Ranunkuļu audzēšana siltumnīcā
Ziedu audzēšana siltumnīcā
Ranunkuļi ir vēsās sezonas ziedi, kam vajadzīga gaiša vieta, vienmērīgi mitra, bet labi drenēta augsne un regulāra gaisa apmaiņa. Siltumnīca var pagarināt audzēšanas sezonu, taču saulainā dienā tā var pārkarst, bet neapkurināta konstrukcija pati par sevi nepasargā augus no sala. Tāpēc audzēšanas plānu veido pēc izvēlētās šķirnes un faktiskajiem apstākļiem. Tālāk aplūkota gumu izvēle, stādīšana, laistīšana un slimību profilakse.
Ranunkuļi vislabāk aug vēsā sezonā
Dārza ranunkuļi, ko griezto ziedu audzēšanai parasti pavairo ar gumiem, ir vēsās sezonas augi. Tie vispirms veido lapu rozeti un pēc tam ziedkātus; šķirnes atšķiras pēc ziedu formas, krāsas un attīstības tempa. Kā orientieri aktīvai augšanai var izmantot aptuveni 10–16 °C, taču tas nav stingrs režīms visām šķirnēm un attīstības stadijām. Ilgstoši silta vide, īpaši temperatūra virs aptuveni 20 °C, var paātrināt attīstību un saīsināt kvalitatīvas ziedēšanas laiku. Tāpēc audzēšanas vietu izvēlieties, ņemot vērā gan gaismu, gan iespēju novērst pārkaršanu. Ja siltumnīcu izmantojat arī citiem augiem, salīdziniet to vajadzības ar ranunkuļu prasībām. Kopīga telpa būs jākopj pēc tajā esošo augu vajadzībām, nevis tikai pēc tā, cik brīvas vietas atlicis.
Stādīšanas laiku plānojiet pēc vēlamā ziedēšanas brīža, izvēlētās šķirnes apraksta un faktiskajiem apstākļiem. Siltumnīca var pagarināt audzēšanas sezonu, tomēr neapkurinātā telpā naktī temperatūra var pietuvoties āra temperatūrai, bet saulainā dienā strauji paaugstināties. Tāpēc nepaļaujieties tikai uz kalendāra datumu vai pieņēmumu, ka stikls novērsīs salu. Nelielā izmēģinājuma partijā var iestādīt gumus dažādos laikos un pierakstīt, kad parādās dzinumi un ziedi. Katram stādījumam atzīmējiet arī šķirni un vietu siltumnīcā, lai vēlāk nesalīdzinātu savstarpēji atšķirīgus apstākļus kā vienādus. Vispirms izlemiet, vai vēlaties vienlaicīgi uzziedējušu partiju vai ziedus ilgākā laikposmā. Tad būs vieglāk izvērtēt izmēģinājuma rezultātu un saprast, kurš stādīšanas laiks vislabāk atbilst iecerei. Šāda uzskaite palīdz iepazīt augšanas ciklu tieši jūsu siltumnīcā.
Veselu gumu izvēle un glabāšana
Izvēloties stādāmo materiālu, pārbaudiet šķirnes aprakstu, paredzēto ziedēšanas laiku un piegādātāja norādes par audzēšanu. Veselam gumam jābūt stingram, bez mīkstiem, mitriem bojājumiem un redzama pelējuma. Sauss vai nedaudz sakrunkojies izskats pats par sevi vēl nenozīmē, ka gums ir nederīgs, tāpēc vērtējiet arī tā stingrību un stāvokli kopumā. Ja vienā partijā ir dažādu šķirņu vai atšķirīga izmēra gumi, glabājiet tos atsevišķi un marķējiet. Tas atvieglos augšanas tempa un ziedēšanas salīdzināšanu un neļaus sajaukt šķirņu nosaukumus. Saglabājiet iepakojuma informāciju līdzās audzēšanas piezīmēm, īpaši tad, ja katrai šķirnei paredzēta citāda sagatavošana. Pirms stādīšanas pārskatiet visu partiju, nevis tikai dažus virspusē esošos gumus, un atdaliet bojātos. Tā stādīšanai būs sagatavots pārskatāms materiāls ar skaidri zināmu izcelsmi un šķirni.
