Krizantēmu audzēšana siltumnīcā
Audzēšanas ceļvedis
Lai siltumnīcā izaudzētu krizantēmas iecerētajā ziedēšanas laikā, jāņem vērā šķirne, gaismas un tumsas režīms un temperatūra. Garajiem dzinumiem vajadzīga arī savlaicīga balstīšana. Podu krizantēmām un griešanai paredzētajām šķirnēm atšķiras gan veidošana, gan kopšanas darbi. Siltumnīca pasargā augus no nokrišņiem un ļauj regulēt vēdināšanu, bet pati par sevi nenosaka ziedēšanas datumu. Ceļvedī aplūkota šķirnes izvēle, ziedēšanas plānošana, stublāju balstīšana un stādījumu izvietojums atbilstoši audzēšanas mērķim.
Krizantēmu šķirnes griešanai un audzēšanai podos
Vispirms nosakiet, kādam nolūkam krizantēmas audzēsiet. Griešanai paredzētajām šķirnēm svarīgi ir gari, taisni un pietiekami stingri stublāji, bet podu krizantēmām — kompakts, labi zarots augums un vienlaicīga ziedu atvēršanās. Dārza šķirnes izvēlas arī pēc piemērotības stādīšanai ārā, tāpēc ne katra skaista dārza krizantēma būs piemērota griezto ziedu audzēšanai siltumnīcā. Zieda krāsa un forma ir tikai daļa no izvēles: noskaidrojiet, vai šķirne paredzēta griešanai vai podiem, kā tā reaģē uz dienas garumu un cik ilgs ir tās reakcijas periods līdz ziedēšanai. Atšķiras arī stublāju augstums, zarojums un sānu pumpuru izvietojums; šīs īpašības nosaka, kā augi būs jābalsta un jāveido.
Šķirnes aprakstā meklējiet ieteikto audzēšanas sezonu, gaismas režīmu, reakcijas laiku un temperatūras nosacījumus, ja tie norādīti. Vienā siltumnīcā iespējams audzēt vairākus tipus, taču apvienojiet tos grupās ar līdzīgām vajadzībām vai paredziet atsevišķu vietu, kur gaismas režīmu var regulēt neatkarīgi. Citādi vienai partijai vajadzīgā aptumšošana var traucēt otrai. Ja nav skaidrs, vai šķirne piemērota ziedēšanai dabiskajā sezonā vai citā iecerētajā laikā, jautājiet stādu piegādātājam. Apsakņoti spraudeņi ļauj audzēt nosaukto šķirni prognozējamāk nekā sēklas, kuru pēcnācēju īpašības var atšķirties. Pirmajai sezonai izvēlieties nelielu, vienādu partiju un pierakstiet tās attīstību. Katrai partijai saglabājiet šķirnes nosaukumu un saņemšanas datumu, lai vēlāk nejauktu novērojumus. Salīdzinot divas šķirnes, atsevišķi vērtējiet augumu, kopšanai vajadzīgos darbus un ziedēšanas laiku. Vienlaikus saņemti stādi nav obligāti kopjami pēc viena grafika. Ja vienas šķirnes augi paredzēti dažādiem ziedēšanas termiņiem, arī tos uzskaitiet atsevišķi. Šāda uzskaite palīdz saprast, vai izvēlētā šķirne atbilst iecerētajam lietojumam un pieejamajai vietai.
Stādījumu izvietojums un vajadzīgā platība
Novērojiet paredzēto siltumnīcas vietu dažādos dienas laikos un, ja iespējams, vairāk nekā vienā sezonas posmā. Koki, ēkas, dzīvžogs un žogs met ēnu atšķirīgi no rīta un pēcpusdienā; atzīmējiet, kura dobes puse saņem mazāk gaismas. Krizantēmu veģetatīvai augšanai vajadzīgs pietiekams dabiskais apgaismojums, bet konkrētā vajadzība ir atkarīga no šķirnes, stādīšanas laika un gaismas vadības plāna. Līdzās izvērtējiet piekļuvi ūdenim un ceļu, pa kuru ievedīsiet stādus un iznesīsiet ziedus. Ja eja vai galds traucē piekļūt augiem, ikdienas kopšana ātri kļūst neērta.
