Kolrābju audzēšana siltumnīcā
Audzēšana siltumnīcā
Kolrābji siltumnīcā vislabāk izdodas, ja sējas laiku pielāgo vēsākiem sezonas posmiem un ražu plāno vairākās nelielās partijās. Vienā reizē iesēts viss vajadzīgais daudzums var nobriest gandrīz vienlaikus, tāpēc svarīgi iepriekš sadalīt dobi un izvēlēties atbilstošu stādīšanas attālumu. Šajā ceļvedī aplūkota tiešā sēja un dēstu audzēšana, mitruma uzturēšana un ražas novākšanas brīdis. Jārēķinās arī ar to, ka neapkurināta siltumnīca maina sezonas robežas, bet nenodrošina vienādu temperatūru visu diennakti.
Kolrābjiem piemērotāks ir vēsāks sezonas posms
Kolrābis ir vēsāka laika kāpostaugs, un tā ēdamā daļa ir virs augsnes veidojošais sabiezinātais stublājs, nevis sakne. Tas vislabāk saglabā maigu tekstūru, ja augi ilgstoši necieš no karstuma un sausuma. Siltumnīcā kolrābjus var ieplānot agrai pavasara ražai vai audzēšanai vasaras beigās un rudenī, kad āra dobe vēl ir auksta vai laiks kļuvis mainīgs. Neapkurinātā siltumnīcā siltums tomēr nav pastāvīgs: naktī tā atdziest līdz ar āra apstākļiem, bet saulainā dienā temperatūra var strauji pieaugt. Tāpēc sējas laiku pielāgojiet faktiskajai temperatūrai, nevis kalendāra datumam vien.
Ja sējat ļoti agri, vērojiet arī augsnes stāvokli; aukstā, slapjā zemē sēklas un dēsti attīstās lēni. Karstākajā vasaras posmā jaunu partiju sējiet tikai tad, ja telpu iespējams vēdināt un augsni uzturēt vienmērīgi mitru; citādi nogaidiet vēsāku laiku. Sezonas plānā atsevišķi atzīmējiet pavasara un rudens audzēšanas periodu, nevis paredziet nepārtrauktu sēju no pirmās brīvās dobes līdz salam. Katram periodam pierakstiet, kura vieta būs pieejama un kādas citas kultūras tajā paredzētas. Tā kļūs skaidrs, vai kolrābji aizņems visu dobi vai tikai nelielu joslu starp citām audzēšanas reizēm. Salīdzinot siltumnīcu izmērus, var aplūkot T veida oranžērijas siltumnīcu, kurai norādīts 16,52–30 m² platības diapazons. Kopējo laukumu izmantojiet sākotnējai telpas plānošanai, bet audzēšanas sezonu nesaistiet ar modeļa nosaukumu vai lielumu. No platības vien nevar spriest par apkuri vai temperatūras noturību. Vispirms izlemiet, kurā sezonas posmā vēlaties ražu, un tad vērtējiet, kā izvēlētajā izkārtojumā varēsiet kopt šo stādījumu. Ja pavasarī un rudenī dobju izmantojums atšķiras, sagatavojiet katram periodam atsevišķu vienkāršu skici, lai vienu un to pašu vietu nejauši neparedzētu divām kultūrām reizē.
Vairāki sējas termiņi izlīdzina ražu
Vienā reizē iesēta liela kolrābju partija var nobriest gandrīz vienlaikus, tāpēc ērtāk ir veidot vairākus mazākus sējumus. Vēsos apstākļos orientējieties uz aptuveni 2–3 nedēļu starplaiku, pielāgojot to siltumnīcas temperatūrai un sēklu paciņā norādītajam audzēšanas ilgumam. Pārbaudiet, vai termiņš skaitīts no sējas vai dēstu izstādīšanas, jo šo atšķirību viegli nepamanīt. Pierakstiet katras partijas sējas datumu, šķirni un vietu dobē. Šīs piezīmes palīdzēs saprast, kurš intervāls jūsu apstākļos devis vienmērīgāko ražu, nevis tikai atkārtot vispārīgu grafiku.
