Vai siltumnīcu var uzstādīt pie dīķa?
Siltumnīcas novietojums pie dīķa
Siltumnīcu pie dīķa var uzstādīt, taču atbilde nav atkarīga no viena noteikta attāluma metros no ūdens malas. Jānoskaidro, vai izvēlētajā vietā ir stabila, pietiekami sausa pamatnes zona, kā mainās dīķa ūdens līmenis un kur lietus laikā plūst ūdens. Vajadzīga arī vieta montāžai un turpmākai piekļuvei un kopšanai. Dīķa tuvums pats par sevi negarantē labākus audzēšanas apstākļus. Pirms modeļa izvēles izveidojiet zemes gabala skici mērogā, atzīmējiet ēnas dažādos gadalaikos un nofotografējiet vietu pēc lietus.
01
Kad vieta pie dīķa ir piemērota siltumnīcai
Nav viena attāluma, kas būtu piemērots katram dīķim. Dažādās vietās atšķiras krasta slīpums, grunts veids, uzbēruma esamība, ūdens līmeņa svārstības un tas, kur pēc lietus aizplūst virszemes ūdens. Pat vienā dārzā viena vieta var būt sausa un stingra, bet nedaudz zemākā zonā ūdens uzkrājas vai augsne ilgi neizžūst. Siltumnīcas novietojumu tādēļ vērtējiet pēc konkrētā zemes gabala, nevis pēc vispārīga ieteikuma par atkāpi no krasta. Jāņem vērā arī piekļuve un ēna, taču tās nevar kompensēt nepiemērotu grunti. Sākumā atdaliet divus jautājumus: vai siltumnīca ietilpst brīvajā vietā un vai šī vieta ir piemērota tās pamatnei. Ja dārzā ir vairāki iespējamie laukumi, apzīmējiet tos skicē un salīdziniet pēc vieniem un tiem pašiem kritērijiem. Pie katra pierakstiet, ko jau esat novērojuši un kas vēl jānoskaidro. Tā būs vieglāk atšķirt vietu, kas ir pievilcīga skata dēļ, no vietas, kurai jau pārbaudīti praktiskie apstākļi. Neizslēdziet no salīdzinājuma arī laukumu tālāk no ūdens.
Atšķiriet dīķa malu no paredzētās siltumnīcas pamatnes vietas. Ja siltumnīcas kontūra iekrīt tieši uz nogāzes, mīkstas krasta joslas vai vietas, kuru regulāri sasniedz ūdens, neuzskatiet to par piemērotu tikai tāpēc, ka vizuāli tā šķiet līdzena. Izvēlieties citu laukumu vai lūdziet speciālistam novērtēt grunti un pamatnes risinājumu. Uz plāna iezīmējiet izvēlētā varianta kontūru, nevis tikai siltumnīcas centru. Mēroga orientierim var apskatīt Classic stikla siltumnīcu: produkta lapā norādītais platību diapazons ir no 3,77 līdz 28,08 m². Platība palīdz salīdzināt mērogu, bet neaizstāj konkrētā varianta ārējo izmēru rasējumu. Citādi skice var radīt iespaidu, ka brīvās vietas ir vairāk, nekā patiesībā.
Dīķa krasta stabilitāte un grunts stāvoklis
Krasta izskats vien nevar pierādīt, ka blakus esošā grunts būs stabila pamatnei. Pievērsiet uzmanību plaisām, iesēdušām vai izspiestām augsnes vietām, noslīdējušiem krasta posmiem, atkailinātām saknēm un vietām, kas arī sausā laikā paliek mīkstas. Tās ir pazīmes, kuru dēļ jānoskaidro vairāk, nevis jāizvēlas pamatu veids pēc paša novērojuma. Uzziniet, vai krasts ir dabisks, veidots no uzbēruma vai nostiprināts ar atbalsta elementiem un vai tas agrāk ir mainīts. Ja zināms, ka pēc lietus vai pavasarī rodas nosēdumi, nofotografējiet tos un atzīmējiet vietu skicē. Salīdziniet vienu un to pašu krasta posmu vairākās reizēs, jo apskate sausā dienā var neparādīt sezonālas pārmaiņas.
