Pelargoniju ziemošana siltumnīcā
Pelargoniju kopšana siltumnīcā
Pelargonijas, ko vasarā audzē podos vai kastēs, ziemu var pavadīt miera periodā vai ar turpinātu, lēnu augšanu. Siltumnīca pati par sevi nenodrošina augiem vajadzīgo temperatūru: jāvēro faktiskie apstākļi pie podiem, gaisma un substrāta mitrums. Šajā ceļvedī salīdzinātas abas ziemošanas pieejas, ņemot vērā pelargoniju grupu, auga veselību un to, cik bieži iespējams augus apskatīt.
Ko pārbaudīt, izvēloties siltumnīcu 1
Pelargoniju grupas ziemo atšķirīgi
Vispirms nošķiriet balkonu pelargonijas no dārza ģerānijām. Balkonu kastēs audzētās pelargonijas pieder Pelargonium ģintij, savukārt daudzas dobēs audzētās ziemcietīgās ģerānijas ir Geranium ģints augi; kopšanas norādes tām nav savstarpēji aizstājamas. Arī Pelargonium grupas atšķiras: zonālajām (Pelargonium × hortorum), efejlapu (P. peltatum), karaliskajām jeb lielziedu un smaržlapu pelargonijām nav pilnīgi vienādas kopšanas vajadzības. Tām atšķiras augšanas forma un sezonālais ritms, tāpēc vienu gaismas vai temperatūras režīmu nevar automātiski piemērot visām. Ziemošanas plānu pieskaņojiet auga nosaukumam vai vismaz tā grupai. Ja šķirnes etiķete saglabāta, pierakstiet nosaukumu un piestipriniet to pie poda; tikai lapu forma ne vienmēr ļauj šķirni droši noteikt.
Pirms augu novietošanas ziemai izvērtējiet katra auga veselību, vecumu un augšanas spēku. Spēcīgam, labi iesakņotam eksemplāram var būt vajadzīga citāda uzraudzība nekā jaunam spraudenim ar mazu sakņu kamolu. Atzīmējiet, kuri augi ir mātesaugi spraudeņu iegūšanai, kurus vēlaties saglabāt kā šķirnes eksemplārus un kuri ir jauni spraudeņi. Pārbaudiet lapu apakšpuses, dzinumu galus un poda malu, lai kopā ar augiem siltumnīcā nepamanīti neienestu kaitēkļus. Nosaukumu, izvēlēto režīmu un pārvietošanas datumu pierakstiet pie poda. Pirmajā apskatē īsi aprakstiet arī auga stāvokli: vai tas vēl zied, veido jaunus dzinumus vai jau zaudējis daļu lapu. Šāds ieraksts ziemā palīdzēs saprast, vai pārmaiņas ir pakāpeniskas vai radušās pēkšņi.
Miera periods vai lēna augšana ziemā
Miera periodā pelargonija aug ļoti lēni; tas nenozīmē, ka augu izžāvē vai atstāj bez uzraudzības. Vēsā vietā tam parasti vajag mazāk ūdens, un ziedēšana nav galvenais mērķis. Pirms novietošanas noņemiet noziedējušās ziedkopas un bojātās lapas, bet apgriešanu pielāgojiet auga grupai un formai. Šāda pieeja var būt piemērota, ja ziemā nevar nodrošināt labu apgaismojumu vai vēlaties saglabāt lielākus mātesaugus. Tomēr saknes jāsargā no sala, un substrāts nedrīkst palikt ilgstoši slapjš. Miera perioda izvēle arī nenozīmē, ka podus visu ziemu var neapskatīt: reizēm jāpārbauda gan mitrums, gan auga stāvoklis.
Aktīvas kopšanas režīmā pelargonija turpina lēni augt, tāpēc vajadzīga gaiša vieta, mērena temperatūra un laistīšana pēc substrāta mitruma. Tas var būt piemērots risinājums, ja siltumnīcā ir pietiekami gaiša zona vai pieejama cita piemērota vieta un varat regulāri apskatīt dzinumus. Ziemā augšana var palēnināties, un augs var neziedēt, pat ja tas veido jaunas lapas. Nemēslojiet pēc vasaras grafika: mēslošanu atsāciet tikai tad, kad redzama jauna augšana, ievērojot izvēlētā mēslojuma norādes. Ja pieejama vienīgi silta, bet tumša vieta, pelargonija var veidot garus, vājus dzinumus; šādā gadījumā izvērtējiet vēsāku ziemošanas režīmu. Abas pieejas salīdziniet pēc apstākļiem, ko spējat uzturēt visu ziemu, nevis tikai pēc auga izskata rudenī.
