Komposts siltumnīcas dobēs bez pārbarošanas
Augsne un komposts siltumnīcā
Komposts var papildināt siltumnīcas dobes ar organiskajām vielām un palīdzēt uzturēt augsnes struktūru, taču ar tā nosaukumu vien nevar noteikt, kas augsnei vajadzīgs. Svarīga ir komposta gatavība, izejvielas, barības vielu un šķīstošo sāļu daudzums, kā arī tas, kas dobē jau pievienots iepriekš. Lai nepārbarotu augus un neuzkrātu nevajadzīgu barības vielu pārpalikumu, izvērtējiet gan komposta, gan esošās augsnes stāvokli, nomēriet tikai faktisko dobju laukumu un ņemiet vērā paredzētās kultūras.
Ko komposts dod siltumnīcas dobei
Komposts ir augsnes papildinājums, kas ienes organiskās vielas un dažādus barības elementus. Atkarībā no sākotnējās augsnes un paša komposta īpašībām tas var palīdzēt veidot drupanāku struktūru, uzlabot ūdens aizturi un veicināt gaisa apmaiņu. Iedarbība smilšainā un mālainā dobē nebūs vienāda, un augsne var mainīties arī sezonas laikā. Komposts pats par sevi neatrisina sablīvētu apakškārtu, sliktu drenāžu vai augsnes slimības cēloni. Tāpēc vispirms nosakiet konkrētu mērķi: vai vēlaties papildināt organiskās vielas, uzlabot struktūru vai reaģēt uz analīzē pamanītu vajadzību. Novērojiet arī, cik ātri augsne pēc laistīšanas izžūst un vai tā pie saknēm neveido blīvu, grūti caurlaidīgu slāni.
Komposta sastāvs dažādās partijās atšķiras: mainās slāpekļa, fosfora, kālija, organisko vielu un šķīstošo sāļu daudzums. Daļa barības elementu augiem kļūst pieejama pakāpeniski, bet citi var ietekmēt augsnes šķīdumu drīz pēc iestrādes. Siltumnīcas jumts aiztur nokrišņus, tāpēc šķīstošo vielu izskalošanās apstākļi atšķiras no atklāta dārza. Kopā ar apūdeņošanas ūdeni un atkārtotu mēslošanu tas var veicināt vielu uzkrāšanos. Kompostu nevajag uzskatīt par nekaitīgu tikai tāpēc, ka tas ir dabisks: ņemiet vērā tā ienesto barības vielu daudzumu kopā ar citiem lietotajiem materiāliem. Tas ir īpaši svarīgi, ja vienu un to pašu dobi izmanto vairākas sezonas pēc kārtas. Augsnes struktūras uzlabošana un barības vielu papildināšana ir saistīti, tomēr atšķirīgi mērķi; komposta izvēlē jāizvērtē abi.
Gatavību nevērtējiet tikai pēc krāsas
Komposta gatavību vērtējiet pēc tā, vai sadalīšanās process ir nostabilizējies, nevis tikai pēc tumšas krāsas. Nobriedis komposts parasti ir drupans un samērā viendabīgs, tam ir zemes smarža, un sākotnējās izejvielas lielākoties vairs nav atpazīstamas. Asa amonjaka, puves vai skābena smarža un daudz svaigu, nesadalījušos atlieku var brīdināt par nepabeigtu vai nevienmērīgu procesu. Arī labs izskats negarantē vienādu kvalitāti katrā partijā; novērtējiet tieši to materiālu, kuru plānojat izmantot, nevis paļaujieties uz iepriekšējo piegādi. Ja komposts ir iegādāts, izlasiet ražotāja norādi par gatavību un paredzēto lietojumu. Vienāds kompostēšanas ilgums nav drošs gatavības kritērijs dažādām izejvielām. Mājas kompostam pierakstiet, no kuras kaudzes daļas materiāls ņemts un vai tajā vēl ir skaidri atšķiramas nesadalījušās atliekas. Šādi novērojumi palīdzēs vēlāk salīdzināt materiālu, taču tos nevajag pielīdzināt sastāva analīzei.