Īpaši rūpīgi izvērtējiet vietu nogāzes augšmalā vai apakšmalā, pie atbalsta sienas, kā arī uz nesen piebērtas zemes: redzamā virskārta nepasaka, kas atrodas dziļāk. Siltumnīcas tips vai platība neatrisina grunts jautājumu. Piemēram, sienas stikla siltumnīcas lapā norādītais platību diapazons ir no 3,69 līdz 14,34 m², tomēr katra izvēlētā varianta novietojums attiecībā pret krastu jāvērtē atsevišķi. Ja pamatne iecerēta tuvu nogāzei vai nav zināms, kā krasts veidots, pirms pasūtīšanas konsultējieties ar speciālistu, kas izvērtē grunti un pamatu risinājumus. Parādiet viņam visu plānoto laukumu, ne tikai punktu pie ūdens. Skici papildiniet ar sānskatu, kurā redzama dīķa mala, nogāze un paredzētā pamatnes vieta. Tam nav jābūt tehniskam rasējumam: nolūks ir skaidri parādīt, kur atrodas katra zona. Atsevišķi atzīmējiet zināmos pārbūves vai piebēršanas darbus un vietas, par kuru vēsturi ziņu nav. Neaizstājiet nezināmo ar pieņēmumu, ka viss krasts veidots vienādi.
02
Ūdens līmenis un pārplūdes ceļš
Dīķa ūdens līmenis var mainīties sezonāli, pēc ilgstoša lietus vai sniega kušanas, tādēļ vietu apskatiet vairāk nekā vienā dienā. Meklējiet augstāka ūdens līmeņa pazīmes: nogulsnes, ūdens atstātus gružus, pārmaiņas augāja joslā vai atkārtoti mitru zemi. Pajautājiet dīķa apsaimniekotājam vai iepriekšējiem īpašniekiem, vai zināms, cik augstu ūdens mēdz pacelties un kur tas aizplūst. Ja novērojumi pieejami tikai sausā periodā, neuzskatiet tos par pietiekamu pamatu izvietojuma izvēlei visam gadam. Fotografējiet vienus un tos pašus punktus, pierakstot datumu un laikapstākļus. Kadrā iekļaujiet pastāvīgu orientieri, lai attēlus varētu savstarpēji salīdzināt. Skicē atsevišķi atzīmējiet apskates dienā redzamo ūdens malu un agrākā augstā ūdens pēdas. Norādiet arī to, vai atzīme balstās pašu novērojumā vai cita cilvēka stāstītajā. Šāda atšķirība palīdzēs saprast, kuri dati vēl jāprecizē, neuztverot vienu ūdens līmeņa atzīmi kā nemainīgu dīķa robežu.
Uz zemes gabala shēmas novelciet iespējamo pārplūdes un lietusūdens ceļu: no dīķa malas, pa nogāzi un pāri zemākajām vietām. Atzīmējiet izplūdes vietu, grāvjus, notekas un posmus, kur ūdens šķērso ierasto gājēju ceļu. Siltumnīcu nevajadzētu plānot tā, ka tā bloķē redzamu ūdens ceļu vai novirza plūsmu uz pamatnes laukumu. Jumta ūdens novadīšanu vērtējiet kopā ar dārza kopējo noteci; neizvēlieties risinājumu tikai tāpēc, ka tuvumā ir dīķis. Mēroga salīdzināšanai var apskatīt siltumnīcu ar Accoya: produkta lapā norādītais platību diapazons ir 3,77–18,84 m². Noteces kartē jāiezīmē izvēlētā varianta ārējā kontūra. Ja plūsmas virziens nav saprotams, atzīmējiet to kā neatrisinātu jautājumu.
Mitra grunts un lietusūdens uzkrāšanās
Stabils krasts vēl nenozīmē, ka blakus esošā vieta būs sausa. Pēc parasta lietus, stiprām lietavām un sniega kušanas atzīmējiet, kur veidojas peļķes, cik ilgi tās saglabājas un vai augsne paliek mīksta zem kājām. Piefiksējiet, vai ūdens plūst no augstākas dārza daļas uz plānoto laukumu, vai tur satek jumta notece, vai arī reljefā ir ieplaka. Apskatiet arī iecerēto piekļuves ceļu: tas var būt sauss pie siltumnīcas, bet slapjš pie dīķa malas. Novērojumiem izvēlieties vairākus konkrētus punktus — paredzētās pamatnes vidū, tās malās un uz celiņa — un katrā apskatē pārbaudiet tos pašus punktus. Pierakstiet, vai slapja ir visa zona vai tikai atsevišķs posms. Ja iespējams, atgriezieties arī pēc lietus beigām un atzīmējiet, kas pa šo laiku mainījies. Tas ļauj skicē nošķirt īslaicīgi applūdušu eju no vietas, kur mitrums saglabājas ilgāk. Novērojumu pieraksts palīdz aprakstīt problēmu, bet pats par sevi nenosaka tās cēloni.