Ko pārbaudīt, izvēloties siltumnīcu 2
Temperatūru mēriet pie augiem
Temperatūras orientieri ir atkarīgi no pelargoniju grupas un izvēlētā režīma. Daudziem parastajiem zonālo pelargoniju (Pelargonium × hortorum) un efejlapu pelargoniju (P. peltatum) kultivāriem lēnas augšanas laikā izmanto vēsu, bezsala vietu ap 5–10 °C. Ja paredzēta aktīva, lēna augšana, parasti vajadzīga gaišāka vieta aptuveni 10–15 °C temperatūrā. Tie ir plānošanas diapazoni, nevis garantēta izturības robeža visām šķirnēm. Auga pieradināšana, mitrs substrāts un straujas svārstības var ietekmēt tā reakciju. Karaliskajām un smaržlapu pelargonijām pārbaudiet tieši konkrētās šķirnes norādes. Ja to nav, izvēlieties piesardzīgu bezsala vidi, nevis pārbaudiet auga izturību ar salu.
Termometru novietojiet augu augstumā, blakus podiem, nevis tikai pie durvīm vai jumta. Dienā un naktī temperatūra dažādās siltumnīcas vietās var atšķirties, tāpēc vairākas dienas pierakstiet minimālo un maksimālo temperatūru. Saulainas dienas siltums negarantē aizsardzību naktī: neapkurinātā siltumnīcā temperatūra var nokristies augam bīstami zemu. Ja tā tuvojas konkrētajai grupai nepiemērotam līmenim, laikus pārvietojiet podus uz drošāku vietu. Pirms aukstā laika izlemiet, kur augus novietosiet un kā pārvietosiet lielākos podus, lai risinājums nebūtu jāmeklē pēdējā brīdī. Ja plānojat atsevišķu telpu lielākai kolekcijai, plašās siltumnīcas Oranžērija produkta lapā norādītas platības no 47 līdz 70 m²; platība pati par sevi neko nepasaka par ziemas temperatūru vai apkures iespējām. Izvēlētajā plānā atzīmējiet ziemošanas zonu un mērījumu vietas. Pierakstiem jāļauj saprast, pie kuriem augiem iegūts katrs rādījums, īpaši tad, ja podus ziemā pārkārtojat. Siltuma risinājuma izvēli un ierīkošanu uzticiet speciālistam.
Aktīvai augšanai vajadzīga pietiekama gaisma
Ja pelargonija ziemā saglabā lapas un turpina augt, novietojiet to pēc iespējas gaišākā vietā. Īsās dienās ēnots augs vai tāds, ko aizsedz citi podi, var izstīdzēt un veidot vājus dzinumus. Vērtējiet gaismu auga līmenī, nevis pēc tā, cik gaiša šķiet siltumnīca, ieejot pa durvīm. Ja augus pārvietojat, dariet to uzmanīgi, lai neaplauztu nokarenos vai trauslos dzinumus. Aktīvas augšanas gadījumā pietiekamu gaismu nevar aizstāt ar siltāku gaisu; siltums un ēna var veicināt nevienmērīgu augšanu. Sekojiet arī tam, vai ziemas laikā augi nav aizēnoti ar jauniem plauktiem vai citiem priekšmetiem.
Izvēloties siltumnīcas vietu vai plānojot podu izvietojumu, apsveriet, kur ēnu rada ēka, koki vai dzīvžogs. Stikla siltumnīcas Classic piedāvājumā norādīti platības varianti no 3,77 līdz 28,08 m². Šis diapazons palīdz salīdzināt telpas izmēru ar kolekcijas apjomu, bet pats par sevi negarantē konkrētu apgaismojumu. Pirms izvēles pārbaudiet izmēru rasējumu un vietas apstākļus. Atzīmējiet, kur paredzēti augstākie augi un plaukti un kuri podi atradīsies aiz tiem. Tā būs vieglāk novērtēt ne vien atsevišķa poda vietu, bet arī to, vai viss izvietojums neaizsegs gaismu zemākajiem augiem. Atvēliet podiem pietiekami daudz vietas, lai augi neaizēnotu cits citu. Ja kāda pelargonija sāk izstīdzēt, salīdziniet tās novietojumu ar pārējo augu vietām un pārbaudiet, vai priekšā nav radies aizsegs. Šāds novērojums palīdz izvērtēt izvietojuma maiņu, nevis uzreiz mainīt visas kolekcijas kopšanu. Arī gaišākajā vietā augam jābūt sasniedzamam, lai varētu apskatīt jaunās lapas un dzinumus.
