Siltumnīca aukstuma ieplakā: kā izvērtēt dārza zemāko daļu?
Siltumnīcas vietas izvēle
Dārza zemākais punkts ne vienmēr ir aukstākā vieta, taču mierīgās, skaidrās naktīs tajā var uzkrāties no nogāzes plūstošs auksts gaiss. Tāpēc siltumnīcas atrašanās vietu nevajadzētu izvēlēties tikai pēc reljefa. Salīdziniet vairākus dārza punktus, atkārtoti reģistrējiet minimālo temperatūru un pierakstiet laikapstākļus un novērojumus par iespējamo gaisa kustību. Šāda pārbaude palīdz saprast, vai ieplaka patiešām ir salīdzinoši auksta un vai jāmeklē cita vieta vai jāplāno apkure.
Kā veidojas aukstuma ieplaka
Par aukstuma ieplaku sauc dārza vietu, kur noteiktos apstākļos sakrājas pie zemes atdzisis gaiss. Skaidrā, mierīgā naktī virsma atdziest, un gaiss tai tuvumā kļūst vēsāks un blīvāks. Nogāzē tas var virzīties lejup, bet iedobē vai aiz šķēršļa — uzkrāties, ja tam nav brīvas aizplūšanas. Tāpēc divi blakus esoši dārza punkti ar nelielu augstuma starpību var piedzīvot atšķirīgus nakts minimumus. Augstums viens pats nenosaka plūsmu: nozīme ir nogāžu virzienam, ieplakas formai un tam, vai gaiss var aizplūst tālāk. Atšķirība dažkārt vislabāk pamanāma augu tuvumā pie zemes, nevis cilvēka augstumā.
Šis mikroklimats neveidojas vienādi katru nakti. Mākoņainība un vējš var mainīt virsmas atdzišanu vai sajaukt gaisu, tāpēc viens silts vai auksts rīts vēl nav pilnvērtīgs vietas novērtējums. Zemākā vieta nav automātiski aukstuma ieplaka, un augstāks punkts nav obligāti labākā izvēle: tajā var būt citi apstākļi, kas traucē iecerētajai audzēšanai. Svarīgi noskaidrot, vai atkārtoti ir vēsāks tieši tajās naktīs un tajā sezonā, kad siltumnīcu plānots izmantot. Plašāka laika prognoze neparāda visas atšķirības starp viena dārza punktiem, tāpēc reljefa novērojumi jāpapildina ar vietējiem temperatūras mērījumiem. Pirms novērošanas formulējiet konkrētu jautājumu: vai zemākais laukums ir aukstāks par otru iespējamo novietojumu laikā, kad tajā paredzēts turēt stādus vai audzēt izvēlētās kultūras? Tas palīdzēs saprast, kur un kad mērīt. Atsevišķi pierakstiet, ko jau zināt par vietu un ko pagaidām tikai pieņemat. Piemēram, apzīmējums «šeit vienmēr ir auksts» ir pārbaudāms pieņēmums, nevis gatavs secinājums par siltumnīcas piemērotību.
Ko iezīmēt vietas skicē
Uzzīmējiet dārza plānu aptuvenā, bet visā skicē vienādā mērogā. Atzīmējiet nogāzes virzienu, vietas, kur nogāze beidzas vai mainās, ieplakas dziļāko daļu, uzbērumus, terases un iespējamos ūdens noteces ceļus. Iezīmējiet arī ēkas, žogus, dzīvžogus un lielākos kokus, jo tie var mainīt gaisa kustību vai radīt ēnu. Ar bultiņām parādiet, kur aukstais gaiss varētu plūst lejup un kur tas varētu aizplūst tālāk. Atzīmējiet vairākus iespējamos siltumnīcas novietojumus, iezīmējot laukumu, nevis tikai punktu. Tad būs vieglāk saskatīt, vai daļa iecerētās vietas atrodas ieplakā vai plūsmas ceļā.