Vajadzīgo platību aprēķiniet pēc izkārtojuma, nevis tikai pēc stādu skaita. Uzzīmējiet dobes vai podu rindas, ejas, vietu balsta tīklam, novākšanas spaiņiem un darba virsmai; pārbaudiet, vai katrai rindai varēs piekļūt, neko nepārvietojot. Platības salīdzināšanai var apskatīt Prestige stikla siltumnīcu: piedāvātie varianti ir no 3,77 līdz 28,08 m². Tas ir grīdas laukuma diapazons, nevis brīvā audzēšanas platība. Zīmējumā ņemiet vērā attālumu starp rindām un to, ka pilnībā izauguši augi un balsti aizņem vairāk vietas nekā jauni stādi. Konkrētā modeļa durvis, karnīzes augstumu un vēdināšanas iespējas salīdziniet atsevišķi. Plānu veidojiet mērogā un izmantojiet izvēlēto podu, galdu un spaiņu faktiskos izmērus. Arī tukšā ejā pārbaudiet, vai tajā varēs ērti nest ziedus, neaizskarot blakus augošos dzinumus. Ja sākumā podi novietoti ciešāk, zīmējumā paredziet arī to galīgo izvietojumu. Pretējā gadījumā sākotnēji brīvā darba vieta vēlāk var būt vajadzīga izaugušajiem augiem. Atsevišķi atzīmējiet durvju atvēršanai un piekļuvei darba virsmai nepieciešamo vietu.
Dienas garuma un nepārtrauktas tumsas nozīme
Lielākā daļa plānotai ziedēšanai audzēto krizantēmu šķirņu ir īsās dienas augi: ziedpumpuru veidošanos veicina īsāks gaismas periods un pietiekami ilga, nepārtraukta nakts. Tāpēc īsā diena nenozīmē tikai mazāk saules kopumā; ziedēšanas ierosināšanā svarīga ir tumsas nepārtrauktība. Šķirnes atšķiras pēc kritiskā dienas garuma un laika, kas vajadzīgs no režīma maiņas līdz ziedam. Šo principu neattieciniet vienādi uz visām krizantēmām, neiepazīstoties ar konkrētās šķirnes aprakstu. Dabiskā rudens dienu saīsināšanās var būt pietiekama, ja ziedēšana ieplānota atbilstošajā sezonā. Izvērtējot vajadzīgo aprīkojumu, nošķiriet divus jautājumus: vai augiem dienā pietiek gaismas augšanai un vai naktī tiek nodrošināts ziedēšanai vajadzīgais tumsas periods. Ēnaināka vieta pati par sevi nenozīmē, ka tur būs atbilstošs īsās dienas režīms. Tāpat gaiša siltumnīca nenozīmē, ka ziedēšanas vadīšanai noteikti vajadzīgas lampas. Vispirms salīdziniet dabisko dienas garumu iecerētajā audzēšanas laikā ar šķirnes prasībām un tikai tad izvēlieties, vai režīms jāmaina.
Ja ziedēšanu vajag laikā, kad dabiskās dienas ir garas, var būt vajadzīga aptumšošana. Savukārt, lai augus ilgāk uzturētu veģetatīvās augšanas stadijā, dažām šķirnēm izmanto dienas pagarināšanu ar papildu apgaismojumu vai īslaicīgu apgaismošanu naktī. Tās ir atšķirīgas metodes ar dažādiem mērķiem. Aptumšošanas aizkaram jānovērš gaismas iekļūšana, taču pēc tā aizvēršanas augi nedrīkst palikt pārkarsuši un bez gaisa apmaiņas. Parasts ēnošanas tīkls ne vienmēr rada pietiekamu tumsu. Arī āra lampa vai regulāra darba ejas apgaismošana naktī var izjaukt režīmu. Ja izvērtējat sienas stikla siltumnīcu, lapā norādītais laukums ir 3,69–14,34 m²; dabisko apgaismojumu tajā vērtējiet pēc konkrētās atrašanās vietas un apkārtējām ēnām.
