Cik maksā siltumnīcas apkure? Aprēķins ziemai
Siltumnīcas apkure ziemā
Siltumnīcas apkures izmaksas nosaka ne tikai aukstākās dienas temperatūra, bet arī tas, cik stundu jāuztur vēlamais režīms, siltuma zudumi un jūsu elektroenerģijas cena. Šeit dots vienkāršots aprēķina modelis ar skaidriem pieņēmumiem un hipotētisku laikapstākļu piemēru. Tas palīdz izveidot savu budžeta aplēsi, bet nav konkrētas siltumnīcas patēriņa prognoze, apkures jaudas izvēles aprēķins vai garantija par sasniedzamo temperatūru.
Apkures jauda un elektroenerģijas patēriņš
Rēķinu nosaka patērētās elektroenerģijas daudzums kilovatstundās (kWh) un maksa par vienu kWh, nevis tikai sildītāja nominālā jauda kilovatos (kW). Ja 1 kW ierīce patiešām darbojas ar pilnu jaudu četras stundas, tā patērē 4 kWh; termostata izslēgšanās pauzes šo daudzumu maina. Ja nominālo jaudu reizināt ar visām mēneša stundām, iegūstat nepārtrauktas darbības scenāriju, nevis parastu prognozi. Piemēram, četras stundas ar ieslēgtu apkures režīmu vēl nenozīmē četras sildītāja darbības stundas ar pilnu jaudu. Aprēķina lapā tādēļ atsevišķi norādiet ierīces jaudu un aprēķināto vai izmērīto patēriņu. Arī izmaksu salīdzinājumā jābūt skaidram, vai summa attiecas uz diennakti, mēnesi vai visu sezonu. Iekārtas iegādes vai pieslēguma izmaksas nodaliet no elektroenerģijas rēķina: šajā modelī tiek aprēķinātas apkures lietošanas izmaksas.
Patēriņu ietekmē vēlamā temperatūra, laikapstākļi pa stundām, siltuma zudumi un apkures vadība. Tāpēc ar viena modeļa nosaukumu vien nepietiek, lai noteiktu tā apkures izmaksas. Piemēram, Bloomcabin Prestige siltumnīcai norādītais platības diapazons ir no 3,77 līdz 28,08 m². Šis diapazons raksturo izmēru izvēli, nevis siltumnoturību, tāpēc aprēķinā jānorāda konkrētais izmēra variants. Sezonas aplēsei savukārt jāņem vērā ne tikai aukstākā nakts, bet arī tas, cik ilgi apkure būs vajadzīga.
Četri ievaddati vienkāršotam aprēķinam
Aprēķinam vajadzīga vēlamā temperatūra siltumnīcā, āra temperatūra un stundu skaits katrā laikposmā, visas apsildāmās telpas siltuma zudumu koeficients H un elektrības cena. Vienam laika blokam siltuma pieprasījumu aptuveni var izteikt šādi: Q = H × ΔT × h ÷ 1 000. Šeit H ir koeficients W/K, ΔT ir temperatūras starpība kelvinos, h — stundu skaits, bet Q iegūst kilovatstundās. Temperatūras starpības skaitliskā vērtība kelvinos ir tāda pati kā Celsija grādos: starp +5 °C un −2 °C ir septiņu grādu starpība. Aprēķinā iekļaujiet blokus, kuros vēlamā temperatūra ir augstāka par āra temperatūru. Katram blokam izveidojiet atsevišķu rindu ar abām temperatūrām, starpību un ilgumu. Pirms rezultātu saskaitīšanas pārbaudiet, vai stundu kopskaits atbilst izvēlētajam laikposmam un viena stunda nav uzskaitīta divreiz. Šī ir vienkāršota aplēse, nevis precīzs katras stundas iekārtas darbības apraksts.