Ja siltumnīcas vieta regulāri paliek slapja, vispirms noskaidrojiet cēloni, nevis mēģiniet to atrisināt ar nejauši piebērtu zemi vai novadot ūdeni uz krasta malu. Aizbēršana var mainīt virszemes ūdens ceļu un pamata laukuma apstākļus, tāpēc pamatnes un noteces jautājumu apspriediet ar speciālistu, kurš redz visu vietu. Zīmējot iespējamo laukumu, ņemiet vērā arī lielāku modeļu mērogu: T veida oranžērijas siltumnīcai produkta lapā norādītā platība ir no 16,52 līdz 30 m². Šis ir platības salīdzinājums, nevis apliecinājums, ka modelis der konkrētam dīķa krastam. Ja problēma ir tikai piekļuve, atzīmējiet to atsevišķi no pamatnes zonas.
03
Mēroga plāns parāda, vai pietiek vietas
Uzzīmējiet zemes gabalu mērogā, lai varētu salīdzināt siltumnīcu ar dīķi un pārējo dārzu. Iekļaujiet krasta līniju, nogāzes, sētu, kokus, ēkas, vārtus, esošos celiņus, grāvjus un vietas, kur uzkrājas ūdens. Siltumnīcai izmantojiet izvēlētā izmēra ražotāja ārējos izmērus; platība kvadrātmetros viena pati neatklāj, cik gara un plata ir konstrukcija. Iezīmējiet durvju atvēršanai nepieciešamo vietu un ceļu līdz ieejai. Mēroga zīmējums palīdz pamanīt, ja durvju priekšā, dīķa apmalē vai pie vārtiem pārklājas vairākas ikdienā vajadzīgas zonas. Ja salīdzināt vairākus variantus, zīmējiet katru atsevišķi.
Vērtējiet ne tikai to, vai siltumnīcas kontūra ietilpst brīvajā laukumā, bet arī to, vai starp konstrukciju un krastu nepaliek šaura, grūti kopjama josla. Izmēģiniet vairākus izvietojumus: mainiet siltumnīcas orientāciju un pārbaudiet, kā mainās piekļuve ieejai un novietojums attiecībā pret ūdens plūsmas ceļu. Formu un platību salīdzināšanai var apskatīt piramīdas tipa siltumnīcu: produkta lapā norādītais platību diapazons ir no 5,53 līdz 18,9 m². Galīgo izvietojumu zīmējiet pēc izvēlētā varianta precīzajiem ārējiem izmēriem, nevis pēc nosaukuma vai tikai platības. Atzīmējiet arī vietu, kur varēsiet apiet konstrukciju, neizejot uz dīķa nogāzes. Skicē atsevišķi parādiet pašu konstrukciju, durvju atvēršanas zonu un paredzētās ejas, lai tās nejauši nesaplūstu vienā brīvā laukuma apzīmējumā. Pēc tam salīdziniet plānu ar vietu dabā: nostājieties pie paredzētās ieejas un izstaigājiet plānoto maršrutu. Pārbaudiet, vai skicē nav izlaists kāds šķērslis vai ikdienā izmantots dārza stūris. Kontūras atzīmēšana ir izvietojuma pārbaude, nevis apliecinājums grunts piemērotībai.
Piekļuve montāžai un ikdienas kopšanai
Pat piemērota vieta nederēs, ja uzstādīšanas laikā līdz tai nevarēs nogādāt detaļas un instrumentus. Maršrutu uzzīmējiet no piebraukšanas vietas vai vārtiem līdz pamatnes laukumam: atzīmējiet šaurumus, vārtu atvērumu, pagriezienus, kāpnes, mīkstu zemi un šķēršļus. Noskaidrojiet no piegādātāja vai montētāja, kā tiks nogādāti un pārvietoti izvēlētā modeļa elementi un kādi piekļuves apstākļi nepieciešami. Nepieņemiet, ka transportlīdzeklis varēs piebraukt pie paša dīķa krasta. Ieplānojiet arī vietu īslaicīgai detaļu novietošanai, neaizšķērsojot dārza eju vai piekļuvi ūdenim.