Ko pārbaudīt, izvēloties siltumnīcu 3
Laistiet pēc substrāta mitruma, nevis kalendāra
Vēsā vietā substrāts parasti žūst lēnāk, jo pelargonija aug mazāk un iztvaikošana var būt gausāka. Ja sakņu kamols ilgstoši ir slapjš, pieaug sakņu bojājumu risks. Pirms laistīšanas pārbaudiet substrātu, nepaļaujoties tikai uz sausu virskārtu vai noteiktu nedēļas dienu. Podu var viegli pacelt, lai salīdzinātu, cik smags tas ir pēc laistīšanas un pirms tās; šādi pamazām iemācīsieties vērtēt konkrētā auga vajadzības. Ņemiet vērā poda izmēru un materiālu, kā arī to, vai pelargonija ir miera periodā vai aktīvi aug. Siltumnīcas mitrais gaiss pats par sevi nenozīmē, ka sakņu kamolam vajag ūdeni.
Laistiet tik daudz, lai samitrinātos sakņu kamols, bet nepieļaujiet, ka poda apakšā vai paliktnī ilgstoši stāv ūdens. Aktīvi augošiem augiem ūdens vajadzība var pieaugt, savukārt vēsumā atpūtošies eksemplāri bieži jālaista retāk. Pārbaudiet arī, vai podu drenāžas atveres nav aizsprostotas un vai ūdens netek uz blakus augiem. Neuzskatiet vienas pelargonijas sauso substrātu par signālu aplaistīt visu rindu: pārbaudiet katru podu atsevišķi, īpaši tad, ja atšķiras to izmēri vai ziemošanas režīmi. Ikdienas kopšanu atvieglo izvietojums, kur podus var aizsniegt un apskatīt, tos neceļot pāri citiem. Sienas stikla siltumnīcas piedāvājumā norādītās platības ir no 3,69 līdz 14,34 m²; salīdziniet izvēlēto izmēru ar podu skaitu un piekļuvi laistīšanas vietai. Plānā paredziet arī iespēju izņemt paliktni un pārbaudīt poda apakšu. Ja laistāt ar lejkannu, novērtējiet, vai to varēsiet ērti pievirzīt arī tālākajiem podiem, neaizķerot trauslos dzinumus. Šeit svarīga ir sasniedzamība, nevis tikai tas, vai podi fiziski ietilpst telpā.
Pirms ziemošanas pārbaudiet un sagatavojiet augus
Pirms pelargonijas pārvietojat ziemošanas vietā, noņemiet dzeltenās, bojātās un nokaltušās lapas, kā arī noziedējušās ziedkopas. Apskatiet ne tikai lapu virspusi, bet arī apakšpusi, dzinumu galus un vietu pie poda malas. Ja kādam augam redzamas aizdomīgas pazīmes vai kaitēkļi, turiet to atsevišķi, līdz ir skaidrs, vai tas var stāvēt pie pārējās kolekcijas. Pārbaudiet arī poda ārpusi un paliktni, kur var sakrāties augu atliekas. Savācot tās pirms ziemošanas, būs vieglāk pamanīt svaigi nobirušas lapas un citas pārmaiņas turpmākajās apskatēs. Pierakstiet, kuri eksemplāri jāpārbauda biežāk, un novietojiet tos tā, lai apskatei nebūtu jāpārvieto veselie augi.