Ja komposts vēl aktīvi sadalās, pēc iestrādes var mainīties tā temperatūra un sastāvs; atkarībā no izejvielām iespējama īslaicīga uzsilšana, skābekļa trūkums sakņu zonā vai augiem nelabvēlīgu savienojumu ietekme. Sēklas un tikko iestādīti stādi parasti ir jutīgāki nekā ieauguši augi. Sēklu dīgšanas tests var parādīt pazīmes, ka materiāls kavē augšanu, taču tas neapliecina ne vajadzīgo barības vielu daudzumu, ne higiēnisko drošumu, ne piesārņotāju neesamību. Šāds tests papildina, nevis aizstāj izcelsmes informāciju, nobrieduma novērtējumu un laboratorijas datus. Ja par gatavību šaubāties, atlieciet iestrādi, nevis mēģiniet kompostu iestrādāt dziļāk.
Komposta analīzē svarīgs ir sastāvs un mitrums
Ja iespējams, noskaidrojiet konkrētās komposta partijas, nevis tikai produkta nosaukuma sastāvu. Noderīgi ir dati par pH, elektrovadītspēju (EC), organisko vielu daudzumu, mitrumu un galvenajiem barības elementiem — slāpekli, fosforu un kāliju. Atkarībā no audzēšanas mērķa var būt vajadzīga arī informācija par izejvielām un citiem rādītājiem. EC palīdz novērtēt šķīstošo sāļu daudzumu, taču to nedrīkst interpretēt atrauti no izmantotās analīzes metodes. Pārliecinieties, vai materiāls paredzēts augsnes papildināšanai un vai piegādātājs var izskaidrot tā izcelsmi. Uzraksts “komposts” pats par sevi nav sastāva apraksts. Ja tiek piedāvātas vairākas partijas, prasiet datus par to, kuru saņemsiet.
Salīdzinot analīžu rezultātus, pārbaudiet mērvienības un noskaidrojiet, vai rādītāji attiecas uz svaigu masu vai sausnu. Mitruma dēļ vienādam komposta tilpumam var būt atšķirīgs sausnas un barības elementu daudzums, tāpēc no procentiem vien nevar aprēķināt precīzu dobē ienesto daudzumu. Kopējais slāpeklis nav tas pats, kas augam uzreiz pieejamais slāpeklis: daļa var atbrīvoties pakāpeniski, sadaloties organiskajām vielām. Ja komposta analīzi grūti interpretēt, lūdziet laboratorijai vai dārzkopības speciālistam paskaidrot rezultātus saistībā ar jūsu audzēto kultūru. Sagatavojiet abus analīžu pārskatus un norādiet paredzēto komposta daudzumu, lai jautājums būtu par konkrētu dobi, nevis kompostu vispār. Nesalīdziniet divus līdzīgi nosauktus rādītājus, pirms nav skaidrs, ka tiem izmantota salīdzināma metode un mērvienības. Ja vienlaikus izvēlaties siltumnīcu, Bloomcabin Prestige siltumnīcas variantu platība raksturo ēkas lielumu; komposta vajadzību nosaka atsevišķi pēc dobju izmēriem un analīzēm.
Pārbaudiet arī augsni, kurā kompostu lietosiet
Komposta analīze viena pati nepasaka, vai konkrētajai dobei tas vajadzīgs. Pirms papildināšanas paņemiet reprezentatīvu augsnes paraugu atbilstoši laboratorijas norādēm, nevis tikai no vietas, kur augs izskatās vājāks vai augsne tumšāka. Ja dobēm ir atšķirīga kopšanas vēsture, augsne vai tajās paredzētas citas kultūras, apsveriet atsevišķus paraugus. Neiekļaujiet celiņu materiālu un izvairieties no vietas, kur nesen izbērts koncentrēts mēslojums, ja vien laboratorijas instrukcija neliek citādi. Pierakstiet, kad un ko dobē pievienojāt; tas palīdzēs vēlāk salīdzināt analīzes. Ja nesen ir lietots mēslojums, noskaidrojiet laboratorijā, kad un kā paraugu ņemt. Katram paraugam piešķiriet saprotamu apzīmējumu, piemēram, pēc dobes atrašanās vietas, un to pašu apzīmējumu lietojiet dobju skicē. Pierakstiet arī parauga ņemšanas datumu un laboratorijas norādīto dziļumu. Saņemot rezultātus, nebūs jāmin, uz kuru augsnes daļu tie attiecas un vai abas salīdzinātās analīzes raksturo vienu un to pašu dobi.
