Cik tālu siltumnīcu novietot no kokiem un dzīvžogiem?
Siltumnīcas novietojums
Koku un dzīvžogu tuvumā siltumnīcas novietojumu nevar noteikt pēc viena universāla metru skaita. Salīdziniet iecerētās siltumnīcas pilno kontūru ar stādījumu pašreizējiem un paredzamajiem izmēriem, ēnu, iespējamo sakņu ietekmi, krītošiem zariem un nobirām. Tikpat svarīga ir vieta kopšanai. Mērogā zīmēts plāns, sezonāli novērojumi un īsa darblapa palīdz pamatot novietnes izvēli un salīdzināt siltumnīcu variantus.
01
Kāpēc nav viena noteikta attāluma
Nav viena attāluma, kas būtu piemērots visiem kokiem un dzīvžogiem. Sugu un šķirņu pieaugušie izmēri atšķiras, turklāt augšanas temps un vainaga forma mainās atkarībā no vecuma, apstākļiem un iepriekšējās kopšanas. Arī divi vienas sugas koki var izaugt atšķirīgi, bet jauna koka pašreizējais izmērs maz pasaka par tā nākotnes vainagu. Siltumnīcas vietā jāizvērtē ne tikai tas, vai zari pašlaik aizskar konstrukciju, bet arī nākotnes ēna, sakņu iespējamā ietekme uz zemes darbiem, krītoši zari un ikdienas piekļuve. Tādēļ vispārīgs ieteikums “atstājiet dažus metrus” bez konkrēta zemesgabala un stādījumu datiem var būt maldinošs.
Nošķiriet jautājumus, kuriem vajadzīgi atšķirīgi novērojumi. Vainagu un dzīvžogu vērtējiet pēc to pašreizējās un paredzamās kontūras; ēnai sekojiet noteiktos laikos un gadalaikos; iespējamo sakņu konfliktu izvērtējiet saistībā ar konkrētajiem zemes darbiem; apkopei paredziet ceļu un darba vietu. Siltumnīca var atrasties tālu no stumbra, bet joprojām zem zariem vai ēnā. Citā vietā tuvāka novietne var izrādīties praktiskāka, ja vainags aug prom no konstrukcijas un piekļuve ir pietiekama. Šos apsvērumus pierakstiet atsevišķi, lai viens labvēlīgs apstāklis neaizēnotu pārējos. Piemēram, pietiekama vieta iešanai vēl nenozīmē, ka turpat būs ērti apgriezt dzīvžogu. Savukārt vieta ārpus pašreizējās vainaga projekcijas vēl neatbild uz jautājumu par turpmāko augšanu. Darblapā katram jautājumam atvēliet savu aili un atzīmējiet, vai atbilde balstīta mērījumā, novērojumā vai prognozē. Tas ļaus saprast, kāpēc konkrēto novietni apsverat un kas vēl jānoskaidro.
Plānā iezīmējiet siltumnīcas pilno kontūru
Uzzīmējiet zemesgabalu mērogā un atzīmējiet robežas, ēkas, celiņus, kokus un dzīvžogus. Vispirms norādiet stumbra atrašanās vietu un dzīvžoga pašreizējo malu, pēc tam pievienojiet iecerētās siltumnīcas kontūru. Tās ārējos izmērus ņemiet no izvēlētās versijas ražotāja rasējuma, nevis no fotogrāfijas vai norādītās platības. Piemēram, katalogā T veida oranžērijas siltumnīca norādīta ar 16,52–30 m² platības diapazonu, taču šis skaitlis pats par sevi neparāda konkrētās konfigurācijas garumu, platumu vai tuvāko stūri. Ja rasējumā uzrādīti izvirzījumi, atzīmējiet arī tos.