Q apzīmē aprēķināto siltuma pieprasījumu, ne vienmēr skaitītāja rādījumu. Vienkāršā tiešās elektriskās apkures modelī var pieņemt, ka elektroenerģijas patēriņš kWh skaitliski atbilst aprēķinātajam siltuma daudzumam kWh. Konkrētās ierīces datus pārbaudiet tās dokumentācijā vai patēriņa mērījumos. Siltumsūknim izmantojiet koeficientu, kas attiecas uz konkrētās iekārtas darbību attiecīgajos āra apstākļos. Aprēķina lapā saglabājiet atsevišķas ailes siltuma pieprasījumam un elektroenerģijas patēriņam, pat ja vienkāršotajā piemērā abi skaitļi sakrīt. Tas ļauj vēlāk mainīt pieņēmumus par apkures iekārtu, nepārrēķinot laikapstākļu stundas. Pirms salīdzināšanas pierakstiet izvēlēto izmēru: Plašajai siltumnīcai norādītā platība ir no 47 līdz 70 m². Diapazons nepasaka konkrētā varianta siltuma zudumus.
Kur iegūt siltuma zudumu koeficientu
Koeficients H raksturo visas apsildāmās telpas siltuma zudumus uz vienu iekštelpu un āra temperatūras starpības grādu. Tajā apkopo zudumus caur norobežojošajām konstrukcijām un gaisa apmaiņas radītos zudumus. Tas attiecas uz visu apsildāmo telpu, nevis tikai uz vienu tās platības vienību. To ietekmē stiklojums un karkass, savienojumi, vēdināšana, spraugas, saskare ar zemi un konkrētās vietas apstākļi. Tāpēc koeficientu nevar droši noteikt tikai pēc modeļa nosaukuma, stikla apzīmējuma vai siltumnīcas platības. Pierakstot H, saglabājiet arī mērvienību un skaidrojumu, uz kādu telpu un apstākļiem vērtība attiecas. Ja izmantojat visas telpas koeficientu W/K, formulā to atkārtoti nereiziniet ar grīdas platību. Ja dokumentos nav vērtības tieši izvēlētajam variantam, aprēķina pieņēmumu skaidri nošķiriet no zināmiem datiem.
Vispirms pārbaudiet, vai ir pieejami attiecīgā varianta tehniskie dati, un nesajauciet dokumentētu vērtību ar savu pieņēmumu. Piemēram, Stikla siltumnīcai norādītais platību diapazons ir no 3,77 līdz 28,08 m², taču ar šo informāciju vien nepietiek, lai iegūtu H. Ja koeficientu nevar noskaidrot dokumentos, lūdziet to izvērtēt siltumnīcu vai siltumtehnikas speciālistam. Esošu apkuri var pārbaudīt ar patēriņa un temperatūras mērījumiem, tomēr atsevišķas aukstas nakts rezultāts nav automātiski attiecināms uz visu ziemu.
Apkures izmaksu aprēķina piemērs 30 dienām
Parādīsim, kā darbojas formula, izmantojot tikai aritmētikas piemēru, nevis Latvijas laikapstākļu normu. Pieņemsim, ka vēlamā temperatūra ir +5 °C, H = 300 W/K un 30 dienās ir 120 stundas ar āra temperatūru +2 °C, 240 stundas ar −2 °C un 360 stundas ar −8 °C. Kopā tās ir 720 stundas jeb 30 pilnas diennaktis. Temperatūras starpības ir attiecīgi 3, 7 un 13 grādi. Katram blokam reizinām starpību ar stundu skaitu: 120 × 3 = 360 K·h, 240 × 7 = 1 680 K·h un 360 × 13 = 4 680 K·h. Saskaitot iegūstam 6 720 K·h. Tad 300 × 6 720 ÷ 1 000 = 2 016 kWh siltuma pieprasījuma. Atsevišķi blokiem tie būtu 108, 504 un 1 404 kWh. Šāds sadalījums ļauj pārbaudīt gan kopsummu, gan to, kādu daļu šajā piemērā veido ilgākais un aukstākais laikposms.