Ziedēšanas kalendārs un šķirnes reakcijas laiks
Ziedēšanas kalendāru veidojiet, skaitot laiku atpakaļ no datuma, kad vēlaties novākt ziedus vai pārdot ziedošus podus. Atsevišķi ierakstiet stādu saņemšanu un ieaugšanu, galotņošanu vai citu veidošanu, īsās dienas režīma sākumu un paredzamo pumpuru attīstību. Šie posmi nav vienādi visām partijām: spraudeņi var būt piegādāti dažādās attīstības stadijās, bet galotņošana maina ziedēšanas termiņu. Piegādātāja norādīto reakcijas laiku izmantojiet par pamatu aprēķinam, nevis garantētu datumu. Temperatūras, apgaismojuma un augu veselības atšķirības var mainīt attīstības ilgumu; pieraksti ļauj nākamajā audzēšanas ciklā koriģēt plānu pēc saviem rezultātiem. Kalendārā līdzās plānotajam datumam atstājiet vietu faktiskajam datumam un īsai piezīmei. Piemēram, atsevišķi atzīmējiet, kad darbs bija paredzēts un kad tas paveikts, nevis vēlāk pārrakstiet sākotnējo plānu. Tā būs vieglāk nošķirt novēlotu kopšanas darbu no pašas šķirnes attīstības nobīdes. Ja salīdzināt vairākas partijas, visām izmantojiet vienādus attīstības posmu apzīmējumus un skaidri norādiet, ko uzskatāt par ziedēšanas sākumu vai novākšanas gatavību.
Šķirņu aprakstos reakcijas laiku bieži norāda nedēļās. Ja aprakstā minēta, piemēram, astoņu nedēļu reakcija, tas parasti ir aptuvens laiks no īsās dienas režīma sākuma līdz ziedēšanai konkrētajai šķirnei atbilstošos apstākļos, nevis periods no sējas līdz ziedam. Atzīmējiet režīma maiņas datumu, pirmo redzamo pumpuru parādīšanos un novākšanas laiku, lai saprastu, kurā posmā radās nobīde. Ja ziedus vajag vairākos termiņos, audzējiet atsevišķas partijas vai sāciet īsās dienas režīmu katrai grupai citā laikā. Vairāku partiju izvietošanai var salīdzināt arī Plašo siltumnīcu, kurai norādītais laukums ir 47–70 m². Faktisko rindu skaitu noteiks ejas, darba zona un šķirnes augums, bet atšķirīgiem gaismas režīmiem būs vajadzīgs atbilstošs grupu nodalījums.
Stādiem vajadzīga vieta un vienmērīgs mitrums
Siltumnīcā krizantēmas var audzēt dobē vai podos; tas ietekmē sakņu telpu, laistīšanu un iespēju pārvietot atsevišķas partijas. Izmantojiet veselus, vienmērīgi attīstītus stādus vai apsakņotus spraudeņus; pirms stādīšanas apskatiet saknes un lapu apakšpuses. Atstājiet šķirnes augumam atbilstošu vietu, lai dzinumi nekļūtu saspiesti un augiem varētu piekļūt kopšanai. Attālumu neizvēlieties pēc viena universāla skaitļa: to nosaka zarojums, audzēšanas metode un balsta tīkls. Podos izmantojiet substrātu, kas notur mitrumu, bet ļauj liekajam ūdenim aiztecēt; dobē nepieļaujiet ilgstoši sablīvētu, pārmitru sakņu zonu. Izvēloties starp dobi un podiem, izlemiet arī to, vai augus vajadzēs pārvietot ziedēšanas režīma dēļ vai iznest no siltumnīcas. Podu izvietojumam jāļauj pārbaudīt ne tikai malējos, bet arī rindas vidū esošos augus. Pirms stādīšanas pārbaudiet, vai pie izvēlētā izkārtojuma varēsiet ērti novērtēt substrāta mitrumu un aplūkot lapas. Ja augi paredzēti vienai partijai, saglabājiet saprotamu grupējumu, lai kopšanas laikā nepazustu saikne ar šķirnes un stādīšanas datuma pierakstiem.