Līdz stādīšanai glabājiet gumus sausā, vēsā vietā un ievērojiet piegādātāja ieteikumus; neatstājiet tos tiešā saulē vai siltumnīcā, kur temperatūra var strauji svārstīties. Darbarīkiem, etiķetēm un audzēšanas pierakstiem savukārt noder atsevišķa, viegli pieejama vieta. Ja šādu darba zonu vēlaties apvienot ar siltumnīcu, salīdzināšanai var aplūkot stikla siltumnīcu ar Accoya un noliktavas nodalījumu, kuras piedāvājumā norādītas platības no 5,52 līdz 28,08 m². Plānā nošķiriet vietu inventāram no vietas stādāmajam materiālam: noliktavas nodalījums automātiski nenodrošina gumiem vajadzīgo temperatūru un sausumu. Pirms izvēles izveidojiet glabājamo lietu sarakstu un paredziet, kā tām piekļūsiet stādīšanas laikā. Etiķetēm un šķirņu pierakstiem jābūt sasniedzamiem, kad gumus šķirojat un izvietojat dobēs, lai marķēšana nepaliktu uz vēlāku laiku.
Gumu sagatavošana un stādīšana
Daži stādāmā materiāla piegādātāji pirms stādīšanas iesaka gumus īsi izmērcēt, citi sniedz atšķirīgas norādes, tāpēc vispirms izlasiet konkrētās šķirnes instrukciju. Ilgstoši atstāt gumus stāvošā ūdenī nevajag, jo pārmitrums var veicināt bojāšanos. Ja audzējat vairākas šķirnes, sagatavojiet katru partiju atsevišķi un tās nosaukumu saglabājiet arī līdz stādīšanai. Stādot novietojiet pirkstveida izaugumus uz leju, bet guma augšdaļu — uz augšu. Kā orientieri var izmantot apmēram 3–5 cm augsnes virs guma, tomēr dziļumu pielāgojiet tā izmēram un substrātam. Šeit runa ir par augsnes slāni virs guma, nevis visas stādīšanas bedrītes dziļumu. Pēc iestādīšanas augsni samitriniet vienmērīgi, nevis aplaistiet tik daudz, lai ūdens paliktu uz virsmas. Uzreiz pievienojiet etiķeti ar šķirni un stādīšanas datumu.
Atstatumu starp augiem nosaka šķirne un audzēšanas veids; bieži kā sākuma orientieri izmanto ap 10–15 cm. Pārāk blīvs stādījums apgrūtina gaisa kustību un piekļuvi augiem, savukārt pārāk plaši izvietoti gumi aizņem vairāk vietas, nekā nepieciešams. Podus var izmantot atsevišķām šķirnēm vai nelielai izmēģinājuma partijai, taču tajos substrāts var izžūt ātrāk nekā dobē. Pirms rindu izvietojuma noteikšanas ieplānojiet arī eju un vietu kopšanai. Salīdzinot Prestige siltumnīcas platību variantus no 3,77 līdz 28,08 m², uzzīmējiet dobes un podu vietas izvēlētā varianta plānā. Norādiet rindu skaitu, šķirņu robežas un piekļuvi katrai rindai. Tad stādāmā materiāla daudzumu varēsiet saskaņot ar faktiski izmantojamo audzēšanas vietu, nevis ar visu siltumnīcas platību. Tas palīdzēs izvairīties no situācijas, kad pēdējie gumi jāstāda pārāk cieši.
Substrāts un drenāža
Ranunkuļu saknēm vajadzīgs substrāts, kas saglabā mitrumu, bet nodrošina arī gaisa piekļuvi. Smaga, sablīvēta augsne pēc laistīšanas vai lietus var palikt pārāk slapja, tāpēc pirms stādīšanas pārbaudiet, kā ūdens iesūcas un aizplūst. Vērtējiet visu paredzēto dobi, nevis tikai ērtāk sasniedzamo malu: atzīmējiet vietas, kur ūdens paliek uz virsmas. Augsnei jābūt irdenai un auglīgai; tās struktūru var uzlabot ar nobriedušu kompostu, taču svaigus mēslus gumu tuvumā nelietojiet. Ja augi atkārtoti vāji aug vai lapas maina krāsu, nepievienojiet uzreiz vairāk mēslojuma. Vispirms izvērtējiet mitrumu, sakņu stāvokli un augsnes piemērotību. Pierakstiet, vai problēma skar visu dobi vai tikai atsevišķu tās daļu. Šāds novērojums palīdzēs skaidrāk aprakstīt situāciju un nepārveidot visas dobes kopšanu vienas problemātiskas vietas dēļ.