Fotografējiet dārzu no tiem pašiem skatu punktiem un pie attēliem pierakstiet datumu, laiku un fotografēšanas virzienu. Skicei pievienojiet sezonālā ēnojuma shēmu: koku vainagi, ēkas un reljefs var mainīt gaismas pieejamību dažādos gada laikos, ko neparāda viena fotogrāfija. Ja salīdzināt siltumnīcu ar Accoya, norādītais platību diapazons ir no 3,77 līdz 18,84 m². Izvēlētā varianta kontūru iezīmējiet pēc precīziem ārējiem izmēriem, jo platība vien neatklāj tā formu. Katram iespējamajam novietojumam piešķiriet burtu, bet mērījumu punktiem — numurus. Tos pašus apzīmējumus lietojiet fotogrāfiju nosaukumos un temperatūras pierakstos, lai vēlāk varētu nepārprotami sasaistīt rādījumus ar vietu. Skicē atšķirīgi attēlojiet esošos objektus un vēl tikai plānoto siltumnīcu. Arī iespējamās aukstā gaisa plūsmas bultiņas nošķiriet no tā, kas tiešām novērots. Saglabājiet sākotnējo skici un izmaiņas datējiet: ja pēc mērījumiem pārbīdāt iecerēto kontūru, būs redzams, kuri punkti joprojām atrodas tās iekšpusē un kuri raksturo agrāko novietojumu.
Kā salīdzināt ieplaku, nogāzi un augstāku vietu
Ja dārzā ir vairākas iespējas, novērojiet zemāko ieplakas punktu, nogāzes posmu un augstāku vai atklātāku vietu, ja tāda ir. Tie ir salīdzināšanas punkti, nevis gatavs ieteikums izvēlēties augstāko vietu. Katrā atzīmējiet iespējamos gaisa plūsmas šķēršļus, ēnojumu un to, kā tur nokļūt ar stādiem un piederumiem. Pievērsiet uzmanību arī reljefa atšķirībām iecerētajā laukumā: viena puse var būt tuvāk nogāzei, bet otra — aiz dzīvžoga vai ēkas. Lai salīdzinājums būtu praktiski noderīgs, visās vietās izvērtējiet vienas un tās pašas iecerētās siltumnīcas novietojumu. Neatstājiet vienā vietā tikai nelielu atzīmi, bet otrā neiezīmējiet visu būvi — abās jābūt saprotamam, kuru laukumu vērtējat. Katram novietojumam uzrakstiet īsu priekšrocību un trūkumu sarakstu, nodalot temperatūru no gaismas, piekļuves un ūdens noteces. Ja kādu punktu izmantojat tikai temperatūras salīdzinājumam, bet siltumnīcu tur nevarat vai nevēlaties novietot, to skaidri atzīmējiet. Šādi aukstākais vai siltākais mērījums netiks automātiski sajaukts ar labāko reāli izmantojamo vietu.
Ja apsverat novietojumu pie ēkas sienas, pārbaudiet, vai siena nemaina ēnojumu, gaisa kustību vai ūdens noteci pie paredzētās siltumnīcas. Sienas stikla siltumnīcai norādītie platību varianti ir no 3,69 līdz 14,34 m², taču platība pati par sevi nepasaka, vai konkrētā vieta ir siltāka vai piemērota izvēlētajam modelim. Salīdziniet sienas novietojumu ar citiem kandidātiem, izmantojot vienādos apstākļos iegūtus mērījumus. Pirms izvēles noskaidrojiet konkrētā varianta ārējos izmērus un pārliecinieties, ka uz skices iezīmētais laukums atbilst reālajai iecerei.
Kur novietot temperatūras sensoru
Temperatūras salīdzināšanai izmantojiet minimālās un maksimālās temperatūras termometru vai temperatūras datu reģistrētāju. Svarīgi, lai mērierīce visos punktos būtu novietota vienādi: tieši saulē uzsildīts sensors vai tāds, kas atrodas pie sienas, var dot maldinošu salīdzinājumu. Novietojiet to gaisu caurlaidīgā aizsegā, kas pasargā no tiešiem saules stariem un nokrišņiem, bet neaizsedz gaisa piekļuvi. Izvēlieties mērīšanas augstumu atbilstoši jautājumam — tuvu zemei sala riska novērtēšanai vai iecerēto augu zonā. Ja interesē abi līmeņi, veiciet atsevišķus mērījumus un pierakstiet, kurā augstumā katrs sensors atradās.