Attālumu mēriet kā īsāko horizontālo atstarpi no siltumnīcas ārējās malas līdz tuvākajam stumbra punktam. Dzīvžogam pierakstiet atstarpi līdz tā pamatnei un atsevišķi atzīmējiet pašreizējo lapotnes robežu. Vienmēr lietojiet vienus un tos pašus atskaites punktus, lai vēlāk varētu salīdzināt vairākas novietnes. Pie mērījuma norādiet, starp kuriem punktiem tas veikts: attālums no stumbra centra nav tas pats, kas brīvā atstarpe līdz stumbra malai. Ja vienā siltumnīcas pusē atrodas vairāki koki, nomēriet katru atsevišķi. Tuvākais stumbrs un vistālāk izvirzītais zars var piederēt dažādiem kokiem. Plānā parādiet arī durvju atvēršanai vajadzīgo vietu un piekļuves celiņus. Ja izvēlētajam variantam paredzēta pārkare, noteka vai papildu nodalījums, pilno ārējo kontūru nosakiet pēc rasējuma, nevis pielīdziniet to audzēšanas telpas robežai. Papīrā izgrieztu siltumnīcas kontūru var pārvietot pa plānu, ikreiz no jauna atzīmējot tuvākos punktus. Tā būs vieglāk pamanīt, kur atstarpi samazina kāds izvirzījums vai stūris.
02
Koka pašreizējais un paredzamais vainags
Pie katra koka pierakstiet sugu vai šķirni, aptuveno vecumu, augstumu un pašreizējo vainaga platumu. Ja nosaukumu nezināt, nofotografējiet koku un noskaidrojiet to pie zinoša speciālista, nevis balstiet plānošanu uz minējumu. Pieauguša koka izmēru meklējiet uzticamā aprakstā vai pārrunājiet ar arboristu, īpaši tad, ja siltumnīca plānota tuvu lielam, vecam vai neparastas formas kokam. Ņemiet vērā arī iepriekšējo apgriešanu: pašreizējā vainaga forma var būt kopšanas rezultāts, nevis koka iespējamais dabiskais izmērs. Pierakstos nošķiriet to, ko redzat dārzā tagad, no tā, ko paredzat nākotnē. Ja aprakstā dots pieauguša koka izmēru diapazons, saglabājiet šo diapazonu arī darblapā, nevis izvēlieties tikai mazāko skaitli. Atzīmējiet, vai plāns paredz turpināt līdzšinējo kopšanu vai ļaut vainagam attīstīties brīvāk. Šie dati palīdzēs izvērtēt, vai atstarpe saglabāsies, kokam augot, un vai siltumnīcas novietojums nebūs atkarīgs no vēl neizvērtētas regulāras zaru apgriešanas.
Plānā iezīmējiet pašreizējo vainaga projekciju uz zemes un atsevišķi paredzamo pieauguša vainaga kontūru. Vainags ne vienmēr veido vienmērīgu apli: viena puse var būt platāka, tāpēc izvērtējiet konkrētā koka formu un zaru virzienu. Kontūras var atšķirt ar krāsām vai līniju veidu, paskaidrojumu pievienojot plāna malā. Ja zari var sasniegt jumtu vai vēdlūku zonu, nepaļaujieties tikai uz domu, ka tos vēlāk regulāri apgriezīs. Katalogā piramīdas tipa siltumnīcai norādīts 5,53–18,9 m² platības diapazons. Izvēlēto variantu salīdziniet ar vainaga projekciju pēc konkrētā rasējuma, jo platība neatklāj siltumnīcas tuvākā ārējā punkta novietojumu. Vietās, kur vainaga un siltumnīcas kontūras pārklājas, atzīmējiet arī zaru augstumu, ja tas ir zināms. Skats no augšas parāda pārklāšanos, bet pats par sevi neparāda atstarpi līdz jumtam. Neskaidrās vietas atzīmējiet pārbaudei dabā vai apspriešanai ar arboristu, nevis pieņemiet, ka visas plānā pārklājošās zonas ir vienādas.
Ēnu pārbaudiet dažādos gadalaikos
Ēnas novērojums vienā saulainā dienā nedod pilnu priekšstatu par vietu. Koka ēna mainās dienas laikā un atkarībā no gadalaika, savukārt lapu kokam lapotnes periods atšķiras no laika bez lapām. Vairākās reizēs nofotografējiet iecerēto laukumu no viena skatpunkta un pierakstiet datumu, laiku un aptuveno ēnas robežu. Izvēlieties tādu skatpunktu, no kura var atpazīt plānā iezīmētos orientierus. Ja siltumnīcas stūri dabā vēl nav atzīmēti, fotogrāfijā norādiet, kur paredzēta tās kontūra. Pierakstiet arī to, vai ēnu rada viens koks, vairāki vainagi vai dzīvžogs; citādi vēlāk būs grūti saprast atšķirības starp novērojumiem. Plānā atzīmējiet, kurā laikā ēna skar paredzēto novietni, un salīdziniet novērojumus dažādos gadalaikos. Ja kādā periodā novērojumu nav, atstājiet to kā nepilnību, nevis seciniet, ka vieta būs tāda pati kā vasarā. Šāds pieraksts ir noderīgāks par atmiņā palikušu iespaidu, ka konkrētā vieta parasti ir gaiša.