Pavasara sēju ieplānojiet, kad dobi var sagatavot un augsne vairs nav ilgstoši piesātināta ar ūdeni. Nākamā sēja nav jāveic uzreiz, ja siltumnīcā sācies karsts periods. Vasaras beigu sējai atvēliet konkrētajai šķirnei pietiekamu laiku, lai tā izaugtu pirms sezonas noslēguma. Ja gaidāmais karstums ieilgst, sēšanas pauze ir lietderīgāka par mēģinājumu aizpildīt katru brīvo dobes joslu. Sējamā daudzuma plānošanai vispirms nosakiet, cik kolrābju gribēsiet izmantot vienā ražas novākšanas reizē. Piemēram, divpadsmit augiem paredzētu vietu plānā var sadalīt trīs četru augu grupās, katrai atzīmējot savu sējas datumu. Tas ir uzskaites piemērs, nevis noteikts ražas grafiks: dažādos laikos sētie augi ne vienmēr būs gatavi ar vienādu starplaiku. Pirms nākamās sējas apskatiet iepriekšējo partiju un pierakstiet, vai tā attīstās gaidītajā tempā. Ja ražu vēl neesat sākuši izmantot, pārdomājiet, vai nākamajai partijai tiešām vajag tikpat daudz augu. Šādi sējas intervālu un partijas lielumu pielāgosiet atsevišķi, nevis mēģināsiet abas vajadzības atrisināt tikai ar vienu kalendāra datumu.
Tiešā sēja vai dēstu audzēšana?
Kolrābjus var sēt tieši siltumnīcas dobē vai izaudzēt dēstus. Tiešai sējai izvēlieties drupanu, pietiekami mitru augsni. Sēklas lieciet seklā, apmēram 0,5–1 cm dziļā vadziņā, pārklājiet ar smalku augsni un pēc sadīgšanas augus izretiniet. Rindas marķējiet, lai nejauši neizravētu jaunos stādus. Dēsti noder, ja vēlaties labāk noteikt, cik augu aizņems dobi, vai uzsākt audzēšanu pirms vietas atbrīvošanās. Ja sējat vairākas šķirnes, pie katras kasetes vai vadziņas pierakstiet nosaukumu un datumu.
Dēstus audzējiet atsevišķās šūnās vai podiņos, lai pārstādīšanas brīdī sakņu kamols turētos kopā. Pirms izstādīšanas pakāpeniski pieradiniet augus pie siltumnīcas temperatūras, it īpaši, ja tie auguši siltā telpā. Iestādiet dēstu tādā pašā dziļumā, kādā tas audzis podiņā; nepārklājiet augšanas centru, jo sabiezinātais stublājs veidojas virs zemes. Sējas un izstādīšanas datumus uzskaitiet atsevišķi, lai vēlāk varētu salīdzināt tieši dobē sētos augus ar dēstiem. Pirms sēšanas saskaitiet ne tikai brīvās vietas dobē, bet arī vajadzīgās šūnas vai podiņus. Ja vienlaikus audzēsiet vairākas partijas, katrai paredziet savu marķējumu un vietu paliktnī. Neapvienojiet dažādu datumu sējumus zem vienas etiķetes, pat ja tā ir viena šķirne. Izvērtējot piramīdas tipa siltumnīcas platības variantus no 5,53 līdz 18,9 m², plānā iezīmējiet arī dēstu audzēšanai aizņemto vietu. Tā var būt vajadzīga laikā, kad iepriekšējā kolrābju partija vēl aug dobē. Izmēriet savu paliktni un pārbaudiet, vai tam paredzētā vieta netraucēs piekļūt stādījumiem. Pēc izstādīšanas atzīmējiet faktisko augu skaitu: tas palīdzēs saprast, vai nākamajā reizē jāsēj tikpat daudz vai partija jāsamazina.
Stādīšanas attālums ietekmē kolrābju izmēru
Parastām šķirnēm atstājiet aptuveni 20–25 cm starp augiem rindā un ap 25–30 cm starp rindām. Šāds attālums dod lapām vietu izplesties un atvieglo piekļuvi augiem. Lielākiem kolrābjiem paredziet vairāk vietas, vadoties pēc šķirnes apraksta; cieši sastādītie augi sacenšas par gaismu, ūdeni un barības vielām. Ja ražu vēlaties novākt mazu, atstatumu var pielāgot, taču tas nav iemesls ignorēt sēklu paciņā sniegtos norādījumus. Atzīmējiet plānoto attālumu jau pirms sējas vai dēstu izstādīšanas, lai vēlāk nebūtu jāretina lielāka daļa augu.
