā gadījumā salīdzinājumā pazudīs būtiska informācija. Ja reizē maināt gan ēnojumu, gan vēdināšanu, rezultāts neļaus atsevišķi novērtēt katras izmaiņas ietekmi. Arī zemāks maksimums vien vēl neizskaidro visu: aplūkojiet, vai temperatūra samazinājusies tajā pašā audzēšanas zonā un vai salīdzināmās dienās saules apstākļi bijuši līdzīgi. Ēnojuma materiāla izvēli pēc tam varēsiet balstīt uz konkrētākām vajadzībām.
Mitrums un zonu atšķirības palīdz izskaidrot rādījumus
Relatīvais mitrums jāvērtē kopā ar temperatūru. Ja ūdens tvaiku daudzums gaisā paliek līdzīgs, temperatūrai paaugstinoties, relatīvais mitrums parasti samazinās; tādēļ zemāks procentuālais rādījums vēl nenozīmē, ka telpā ieplūdis sausāks gaiss. Savukārt laistīšana, augu iztvaikošana un kondensāts var mainīt mitruma rādījumus dažādās vietās. Novietojiet mitruma sensoru atbilstoši tā instrukcijai un nelieciet to tieši virs mitras augsnes vai vietā, kuru regulāri skar ūdens. Mitruma rādījums viens pats nav pierādījums nepietiekamai vēdināšanai.
Ja temperatūra vai mitrums atšķiras pa telpas daļām, katru mērījumu vietu pierakstiet atsevišķi un nemainiet sensora augstumu salīdzinājuma laikā. Siltumu var radīt arī ieslēgts aprīkojums, piemēram, apgaismojums vai sildīšanas ierīce, tāpēc atzīmējiet tā darbības laiku. Apsverot T veida oranžērijas siltumnīcu, mērījumu vietas ieplānojiet pēc konkrētā plānojuma, nevis pieņemiet, ka viens sensors raksturos visu telpu. Shēmā varat atsevišķi apzīmēt centrālo daļu un sānu zonas, norādot arī augus, durvis un aprīkojumu. Ja sensoru ir mazāk nekā pārbaudāmo vietu, pārvietošanu pierakstiet kā atsevišķu pārbaudi. Dažādos laikos iegūtus rādījumus nedrīkst uzskatīt par vienlaicīgu telpas salīdzinājumu, īpaši mainīgos laikapstākļos. Izmantojot otru sensoru nemainīgā atskaites vietā, saglabājiet tā rādījumus blakus pārvietojamā sensora datiem. Ja kādā zonā atšķirība atkārtojas, pārskatiet tieši šīs vietas sauli, tuvumā esošās virsmas un aprīkojumu. Telpas forma palīdz aprakstīt mērījumu vietas, taču pati par sevi nepierāda noteiktu gaisa kustību vai temperatūras sadalījumu.
Izvēlieties izmaiņu, kas atbilst atrastajam cēlonim
Apkopojot žurnālu, nošķiriet novērojumu no tā iespējamā skaidrojuma. Piemēram, ieraksts par augstu rādījumu tikai saulē apspīdētam sensoram vispirms norāda uz pārbaudāmu sensora novietojumu, nevis uz vajadzību mainīt visu siltumnīcu. Vairāku ēnā esošu sensoru līdzīgs kāpums savukārt liek vērtēt kopējo sasilšanu un gaisa apmaiņu. Pie katra iespējamā cēloņa pierakstiet, kuri novērojumi to atbalsta un kuri vēl nav izskaidroti. Ja karsta ir tikai viena zona, izmaiņu izvēlieties pēc tās apstākļiem, nevis pēc visas telpas vidējā rādījuma. Ja paaugstināta temperatūra saglabājas vakarā, pārskatiet aprīkojuma darbības laiku un atveru stāvokli šajā periodā. Izvēlieties vienu pārbaudāmu izmaiņu un iepriekš nosakiet, ar ko salīdzināsiet rezultātu: to pašu vietu, līdzīgu laiku un līdzīgus laikapstākļus. Ja trūkst šāda salīdzinājuma, secinājumu atstājiet kā provizorisku. Šādi žurnāls palīdz izvēlēties pamatotu pārbaudi, nevis katru augstu rādījumu uztvert kā atsevišķu problēmu ar citu risinājumu.