Vairāku vietu salīdzināšanai vienā naktī vajadzīgas vairākas mērierīces. Ja ierīce ir tikai viena, pārvietojiet to starp vietām dažādās naktīs, taču šādi iegūtie rādījumi nav tik tieši salīdzināmi, jo laikapstākļi atšķiras. Pierakstos šos novērojumus turiet atsevišķi no vienlaikus iegūtiem datiem. Ja lietojat vairākas ierīces, piešķiriet katrai savu apzīmējumu un norādiet, kurā punktā tā atradusies. Pierakstiet arī sensora augstumu, aizsega veidu un katru novietojuma maiņu. Tad neparastu rādījumu varēsiet izvērtēt kopā ar mērīšanas apstākļiem, nevis uzreiz piedēvēt reljefam. Plašākā iecerētā laukumā pārbaudiet vairāk nekā vienu punktu. Piemēram, T veida oranžērijas siltumnīcai norādīti platību varianti no 16,52 līdz 30 m². Konkrētā varianta rasējumā izvēlieties mērījumu vietas tā, lai tās raksturotu gan centru, gan tās laukuma daļas, kuru apkārtne atšķiras. Ja vienā pusē ir dzīvžogs, bet otrā atklāta nogāze, atzīmējiet šo atšķirību pie attiecīgajiem punktiem. Nemainiet sensora augstumu un atrašanās vietu bez piezīmes, citādi vēlāk nebūs skaidrs, vai salīdzināt vienādus apstākļus.
Kuras naktis salīdzināt
Mērījumus atkārtojiet vairākās naktīs laikā, kad paredzēts siltumnīcu izmantot. Īpaši informatīvas var būt skaidras un mierīgas naktis, kad auksts gaiss var uzkrāties zemākā vietā, taču pierakstiet arī mākoņainību, vēju un nokrišņus citās naktīs. Viena salna parāda, kas notika konkrētajā reizē, bet ne to, vai tāds pats aukstums atkārtojas regulāri. Katru vakaru atzīmējiet mērierīces sākuma vai atiestatīšanas laiku un no rīta pierakstiet minimumu. Ja izmantojat datu reģistrētāju, saglabājiet laika atzīmes. Tas palīdzēs atšķirt īsu temperatūras kritumu no ilgāka aukstuma perioda.
Pierakstos nodaliet izmērīto minimumu no novērotā: norādiet, vai no rīta bija redzama salna, migla vai stāvošs ūdens un kāds bija vējš un mākoņainība. Šie novērojumi palīdz izskaidrot rādījumus, bet tos neaizstāj. Ērti izmantot tabulu, kur katrai naktij ir viena rinda, katram mērījumu punktam savs temperatūras lauks un atsevišķa vieta laikapstākļu piezīmēm. Ja rādījums nav iegūts, atstājiet skaidru atzīmi par trūkstošiem datiem, nevis ierakstiet nulli. Datu reģistrētāja ierakstā aplūkojiet gan minimumu, gan tā laiku un temperatūras izmaiņas pirms un pēc tā. Minimālās temperatūras termometra rādījums vien neatklās, cik ilgi aukstums turējies, tāpēc šo informāciju pierakstos neizseciniet. Ja iecerēta piramīdas tipa siltumnīca, tās platību varianti norādīti no 5,53 līdz 18,9 m². Nakšu salīdzinājumu attieciniet uz izvēlētā varianta faktisko laukumu. Ja mērījumu laikā vēl neesat izlēmuši par izmēru, norādiet, kurus variantus aptver novērotie punkti. Tā būs saprotams, vai dati raksturo visu iecerēto novietojumu vai tikai daļu no tā.
Kā noteikt aukstā gaisa kustības ceļu
Pēc mierīgas nakts apskatiet dārzu agri no rīta un salīdziniet redzamo ar skici. Zema migla var iezīmēt iespējamu aukstā gaisa uzkrāšanās zonu, savukārt salna var izcelt vēsāku joslu. Tās ir norādes, nevis drošs temperatūras mērījums: migla var neveidoties, bet salna var būt atkarīga arī no virsmas un laikapstākļiem. Atzīmējiet, kur redzējāt parādību, cikos to novērojāt un kādi bija apstākļi. Ja iespējams, fotografējiet vienus un tos pašus punktus pēc vairākām līdzīgām naktīm. Skicē vispirms iezīmējiet redzamās joslas vai laukumus, bet tikai pēc tam pievienojiet pieņēmumu par iespējamo plūsmas virzienu. Ja novērota tikai miglas atrašanās vieta, nepierakstiet, ka tās kustības virziens ir zināms. Savukārt vietu, kur miglas vai salnas nav, neatmetiet no temperatūras salīdzinājuma tikai šā iemesla dēļ. Pārbaudiet, vai novērotā josla sakrīt ar vēsākajiem mērījumu punktiem un reljefa pazeminājumu. Ja norādes nesakrīt, saglabājiet abas piezīmes un neizdariet priekšlaicīgu secinājumu. Dienas vēja virziens nav automātiski tas pats, kas aukstā gaisa kustība naktī.