Šajā piemērā H = 300 W/K ir izvēlēts tikai formulas parādīšanai; tā nav tipiska vērtība, konkrēta modeļa īpašība vai ieteikums apkures jaudas izvēlei. Pieņemts arī, ka H visos temperatūras blokos paliek nemainīgs. Ja vienkāršotam tiešās elektriskās apkures modelim patēriņu pielīdzina šim siltuma daudzumam, izmaksu izteiksme ir 2 016 × c eiro, kur c ir jūsu mainīgā cena par kWh. Ievadiet c eiro par kilovatstundu, nevis centos, lai rezultātu iegūtu eiro. Ja cenu rēķinā lasāt centos par kWh, pirms reizināšanas pārrēķiniet to eiro. Šeit nav izmantots izdomāts tarifs: gala summa jāiegūst ar jūsu cenu. Nemainīgas cenas gadījumā var reizināt kopējo patēriņu, bet atšķirīgām cenām vajadzīgs smalkāks sadalījums. Lai aprēķinu pārbaudītu pa daļām, pie vienādas cenas c katra bloka izmaksas būtu attiecīgi 108 × c, 504 × c un 1 404 × c eiro. To summai jāsakrīt ar 2 016 × c. Šajā piemērā aukstākajam blokam ir gan lielākā temperatūras starpība, gan visvairāk stundu, tāpēc tieši tas veido lielāko izmaksu daļu. Tas nenozīmē, ka citā mēnesī sadalījums būs tāds pats. Aizstājot piemēra datus ar saviem, pārrēķiniet katru bloku, nevis tikai mainiet mēneša kopējo stundu skaitu. Ja nesakrīt starprezultātu summa, kļūdu meklējiet konkrētā bloka temperatūras starpībā, ilgumā vai mērvienību pārrēķinā. Saules siltums, vējš, vēdināšana un termostata darbība faktisko rezultātu var mainīt.
Kādu elektrības cenu izmantot aprēķinā
Ievadiet cenu no sava elektroenerģijas rēķina par attiecīgo norēķinu periodu, nevis vispārīgu vai novecojušu skaitli. Pārbaudiet, kuras mainīgās maksas par katru patērēto kWh ir iekļautas norādītajā cenā un vai tā ietver PVN. Ja cenu veido vairākas atsevišķas pozīcijas, aprēķina lapā uzrādiet, kuras no tām saskaitāt. Tā varēsiet pārbaudīt, vai kāda maksa nav izlaista vai ieskaitīta divreiz. Fiksētā mēneša maksa nav jāpieskaita katrai kWh; iekļaujiet to atsevišķi tikai tad, ja apkure tiešām rada papildu fiksētas izmaksas. Mājsaimniecības vidējā cena par visu patēriņu var atšķirties no tās cenas, kas attiecas uz nākamo patērēto kWh. Tādēļ nošķiriet divus jautājumus: cik izmaksā tieši siltumnīcas papildu patēriņš un cik liels ir viss mājsaimniecības rēķins. Apkures budžeta salīdzināšanai visos variantos izmantojiet vienādu maksājumu uzskaites principu.
Ja līgumā cena mainās diennakts laikā, sadaliet patēriņu atbilstošos laikposmos un katra bloka kWh reiziniet ar tā cenu: C = Σ(Eᵢ × cᵢ). Pie vienas cenas pietiek ar E × c. Temperatūras bloki no iepriekšējā piemēra nav automātiski arī cenu bloki: vienāda āra temperatūra var būt stundās ar atšķirīgu cenu. Ja izmantojat detalizētus datus, katrai rindai piesaistiet gan attiecīgās stundas temperatūru, gan cenu. Tad aprēķiniet šīs rindas patēriņu un izmaksas un tikai pēc tam saskaitiet rezultātus. Savukārt ar apkopotiem temperatūras datiem vien nepietiek, lai precīzi sadalītu patēriņu pa mainīga tarifa periodiem. Ja šāda sadalījuma nav, norādiet izmantoto cenas pieņēmumu, nevis pasniedziet rezultātu kā precīzu rēķina prognozi. Salīdzinot dažādas siltumnīcas, vienādojiet tarifu un temperatūras pieņēmumus, bet katrai izvēlei norādiet tās platību. Piemēram, Sienas stikla siltumnīcai norādītā platība ir no 3,69 līdz 14,34 m². Šis diapazons palīdz fiksēt izvēlēto variantu, taču pats par sevi nepierāda, ka konkrētais novietojums samazina apkures izmaksas.
Siltumnīcas forma un novietojums
Grīdas platība nav tas pats, kas kopējā siltuma apmaiņas virsma. Apkurei nozīme ir jumta un sienu platībai, konstrukcijas formai, savienojumiem un tam, kuras virsmas ir pakļautas āra apstākļiem. Tāpēc divām siltumnīcām ar līdzīgu platību var būt atšķirīgi siltuma zudumi. Arī apkārtne ir svarīga: vējš un ēnojums ietekmē faktiskos apstākļus, taču tiem nevajadzētu bez pamatojuma piešķirt noteiktu ietaupījumu procentos. Novietojumu aprakstiet konkrēti, nevis tikai kā labvēlīgu vai nelabvēlīgu. Ja koeficienta noteikšanai vajadzīgi rasējumi vai vietas izvērtējums, izmantojiet konkrētā varianta dokumentāciju un, ja nepieciešams, speciālista palīdzību.