Izvērtējiet, vai novērotais apgaismojums atbilst iecerētajam audzēšanas veidam un kultūrām; pieņēmumu par saules daudzumu nepārnesiet uz citu gadalaiku. Ēnas plānā iezīmējiet visu siltumnīcas kontūru, bet atsevišķi norādiet paredzētās audzēšanas vietas. Tas ir īpaši svarīgi modelim ar atšķirīgām izmantošanas zonām, piemēram, stikla siltumnīcai ar Accoya un noliktavas nodalījumu. Konkrētā varianta rasējums parādīs pilno ārējo plānu, savukārt ēnas novērojumi ļaus salīdzināt tā daļu apgaismojumu. Pierakstiet, vai noteiktā laikā ēna skar visu novietni vai tikai vienu stūri. Ja apsverat siltumnīcas pagriešanu, pārbaudiet, kur pēc pagriešanas atradīsies iecerētās dobes un noliktavas nodalījums, nevis vērtējiet tikai nemainīgo kopējo platību. Salīdzinājumā izmantojiet tos pašus novērojumu laikus. Pretējā gadījumā divu novietņu atšķirība var būt saistīta ar atšķirīgu fotografēšanas brīdi. Galīgo izvēli saistiet ar to, ko plānojat audzēt un kurā sezonā siltumnīcu izmantosiet, nevis tikai ar gaišāko vietu vienā fotogrāfijā.
03
Saknes izvērtējiet kopā ar zemes darbiem
Saknes nav redzamas tāpat kā stumbrs vai vainags, un to atrašanās vietu nevar noteikt tikai pēc stumbra attāluma. Tās var sniegties ārpus vainaga projekcijas, taču izplatība ir atkarīga no konkrētā koka un augšanas apstākļiem. Tāpēc neuzskatiet pašreizējo zāliena vai augsnes virskārtu par pierādījumu, ka zem tās nav sakņu. Ja siltumnīcas ierīkošanai paredzēta rakšana, līmeņošana vai cita augsnes sagatavošana, iespējamā ietekme uz saknēm jāvērtē saistībā ar konkrēto plānu, nevis ar vispārīgu attāluma skaitli.
Kad izraudzīts siltumnīcas variants, noskaidrojiet, kāds pamata vai balstu izvietojums norādīts tā uzstādīšanas dokumentācijā. Ja plānotie zemes darbi var skart koka saknes vai to stāvoklis nav skaidrs, konsultējieties ar arboristu un kvalificētu montētāju, pirms darbu plānu apstiprināt. Apskatot Bloomcabin Prestige siltumnīcu, izmantojiet tieši izvēlētās konfigurācijas rasējumu; modeļa nosaukums pats par sevi neatbild, kā konkrētā vietā jāveido pamatne. Sarunai sagatavojiet vienu plānu, kurā redzams koks, siltumnīca un paredzēto darbu vietas. Iekļaujiet ne tikai pašu konstrukciju, bet arī iecerēto celiņu vai citu augsnes sagatavošanu tās tuvumā. Atsevišķi pierakstiet, kuri darbi vēl nav noteikti, lai neskaidrs pieņēmums nekļūtu par pamatu novietnes izvēlei. Ja pēc apspriedes siltumnīcu pārvieto, atjaunojiet arī zemes darbu atzīmes, nevis tikai pārzīmējiet ēkas kontūru. Šādi modeļa plānojumu varēs nošķirt no vērtējuma par konkrētā koka saknēm un iecerētajiem darbiem tā tuvumā.
Dzīvžogam vajadzīga vieta augšanai un apkopei
Dzīvžoga pašreizējā, rūpīgi apgrieztā mala var būt šaurāka par tā dabisko vai nākotnē paredzēto apjomu. Pierakstiet dzīvžoga sugu, augstumu un platumu pie pamatnes, kā arī to, cik plats tas kļūst augšdaļā. Noskaidrojiet, kādu izmēru tas var sasniegt un cik bieži to paredzēts kopt. Ja informācija par augšanu nav pieejama, neizdariet secinājumu tikai pēc viena mērījuma: salīdziniet dzīvžogu dažādos augšanas posmos vai lūdziet speciālista padomu. Plānā atzīmējiet tagadējo malu un atsevišķi paredzamo kontūru, lai redzētu, vai dzīvžogs ar laiku neieaugs siltumnīcas apkopes zonā.