Dobē augus blakus rindās var izvietot pamīšus, ja tas ļauj labāk izmantot vietu un joprojām piekļūt katram augam. Neaizpildiet visu siltumnīcas grīdu ar kolrābjiem: jāparedz eja, vieta kopšanai un iespēja novākt ražu, nesalaužot lapas. Uzzīmējiet dobi mērogā un atzīmējiet katra auga vietu, nevis tikai ierakstiet kopējo vēlamo stādu skaitu. Vispirms izvietojiet rindas un tikai pēc tam saskaitiet, cik augu tajās ietilpst ar izvēlēto attālumu. Ja vietas pietrūkst, samaziniet partiju vai sadaliet to vairākos sējas termiņos, nevis automātiski sabīdiet augus ciešāk. Pie dobes malas pārbaudiet arī vietu lapām, lai plānotais stādījums nepārklātu visu eju. Stikla siltumnīcai ar Accoya un noliktavas nodalījumu norādīts 5,52–28,08 m² platības diapazons. Konkrētā varianta plānā noskaidrojiet, kura daļa būs pieejama audzēšanai, un rindas zīmējiet tieši šajā laukumā. Noliktavas un pārvietošanās vietu nepieskaitiet kolrābju dobei. Ja vienā dobē plānojat vairākas šķirnes, atzīmējiet katrai vajadzīgo attālumu atsevišķi, jo vienāds augu skaits vēl nenozīmē vienādu aizņemto vietu. Saglabājiet šo skici arī sējas un ražas pierakstiem.
Augsnes mitrums un barošana
Kolrābjiem vajadzīga auglīga, irdena augsne, kas saglabā mitrumu, bet nepaliek ilgstoši pārmitra. Pirms sējas uzirdiniet dobi un iestrādājiet nobriedušu kompostu, ja augsnei tas nepieciešams. Augšanas laikā centieties nepieļaut, ka zeme vispirms pilnīgi izžūst un pēc tam tiek bagātīgi salaistīta: nevienmērīgs mitrums var pasliktināt sabiezinātā stublāja kvalitāti. Laistiet augsni pie auga pamatnes, nevis tikai samitriniet virskārtu. Plāna mulčas kārta var palīdzēt ilgāk saglabāt vienmērīgāku mitrumu, tomēr tai nevajadzētu pieskarties stublājam vai traucēt gaisa apmaiņai.
Mēslojiet mēreni un ņemiet vērā augsnes auglību, nevis pievienojiet mēslojumu pēc katras laistīšanas. Pārmērīga mēslošana neaizstāj pietiekamu attālumu vai vienmērīgu kopšanu, un tā var veicināt lapu augšanu, nevis kvalitatīvu ražu. Ja siltumnīcā ir vairākas dobes, novērtējiet to kopējo laistāmo platību, nevis tikai vienas kolrābju rindas garumu. Prestige stikla siltumnīcas izmēru piedāvājumā norādīti varianti no 3,77 līdz 28,08 m²; nepieciešamo ūdens daudzumu tomēr nevar noteikt pēc siltumnīcas platības vien. Kopšanas pierakstos atsevišķi atzīmējiet laistīšanu un mēslošanu, lai šīs darbības nesaplūstu vienā ieradumā. Pirms laistīšanas pārbaudiet augsni vairākās kolrābju rindas vietās, nevis vērtējiet visu dobi pēc viena sausa virskārtas plankuma. Ja dažādas partijas aug atsevišķās dobēs, novērojumus pierakstiet katrai atsevišķi. Tas palīdzēs pamanīt, vai vienā vietā mitruma svārstības atkārtojas biežāk. Pierakstiet arī jau iestrādāto kompostu un izmantoto mēslojumu, lai nākamajā kopšanas reizē lēmums nebūtu balstīts tikai uz atmiņu. Salīdzinot ražas kvalitāti, vērtējiet visu audzēšanas periodu: vienu neveiksmīgu augu nav lietderīgi uzreiz uzskatīt par pierādījumu tam, ka visai dobei vajadzīga papildu mēslošana.