Apgriešana nav vienāda visām pelargonijām. Saīsiniet pārāk garus dzinumus tikai tad, ja tas vajadzīgs auga formas uzturēšanai vai izvēlētajam izvietojumam, un izvairieties no krasas apgriešanas, ja nezināt konkrētās grupas reakciju. Pirms ziemošanas nav obligāti jāpārstāda katrs augs; to dariet tad, ja pods ir kļuvis par mazu vai substrāts ir jāmaina, nevis tikai tāpēc, ka sākas ziema. Izmantojiet tīrus instrumentus un marķējiet spraudeņus, ja tos saglabājat atsevišķi. Darbus organizējiet pa vienam augam, lai nesajauktu šķirņu etiķetes, noņemtos dzinumus un saglabājamos spraudeņus. Ja siltumnīcā paredzēta vieta arī podu sagatavošanai, siltumnīcas ar Accoya produkta lapā norādīti platības varianti no 3,77 līdz 18,84 m². Izmēru salīdziniet ar augu un darba vietas vajadzībām. Plānojot darba virsmu, atvēliet vietu ne tikai podam, bet arī instrumentiem un noņemtajām augu daļām. Pēc sagatavošanas podu vajadzētu varēt pārvietot uz ziemošanas vietu, neizceļot to pāri pārējiem augiem. Šādi darba zona paliks izmantojama arī vēlākām atsevišķu augu apskatēm.
Ko pārbaudīt, izvēloties siltumnīcu 4
Vēdiniet, neļaujot siltumnīcai pārmērīgi atdzist
Ilgstoši mitrs gaiss un blīvi izvietoti podi apgrūtina augu apskati un var veicināt problēmas ar lapām. Ja uz stiklojuma regulāri veidojas kondensāts, pievērsiet uzmanību gaisa apmaiņai un tam, vai lapas nav cieši saspiestas cita pie citas. Vēdiniet apstākļiem atbilstošā laikā un pietiekami piesardzīgi, lai auksts gaiss neizraisītu pēkšņu temperatūras kritumu ap augiem. Pirms vēdināšanas novērtējiet termometra rādījumu un laikapstākļus, nevis atstājiet atvērumu vaļā pēc vasaras ieraduma. Lapas, kas saskaras ar mitru stiklojumu vai citu augu, var būt grūtāk uzturēt sausas un viegli apskatāmas.
Izvēloties siltumnīcu, pārbaudiet, kur atrodas durvis un vēdināšanas atveres, vai tās būs ērti aizsniedzamas un vai varēsiet vēdināt, nepārvietojot podus. Svarīgs ir arī augstums: pārliecinieties, ka pieaugušie augi un plaukti netraucēs piekļuvei atverēm. T veida oranžērijas siltumnīcas produkta lapā norādītās platības ir no 16,52 līdz 30 m²; salīdziniet izvēlēto variantu ar savu izvietojuma plānu, nevis pieņemiet, ka platība nosaka ventilācijas iespējas. Tās jāpārbauda konkrētajai konfigurācijai. Rasējumā atzīmējiet vēdināšanas atveres un vietu, no kuras tās apkalposiet. Novērtējiet arī to, vai, ziemas podiem esot savās vietās, varēsiet atveres gan atvērt, gan aizvērt. Ja piekļuvi paredzat tikai pa šauru spraugu starp augiem, pārskatiet plānojumu vēl pirms podu novietošanas. Pēc vēdināšanas salīdziniet temperatūras rādījumu ar iepriekšējo un apskatiet augus pie atverēm. Tas palīdzēs pieskaņot turpmāko vēdināšanu faktiskajiem apstākļiem, nevis atkārtot vienu ieradumu neatkarīgi no laikapstākļiem.
Vieta podiem un piekļuve augu kopšanai
Plānojot podu izvietojumu, paredziet ne tikai vietu pašam augam, bet arī brīvu piekļuvi tā lapām un poda apakšai. Ja augi ir salikti cieši, ir grūtāk laistīt katru atsevišķi, pamanīt kaitēkļus un izņemt vienu podu, neaizskarot pārējos. Pārbaudiet, vai nokarenie dzinumi netraucēs ejā un vai pods nestāvēs vietā, kur to ikreiz aizķer, ejot garām. Ja izmantojat plauktus vai galdus, apsveriet, vai uz tiem novietotos augus varēsiet droši aizsniegt un vai augšējā plaukta augi neaizēnos zemāk novietotos. Ziemas izvietojumam jāatvieglo ikdienas apskate, nevis tikai jāļauj ietilpināt pēc iespējas vairāk podu.