Pēc uzstādīšanas paliek atkārtoti darbi: iešana ar laistīšanas aprīkojumu un ražas traukiem, ārpuses tīrīšana, izvēlētā modeļa stiklojuma vai cita pārklājuma apskate, piekļuve durvīm un atveramām daļām, kā arī sezonāla sakopšana ap konstrukciju. Pie ūdens malas celiņš var būt mitrs vai nelīdzens, tādēļ pārbaudiet, vai ikdienas maršruts nav jāveic gar pašu nogāzi. Ceļš, kas šķiet ērts sausā laikā, pēc lietus var būt apgrūtinošs; ieplānojiet, kur noliksiet instrumentus un pagriezīsieties ar kravu. Ja vajadzīgs atsevišķs noliktavas nodalījums, stikla siltumnīcai ar Accoya un noliktavas nodalījumu norādītais platību diapazons ir 5,52–28,08 m². Konkrētā varianta kontūru un telpas sadalījumu pārbaudiet atsevišķi. Arī glabāšanas vieta jāvērtē kopā ar piekļuvi: izdomājiet, pa kuru ceļu tajā nonāks podi, substrāts un darbarīki. Atsevišķi izstaigājiet maršrutu, ko izmantosiet dīķa kopšanai. Ja abi ceļi pārklājas, pārliecinieties, ka pie siltumnīcas novietotas lietas neaizņems vajadzīgo eju. Šādi var pārbaudīt ne tikai vienu ērtu ieeju, bet abu dārza zonu ikdienas lietošanu.
04
Saules gaisma jāvērtē dažādos gadalaikos
Saules apstākļus neizseciniet tikai no tā, ka pie dīķa ir atklāts skats. Ēnu var mest koki, ēkas, dzīvžogs, reljefa pacēlumi un pati siltumnīca; ēnas garums un virziens mainās atkarībā no gadalaika. Atzīmējiet, kur ēna atrodas no rīta, dienas vidū un pēcpusdienā, un atkārtojiet novērojumus sezonā, kad plānojat audzēt augus. Iezīmējiet ēnu zemes gabala skicē un fotogrāfijās norādiet datumu un laiku. Tas ļauj salīdzināt vietas, nevis balstīties uz vienu saulainu dienu vai ziemas skatu, kas neparāda vasaras apstākļus.
Ūdens virsma neaizstāj šos novērojumus: atspīdums pats par sevi nepasaka, cik gaismas saņems konkrētais stādījums, un dīķa tuvums nenosaka vienādu temperatūru vai mitrumu visā siltumnīcā. Salīdziniet ēnu shēmu ar krasta mitruma un piekļuves atzīmēm, pēc tam izvērtējiet konkrētus siltumnīcas variantus. Piemēram, Bloomcabin Prestige stikla siltumnīcai norādītais platību diapazons ir no 3,77 līdz 28,08 m²; ēnu shēmā iezīmējiet tieši izvēlētā izmēra kontūru. Ja paredzētas vairākas kultūras ar atšķirīgām gaismas vajadzībām, pierakstiet, kurā siltumnīcas daļā un diennakts laikā veidojas ēna. Salīdzinot divas vietas, izmantojiet vienā laikā veiktus novērojumus, nevis vienas vietas rīta attēlu un otras pēcpusdienas skatu. Pie katras shēmas norādiet arī sezonu. Ja kādam audzēšanas periodam novērojumu vēl nav, atstājiet to kā precizējamu jautājumu, nevis pārnesiet uz to citas sezonas iespaidu.
Brīvi stāvoša vai sienas siltumnīca
Brīvi stāvošu siltumnīcu var apsvērt vietā, kur ir piemērots laukums tās pamatnei un iespējams piekļūt no ārpuses; sienas siltumnīcai vajadzīga atbilstoša ēkas siena, kā arī jāpārbauda ieeja, noēnojums un lietusūdens plūsma. Ēkas jumta un noteku izvietojums var mainīt ūdens ceļu, tādēļ skicē iezīmējiet arī tos, nevis tikai sienas līniju. Dīķa tuvums nav iemesls izvēlēties vienu konstrukcijas veidu: vispirms salāgojiet vietas ģeometriju ar konkrētā modeļa uzstādīšanas prasībām. Ja pie sienas esošā vieta ir praktiskāka un stabilāka, apsveriet arī to, pat ja sākotnēji siltumnīcu bijāt iecerējuši tieši pie ūdens.