Paredziet vietu ne tikai dzīvžoga augšanai, bet arī tā kopšanai: kur nostāsieties, kā piekļūsiet malai un kur novietosiet nogrieztos zarus. Atsevišķi apsveriet siltumnīcas pusē esošās malas un dzīvžoga augšdaļas apgriešanu. Plānā parādiet darba vietu un ceļu, pa kuru aizvāksiet zarus, lai tie nebūtu jānes caur šaurāko atstarpi. Ja siltumnīcas mala atrodas pie dzīvžoga, nevērtējiet atstatumu pēc attāluma līdz konstrukcijas centram. Kataloga ierakstā plašā siltumnīca piedāvāta 47–70 m² platības diapazonā, taču platība nenosaka, kura konkrētā varianta mala būs vistuvāk stādījumam. Salīdziniet dzīvžoga paredzamo kontūru ar precīzu siltumnīcas plānu un kopšanai vajadzīgo vietu. Ja piekļuve iespējama tikai no vienas puses, pārbaudiet, vai no tās varēs paveikt iecerētos darbus. Novietni nevērtējiet tikai tūlīt pēc dzīvžoga apgriešanas: darblapā parādiet arī to lapotnes robežu, ar kuru rēķināties pirms nākamās kopšanas. Tā plāns atspoguļos paredzēto kopšanas kārtību, nevis vienu īpaši labvēlīgu brīdi.
04
Krītoši zari un nobiras ir atšķirīgi riski
Atsevišķi izvērtējiet ikdienas nobiras un iespēju, ka virs siltumnīcas var krist zari. Lapas, ziedi, augļi vai sīki zari var palielināt tīrīšanas biežumu, bet risks, ko rada virs jumta sniedzošies vai bojāti zari, jāvērtē citādi. No zemes atzīmējiet, kuri zari atrodas virs paredzētās kontūras, un nofotografējiet situāciju. Neuzkāpiet uz konstrukcijas, lai pārbaudītu zarus, un nemēģiniet pēc fotogrāfijas paši noteikt koka stāvokli. Ja zars izskatās bojāts vai atrodas virs plānotās vietas, jautājiet arboristam par konkrētā koka novērtējumu.
Padomājiet arī par to, kur nobiras uzkrāsies un vai tām varēs piekļūt, nesabojājot augus vai siltumnīcu. Ja izvēlētajam variantam ir notekas vai citas detaļas, kuru kopšanu var apgrūtināt zari un lapas, pārbaudiet to novietojumu konkrētajā rasējumā. Darblapā nošķiriet divus ierakstus: paredzamo tīrīšanu un jautājumus par zaru stāvokli. Pirmajā norādiet, kuras malas un detaļas būs jākopj un no kurienes tām piekļūsiet. Otrajā atzīmējiet zarus, par kuriem vajadzīgs arborista vērtējums. Arī stikla siltumnīcas Classic nosaukums vai produkta attēls nav pamats secinājumam par izturību pret krītošu zaru. Neizdariet tādu pieņēmumu par nevienu modeli: iepazīstieties ar ražotāja informāciju un atsevišķi izvērtējiet koku. Iespēja regulāri savākt lapas neatrisina jautājumu par virs jumta esošu zaru. Savukārt tas, ka zari nesniedzas tieši pāri kontūrai, vēl neatbild uz jautājumu, cik ērta būs nobiru aizvākšana. Abiem apsvērumiem novietņu salīdzinājumā saglabājiet atsevišķu vērtējumu.
Ieplānojiet piekļuvi siltumnīcai un stādījumiem
Apkopes vieta jāparedz tā, lai to varētu izmantot arī tad, kad stādījumi ir saauguši, nevis tikai tukšā zemesgabalā. Padomājiet, kā piekļūsiet durvīm, ventilācijas atverēm, stiklojuma ārpusei un vietām, kur vajadzīga tīrīšana vai pārbaude; vērtējiet tās detaļas, kas ir izvēlētajā modelī. Ja dzīvžogs ir tuvu, atstājiet vietu tā apgriešanai un nogriezto zaru aizvākšanai. Ja tuvumā ir koks, pārbaudiet arī piekļuves ceļu: vai paredzamā vainaga kontūra to neaizsegs un vai zemu augoši zari netraucēs pārvietoties.