Dobē izvēlieties vietu, kur pēc laistīšanas neuzkrājas peļķes, un neatstājiet podus paliktņos ar stāvošu ūdeni. Podu un kastu apakšā jābūt iespējai aizplūst liekajam ūdenim. Vecu substrātu, kurā auguši slimi ranunkuļi, nelietojiet atkārtoti. Atsevišķa stādījuma zona atvieglo laistīšanu un augu novērošanu, īpaši tad, ja līdzās audzējat citas kultūras. Lielākai audzēšanas iecerei var salīdzināt plašās siltumnīcas piedāvājumu ar norādīto platību diapazonu 47–70 m². Šādā plānā atsevišķi iezīmējiet dobes, podu grupas un ejas, lai, kopjot augus, nebūtu jākāpj sakņu zonā un jāsablīvē augsne. Paredziet arī to, kā aiznesīsiet izlietoto substrātu un sagatavosiet dobes nākamajai partijai. Šie darbi jāspēj veikt, nešķērsojot blakus esošos stādījumus un nenovietojot darba piederumus uz apstādītās augsnes.
Temperatūra un gaisma siltumnīcā
Temperatūru vērtējiet augu augstumā, nevis tikai pie durvīm vai ārpus siltumnīcas. Termometru novietojiet ēnā, prom no tiešas saules un stikla, un, ja iespējams, sekojiet gan dienas maksimumam, gan nakts minimumam. Aptuveni 10–16 °C var kalpot par sākuma orientieri vēsai aktīvās augšanas videi; īslaicīgas novirzes nav tas pats, kas ilgstošs karstums. Pierakstiet rādījumus kopā ar novērojumiem par laikapstākļiem un vēdināšanu, lai atšķirtu vienu neparasti siltu pēcpusdienu no atkārtotas pārkaršanas. Ja dienā regulāri kļūst pārāk silts, vēdiniet savlaicīgi, nevis tikai tad, kad augi jau vīst. Savukārt neapkurinātā telpā ņemiet vērā aukstas naktis un sala risku sakņu zonā. Pirms agras stādīšanas salīdziniet novērotos apstākļus ar izvēlētās šķirnes norādēm, nevis vērtējiet telpu tikai pēc patīkamas temperatūras dienas vidū.
Ranunkuļiem vajadzīga ļoti gaiša vieta; pilnas saules apstākļus parasti raksturo vismaz aptuveni sešas stundas tiešas saules gaismas dienā. Pārbaudiet, vai dobi neēno ēkas, koki, dzīvžogs vai pašas konstrukcijas elementi. Apskatiet paredzēto vietu dažādos dienas laikos un plānā atzīmējiet ēnas skartās daļas. Ziemas īsajās dienās gaismas var nepietikt aktīvai augšanai, un stādīšanas laika maiņa var būt piemērotāka par mēģinājumu visu kompensēt ar papildu apgaismojumu. Aplūkojot Classic stikla siltumnīcu ar norādītajiem 3,77–28,08 m² platību variantiem, salīdziniet iespējamo dobes novietojumu savā dārzā. Platības izvēle un vietas apgaismojums ir divi atsevišķi jautājumi. Noderīgāks par vienu kopskata fotoattēlu būs vienkāršs plāns ar ēku un koku atrašanās vietām un jūsu novēroto saules virzienu dažādās dienas stundās.
Laistīšana bez lieka mitruma
Pēc stādīšanas substrātu samitriniet, bet neļaujiet tam kļūt slapjam un sablīvētam. Līdz dzinumu parādīšanās brīdim ūdens vajadzība var būt mazāka nekā aktīvās augšanas laikā, tāpēc laistiet pēc augsnes stāvokļa, nevis automātiski katru dienu. Kad augi aug un veido ziedkātus, uzturiet sakņu zonu vienmērīgi mitru. Karstumā ūdens iztvaiko ātrāk, bet vēsā, apmākušā laikā substrāts žūst lēnāk. Vienāda laistīšanas deva visiem stādījumiem var radīt problēmas, jo atšķiras augsne, podu izmēri un saules iedarbība. Ja vienlaikus audzējat dobē un podos, novērtējiet tos atsevišķi. Piezīmēs var atzīmēt, kuras vietas pirms nākamās laistīšanas vēl ir mitras un kuras jau jālaista. Tas palīdzēs pielāgot kopšanu faktiskajai situācijai, nevis turpināt ierastu grafiku tikai tāpēc, ka iepriekš tas darbojies.