Modeļa nosaukums vai materiāla apzīmējums pats par sevi nav pierādījums par siltumnoturību. Siltumnīcai ar Accoya norādītā platība ir no 3,77 līdz 18,84 m²; šis fakts palīdz nošķirt izmēra variantus, bet nepasaka, cik daudz siltuma tie zaudē. Salīdzinājuma lapā atsevišķi pierakstiet platību, formu un novietojumu, kā arī zināmos datus par konstrukciju un vēdināšanu. Divus variantus vispirms salīdziniet pie vienādas vēlamās temperatūras, laikapstākļiem un cenas. Tikai tad rezultātu atšķirību varēs saistīt ar tiem ievaddatiem, kurus apzināti mainījāt. Ja vienam variantam siltuma zudumi ir zināmi, bet otram tikai pieņemti, šo atšķirību saglabājiet redzamu arī izmaksu kopsavilkumā. Pretējā gadījumā zemākā summa var atspoguļot optimistiskāku pieņēmumu, nevis izdevīgāku konstrukciju. Izvēli tādēļ nevērtējiet tikai pēc vienas aprēķinātas summas.
Vēlamā temperatūra un apsildāmā zona
Temperatūras mērķis ir atkarīgs no tā, ko siltumnīcā audzējat un kādu uzdevumu apkurei uzticat. Aizsardzība pret salu un temperatūras uzturēšana augu augšanai nav viens un tas pats apkures režīms; universālu iestatījumu visām kultūrām noteikt nevar. Aprēķinā izmantojiet savām vajadzībām atbilstošu temperatūru un pierakstiet, cik stundas to vēlaties uzturēt. Ja mērķis dienā un naktī atšķiras, arī aprēķinā veidojiet atsevišķus laika blokus. Katrā izmantojiet attiecīgā perioda āra temperatūru, nevis vienu un to pašu diennakts vērtību. Tā aprēķins atspoguļos jūsu paredzēto lietošanas režīmu. Vienkāršotajā formulā zemāks mērķis samazina temperatūras starpību tajās stundās, kad apkure darbojas. Lai salīdzinātu divus temperatūras režīmus, pārējos ievaddatus atstājiet nemainīgus un mainiet tikai mērķa temperatūru un tās uzturēšanas laikus. Abiem variantiem izmantojiet vienas un tās pašas laikapstākļu rindas, bet temperatūras starpību katrā rindā aprēķiniet no jauna. Ja kādā blokā āra temperatūra sasniedz vai pārsniedz mērķi, šajā vienkāršotajā modelī tam neaprēķina apkures pieprasījumu; neveidojiet negatīvu patēriņu, kas samazinātu citu bloku kopsummu. Salīdzinājuma beigās norādiet gan katra režīma kopējās izmaksas, gan to starpību. Tā būs redzams, ko aprēķinā maina tieši izvēlētais temperatūras režīms, nevis vienlaikus nomainīts tarifs vai cits ziemas laikapstākļu pieņēmums. Faktiskās izmaksas papildus var mainīt saules siltums un termostata cikli.
Norādiet arī, vai paredzēts apsildīt visu siltumnīcu vai tikai no pārējās telpas patiešām nodalītu zonu. Ja gaiss brīvi cirkulē visā siltumnīcā, sildītājs var ietekmēt plašāku telpu, nekā sākotnēji iecerēts. T veida oranžērijas siltumnīcai norādītā platība ir no 16,52 līdz 30 m²; tā palīdz identificēt izmēra variantu, nevis nosaka temperatūru vai patēriņu. Atsevišķi fiksējiet mērķa temperatūru, apsildāmo zonu un termostata iestatījumu, lai vēlāk varētu salīdzināt vienādus scenārijus.