Laistiet pēc substrāta un auga vajadzības, nevis pēc nemainīga kalendāra. Saulainā laikā mazi podi var izžūt ātrāk nekā dobe, savukārt pārlaistīšana samazina saknēm pieejamo gaisu. Pārbaudiet mitrumu sakņu zonā, iztukšojiet paliktņos uzkrāto ūdeni un, ja iespējams, laistiet pie saknēm, nevis ilgstoši slapiniet lapotni. Mēslošanu plānojiet pēc izvēlētā substrāta īpašībām un mēslojuma lietošanas norādēm. Vāja augšana ne vienmēr nozīmē barības vielu trūkumu, jo cēlonis var būt arī ūdens vai gaismas trūkums. Inventāra glabāšanas iespējas var salīdzināt, apskatot stikla siltumnīcu ar Accoya un noliktavas nodalījumu: lapā norādīti 5,52–28,08 m² varianti. Noskaidrojiet nodalījuma izmēru un tā daļu kopējā platībā, lai audzēšanas vietu aprēķinātu atsevišķi.
Garo stublāju balstīšana
Garus griešanai paredzēto krizantēmu stublājus balstiet, pirms tie sāk gāzties vai noliekties zem pumpuru svara. Horizontālu balsta tīklu novieto virs dobes tā, lai jaunie dzinumi augtu caur tā acīm; augiem stiepjoties, tīklu paceļ vai pievieno nākamo līmeni. Acu izmēru un tīkla stingrību pielāgo stādījuma blīvumam: pārāk lielas acis nenodrošina pietiekamu atbalstu, bet pārāk ciešs tīkls apgrūtina kopšanu un ziedu griešanu. Nostipriniet tīklu tā, lai tas neberztu stublājus un netraucētu piekļūt katrai rindai. Kompaktām podu šķirnēm var pietikt ar atsevišķiem balstiem, vai arī tīkls vispār nav vajadzīgs; vadieties pēc konkrētā auguma. Jau pirms tīkla uzstādīšanas izlemiet, no kuras puses varēsiet to pielāgot augošajiem dzinumiem. Pārbaudiet, vai aizsniedzamas arī dobes vidējās rindas un vai balsta līmeni varēs mainīt, neaizķerot blakus augus. Kopšanas laikā vērojiet ne tikai tīkla augstumu, bet arī to, vai dzinumi aug caur paredzētajām acīm. Ja atbalsts vajadzīgs tikai dažiem podiem, plānojiet tos atsevišķi, nevis bez vajadzības pārklājiet visu audzēšanas vietu ar tīklu.
Balstu izvietojumu plānojiet reizē ar siltumnīcas izkārtojumu. Izmēriet ne tikai grīdas laukumu, bet arī karnīzes un jumta kores augstumu, durvju un vēdlūku novietojumu, jo tīkls nedrīkst aizšķērsot eju vai apgrūtināt vēdināšanu. Ja apsverat piramīdas tipa siltumnīcu, norādītā platība ir 5,53–18,9 m², taču tā nepasaka, cik augstu iespējams izvietot balstu vai cik brīvas vietas paliks pie malām. Apskatiet konkrētā varianta izmēru shēmu un uzzīmējiet šķērsgriezumu ar augiem un tīklu. Ja plānojat balstus piestiprināt pie siltumnīcas konstrukcijas, vispirms pārliecinieties, ka šāds stiprinājums ir paredzēts.