Pirms laistīšanas pārbaudiet mitrumu pie saknēm, ne tikai augsnes virsmā. Ja iespējams, ūdeni lejiet pie auga pamatnes un laistiet no rīta, lai lapas un ziedi ilgi nepaliktu slapji. Podiem pārbaudiet, vai liekais ūdens var aizplūst, un neļaujiet tiem stāvēt ūdenī. Siltumnīcas plānā atzīmējiet ūdens ņemšanas vietu un paredzētās laistīšanas zonas, pirms dobes ir apstādītas. Salīdzinot sienas stikla siltumnīcas variantus ar norādītajām platībām no 3,69 līdz 14,34 m², izvērtējiet, kā sasniegsiet tālāko dobes malu. Paredziet vietu lejkannas nolikšanai un šļūtenes pārvietošanai, lai ar tām neaizķertu lapas un ziedkātus. Modeļa platība pati par sevi neko nepasaka par ūdens pievadu, tāpēc šo daļu iekļaujiet savā izvietojuma plānā atsevišķi. Ērta piekļuve ļaus laistīt tieši tur, kur tas nepieciešams.
Vēdināšana un augu izvietojums
Vēdināšana palīdz mazināt pārkaršanu un ilgstošu mitrumu ap lapām. Saulainās dienās siltumnīcu vēdiniet, pirms tajā kļūst pārmērīgi silts, un pielāgojiet atvērumu laikapstākļiem. Vēsā laikā neatstājiet augus ilgstoši aukstā caurvējā; mērķis ir gaisa apmaiņa, nevis pēkšņa temperatūras pazemināšana. Rīta kondensāts uz stikla, ilgstoši slapjas lapas vai sastāvējies gaiss ir iemesls pārskatīt laistīšanu un vēdināšanas paradumus. Šīs pazīmes vienas pašas nenosaka slimību, tomēr norāda, ka mitrums telpā var saglabāties pārāk ilgi. Novērojiet, vai situācija mainās pēc vēdināšanas un vai visas stādījuma daļas izžūst līdzīgi. Atšķiriet mitrumu uz stikla no slapjām augu lapām: kopšanas izvērtējumā svarīgi pierakstīt, ko tieši redzat. Tā būs vieglāk saprast, vai jāmaina laistīšanas laiks, vēdināšana vai augu izvietojums.
Izvietojiet augus tā, lai to lapojums vēlāk neveidotu pārāk blīvu, grūti pārskatāmu stādījumu. Atstājiet piekļuvi katrai rindai, jo augus vajadzēs laistīt, apskatīt, ravēt un griezt. Eja palīdz sasniegt stādījumus, nepieskaroties lapām un nenolaužot trauslus ziedkātus. Vietas plānošanai var salīdzināt siltumnīcu ar Accoya, kuras piedāvājumā norādīti 3,77–18,84 m² varianti. Atsevišķi izvērtējiet vēdināšanas iespējas: platības skaitlis neapraksta gaisa kustību konkrētajā izvietojumā. Plānā atzīmējiet, kā piekļūsiet durvīm un vēdlūkām arī tad, kad augi būs pilnībā izauguši. Pārbaudiet, vai šo piekļuvi neaizņems podi, inventārs vai ziedu trauki. Izvietojumu ērtāk labot pirms stādīšanas, nevis vēlāk pārvietot augus tikai tādēļ, lai varētu atvērt siltumnīcu vai apskatīt tālāko rindu. Augiem paredzēto vietu vērtējiet pēc to lapojuma, nevis tikai gumu izmēra.
Mēslošana un ziedu griešana
Ja augsne ir auglīga un augi labi attīstās, mēslojumu nepievienojiet automātiski. Vajadzības gadījumā izvēlieties ziedošiem augiem piemērotu mēslojumu un ievērojiet tā lietošanas norādes. Pārmērīgs slāpekļa daudzums var veicināt lapu augšanu uz ziedēšanas rēķina, bet pārāk bieža mēslošana var radīt lieku sāļu uzkrāšanos substrātā. Pierakstiet izmantoto līdzekli un lietošanas reizes, īpaši tad, ja stādījumus kopj vairāki cilvēki. Tas palīdzēs nejauši neatkārtot vienu un to pašu darbu. Regulāri izravējiet nezāles, nebojājot ranunkuļu sakņu zonu, un novāciet vecās vai bojātās lapas. Ja konkrētai šķirnei ziedkāti kļūst smagi un liecas, atbalsts var palīdzēt tos noturēt, taču vajadzība ir atkarīga no šķirnes un audzēšanas apstākļiem. Novērtējiet ziedkātu stāvokli atsevišķi no lapojuma: kupls lapu daudzums vien vēl neparāda ziedu kvalitāti.