Vēdināšana un temperatūras maiņas
Siltumnīcā gaiss saulainā dienā var sakarst ātrāk nekā āra dobē, tāpēc nepaļaujieties tikai uz sajūtu, ienākot telpā. Novietojiet termometru augu augstumā un pārbaudiet temperatūru no rīta un dienas siltākajā laikā; garākā siltumnīcā noder salīdzināt arī dažādas vietas. Vēdiniet caur konkrētajā siltumnīcā paredzētajām atverēm, īpaši pirms telpa kļūst pārāk karsta. Kolrābjiem nav vajadzīga sastāvējusies, pārkarsusi vide. Savlaicīga vēdināšana palīdz uzturēt augiem piemērotāku režīmu, taču neatceļ vajadzību sekot augsnes mitrumam un augu stāvoklim.
Aukstā naktī neapkurināta siltumnīca nevar garantēt straujai augšanai vajadzīgo siltumu. Tādēļ agrus dēstus nepārstādiet tikai tāpēc, ka dienā telpa šķiet silta; vērtējiet arī nakts apstākļus un stādu gatavību. Vēlāk sezonā novērojiet, vai temperatūra dažādās telpas vietās neatšķiras. Plašajai oranžērijas tipa siltumnīcai norādīts 47–70 m² platības diapazons, un šādā telpā viena termometra rādījums ne vienmēr raksturo visas dobes. Plānā atzīmējiet temperatūras mērīšanas vietas un pierakstiet, kurai kolrābju partijai katrs novērojums atbilst. Ja vienā galā augi attīstās lēnāk, vispirms salīdziniet apstākļus, nevis seciniet, ka atšķirību izraisījis sējas datums. Noderīgi pierakstīt arī to, vai novērojuma laikā vēdināšanas atveres bijušas vaļā vai ciet. Tad dažādu dienu rādījumus varēsiet salīdzināt saprotamāk. Pēc krasas laikapstākļu maiņas apskatiet gan tikko izstādītos dēstus, gan kolrābjus, kuri tuvojas novākšanai. Šī apskate palīdzēs izlemt, vai nākamo sēju veikt ieplānotajā laikā vai nogaidīt. Nav jācenšas saglabāt nemainīgu sējas grafiku, ja faktiskie apstākļi vairs neatbilst tiem, kuros plānojāt iepriekšējo partiju. Svarīgāks ir augu stāvoklis, nevis precīzi ievērots starplaiks.
Augu maiņa siltumnīcas dobēs
Kolrābis pieder krustziežu dzimtai, tāpēc augu maiņā to plānojiet kopā ar kāpostiem, brokoļiem, redīsiem un citiem šīs dzimtas augiem. Centieties vienā dobē tos neatkārtot gadu no gada; ja iespējams, ievērojiet vairāku gadu pārtraukumu. Bieži izmanto 3–4 gadu rotāciju, bet siltumnīcā ar vienu pastāvīgu dobi to ne vienmēr var pilnībā nodrošināt. Tādā gadījumā pierakstiet, kuras kultūras augušas katrā joslā, un izmantojiet atsevišķas dobes vai mainiet stādījumu vietas, ja plānojums to ļauj.
Augu maiņas plānā ņemiet vērā gan to, kas dobē auga pirms kolrābjiem, gan to, kas tajā sekos. Pēc ražas novākšanas aizvāciet augu atliekas un atzīmējiet, kur nākamajā reizē varēsiet audzēt citas dzimtas kultūru. Classic stikla siltumnīcas platības varianti ir no 3,77 līdz 28,08 m², taču dobju skaitu un augu maiņas iespējas nosaka faktiskais iekšējais izkārtojums. Piešķiriet katrai dobei vai skaidri nodalītai joslai savu apzīmējumu un saglabājiet vienādu uzskaiti vairākus gadus. Ieraksts «kolrābji siltumnīcā» vēlāk nepalīdzēs noteikt, kur tie auguši, bet dobes nosaukums un vienkārša skice ļaus to atcerēties precīzāk. Vienā sezonā secīgi sētas kolrābju partijas uzskaitiet atsevišķi ražas plānošanai, taču neuzskatiet tās par dažādām kultūrām augu maiņā. Arī šķirnes nomaiņa nemaina kolrābju piederību krustziežiem. Ja visu plānoto pārtraukumu nodrošināt nevarat, pierakstiet faktisko audzēšanas secību, nevis veidojiet grafiku, kuru pieejamajā platībā nav iespējams ievērot. Nākamās sezonas plānā sāciet ar šo uzskaiti un tikai tad izvēlieties vietu jaunajai sējai. Tā kļūs redzams, kur kolrābji iederas pārējo siltumnīcas kultūru secībā un kur tiem vieta vēl jāatrod.