Temperatūras mērījumi un vēdināšana
Siltumnīcas gaiss saulainās dienās var sasilt arī tad, ja ārā nav karsts, tāpēc nepaļaujieties tikai uz laikapstākļu prognozi. Novietojiet minimālās un maksimālās gaisa temperatūras mērītāju lapotnes līmenī un pierakstiet rādījumus, īpaši pumpuru veidošanās periodā. Visām krizantēmu šķirnēm neder viens temperatūras režīms: pārbaudiet, kādu diapazonu stādu audzētājs norāda veģetatīvajai augšanai un ziedēšanas posmam. Dažām komerciālajām šķirnēm pārāk siltas naktis pēc īsās dienas režīma sākuma var aizkavēt ziedpumpuru veidošanās sākumu, tāpēc siltāks režīms automātiski nenozīmē agrāku ziedēšanu. Pierakstos norādiet arī mērītāja atrašanās vietu un augu attīstības posmu. Tas ļaus salīdzināt rādījumus jēgpilni, nevis sajaukt mērījumus tukšā siltumnīcā ar apstākļiem blīvā lapotnē. Ja pārvietojat mērītāju vai augu grupu, atzīmējiet šo izmaiņu. Vērtējot ziedēšanas nobīdi, aplūkojiet temperatūras pierakstus kopā ar gaismas režīma datumiem. Viens atsevišķs rādījums nevar raksturot visu partijas audzēšanas laiku, tāpēc noderīga ir vienota pierakstu kārtība visā ciklā.
Vēdiniet, lai mazinātu karstuma un mitra, sastāvējuša gaisa uzkrāšanos, bet vērojiet, vai vienā rindā neveidojas spēcīga caurvēja josla vai liela temperatūras starpība. Pēc laistīšanas lapotnei nevajadzētu ilgstoši palikt slapjai; blīvi augi un aizvērtas vēdlūkas palielina slimību risku. Izvēloties konstrukciju, pārbaudiet jumta un sānu atvērumu skaitu, izvietojumu un to, vai tos var ērti atvērt ikdienas darbā. Classic stikla siltumnīcai norādītas platības no 3,77 līdz 28,08 m², taču platība pati par sevi nepasaka, kā gaiss cirkulēs konkrētajā komplektācijā. Šo informāciju meklējiet modeļa tehniskajā aprakstā un, ja iespējams, pierakstiet mērījumus pirms un pēc vēdināšanas.
Galotņošana, pumpuru retināšana un ziedu novākšana
Pumpuru retināšana ir atkarīga no tā, vai vēlaties vienu lielu ziedu uz kāta vai vairākas mazākas ziedkopas. Audzējot lielziedu šķirnes griešanai, sānu pumpurus mēdz izņemt, lai attīstītos galvenais zieds; daudzziedu šķirnēm pumpuru grupu parasti saglabā. Dārza un podu šķirnēm var būt vajadzīga cita veidošana, un galotņošana nepiemērotā laikā pārbīda ziedēšanas termiņu. Veiciet to atbilstoši šķirnes norādēm un auga attīstības stadijai, nevis vienā datumā visiem stādiem. Galotņošana var veicināt zarojumu, savukārt pumpuru retināšanu izvēlas atbilstoši vēlamajam ziedu skaitam un izmēram. Šos darbus nejauciet: vienā gadījumā tiek veidots auga zarojums, otrā — izvēlēti pumpuri, kurus atstāt uz ziedkāta. Pirms darba pārskatiet konkrētās partijas audzēšanas mērķi un pārliecinieties, kuri augi jāveido vienādi. Ja siltumnīcā blakus atrodas podu un griešanai paredzētās šķirnes, skaidri atzīmējiet grupu robežas. Pierakstiet veiktā darba datumu, lai vēlāk ziedēšanas laiku varētu salīdzināt ar veidošanu, nevis tikai ar stādīšanas dienu.
Griešanas brīdi nosaka zieda tips un paredzētais lietojums: ziedam jābūt pietiekami attīstītam, tomēr visām šķirnēm nav vienas kopīgas novākšanai piemērotas atvēršanās stadijas. Novāciet saudzīgi, nesaspiežot kātu, un ievietojiet ziedus tīrā traukā ar ūdeni; noņemiet lapas, kas atrastos ūdenī, un atdaliet bojātos stublājus. Spaiņus un saiņošanas vietu izvietojiet tā, lai novāktie ziedi netraucētu stādījumu kopšanai. Katalogā T veida oranžērijas siltumnīcai norādīts platības diapazons 16,52–30 m². Darba zonas izvietojumu izvērtējiet konkrētā varianta plānā, ņemot vērā arī stādījumus un ejas. Pierakstiet, kādā ziedu atvēršanās stadijā novākti pirmie kāti, lai nākamajai partijai precīzāk plānotu novākšanas laiku.