Vērtējiet šķēršļus pēc to novietojuma pret iespējamo plūsmas ceļu. Žogs, siena, dzīvžogs vai uzbērums var aizturēt vēju, taču noteiktā vietā tas var arī novirzīt vai aizturēt lejup plūstošo auksto gaisu. Tāpēc nevajag secināt, ka aizvējš vienmēr nozīmē siltāku vietu. Atzīmējiet, vai šķērslis atrodas ieplakas zemākajā daļā, gar nogāzi vai blakus iecerētajam laukumam, un salīdziniet šo ainu ar temperatūras rādījumiem. Ja skicē redzami vairāki iespējamie ceļi, pārbaudiet tos atsevišķi. Viena novērojuma virzienu nepārnesiet uz visu dārzu.
Ko zemākā vieta pasaka par ūdeni un augsni
Aukstuma novērojumi jāpapildina ar ūdens noteces pārbaudi. Pēc lietus un atkušņa apskatiet, kur veidojas peļķes, kur saglabājas slapja augsne un no kuras puses pienāk virszemes notece. Pierakstiet, vai ūdens uzkrājas pašā zemākajā punktā vai tikai pie kāda šķēršļa. Šie apstākļi var mainīt to, cik ērti vietu izmantot un kādi zemes sagatavošanas darbi būtu jāizvērtē. Neizdariet secinājumu par pamatnes piemērotību tikai pēc viena apsekojuma. Ja nepieciešama būtiska zemes līmeņa maiņa vai rodas jautājumi par augsni un pamatni, izvērtējumu uzticiet atbilstošam speciālistam.
Uz skices iezīmējiet arī ceļu, pa kuru vedīsiet stādus, augsni un piederumus, un pārbaudiet, vai tas paliek izmantojams mitrā laikā. Apskatiet ne tikai pašu siltumnīcas laukumu, bet arī pieeju paredzētajai ieejai: pierakstiet, kur jāšķērso slapja vieta vai redzams ūdens noteces ceļš. Temperatūras un mitruma novērojumus vērtējiet atsevišķi. Tas, ka laukums kādā naktī nav bijis aukstākais, vēl neatbild uz jautājumu par tā izmantošanu pēc lietus. Ja salīdzināt stikla siltumnīcu ar Accoya un noliktavas nodalījumu, plānā attēlojiet visu iecerēto konfigurāciju, nevis tikai audzēšanas daļu. Norādītais platību diapazons ir no 5,52 līdz 28,08 m². Izvēlētā varianta izmēru informācijā noskaidrojiet pilno kontūru, nodalījuma un ieejas novietojumu un sasaistiet tos ar piekļuves ceļu. Pēc tam atzīmējiet, kurus mitruma novērojumus iespējams attiecināt uz šo konfigurāciju. Ja paredzētā ieeja vēl nav noteikta, saglabājiet to kā atvērtu plānošanas jautājumu. Šādi varēsiet nošķirt vietas problēmu no tādas, kas saistīta ar konkrētā modeļa novietojumu tajā.
Kāpēc āra minimums nav iekšējās temperatūras prognoze
Ārā reģistrētā temperatūra ir noderīga, lai salīdzinātu vairākas dārza vietas, taču tā nepateiks precīzu temperatūru vēl neuzbūvētā siltumnīcā. Iekšējo temperatūru ietekmē konkrētās būves konstrukcija, pārklājums, vēdināšana, saules piekļuve un citi apstākļi. Saulainā dienā gaiss iekšpusē var sasilt, bet pēc saulrieta temperatūra atkal mainās. Tāpēc no āra minimālā rādījuma vien nevajadzētu secināt, ka augi būs pasargāti no sala vai ka noteikta apkures iekārta būs pietiekama. Āra mērījums ir vietas salīdzināšanas rīks, nevis garantija par nākotnes siltumnīcas temperatūras režīmu.