Grieztiem ziediem pumpurus vāciet tad, kad tie jau iekrāsojušies un ziedlapiņas sāk atvērties, bet zieds vēl nav pilnībā izplaucis. Tīras un asas šķēres palīdz veikt kārtīgu griezumu; ziedus uzreiz ievietojiet tīrā traukā ar ūdeni. Ja vēlaties saglabāt gumus, pēc ziedu novākšanas nenogrieziet visu zaļo lapojumu, jo lapas turpina barot augu. Arī trauku novietojums jāieplāno tā, lai ziedus varētu aiznest, nesaspiežot stādījumus. Salīdzinot T veida oranžērijas siltumnīcu ar piedāvājumā norādītajiem 16,52–30 m² variantiem, iezīmējiet vietu novākto ziedu pagaidu novietošanai līdzās dobju plānam. Darba vietai nevajadzētu aizšķērsot eju vai piekļuvi pārējiem augiem. Audzējot vairākas šķirnes, novāktos ziedus turiet marķētus, ja vēlaties salīdzināt to ziedkātus un vākšanas laiku. Tas papildinās sezonas piezīmes ar novērojumiem par pašu ražu.
Slimību un kaitēkļu riska mazināšana
Ranunkuļu sakņu un gumu bojāšanos var veicināt ilgstoši slapjš substrāts, slikta drenāža un inficēts stādāmais materiāls. Pelēkā puve biežāk kļūst pamanāma mitrā, slikti vēdinātā vidē, īpaši uz bojātiem vai ilgi slapjiem augu audiem. Sakņu puves cēloni nevar droši noteikt tikai pēc vienas pazīmes: vīšana, dzeltēšana vai mīksts gums var būt saistīts ar vairākiem faktoriem. Tāpēc profilaksē svarīgi ir veseli gumi, tīra augsne, mērena laistīšana un brīva gaisa kustība, nevis mēģinājums kompensēt problēmu ar papildu mēslojumu. Pamanot izmaiņas, atzīmējiet, kurā rindā un kad tās sākušās, kā arī pārbaudiet mitrumu attiecīgajā vietā. Salīdziniet blakus esošos augus, bet neuzskatiet līdzīgu lapu izskatu par drošu diagnozi. Precīzs pazīmju apraksts palīdzēs nepazaudēt notikumu secību, kamēr izvērtējat stādījuma stāvokli.
Regulāri apskatiet augus, tostarp lapu apakšpusi un pumpurus, kur var slēpties laputis vai tripši. Augus ar mīkstiem vai sapelējušiem audiem un strauji vīstošus augus turiet atsevišķi no veselajiem, bet instrumentus un traukus notīriet pirms atkārtotas lietošanas. Neatstājiet siltumnīcā nobirušas lapas un bojātus ziedus, uz kuriem var saglabāties mitrums un attīstīties puve. Ja paredzat vietu jaunu vai aizdomīgu augu novērošanai, iezīmējiet arī ērtu piekļuvi tai. Izvērtējot piramīdas tipa siltumnīcas platības no 5,53 līdz 18,9 m², pārbaudiet, cik vietas šādai zonai paliktu pēc dobju un eju izvietošanas. Norādītais diapazons negarantē iespēju izveidot atdalītu zonu. Jūsu plānā jābūt skaidram, kur nolikt atsevišķu podu un kā to apskatīt, nevirzot to cauri pārējam lapojumam un nenovietojot starp veseliem augiem.
Ko darīt pēc ziedēšanas
Pēc pēdējo ziedu novākšanas turpiniet rūpēties par lapām, ja vēlaties mēģināt saglabāt gumus nākamajai sezonai. Kamēr lapojums ir zaļš, tas turpina uzkrāt barības vielas guma atjaunošanai, tāpēc nenogrieziet to uzreiz pēc ziedēšanas. Kad lapas dabiski sāk dzeltēt un atmirt, pakāpeniski samaziniet laistīšanu. Vienmērīga lapu novecošana cikla beigās atšķiras no pēkšņas vīšanas vai plankumiem augšanas laikā, kas jāizvērtē atsevišķi. Ja siltumnīcā ir vairākas dažādos laikos stādītas partijas, apskatiet katru atsevišķi, nevis samaziniet laistīšanu visām reizē. Sezonas plānā saglabājiet vietu arī šim posmam: pēdējā zieda nogriešana vēl nenozīmē, ka dobe uzreiz ir brīva. Atzīmējiet, kurus augus paredzēts saglabāt, lai lapojums netiktu novākts, gatavojot vietu nākamajai kultūrai. Tas palīdzēs saskaņot gumu saglabāšanu ar turpmāko siltumnīcas izmantošanu.