Plānā atzīmējiet ne tikai celiņa līniju, bet arī vietu cilvēkam un darbarīkiem siltumnīcas kopšanas laikā. Ja piekļuvei jāspraucas starp lapotni un konstrukciju, regulāri darbi var būt neērti. Dabā izstaigājiet paredzēto ceļu un pārbaudiet, kur varēsiet apstāties ar lejkannu, zaru savākšanas trauku vai citiem parasti lietotiem piederumiem. Ja apsverat sienas stikla siltumnīcu, plānā atzīmējiet arī ēku un noskaidrojiet, no kurām pusēm būs pieejama siltumnīca un tuvumā esošie stādījumi. Sienas modelis neatceļ vajadzību izvērtēt kokus un dzīvžogus pie pārējām malām; atstarpi mēriet no konkrētās konstrukcijas ārējās kontūras. Atzīmējiet vietas, kur atvērtas durvis pārklājas ar celiņu vai kopšanai paredzēto laukumu. Pārbaudiet arī, vai pie tālākās malas var nokļūt, nešķērsojot stādījumu. Atšķiriet ikdienas ieeju siltumnīcā no piekļuves ārpuses tīrīšanai: ērta ieeja pati par sevi nenozīmē, ka būs sasniedzamas visas kopjamās vietas. Šo pārbaudi atkārtojiet, plānā izmantojot paredzamo, nevis tikai pašreizējo lapotnes kontūru.
05
Salīdziniet vairākas novietnes uz viena plāna
Neapstājieties pie pirmās vietas, kas šķiet pietiekami plaša. Uz viena mēroga plāna izmēģiniet vairākas novietnes vai siltumnīcas pagriezienus, nemainot atskaites punktus. Katrā variantā salīdziniet tuvāko atstarpi līdz stumbram un dzīvžogam, paredzamo vainaga projekciju, ēnas ceļu un vietu apkopei. Pierakstiet, kurš apstāklis katrā vietā ir noteicošais; tā būs redzams, vai novietojuma maiņa atrisina problēmu vai tikai pārceļ to uz citu malu. Nepieņemiet, ka koku varēs apgriezt vai dzīvžogu sašaurināt, ja šāda kopšana vēl nav izvērtēta.
Salīdziniet arī vairākas konkrētas siltumnīcas konfigurācijas, jo vienas modeļu saimes variantiem var būt dažāda platība. Kataloga lapā siltumnīca ar Accoya norādīts 3,77–18,84 m² platības diapazons. Platība palīdz atlasīt apsveramos variantus, taču nepasaka ārējo garumu, platumu vai attālumu līdz tuvākajam kokam. Katru reizi plānā ievietojiet tieši izvēlētā varianta kontūru un pārbaudiet, vai saglabājas vajadzīgā piekļuve. Piešķiriet novietnēm vienkāršus apzīmējumus, piemēram, A un B, un katrai pierakstiet modeļa variantu un pagriezienu. Salīdziniet vai nu vienu siltumnīcu dažādās vietās, vai dažādus variantus vienā vietā; ja maināt abus vienlaikus, to skaidri norādiet. Citādi nebūs saprotams, kura izmaiņa devusi lielāku atstarpi. Līdzās priekšrocībai ierakstiet arī ierobežojumu: vairāk vietas pie koka var nozīmēt mazāk vietas pie dzīvžoga. Atmetiet variantu tikai ar konkrētu pamatojumu un saglabājiet plānā atzīmi par to. Tad gala izvēle būs izsekojama, un nebūs atkārtoti jāvērtē jau apskatīta novietne pēc cita produkta attēla.