Analīzē pārbaudiet rādītājus, kas palīdz izvērtēt augsnes piemērotību plānotajai kultūrai, piemēram, pH un augiem pieejamās barības vielas; ja ir aizdomas par sāļu uzkrāšanos, apspriediet arī elektrovadītspējas noteikšanu. Rezultāti jālasa kopā ar laboratorijas skaidrojumu, jo dārzeņu prasības un analīzes interpretācija atšķiras. Augsnes analīze nepasaka visu par struktūru vai drenāžu, tādēļ neizdariet secinājumus tikai pēc viena skaitļa. Ja salīdzināt lielākas siltumnīcas, Bloomcabin oranžērijas lapā norādītais 47–70 m² diapazons raksturo modeļu platības, nevis analizējamās dobes laukumu. Paraugam jāraksturo augsne, kurā audzēsiet, nevis visa ēkas platība.
Dobju platību pārvērtiet izmērāmā tilpumā
Vispirms izmēriet katru dobes daļu, kurā kompostu tiešām plānojat lietot. Taisnstūra dobes laukumu iegūst, garumu reizinot ar platumu; neregulāru dobi sadaliet vienkāršākos posmos un saskaitiet to platības. Celiņus, podus un tukšo grīdas laukumu neieskaitiet. Ja aprēķināt uzklājamā komposta slāņa tilpumu, laukumu reiziniet ar plānotā slāņa biezumu metros; kubikmetrus pārvērtiet litros, reizinot ar 1000. Viens centimetrs uz viena kvadrātmetra atbilst 10 litriem, taču tā ir tikai vienību pārrēķināšana, nevis ieteikums lietot šādu slāni. Ja kompostu paredzēts iemaisīt augsnē, atsevišķi jānosaka tā daļa sagatavojamajā maisījumā: iestrādes dziļums pats par sevi nenosaka komposta devu. Aprēķina lapā atdaliet trīs lietas — dobes laukumu, izvēlēto komposta daudzumu uz šo laukumu un kopējo iegādes tilpumu. Vispirms pamatojiet lietojamo daudzumu, pēc tam pārrēķiniet to litros; neizvēlieties slāņa biezumu tikai tāpēc, ka pieejams noteikts maisu skaits. Pierakstiet mērvienības pie katra skaitļa, īpaši tad, ja izmēri sākotnēji mērīti centimetros.
Piemēram, ja divu dobju kopējais laukums ir 6,4 m², viena centimetra slāņa tilpumu aprēķina šādi: 6,4 × 0,01 = 0,064 m³ jeb 64 litri. Šis piemērs neiesaka šādu slāni — piemēroto daudzumu nosaka analīze, komposta īpašības un kultūra. Ja kompostu pērkat pēc masas, bet vajadzību aprēķināt litros, jāzina konkrētā materiāla tilpummasa; kilogramus litros nepārvērtiet pēc minējuma. Salīdzinot iepakojumus, pārbaudiet, vai norādīta masa vai tilpums, un pirkuma aprēķinā izmantojiet vienu mērvienību. Atsevišķi atzīmējiet, cik komposta paredzēts katrai dobei. Plānojot stikla siltumnīcu Classic, skicē iezīmējiet dobes atsevišķi no ejām, lai komposta aprēķinā nejauši neiekļautu visu grīdas platību.
Iestrādes veidu izvēlieties pēc dobes stāvokļa
Kad ir skaidrs, ka komposts vajadzīgs, izvēlieties iestrādes veidu atbilstoši dobes stāvoklim. Tukšā dobē to var iestrādāt augsnes augšējā slānī, ja tas sader ar esošo augsni un plānoto audzēšanu. Pastāvīgā vai minimāli rušinātā dobē kompostu dažkārt klāj virspusē, ja šāds paņēmiens atbilst izmantotajai sistēmai. Abos gadījumos izvairieties no sēklu, jauno sakņu vai stublāju aprakšanas biezā, neizvērtētā materiālā. Universāls iestrādes dziļums nav piemērots visām dobēm, jo atšķiras gan substrāts, gan komposta sastāvs. Ievērojiet arī piegādātāja norādes par konkrēto materiālu.