Ja siltumnīca jau atrodas izvēlētajā vietā, veiciet atsevišķus mērījumus arī tās iekšpusē, skaidri pierakstot sensora vietu un augstumu. Iekšējos un ārējos rādījumus salīdziniet par vienu un to pašu laiku. Pie iekšējiem datiem norādiet, vai lietota apkure un kāds bijis durvju un vēdlūku stāvoklis, lai vēlāk nesajauktu atšķirīgos lietošanas apstākļos iegūtus rezultātus. Ja siltumnīcas vēl nav, āra novērojumu tabulā neievietojiet izdomātu iekšējās temperatūras aili. Atsevišķi uzrakstiet, ko mērījumi ļauj secināt par vietu un kas vēl jānoskaidro par būvi. Piemēram, Bloomcabin Prestige siltumnīcai norādīti platību varianti no 3,77 līdz 28,08 m². Tas ļauj izvēlēties salīdzināmo izmēru, bet neatklāj tā temperatūras režīmu vai apkures vajadzību. Modeli varat iekļaut izvēles sarakstā, nepiešķirot tam nepārbaudītu spēju pasargāt augus no konkrēta sala. Saglabājiet dārza mērījumus kā informāciju turpmākai apkures izvērtēšanai. Tajā līdzās izvēlētā varianta tehniskajai informācijai būs vajadzīgs arī jūsu audzēšanas plāns, nevis tikai viens aukstākās nakts rādījums.
Kā noteikt, vai vajadzīga apkure
Apkures nepieciešamību vērtējiet pēc tā, ko un kad plānojat audzēt. Dažādiem augiem un augšanas posmiem var būt atšķirīgas minimālās temperatūras prasības, tāpēc noskaidrojiet tās uzticamā audzēšanas informācijā. Sadaliet iecerēto sezonu posmos un katram pierakstiet, kuri augi atradīsies siltumnīcā un kāda temperatūra tiem nepieciešama. Līdzās norādiet, par kuriem periodiem jums jau ir dārza mērījumi. Pavasara novērojumus nepasniedziet kā pilnu atbildi par rudeni, ja to vēl neesat novērojuši. Āra minimumus izmantojiet, lai raksturotu vietas aukstuma risku, nevis tieši paredzētu augu temperatūru siltumnīcā. Ja zemākā vieta atkārtoti ir aukstāka, apsveriet, vai vietas maiņa ļautu izvairīties no daļas apkures vajadzības. Ja vietu mainīt nevar, salīdziniet divas iespējas: pielāgot audzēšanas sezonu un kultūras sagaidāmajiem apstākļiem vai izvērtēt apkuri iecerētā plāna saglabāšanai. Pierakstiet, kurus augus un sezonas posmus esat gatavi mainīt un kurus ne. Tas palīdzēs formulēt konkrētu apkures uzdevumu, nevis neskaidru vēlmi, lai siltumnīcā vienmēr būtu silts.
Apkures jaudu nenosakiet tikai pēc siltumnīcas platības. Tās izvērtēšanai vajadzīga informācija par konkrēto modeli un uzstādījumu, vēlamo temperatūru un paredzētajiem ārējiem apstākļiem. Piemēram, plašajai siltumnīcai norādītais platību diapazons ir no 47 līdz 70 m²; ar šo informāciju vien nepietiek, lai spriestu par vajadzīgo apkures jaudu. Konkrētā modeļa un apkures risinājuma piemērotību pārrunājiet ar kvalificētu speciālistu vai iekārtas piegādātāju. Ja paredzēta elektroiekārtu vai citu apkures ierīču uzstādīšana, uzstādīšanas un drošības jautājumus uzticiet atbilstošam profesionālim.