Kaitēkļu un slimību uzraudzība
Kolrābjiem var uzbrukt krustziežu spradži, kuru bojājumus vispirms bieži pamana kā sīkus caurumiņus jaunajās lapās. Pārbaudiet stādus regulāri, jo īpaši pēc izstādīšanas, kad augi vēl ir mazi un bojājumi var tos vājināt. Ja izmantojat pret kukaiņiem paredzētu tīklu, uzlieciet to laikus un pārliecinieties, ka tas pilnībā nosedz stādījumus. Siltumnīca nav hermētiska, tāpēc kaitēkļi var iekļūt pa atvērtām durvīm vai citām atverēm. Apskatiet arī lapu apakšpusi, kur var atrasties kaitēkļu olas vai kāpuri.
Kāpostu balteņu kāpurus var pamanīt, ja lapās parādās lielāki izgrauzumi, tādēļ apskatei jāaptver viss augs, ne tikai ārējās lapas. Noņemiet bojātās vai stipri invadētās lapas un aizvāciet augu atliekas, lai tās nepaliktu blakus jaunajam sējumam. Ja augi sāk nīkuļot, lai gan augsne nav sausa, pārbaudiet arī stublāja pamatni un sakņu zonu. Atkārtoti kaitēkļu vai slimību bojājumi ir iemesls pārskatīt gan augu maiņu, gan siltumnīcas tīrību; neuzskatiet, ka aizsargāta vide pati par sevi novērš problēmas.
Kolrābju ražas novākšana
Novāciet kolrābjus, kad sabiezinātais stublājs sasniedz šķirnei raksturīgo izmēru, nevis gaidiet, līdz tas kļūst pēc iespējas lielāks. Daudzām agrīnajām šķirnēm piemērots novākšanas izmērs ir aptuveni 5–8 cm diametrā, taču precīzo lielumu nosaka šķirnes apraksts. Pārbaudiet augus ik pēc dažām dienām, jo blakus iestādītie kolrābji var attīstīties atšķirīgā tempā. Pāraudzis vai ilgstoši sausumā audzis sabiezinātais stublājs var kļūt šķiedraināks. Ražas novākšana īstajā brīdī ļauj saglabāt labāku kvalitāti un atbrīvo vietu nākamajai partijai.
Kolrābi nogrieziet pie pamatnes, uzmanoties, lai nesavainotu blakus augošos augus. Ja vienā dobē ir vairākas sējas, novāciet tikai gatavos augus, bet pārējiem dodiet laiku izaugt. Ražas uzskaitē atzīmējiet ne tikai pirmo novākšanas dienu, bet arī to, cik ilgi izmantojāt visu partiju. Tas palīdzēs nākamajā reizē izvēlēties piemērotāku sējamo daudzumu. Salīdzinot sienas stikla siltumnīcas izmērus ar norādīto 3,69–14,34 m² platības diapazonu, ieplānojiet piekļuvi arī tālākajai rindai: raža būs jāpārbauda atkārtoti, nevis jānovāc visa vienā reizē. Pēc novākšanas varat atdalīt lapas un atlasīt bojātos kolrābjus. Ja raža nav paredzēta tūlītējai izmantošanai, uzglabājiet to vēsumā un neatstājiet ilgstoši siltā, sausā telpā. Pierakstos nodaliet novākto augu skaitu no faktiski izmantotā daudzuma. Ja daļa palikusi neizmantota, nākamās partijas samazināšana var būt lietderīgāka par vēl lielākas dobes atvēlēšanu šai kultūrai. Savukārt nevienlaicīga nogatavošanās pati par sevi nenozīmē, ka sēja nav izdevusies: vērtējiet, vai ražu varējāt ērti izmantot vajadzīgajā laikā. Pirms brīvo vietu atkal apsējat, pārbaudiet gan augu maiņas plānu, gan to, vai jaunajai partijai vēl pietiks sezonas.