Aizpildiet attāluma darblapu pirms pasūtīšanas
Lai lēmums balstītos izmērāmos apstākļos, katram kokam un dzīvžogam izveidojiet atsevišķu ierakstu. Pierakstiet datumu, auga nosaukumu, koka stumbra atrašanās vietu un pašreizējo vainaga platumu; dzīvžogam norādiet augstumu un platumu. Pievienojiet īsāko atstarpi līdz siltumnīcas ārējai malai, paredzamo pieaugušā auga kontūru, ēnas novērojuma laiku un iespējamos nobiru vai zaru riskus. Atsevišķā ailē atzīmējiet, vai ir vieta stādījumu kopšanai un piekļuvei siltumnīcai. Ierakstu sasaistiet ar apzīmējumu plānā, lai būtu skaidrs, par kuru koku un kuru siltumnīcas novietnes variantu ir runa. Pie mērījumiem lietojiet vienādas mērvienības un norādiet atskaites punktus. Ja kādu lielumu nezināt, ierakstiet “jānoskaidro”, nevis aizstājiet to ar nejaušu pieņēmumu. Blakus nezināmajam paredziet vietu atbildei un tās iegūšanas datumam. Darblapu var veidot parastā kladē vai izklājlapā; svarīgi, lai vienā ierakstā nesajuktu dažādu novietņu mērījumi. Pēc siltumnīcas pārvietošanas plānā izveidojiet jaunu variantu, saglabājot iepriekšējo salīdzināšanai.
Pievienojiet plānam fotogrāfijas, to uzņemšanas datumu un virzienu, no kura tās uzņemtas, lai vēlāk varētu salīdzināt izmaiņas. Atzīmējiet arī katras prognozes nenoteiktību: piemēram, vai koka suga ir zināma vai vēl jānoskaidro. Ēnas novērojumam norādiet konkrēto laiku, bet paredzamajam vainagam — izmantoto izmēru diapazonu. Tā būs redzams, kuri ieraksti raksturo pašreizējo situāciju un kuri ir nākotnes aplēses. Ja izšķiroša ir sakņu zona vai zaru stāvoklis, pirms galīgās novietnes izvēles iegūstiet profesionālu vērtējumu un pierakstiet tā secinājumus pie attiecīgā auga. Pēc tam pārskatiet atlikušo neskaidrību sarakstu: vai kāda no tām vēl var mainīt izvēlēto vietu? Noslēgumā salīdziniet pilno siltumnīcas kontūru ar visām atzīmētajām zonām un norādiet, kuru variantu izvēlaties un kāpēc. Saglabājiet plānu kopā ar darblapu, lai vēlāk varētu salīdzināt paredzēto ar faktisko stādījumu augšanu. Darblapas mērķis nav atrast universālu attālumu, bet laikus pamanīt, kur siltumnīcu būs ērti izmantot un kopt arī turpmāk.
Biežāk uzdotie jautājumi
Kādu attālumu atstāt starp siltumnīcu un koku?
Visiem kokiem piemērota skaitļa nav. Salīdziniet izvēlētās siltumnīcas ārējo kontūru ar konkrētā koka pieauguša vainaga izmēru, ēnu, iespējamām sakņu konflikta vietām un piekļuvi kopšanai.
Vai attālums jāmēra no stumbra vai vainaga?
Atzīmējiet abus. Stumbra atrašanās vieta palīdz noteikt attālumu plānā, bet vainaga tagadējā un paredzamā projekcija parāda iespējamo ēnu un to, vai zari var sniegties virs konstrukcijas.
Vai dzīvžogu pietiek regulāri apgriezt?
Ne vienmēr. Novērtējiet, cik plats un augsts tas var kļūt, un vai būs ērti to kopt, neaizskarot siltumnīcu. Plānā izmantojiet ne tikai pašreizējo, bet arī paredzamo kontūru.
Kā pārbaudīt, vai koks neaizēnos siltumnīcu?
Vairākos gadalaikos fiksējiet ēnu dažādos dienas laikos un pievienojiet fotogrāfijām datumu un laiku. Vienas dienas vai vienas sezonas novērojums neparāda visas vainaga un lapotnes izmaiņas.
Kam jautāt par saknēm vai zariem, kas var apdraudēt novietni?
Par koka stāvokli un zariem konsultējieties ar arboristu. Zemes darbu un izvēlētās siltumnīcas uzstādīšanas rasējumu pārrunājiet ar ražotāju vai kvalificētu montētāju.
Piemērots attālums ļauj ņemt vērā koka vai dzīvžoga paredzamo augšanu, ēnu, sakņu iespējamo ietekmi un piekļuvi kopšanai. Izvēlieties novietni pēc šo apstākļu kopuma, nevis viena mērījuma līdz stumbram. Plāns un aizpildīta darblapa palīdzēs saprast, kura vieta der izvēlētajai siltumnīcai un kuri jautājumi vēl var mainīt lēmumu. Ja izšķiroša neskaidrība saistīta ar saknēm vai zariem, to pārrunājiet ar atbilstošu speciālistu.