Siltumnīcas platību salīdziniet ar visu kolekciju un kopšanai vajadzīgo eju, nevis tikai ar viena poda aizņemto laukumu. Piramīdas tipa siltumnīcas piedāvājumā norādītās platības ir no 5,53 līdz 18,9 m². Pirms izvēles pārbaudiet konkrētā izmēra rasējumu un pieejamo augstumu tajās vietās, kur plānojat novietot augus vai plauktus. Grīdas laukums vien neparāda, cik ērti būs pārvietot podus vai apskatīt augstāk novietotus augus. Plānā iezīmējiet ne tikai podu pamatnes, bet arī vietu, ko aizņem lapotne un nokarenie dzinumi. Pēc tam izvēlieties vienu no tālākajiem podiem un pārdomājiet, kā to izņemsiet apskatei: kur stāvēsiet, kur podu noliksiet un vai ceļā būs citi augi. Šādi var pamanīt neērtības, ko vienkāršs podu skaita aprēķins neatklāj. Saglabājiet brīvu eju pie katra auga arī tad, ja kolekcija sezonas gaitā papildinās. Ja jaunam podam nav pieejamas vietas, pārskatiet visu izvietojumu, nevis novietojiet to kopšanai vajadzīgajā ejā.
Ko pārbaudīt, izvēloties siltumnīcu 5
Regulāra apskate palīdz laikus pamanīt kaitēkļus
Ziemošanas laikā apskatiet augus regulāri, nevis tikai tad, kad parādās redzami bojājumi. Pievērsiet uzmanību lapu apakšpusei, jaunajiem dzinumiem un vietām, kur lapas saskaras ar stublāju. Laputis, baltblusiņas un tīklērces var palikt nepamanītas, ja pārbaudāt tikai auga augšdaļu. Salīdziniet augu ar iepriekšējām piezīmēm: jaunas plankumainas, saritinātas vai pēkšņi nobirušas lapas ir iemesls rūpīgākai pārbaudei, bet ne vienmēr pašas par sevi nosaka problēmas cēloni. Apskatiet arī blakus esošos podus, jo kaitēkļi var skart vairāk nekā vienu augu. Ja iespējams, pārbaudiet kolekciju vienā un tajā pašā secībā.
Aizdomīgu augu pārvietojiet atsevišķi, lai varētu to novērot un samazinātu saskari ar pārējiem. Noņemiet nokritušās lapas un augu atliekas, kā arī notīriet instrumentus pēc darba ar bojātu eksemplāru. Pierakstiet, ko pamanījāt un kādas darbības veicāt, lai vēlāk nejauktu kopšanas izmaiņas ar problēmas attīstību. Norādiet arī konkrēto augu un apskates datumu; ieraksts par visu kolekciju kopumā neļaus tik skaidri izsekot viena eksemplāra pārmaiņām. Ja vēlaties instrumentiem un citiem piederumiem paredzēt atsevišķu nodalījumu, stikla siltumnīcas ar Accoya un noliktavas nodalījumu produkta lapā norādītais platību diapazons ir no 5,52 līdz 28,08 m². Pārbaudiet konkrētā plānojuma nodalījuma izvietojumu un pārliecinieties, ka augiem paliek pietiekami daudz vietas. Instrumentu glabāšanas vietu neskaitiet kā vietu atsevišķi novērojamam augam: tā vajadzībām jāizvērtē gaisma un temperatūra tāpat kā pārējai kolekcijai. Iepriekš paredzēta, apskatāma vieta ļaus augu nošķirt, nepārkārtojot visus podus tieši tad, kad pamanīta problēma.
Pavasarī kopšanu atjaunojiet pakāpeniski
Kad dienas kļūst garākas un pelargonija atsāk veidot jaunus dzinumus, pārskatiet laistīšanu un gaismas apstākļus. Neatsāciet vasaras laistīšanas vai mēslošanas grafiku tikai tāpēc, ka kalendārā sākas pavasaris; vispirms novērojiet, vai augs patiešām aug un cik ātri žūst tā substrāts. Noņemiet vājus vai ziemā bojātus dzinumus, bet neapgrieziet veselīgu augu bez vajadzības. Turpiniet mērīt temperatūru pie podiem, jo saulainās dienās siltumnīca var sasilt straujāk nekā āra gaiss. Ja augs ziemoja vēsumā un atradās miera periodā, pēkšņa pāreja uz siltumu un intensīvu kopšanu var radīt nevienmērīgu augšanu. Vienas pelargonijas jaunie dzinumi vēl nenozīmē, ka tādā pašā režīmā jākopj visi pārējie augi.