Kad lapojums ir nokaltis un augsne nav slapja, gumus var uzmanīgi izcelt, notīrīt no liekās augsnes un izžāvēt ēnainā, labi vēdinātā vietā. Glabāšanai izvēlieties sausu un vēsu vietu, ievērojot šķirnes vai piegādātāja norādes; mitrus gumus neievietojiet cieši noslēgtā iepakojumā. Pirms glabāšanas atdaliet bojātos gumus un pārējos marķējiet ar šķirni un novākšanas gadu. Pievienojiet sezonas piezīmes par stādīšanas laiku, augšanu un ziedēšanu, lai nākamgad būtu skaidrs, ko tieši esat saglabājuši. Gumu saglabāšana ne vienmēr izdodas vienādi, tāpēc atšķiriet pašu glabāšanas rezultātu no iepriekšējās sezonas ziedu kvalitātes. Pavasarī būs lietderīgi zināt gan to, kuri gumi pārziemojuši, gan to, kuras šķirnes atbilda jūsu iecerei. Šāda uzskaite palīdzēs izlemt, ko audzēt atkārtoti un kuru audzēšanas posmu nākamajā sezonā pielāgot.
Biežāk uzdotie jautājumi
Vai ranunkuļus siltumnīcā var stādīt rudenī?
Var, ja siltumnīcā iespējams pasargāt gumus un augus no ilgstoša sala. Neapkurināta siltumnīca pati par sevi negarantē temperatūru virs nulles. Ja ziemā nav iespējams nodrošināt vajadzīgos apstākļus, stādīšanu labāk plānot vēlāk, kad ir vairāk gaismas un substrāts vairs nav pārmērīgi auksts.
Cik dziļi jāstāda ranunkuļu gumi?
Kā orientieri var izmantot 3–5 cm augsnes virs guma, novietojot pirkstveida izaugumus uz leju. Precīzu dziļumu un atstatumu pielāgo guma izmēram, šķirnes norādēm un substrātam. Pēc stādīšanas augsnei jābūt mitrai, bet ne piesātinātai ar ūdeni.
Cik bieži ranunkuļi jālaista?
Laistīšanas biežumu nosaka augsnes mitrums, laikapstākļi un augu augšanas stadija, nevis nemainīgs nedēļas grafiks. Pirms laistīšanas pārbaudiet substrātu pie saknēm: aktīvas augšanas laikā tam jābūt vienmērīgi mitram, bet ūdens nedrīkst ilgstoši uzkrāties dobē vai podā.
Kāpēc ranunkuļiem veidojas īsi ziedkāti?
To var ietekmēt pārāk silta vide, nepietiekama gaisma, pārāk blīvs stādījums vai kopšanas apstākļu svārstības. Vispirms pārbaudiet dienas temperatūru augu augstumā un to, cik daudz gaismas sasniedz lapas. Īsi ziedkāti vieni paši neļauj noteikt konkrētu cēloni.
Vai ranunkuļu gumus var izmantot atkārtoti?
Dažkārt pēc ziedēšanas gumus var saglabāt, taču nākamās sezonas rezultāts nav garantēts. Ļaujiet lapām dabiski nodzeltēt, gumus izžāvējiet un glabājiet sausā, vēsā vietā atbilstoši stādāmā materiāla piegādātāja norādēm. Mīkstus, sapelējušus vai bojātus gumus neglabājiet kopā ar veseliem.
Ranunkuļu audzēšanā svarīgi sekot līdzi tam, vai siltumnīcā ir pietiekami vēss un gaišs, sakņu zona nav pārmitra un ap augiem var brīvi cirkulēt gaiss. Veseli gumi, rūpīgi izvēlēts stādīšanas laiks un regulāra apskate palīdz mazināt problēmu risku. Pierakstiet šķirni, stādīšanas datumu, temperatūras novērojumus un ziedēšanas sākumu — šie novērojumi būs noderīgi, plānojot nākamo ranunkuļu sezonu.