Pēc izmaiņas atkārtojiet mērījumus līdzīgos apstākļos un salīdziniet ne tikai maksimumu, bet arī to, cik ilgi temperatūra saglabājas augsta un kurā vietā tā mērīta. Ja domājat par citu siltumnīcu, izmantojiet novērojumus, lai izvēlētos vajadzīgo vēdlūku izvietojumu, platību un saderīgu ēnojumu. Piemēram, stikla siltumnīcu Classic katalogā piedāvā platību diapazonā no 3,77 līdz 28,08 m²; platība pati par sevi nepasaka, kā telpa vēdināsies. Salīdziniet izvēlēto variantu ar savu audzēšanas plānu un žurnālā konstatēto problēmu. Ja izmaiņa devusi atkārtojamu rezultātu, saglabājiet tās aprakstu kopā ar mērījumiem: vēlāk būs saprotams, kādos apstākļos tā palīdzēja.
Biežāk uzdotie jautājumi
Vai āra prognozes temperatūrai būtu jāsakrīt ar siltumnīcas rādījumu?
Nē. Prognoze attiecas uz āra apstākļiem noteiktā vietā un laikā, bet siltumnīcā temperatūru ietekmē saule, gaisa apmaiņa un sensora novietojums. Lai salīdzinājums būtu jēgpilnāks, izmantojiet arī ēnā novietotu āra termometru pie siltumnīcas un nolasiet abus rādījumus vienā laikā.
Vai saulē novietots termometrs var rādīt pārāk augstu temperatūru?
Jā. Tiešā saulē var uzsilt pats termometrs vai sensors, tāpēc tas vairs nerāda tikai apkārtējā gaisa temperatūru. Pārvietojiet to ēnā, kur gaiss brīvi cirkulē, un salīdziniet rādījumus ar otru ierīci, kas atrodas blakus.
Cik bieži veikt temperatūras pierakstus?
Izvēlieties vienādus laika intervālus un pieturieties pie tiem vairākas dienas. Sākotnējai pārbaudei varat pierakstīt rādījumus, piemēram, reizi stundā dienas gaišajā laikā, īpaši dienās ar atšķirīgu saules daudzumu. Ja izmantojat datu reģistrētāju, sekojiet tā lietošanas instrukcijai.
Vai augsts relatīvais mitrums pierāda, ka siltumnīca ir slikti vēdināta?
Nē, ar šo rādījumu vien nepietiek. Relatīvo mitrumu ietekmē temperatūra, augu iztvaikošana, laistīšana un sensora atrašanās vieta. Vērtējiet to kopā ar temperatūras pierakstiem, atveru stāvokli un pazīmēm, piemēram, kondensātu. Mitruma rādījums nav tiešs gaisa apmaiņas mērījums.
Vai vēdināšana vienmēr padarīs siltumnīcu tikpat vēsu kā ārā?
Nē. Vēdināšana var palīdzēt aizvadīt uzkrāto siltumu, taču rezultātu ietekmē āra temperatūra, saules stiprums, vējš un atveru izvietojums. Tāpēc vērtējiet temperatūras izmaiņas konkrētajos apstākļos, nevis pieņemiet, ka atvērta vēdlūka nodrošinās vienādu temperatūru siltumnīcā un ārā.
Siltumnīcas temperatūru ir vieglāk izskaidrot, ja katrs rādījums ir saistīts ar konkrētu vietu, laiku, saules daudzumu un vēdināšanas stāvokli. Vispirms pārliecinieties par sensoru, pēc tam vairākas dienas novērojiet, kur un kad temperatūra ceļas. Kad maināt vienu apstākli reizē un salīdzināt līdzīgus laikapstākļus, kļūst skaidrāk, vai jārisina sensora novietojums, vietējā saules slodze vai gaisa apmaiņa.