Paaugstinātā dobē vai jau sagatavotā augsnes maisījumā nepārvērtiet kompostu par lielāko sastāvdaļu tikai tāpēc, ka vēlaties atjaunot auglību: tas var mainīt sāļumu, pH un maisījuma ūdens režīmu. Arī stādu substrātu un dobes augsni nevajag uzskatīt par vienu un to pašu. Pirms papildināšanas noskaidrojiet, no kā esošais maisījums veidots un vai tajā komposts vai mēslojums jau ir iekļauts. Ja saglabājies maisījuma apraksts vai iepriekšējās sagatavošanas pieraksti, izmantojiet tos kopā ar analīzi. Jauna dobes maisījuma izveide un neliels papildinājums jau koptai dobei ir atšķirīgi uzdevumi; nepiemērojiet tiem vienu aprēķinu bez pamatojuma. Ja izvēlaties sienas stikla siltumnīcu, plānā norādiet ne tikai dobju kontūras, bet arī paredzēto audzēšanas veidu. Tad būs skaidrs, kur jāvērtē esošā augsne un kur paredzēts atsevišķi sagatavots maisījums.
Ņemiet vērā kultūras un iepriekšējo kopšanu
Vienāda komposta deva nav piemērota visām kultūrām. Dārzeņiem atšķiras barības vielu vajadzības un jutība pret augstu sāļu koncentrāciju vai konkrētu pH, turklāt prasības mainās arī augšanas posmā un atkarībā no iepriekšējās augsnes bagātināšanas. Tomātiem, gurķiem, lapu dārzeņiem un sakņaugiem neizvēlieties vienu noteikumu tikai pēc kultūras nosaukuma; salīdziniet augsnes un komposta datus ar konkrētajai kultūrai paredzētajiem audzēšanas ieteikumiem. Īpaši piesardzīgi rīkojieties, sējot sēklas vai izstādot jaunus stādus, ja komposta sāļums nav zināms. Ja analīzē barības vielu jau pietiek, intensīvi augoša kultūra pati par sevi nav iemesls pievienot kompostu.
Pierakstiet iepriekšējās sezonās lietoto kompostu, kūtsmēslus un citus mēslojuma avotus, jo to ienesto barības vielu daudzums summējas. Siltumnīcā viena kultūru grupa nereti atkārtoti aug tajā pašā vietā, tāpēc augsnes stāvoklis var atšķirties katrā dobē. Plānojot siltumnīcu ar Accoya, uzzīmējiet kultūru un dobju izvietojumu un turpmāk saglabājiet šo shēmu kopā ar kopšanas pierakstiem. Norādiet, kur ir parasta dobe, paaugstināta dobe vai konteiners, jo tajos var būt atšķirīgs substrāts. Ja vienā dobē bijušas vairākas kultūras pēc kārtas, atzīmējiet visu sezonu, nevis tikai pēdējo ražu. Pierakstos atdaliet faktiski lietoto daudzumu no sākotnēji plānotā; tieši faktiskais papildinājums būs vajadzīgs nākamā lēmuma pieņemšanai. Ja agrāko daudzumu neatceraties, atzīmējiet to kā nezināmu, nevis aizstājiet ar aptuvenu, šķietami precīzu skaitli.
Komposta lietošana atsevišķās dobēs
Ja vairākām dobēm noteikts atšķirīgs komposta daudzums, pirms darba sadaliet kopējo pasūtījumu pa dobēm. Pie katras dobes pierakstiet tai paredzēto tilpumu un izlietoto daudzumu uzskaitiet ar viena zināma tilpuma trauka palīdzību. Tas ļauj sekot aprēķinam arī tad, ja komposts piegādāts vienā kopējā kravā. Dobē, kurai papildinājums nav vajadzīgs, neizberiet atlikumu tikai tāpēc, ka tas palicis pāri. Ja apsverat T veida oranžērijas siltumnīcu, konkrētā modeļa plānā iezīmējiet atsevišķās dobes un piešķiriet tām pastāvīgus apzīmējumus. Darba laikā izmantojiet šo pašu plānu, lai nepārnestu vienai dobei paredzēto daudzumu uz citu. Ja mainās dobju izmēri vai daļa platības paliek neapstādīta, vispirms pārrēķiniet daudzumu, nevis automātiski sadaliet visu sagādāto kompostu pa atlikušo laukumu.