Siltumnīcas forma ietekmē tās novietojumu dārzā, taču produkta nosaukums pats par sevi neatklāj precīzu ārējo kontūru vai ieejas novietojumu. Salīdziniet uzstādīšanas dokumentācijā norādītos izmērus un pārnesiet izvēlēto variantu uz skici, pārbaudot attālumu līdz krastam un ikdienas ceļus. Arī lielākas siltumnīcas vieta jāplāno pēc izmēriem, nevis attēla: plašās siltumnīcas produkta lapā norādītais platību diapazons ir no 47 līdz 70 m². Šie skaitļi parāda mērogu, bet neaizstāj ārējo garumu un platumu. Pārliecinieties arī, ka blakus paliek pieeja dīķa apsaimniekošanai un siltumnīcas kopšanai. Ja salīdzināt sienas un brīvi stāvošu variantu, katram sagatavojiet atsevišķu izvietojumu ar tā faktisko ieeju. Viena taisnstūra pārbīdīšana plānā neparāda visas atšķirības. Pie katra varianta atzīmējiet, kuri esošie celiņi paliek izmantojami un kur būtu jāmaina dārza iekārtojums.
05
Audzēšanas vajadzības un dīķa apkārtnes izmantošana
Siltumnīca pie ūdens var labi iederēties dārza ainavā, taču dīķa tuvums pats par sevi neuzlabo audzēšanas apstākļus. Tas negarantē vairāk izmantojamas gaismas, vienmērīgāku temperatūru vai augiem vajadzīgo mitrumu. Rezultātu nosaka konkrētā vieta, ēnojums, gaisa kustība, grunts un izvēlētie augi; šos faktorus vērtējiet atsevišķi. Lai salīdzinājums būtu saistīts ar paredzēto lietojumu, pierakstiet, ko plānojat audzēt un kurā sezonā siltumnīcu izmantosiet. Tad pārskatiet vietas novērojumus tieši šīm vajadzībām. Piemēram, vasarā iecerētai audzēšanai nepietiek ar iespaidu par saulainu vietu laikā, kad apkārtējie koki vēl nav salapojuši. Neizvēlieties krastam tuvu vietu tikai pieņēmuma dēļ, ka ūdens palīdzēs augiem. Ainaviski patīkams skats un audzēšanai piemērota vieta ir divi atsevišķi izvēles kritēriji.
Vietu apmeklējiet dažādos diennakts laikos, vērojot ne tikai sauli, bet arī vēju un to, vai augsne ātri nožūst. Ja dīķa apkārtni izmanto atpūtai vai ģimenes ikdienai, iekļaujiet šīs norises zemes gabala plānā. Pārbaudiet, vai siltumnīcas ieeja un darbu zona neaizšķērso bieži lietotu celiņu, atpūtas vietu vai krasta kopšanas maršrutu. Padomājiet, kā abas zonas tiks izmantotas dažādos gadalaikos un vai siltumnīca netraucēs piekļūt citām dārza daļām. Atzīmējiet arī vietas, no kurām vēlaties saglabāt skatu uz ūdeni, piemēram, no terases vai soliņa. Salīdzinot izvietojumus, aplūkojiet tos gan no siltumnīcas ieejas, gan no šīm atpūtas vietām. Tā iespējams izvēlēties novietojumu, kurā audzēšana, dīķa kopšana un atpūta savstarpēji netraucē, neizvirzot tuvumu ūdens malai par vienīgo mērķi.
Kad nepieciešams profesionāls vietas izvērtējums
Profesionāla vietas apskate īpaši noder, ja krasts ir stāvs, redzami mainījies, veidots uz uzbēruma, balstās uz atbalsta sienu vai pēc lietus regulāri applūst. Tā vajadzīga arī tad, ja nav skaidrs, kur aizplūst ūdens vai kāds pamats būtu piemērots paredzētajai vietai. Nenovērtējiet grunts nestspēju tikai pēc zāles seguma vai sajūtas zem kājām. Arī tas, ka vieta līdz šim izmantota pastaigām vai dārza darbiem, nav pamats secinājumam par tās piemērotību siltumnīcas pamatnei. Ja krasta vēsture un iepriekšējie darbi nav zināmi, pirms pamatnes izbūves lūdziet speciālistam izvērtēt tieši iecerēto laukumu un apkārtni.