Kā salīdzināt datus pirms vietas izvēles
Apkopojiet skici, fotogrāfijas, temperatūras minimumus un laikapstākļu piezīmes. Salīdziniet vienu un to pašu nakti dažādos punktos, nevis pretstatiet, piemēram, skaidru nakti ieplakā ar vējainu nakti nogāzē. Katram vienlaicīgo mērījumu pārim varat pierakstīt temperatūras starpību, skaidri norādot, kurš punkts bijis vēsāks. Tad aplūkojiet, vai atšķirības virziens atkārtojas un kādos laikapstākļos tas mainās. Neapvienojiet visus rezultātus vienā secinājumā, ja skaidrās un vējainās naktīs aina būtiski atšķiras. Atsevišķi izvērtējiet laukuma centra un malu rādījumus: svarīgi saprast, vai secinājums attiecas uz visu novietojumu vai tikai tā daļu. Kopsavilkumā katrai iespējamajai vietai ierakstiet trīs lietas: ko mērījumi rāda, kādi praktiski ierobežojumi novēroti un kas palicis nenoskaidrots. Piemēram, ja vēl nav datu par iecerēto sezonas sākumu, to atzīmējiet kā novērojumu trūkumu, nevis kā vietas priekšrocību vai trūkumu. Šāds kopsavilkums ļauj pamatot izvēli un saprast, vai vajadzīga vēl kāda mērījumu nakts, nevis vienkārši turpināt vākt datus bez konkrēta jautājuma.
Pirms galīgās izvēles uz zemes atzīmējiet iecerētā modeļa pilnu kontūru un pārbaudiet, vai mērījumi veikti tās nozīmīgākajos punktos. Ja apsverat stikla siltumnīcu Classic, tās platību varianti norādīti no 3,77 līdz 28,08 m²; konkrēto izmēru un kontūru noskaidrojiet izvēlētajam variantam, nevis spriediet pēc diapazona. Ja zemākā vieta mērījumos nav konsekventi aukstāka, tās novērtējumā var būt svarīgāki citi faktori, piemēram, piekļuve vai ūdens notece. Ja atšķirība atkārtojas, izvēle kļūst skaidrāka: meklēt citu laukumu vai atsevišķi izvērtēt apkures nepieciešamību.
Biežāk uzdotie jautājumi
Vai dārza zemākais punkts vienmēr jāizslēdz?
Nē. Zemāks novietojums ir iemesls pārbaudīt mikroklimatu, nevis automātisks šķērslis. Ja atkārtoti mērījumi rāda zemākus nakts minimumus tieši jūsu audzēšanas sezonai svarīgos apstākļos, salīdziniet citu vietu vai laikus izvērtējiet apkuri.
Cik ilgi jāmēra minimālā temperatūra?
Vienam noteiktam dienu skaitam nav universālas nozīmes. Reģistrējiet temperatūru vairākās naktīs laikā, kad plānojat izmantot siltumnīcu, un iekļaujiet gan skaidras, mierīgas, gan mainīgākas naktis. Vairāku vietu rādījumus vislabāk salīdzināt vienlaikus.
Vai migla vai salna no rīta pierāda, ka vieta ir aukstuma ieplaka?
Tā var būt noderīga norāde, bet ne pierādījums. Migla un redzama salna palīdz pamanīt iespējamo aukstā gaisa uzkrāšanās zonu, taču tās neatklāj, cik zema bijusi temperatūra un cik ilgi tā turējusies. Pierakstiet novērojumus kopā ar termometra rādījumiem.
Vai āra temperatūras minimums pasaka, cik auksts būs siltumnīcā?
Nē. Āra mērījumi ļauj salīdzināt dārza vietas, bet tie nav precīza prognoze temperatūrai zem siltumnīcas pārklājuma. Iekšējo temperatūru ietekmē konkrētās būves īpašības, vēdināšana un citi apstākļi.
Vai siltumnīcas apkuri var izvēlēties tikai pēc platības?
Nē. Platība viena pati nepasaka, kāda apkures jauda būs vajadzīga. Jāņem vērā izvēlētais modelis, audzēšanas mērķis un nepieciešamā temperatūra. Konkrētas iekārtas izvēli un uzstādīšanas jautājumus pārrunājiet ar atbilstošu speciālistu.
Aukstuma ieplakas novērtēšanai apkopojiet reljefa skici, novērojumus par iespējamo gaisa kustību un vairāku nakšu temperatūras minimumus. Ja zemākā vieta atkārtoti izrādās aukstāka, ņemiet šo atšķirību vērā gan siltumnīcas novietojumā, gan audzēšanas plānā. Izšķirošs ir nevis pats pazeminājums dārzā, bet tā mikroklimats jums svarīgajā sezonā. Savukārt apkures vajadzību vērtējiet pēc kultūru prasībām un konkrētās būves, nevis pēc zemākā punkta vai platības vien.