Atsevišķās dobēs ņemiet vērā arī ūdens režīmu. Sāļu daudzumu augsnē var ietekmēt apūdeņošanas ūdens un iztvaikošana, tāpēc komposta lietošanas pierakstiem pievienojiet informāciju par laistīšanu. Ja viena dobe saņem citādu laistīšanu nekā pārējās, šo atšķirību saglabājiet arī novērojumu pierakstos. Tas nenozīmē, ka sāļi noteikti uzkrāsies, tomēr atkārtota komposta un citu mēslošanas līdzekļu pievienošana bez augsnes stāvokļa izvērtēšanas rada nevajadzīgu risku. Ja augi aug vāji vai augsnes EC ir paaugstināta, pārbaudiet arī izmantoto ūdeni un lūdziet speciālista skaidrojumu. Aprakstiet, kurā dobē pārmaiņas novērotas, kad komposts lietots un vai vienlaikus mainījusies laistīšana. Šāda informācija palīdz nošķirt iespējamos iemeslus; tikai pēc augu izskata nevar izlemt, ka vajadzīgs vēl komposts.
Pieraksti palīdz novērtēt rezultātu
Pēc komposta lietošanas pierakstiet datumu, dobi, komposta partiju, tās analīzes datus un faktisko tilpumu. Pievienojiet arī audzēto kultūru, citus lietotos mēslošanas līdzekļus un, ja iespējams, sākotnējo augsnes analīzi. Šādi ieraksti ļauj vērtēt pārmaiņas, ņemot vērā vairākus iespējamos cēloņus, nevis visu rezultātu piedēvēt kompostam. Salīdzinot dobes, izvēlieties pēc iespējas līdzīgus apstākļus: ēnojums, apūdeņošana, stādu vecums un augu blīvums var ietekmēt augu izskatu. Neapvienojiet vienā ierakstā dobes, kas saņēmušas atšķirīgu materiālu vai daudzumu. Noderīgi ir atsevišķi pierakstīt novērojumu un tā iespējamo skaidrojumu. Piemēram, lapu krāsas pārmaiņa ir novērojums, bet pieņēmums par barības vielu trūkumu vēl jāpārbauda. Saglabājiet arī gadījumus, kad pēc komposta lietošanas nav pamanāmu pārmaiņu; pierakstu mērķis ir salīdzināt rezultātus, nevis obligāti pierādīt papildinājuma labumu.
Augus novērojiet sezonas gaitā, bet vienu pazīmi, piemēram, lapu krāsu vai strauju augšanu, neuzskatiet par drošu pierādījumu konkrētam barības vielu trūkumam vai pārpalikumam. Ja vajadzīgs salīdzinājums, atkārtojiet augsnes analīzi laboratorijas ieteiktajā laikā un izmantojiet to pašu metodi. Saglabājiet iepriekšējo pārskatu pilnā apjomā, lai varētu pārbaudīt mērvienības, metodi un parauga apzīmējumu, nevis salīdzinātu tikai atsevišķi pārrakstītus skaitļus. Ja siltumnīcu vēl tikai izvēlaties, piramīdas tipa siltumnīcas plānu varat izmantot kā pamatu dobju uzskaites shēmai. Vēlāk tajā atzīmējiet faktisko, nevis tikai iecerēto izvietojumu. Ja dobes pārveidojat, saglabājiet arī iepriekšējo shēmu ar datumu, lai vecie analīžu rezultāti netiktu kļūdaini attiecināti uz jaunu augsnes maisījumu vai citu dobes daļu.
Kad kompostu labāk vēl neizmantot
Atlieciet lietošanu, ja komposts ir silts, ar asu nepatīkamu smaržu vai acīmredzami turpina sadalīties. Dārzeņu dobēs nelietojiet materiālu ar neskaidru izcelsmi, ja piegādātājs nevar nosaukt izejvielas un paredzēto lietojumu. Ja komposta analīzē redzams augsts sāļu daudzums vai augsnes tests jau uzrāda pietiekamu vai paaugstinātu barības vielu līmeni, vispirms saņemiet skaidrojumu, nevis mēģiniet situāciju labot ar papildu organiskām vielām. Komposts var būt piemērots citai vietai, bet ne konkrētajai siltumnīcas dobei. Nesteidzieties ar iestrādi arī tad, ja vēl nav zināms, kurai kultūrai un platībai tas paredzēts.