Kaitēkļu un slimību pazīmju pārbaude
Reizi nedēļā apskatiet augu galotnes, lapu apakšpuses un pumpurus, ne tikai siltumnīcas kopskatu. Laputis, tripši, baltblusiņas un tīklērces sākumā var skart atsevišķus augus; deformētas jaunās lapas, sudrabaini plankumi, sīki punktiņi vai lipīgs aplikums ir iemesls pārbaudīt rūpīgāk. Mitros, blīvos stādījumos uz bojātiem ziediem un atmirušām lapām var attīstīties pelēkā puve. Jaunus stādus pirms izvietošanas apskatiet atsevišķi, un aizdomīgus augus uzreiz nenovietojiet starp veselajiem. Līdzīgas lapu pārmaiņas var radīt arī laistīšanas vai barības vielu problēmas, tāpēc salīdziniet vairākas pazīmes, nevis paļaujieties uz vienu simptomu.
Uzturiet dobes, podu paliktņus un ejas tīras, regulāri savāciet nokritušās lapas un savlaicīgi aizvāciet stipri bojātās augu daļas. Pietiekama gaisa apmaiņa un piemērots stādījuma blīvums palīdz lapotnei ātrāk nožūt, taču neaizstāj kaitēkļu pārbaudi. Līmplāksnes var palīdzēt pamanīt dažus lidojošos kaitēkļus, bet tās neaizstāj lapu un ziedu apskati. Tīriet atkārtoti lietojamus darbarīkus pēc darba ar aizdomīgām partijām un neveidojiet bojātu augu atlieku krāvumus pie dobēm. Ja problēma izplatās, vispirms nosakiet tās cēloni un tikai tad izvēlieties atbilstošu rīcību; nejauša līdzekļu lietošana var aizkavēt cēloņa noskaidrošanu. Apskates pierakstos norādiet ne tikai datumu un pazīmi, bet arī skarto partiju un vietu rindā. Nākamajā reizē pārbaudiet gan iepriekš atzīmētos augus, gan pārējo grupu. Atsevišķi pierakstiet, vai pazīmes saglabājas tajā pašā vietā vai redzamas arī citur. Šādi novērojumi palīdz salīdzināt problēmas izplatību, nevis paļauties uz atmiņu. Vienas bojātas lapas atrašana un līdzīgu pazīmju parādīšanās vairākās rindās ir atšķirīgi novērojumi, kas pierakstos jānodala.
Siltumnīcas izmēri un aprīkojuma izvietojums
Siltumnīcas izvēli saistiet ar paredzētajiem darbiem. Vai audzēsiet vienu lielu partiju, vairākas šķirnes vai augus ar atšķirīgiem ziedēšanas termiņiem? Kur novietosiet podus, kā iznesīsiet grieztos ziedus un kur glabāsiet inventāru? Zīmējumā iezīmējiet izaugušu augu platumu, ne tikai jauno stādu izvietojumu. Ja apsverat siltumnīcu ar Accoya, norādītais platības diapazons ir 3,77–18,84 m². Izmantojiet to grīdas laukuma salīdzināšanai, bet karnīzes augstumu, vēdināšanu un stādījumiem pieejamo vietu vērtējiet pēc konkrētā varianta izmēriem un komplektācijas. Vairāku partiju izvietojumā atstājiet pietiekami platu eju un vietu darba virsmai.