Siltumnīcas platība jāvērtē pēc dobju plāna
Pirms siltumnīcas izvēles aprēķiniet, cik kolrābju vienlaikus vēlaties audzēt un cik sējas partiju atradīsies dobē reizē. Tad plānojiet rindas, piekļuvi stādījumiem, vietu dēstu paliktņiem un brīvu eju. Kopējā grīdas platība nav tas pats, kas stādīšanai pieejamais laukums. Siltumnīcai ar Accoya norādītais 3,77–18,84 m² diapazons var kalpot sākotnējai platības salīdzināšanai, bet dobes platumu un izvietojumu noskaidrojiet pēc konkrētā varianta plāna. Sagatavojiet arī vienkāršu tabulu, kur katrai partijai pretī norādīta paredzētā vieta pirms izstādīšanas un pēc tās. Ja nākamie dēsti būs gatavi, kamēr iepriekšējā raža vēl nav novākta, abām partijām būs vajadzīga vieta vienlaikus. Neparedziet, ka vecākā partija noteikti atbrīvos visu dobi vienā konkrētā dienā. Pārbaudiet, vai plāns paliek īstenojams arī tad, ja dažus kolrābjus novāksiet vēlāk. Šāds vietu pārklāšanās izvērtējums palīdz salīdzināt siltumnīcu izmērus pēc reālās vajadzības, nevis tikai pēc vēlamā augu skaita. Ja platība ir ierobežota, vispirms pārskatiet vienlaikus audzējamo partiju skaitu. Lielāks kopējais sezonas sējumu skaits ne vienmēr nozīmē, ka visiem augiem jāatrodas dobē reizē.
Izvēloties vietu un siltumnīcas izmēru, apsveriet arī ikdienas kopšanas ērtumu: vai varat piekļūt visiem augiem, vēdināt telpu un laistīt dobi, nesabradājot augsni. Ja siltumnīcā audzēsiet arī citas kultūras, kolrābjiem paredziet atsevišķu joslu, lai sējas intervālus un augu maiņu būtu vieglāk pārvaldīt. Pārliecinieties, ka izvēlētajā plānojumā paliek vieta gan kolrābju lapām, gan kustībai starp dobēm. Šādi siltumnīcas platība kļūst par praktisku audzēšanas plānu, nevis tikai skaitli produkta aprakstā.
Biežāk uzdotie jautājumi
Vai kolrābjus siltumnīcā var sēt tieši dobē?
Jā. Sējiet seklā vadziņā, kad augsni var sagatavot un tajā iespējams uzturēt vienmērīgu mitrumu. Pēc sadīgšanas izretiniet augus līdz vajadzīgajam attālumam. Dēsti ir noderīgi, ja vēlaties agrāku sākumu vai precīzi saplānot augu skaitu.
Cik bieži sēt nākamo kolrābju partiju?
Vēsā laikā orientējieties uz aptuveni 2–3 nedēļu starplaiku un katrā reizē sējiet nelielu daudzumu. Pielāgojiet intervālu šķirnes nogatavošanās laikam un siltumnīcas apstākļiem; ilgstošā karstumā sēju labāk atlikt.
Kādu attālumu atstāt starp kolrābjiem?
Parastām šķirnēm atstājiet apmēram 20–25 cm starp augiem rindā un 25–30 cm starp rindām. Lielākiem kolrābjiem vajadzēs vairāk vietas, tāpēc pārbaudiet šķirnes aprakstu.
Kāpēc kolrābji kļūst cieti vai kokaini?
Bieži tas notiek, ja ražu novāc par vēlu, augi ilgstoši cieš no karstuma vai augsne regulāri izžūst. Pārbaudiet augus ik pēc dažām dienām un vadieties pēc šķirnei paredzētā novākšanas izmēra.
Vai kolrābjus var audzēt neapkurinātā siltumnīcā ziemā?
Kolrābis ir vēsāka laika kultūra, taču neapkurināta siltumnīca nenodrošina stabilu siltumu ziemā. Drošāk to plānot sezonas sākumā vai beigās, ņemot vērā faktisko temperatūru un šķirnes augšanas laiku.
Kolrābju ražu siltumnīcā visvieglāk plānot, sākot ar nelielām sējas partijām un atvēlot katrai pietiekamu vietu. Vēss, vienmērīgs augšanas režīms, regulārs mitrums un savlaicīga novākšana palīdz saglabāt sabiezināto stublāju maigu. Pierakstiet sējas datumus un novākšanas izmērus: nākamajā sezonā šie novērojumi ļaus precīzāk pielāgot intervālus tieši jūsu siltumnīcas apstākļiem.