Partiju, par kuras piemērotību ir šaubas, turiet atsevišķi, saglabājiet iepakojumu un piegādātāja analīzi un neiemaisiet materiālu dobē, kamēr nav noskaidrots tā sastāvs. Pierakstiet konkrēto neskaidrību — piemēram, trūkst ziņu par izejvielām vai nav saprotams analīzes rādītājs —, lai piegādātājam varētu uzdot precīzu jautājumu. Ja siltumnīcas izvēlē svarīgs ir noliktavas nodalījums, apskatiet stikla siltumnīcu ar Accoya un noliktavas nodalījumu kā plānojuma variantu, bet produkta aprakstā pārbaudiet, kam nodalījums paredzēts. No modeļa nosaukuma vien nevar secināt, ka tas piemērots komposta glabāšanai. Kad saņemts skaidrojums, atgriezieties pie sākotnējā jautājuma: vai šī partija atbilst konkrētās dobes vajadzībām un kāds daudzums būtu pamatots. Materiāla pieejamība pati par sevi nav iemesls to izmantot.
Biežāk uzdotie jautājumi
Kā saprast, vai komposts ir nobriedis?
Nobriedis komposts parasti ir drupans, samērā viendabīgs un smaržo pēc zemes; sākotnējās izejvielas lielākoties vairs nav atpazīstamas. Asa amonjaka, puves vai skābena smarža var liecināt par nepabeigtu sadalīšanos. Izskats un smarža tomēr nepasaka barības vielu daudzumu un neapliecina, ka materiālā nav piesārņotāju.
Vai nobriedušu kompostu var pievienot katru gadu?
Ne automātiski. Arī nobriedis komposts var dot vairāk barības vielu un šķīstošo sāļu, nekā dobei vajadzīgs. Lēmumu pieņemiet, ņemot vērā augsnes un komposta analīzi, iepriekšējos papildinājumus un audzējamo kultūru. Ja organisko vielu papildinājums nav vajadzīgs, ikgadēja pievienošana var radīt nevajadzīgu pārpalikumu.
Cik komposta vajag vienai siltumnīcas dobei?
Universālas devas nav. Vispirms izmēriet dobes platību, neieskaitot celiņus, un izvērtējiet komposta un augsnes analīzi kopā ar konkrētās kultūras vajadzībām. Kad pamatots lietojamais daudzums, pārrēķiniet to vajadzīgajā tilpumā. Virspusē klājamam kompostam tilpumu iegūst, laukumu reizinot ar izvēlēto slāņa biezumu; iemaisot augsnē, jānosaka arī komposta daļa maisījumā. Iestrādes dziļums viens pats nenosaka devu.
Vai nobriedis komposts var pārbarot augus?
Jā. Gatavība nozīmē, ka komposts ir pietiekami stabils lietošanai, bet tā nenosaka barības vielu vai sāļu koncentrāciju. Ja kompostu pievieno atkārtoti, neņemot vērā augsnes stāvokli un citu mēslojumu, vielu daudzums var kļūt nevajadzīgi liels. Tāpēc nobriedumu un sastāvu vērtējiet atsevišķi.
Vai nezināmas izcelsmes kompostu var lietot dārzeņu dobē?
Vispirms noskaidrojiet izejvielas, paredzēto lietojumu un pieejamo analīzi. Tumša krāsa vai patīkama smarža neapliecina, ka materiāla sastāvs ir piemērots pārtikas kultūrām. Ja piegādātājs nevar izskaidrot izcelsmi vai komposta īpašības, neieberiet to dārzeņu dobē, kamēr nav iegūta uzticama informācija.
Komposts siltumnīcas dobē ir noderīgs tad, ja tā īpašības un lietotais daudzums atbilst augsnes stāvoklim un izvēlētajai kultūrai. Nobriedums un sastāvs jāvērtē atsevišķi: gatavs komposts vēl nenozīmē, ka dobei vajadzīgs tā ienestais barības vielu daudzums. Analīzes palīdz pamatot izvēli, bet dobju mērījumi — sagādāt un izlietot paredzēto tilpumu. Ja komposta īpašības vai vajadzība pēc papildinājuma nav skaidra, nesteidzieties ar vēl vienu kārtu. Pārdomāta lietošana var nozīmēt gan rūpīgi nomērītu papildinājumu, gan sezonu, kurā kompostu nepievieno.