Konkrēta modeļa tehniskajos datos atrodiet iekšējo garumu un platumu, augstumu līdz jumta korei, sānu sienas augstumu, durvju ailes izmērus un vēdināšanas risinājumus. Pārbaudiet, vai ikdienas vēdināšana būs ērta arī tad, kad augi un balsta tīkli jau atrodas vietā. Ja plānojat aptumšošanas audumu vai papildu lampas, pārliecinieties, ka tās netraucēs gaisa kustībai, balstiem un kopšanai; elektrisko sistēmu uzstādīšanu uzticiet kvalificētam speciālistam. Siltumnīcas attēls vai nosaukums uz šiem jautājumiem neatbild. Izmantojiet iepriekš sagatavoto izkārtojuma plānu, lai salīdzinātu konkrētās komplektācijas, nevis katram modelim mainītu audzēšanas ieceri. Atzīmējiet tajā arī aprīkojumu gan darba, gan novāktā stāvoklī: aizvērtus un atvērtus aptumšošanas aizkarus, balsta tīkla līmeņus un darba piederumu glabāšanas vietas. Izsekojiet vienas partijas kopšanai no stādu ievietošanas līdz ziedu iznešanai. Ja kādā posmā regulāri būtu jāpārvieto cita partija vai jānoņem balsts, izkārtojums vēl jāpielāgo. Noslēgumā salīdziniet vajadzīgos darbus ar pieejamo vietu un izvēlieties variantu, kurā iecerēto augu skaitu var ne tikai izvietot, bet arī ērti apkopt.
Biežāk uzdotie jautājumi
Vai visām krizantēmām vajadzīgi aptumšošanas aizkari?
Nē. Ja šķirne zied, reaģējot uz dabisko dienas saīsināšanos, un audzēšana ieplānota atbilstošajā sezonā, aizkari var nebūt vajadzīgi. Aptumšošanu izmanto, ja ziedēšana jāierosina citā laikā. Vispirms noskaidrojiet konkrētās šķirnes gaismas prasības.
Vai papildu apgaismojums paātrina krizantēmu ziedēšanu?
Ne vienmēr. Dažām šķirnēm papildu apgaismojumu izmanto dienas pagarināšanai vai tumsas perioda pārtraukšanai naktī, lai augi ilgāk turpinātu veģetatīvo augšanu un ziedētu vēlāk. Ievērojiet konkrētajai šķirnei paredzēto audzēšanas režīmu, nevis pieņemiet, ka vairāk gaismas vienmēr nozīmē agrākus ziedus.
Kad krizantēmām jāuzstāda balsta tīkls?
Uzstādiet to, kamēr dzinumi vēl ir viegli virzāmi caur tīkla acīm un nav sākuši liekties. Augot augiem, balstu var pacelt vai pievienot nākamo līmeni. Kompaktām podu šķirnēm vajadzība pēc tīkla var atšķirties.
Ko nozīmē šķirnes aprakstā minētā astoņu nedēļu reakcija?
Parasti tas ir aptuvens laiks no īsās dienas režīma sākuma līdz ziedēšanai konkrētajai šķirnei un paredzētajos apstākļos. Tas nav periods no sējas līdz ziedam vai garantēts termiņš jebkurā siltumnīcā.
Kāpēc krizantēmas vienā siltumnīcā uzzied dažādos laikos?
Atšķirību var radīt šķirnes, stādu attīstības stadija, nevienāds apgaismojums vai temperatūra. Salīdziniet stādīšanas un gaismas režīma datumus, kā arī mērījumus pie augiem, lai noteiktu, kurā posmā rodas nobīde.
Krizantēmu audzēšanā siltumnīcā balstieties uz konkrētās šķirnes reakciju, nevis vienu kopīgu datumu visiem augiem. Gaismas režīma, temperatūras, stādīšanas un ziedēšanas pieraksti palīdzēs precizēt nākamās partijas kalendāru. Savlaicīgi balstīti stublāji, ērta piekļuve rindām un atbilstoša vēdināšana ļaus plānoto kopšanu veikt arī tad, kad augi būs pilnībā izauguši. Galvenais ir saskaņot izvēlēto šķirni un ziedēšanas termiņu ar apstākļiem, kurus savā siltumnīcā varat nodrošināt.