Pirms pelargonijas iznešanas ārā pārliecinieties, ka konkrētajai šķirnei apstākļi ir piemēroti, un pieradiniet augu pie āra gaismas pakāpeniski. Sākumā pasargājiet to no ilgstošas tiešas saules, stipra vēja un pēkšņām temperatūras maiņām; vērojiet lapas un pielāgojiet novietojumu. Kamēr iespējamas aukstas naktis, saglabājiet iespēju podus pārvietot atpakaļ piemērotā vietā. Ja siltumnīcu vēl tikai izvēlaties, ieplānojiet arī vietu podu pārvietošanai un pavasara darbiem. Bloomcabin Prestige siltumnīcas piedāvājumā norādītas platības no 3,77 līdz 28,08 m²; salīdziniet tās ar kolekcijas un brīvas piekļuves vajadzībām, bet konkrēto augstumu un vēdināšanas risinājumu pārbaudiet izvēlētās konfigurācijas informācijā. Pavasara plānojumā atšķiriet augus, kas vēl ziemo, no tiem, kurus jau sākat pieradināt pie āra apstākļiem. Abām grupām jābūt sasniedzamām, un pārvietojamos podus nevajadzētu iespiest aiz pārējās kolekcijas. Sezonas beigās saglabājiet piezīmes par katras grupas ziemošanu: tās nākamajā rudenī palīdzēs izvēlēties piemērotāko vietu un kopšanas režīmu, nepaļaujoties tikai uz atmiņu.
Biežāk uzdotie jautājumi
Vai pelargonijas visu ziemu var atstāt neapkurinātā siltumnīcā?
Tikai tad, ja mērījumi rāda, ka temperatūra pie konkrētajiem augiem saglabājas tiem piemērota. Neapkurinātā siltumnīcā naktī var iestāties sals, tāpēc pārbaudiet temperatūras minimumu un laikus sagatavojiet vietu, uz kuru podus pārvietot.
Cik bieži pelargonijas jālaista ziemā?
Fiksēts grafiks neder visām siltumnīcām un augiem. Vēsā, lēnas augšanas periodā substrāts žūst lēnāk, tāpēc pirms laistīšanas pārbaudiet tā mitrumu. Augošiem augiem ūdens var būt vajadzīgs biežāk, bet sakņu kamolu neatstājiet pastāvīgi slapju.
Vai pelargonijām miera periodā vajag gaismu?
Ja augam ir lapas un tas turpina augt, vajadzīga gaiša vieta. Miera periodā gaismas vajadzība var būt mazāka, taču tas nenozīmē, ka jebkuru podotu pelargoniju drīkst atstāt pilnīgā tumsā. Ievērojiet konkrētās grupas kopšanas norādes.
Vai pelargonijas pirms ziemošanas obligāti jāapgriež?
Nē. Bojātas lapas un noziedējušās ziedkopas var noņemt, bet stipra apgriešana nav obligāta visiem augiem. Lēmumu pieņemiet pēc pelargoniju grupas, auga formas un izvēlētā ziemošanas režīma, izmantojot tīrus, asus instrumentus.
Kad pelargonijas pavasarī drīkst iznest ārā?
Nepaļaujieties tikai uz kalendāru vai siltu dienu. Sagaidiet konkrētajai šķirnei piemērotus apstākļus un pakāpeniski pieradiniet augus pie āra gaismas un vēja. Sargājiet tos no pēkšņas temperatūras maiņas un nakts sala.
Veiksmīga pelargoniju ziemošana sākas ar pareizi noteiktu augu un reāliem apstākļiem, nevis ar pieņēmumu, ka siltumnīcā vienmēr ir pietiekami silts. Izvēlieties miera periodu vai aktīvu kopšanu atbilstoši pieejamajai gaismai un temperatūrai, laistiet pēc substrāta mitruma un regulāri apskatiet lapas un dzinumus. Kad mainās gadalaiks, pielāgojiet režīmu pakāpeniski; konkrētās šķirnes kopšanas norādes palīdzēs novērst minējumus.