Uz apskati sagatavojiet zemes gabala skici mērogā, fotogrāfijas pēc lietus un sausā laikā, atzīmētās ūdens līmeņa pazīmes, piekļuves maršrutu un izvēlētā siltumnīcas varianta rasējumu ar izmēriem. Skaidri norādiet, kur plānojat novadīt jumta ūdeni, kā tiek uzturēts dīķis un kur cilvēki ikdienā pārvietojas. Lūdziet izvērtēt grunti, ūdens plūsmas un pamatnes laukumu kopumā; padoms par attālumu bez konkrētās vietas apskates nav pietiekams. Ja apsverat divus izvietojumus, parādiet abus un izskaidrojiet, kāpēc katrs šķiet piemērots. Tas ļaus apspriest konkrētu izvēli, nevis tikai vispārīgo jautājumu par būvēšanu pie ūdens. Pierakstiet, kuri jautājumi apskates laikā atrisināti un kuri vēl paliek atvērti. Ja neskaidrības paliek, apsveriet citu vietu, kuras piemērotību iespējams izvērtēt, nevis miniet piemērotu atkāpi no krasta.
Biežāk uzdotie jautājumi
Cik tālu no dīķa jānovieto siltumnīca?
Vienu attālumu, kas derētu visiem dīķiem, noteikt nevar. To ietekmē krasta slīpums, grunts, ūdens līmeņa svārstības un pārplūdes virziens. Novērojiet konkrēto vietu, tostarp pēc lietus un sniega kušanas, un, ja pamatne būtu tuvu nogāzei vai uzbērumam, lūdziet profesionāli izvērtēt grunti.
Vai siltumnīcu var uzstādīt uz dīķa krasta?
To nevar noteikt tikai pēc vizuāla iespaida vai vispārīga noteikuma. Ja krasts ir stāvs vai mīksts, veidots no uzbēruma vai tajā redzamas pārmaiņas, pirms pamata plānošanas lūdziet izvērtēt grunti un nogāzi. Dažkārt piemērotāks var būt blakus esošs stabils laukums.
Vai dīķa tuvums palīdz augiem?
Dīķa tuvums pats par sevi negarantē augiem piemērotu mitrumu vai labāku mikroklimatu. Vērtējiet apgaismojumu, gaisa kustību, grunts mitrumu, ūdens noteci un izvēlēto augu prasības. Ja vieta ir pastāvīgi mitra, vispirms noskaidrojiet, kāpēc tā neizžūst.
Kā pamanīt dīķa pārplūdes risku?
Apskatiet vietu pēc stiprām lietavām un sniega kušanas, meklējot ūdens atstātus gružus, nogulsnes un atkārtoti mitras joslas. Noskaidrojiet, kur plūst pārplūdes ūdens un vai dīķa apsaimniekotājam zināms augstākais ūdens līmenis. Ar vienu apskati sausā laikā nepietiek.
Vai siltumnīcas platība kvadrātmetros ir pietiekama, lai izvēlētos vietu?
Nē. Platība palīdz salīdzināt mērogu, taču neatklāj konkrētās siltumnīcas garumu, platumu, ieejas vietu vai ārējās piekļuves zonu. Izmantojiet izvēlētā varianta rasējumu ar ārējiem izmēriem un pārnesiet kontūru uz zemes gabala skici kopā ar dīķa krastu un celiņiem.
Siltumnīcas vietu pie dīķa izvēlieties pēc konkrētā zemes gabala apstākļiem, nevis pēc universāla attāluma no ūdens. Vispirms pārliecinieties, ka pamatnes vieta ir stabila un neatrodas atkārtotas pārplūdes ceļā. Tad plānā pārbaudiet izvēlētā modeļa ārējos izmērus, noēnojumu, gājēju maršrutus un piekļuvi kopšanai. Ja krasta vai grunts stāvoklis nav skaidrs, atliekiet vietas sagatavošanu līdz profesionālam izvērtējumam. Labs novietojums ļauj izmantot siltumnīcu un kopt dīķi, neliekot ikdienā izvēlēties starp abiem.