Kā pārbaudīt aprēķina pieņēmumus
Viens rezultāts var radīt maldīgu precizitāti, ja H, laikapstākļi vai apkures stundas ir tikai aptuveni. Sagatavojiet pamata aplēsi un atsevišķi pārbaudiet, kā rezultāts mainās pie citiem pamatotiem ievaddatiem. Piemēram, vienā salīdzinājumā izmantojiet atšķirīgu āra temperatūru sadalījumu, bet saglabājiet to pašu H, iekštelpu temperatūru un tarifu. Citā pārbaudiet tikai H vai cenas izmaiņas. Tā redzēsiet, kurš pieņēmums visvairāk ietekmē budžetu, un nesajauksiet vairāku izmaiņu sekas. Ja veidojat maigākas un aukstākas ziemas aplēsi, abām norādiet datu periodu un vienādu sezonas ilgumu. Kopējās summas salīdzinājums būs mazāk noderīgs, ja vienā variantā iekļauti arī papildu apkures mēneši. Neizvēlieties patvaļīgu rezervi procentos un neuzrādiet rezultātu līdz centam, ja ievaddati ir aptuveni. Noapaļots diapazons ar skaidrojumu, kas mainīts, godīgāk raksturo aplēses nenoteiktību.
Ja apkure jau darbojas, noder vienlaikus pierakstīti elektroenerģijas patēriņa, iekštelpu un āra temperatūras dati, kā arī vēdināšanas un durvju atvēršanas periodi. Atsevišķs, piemēroti uzstādīts skaitītājs palīdz nodalīt siltumnīcas patēriņu no mājas kopējā rēķina. Salīdzinājumam izvēlieties vienādu sākuma un beigu laiku: pilnas diennakts mērījumu nevajadzētu salīdzināt tikai ar nakts stundām veidotu aplēsi. Pierakstiet arī temperatūras iestatījumu izmaiņas, lai vēlāk varētu saprast novirzes. Piramīdas tipa siltumnīcai norādītā platība ir no 5,53 līdz 18,9 m²; mērījumu pierakstā norādiet tieši savu variantu. Ja patēriņš atšķiras no aplēses, vispirms pārbaudiet laikposmu, iestatījumus un uzskaites robežas. Dažu dienu dati palīdz pārbaudīt pieņēmumus šajos apstākļos, bet negarantē tādu pašu patēriņu visā ziemā.
Vēdināšana un apkures iekārtas vadība
Atvērtas vēdlūkas, durvis un gaisa noplūdes maina siltuma zudumus. Tāpēc aprēķins, kas pieņem pilnīgi nemainīgu un slēgtu telpu, neatspoguļo periodus, kad siltumnīca tiek vēdināta. Pierakstiet, cik bieži un cik ilgi tas notiek, īpaši tad, ja ziemā maināt ierasto vēdināšanas režīmu. Apkures izmaksu samazināšanai nevajadzētu vienkārši atteikties no augu vajadzībām atbilstošas gaisa apmaiņas; vēdināšanas kārtību izvēlieties atbilstoši audzēšanas apstākļiem un siltumnīcas dokumentācijai.
Pirms iekārtas iegādes pārbaudiet ražotāja dokumentācijā tās patērēto jaudu, siltuma atdeves norādes un paredzētos lietošanas apstākļus. Neizvēlieties sildītāju tikai pēc siltumnīcas platības vai pieņēmuma, ka tas vienmēr darbojas ar nominālo jaudu; termostata režīms un konkrētie apstākļi ietekmē patēriņu. Ja dokumentos norādīta siltuma jauda, salīdziniet to ar elektrības patēriņa datiem atbilstošos apstākļos. Izmaksu aprēķinā skaidri nošķiriet jaudu kW no noteiktā laikposmā patērētās enerģijas kWh. Pierakstiet arī, kādu vadības režīmu paredzat izmantot: vienādu iestatījumu visu diennakti vai atšķirīgus apkures periodus. Salīdzinot aplēsi ar mērījumiem, jāizmanto tas režīms, kas patiešām darbojies, nevis sākotnēji plānotais. Šis izmaksu modelis neaizstāj atsevišķu apkures jaudas izvēli. Pieslēguma un lietošanas drošuma jautājumus, ja par tiem nav skaidrības, uzticiet kvalificētam speciālistam.
Sezonas izmaksas rēķiniet pa mēnešiem
Sezonas budžetam aprēķiniet katru mēnesi atsevišķi un pēc tam saskaitiet rezultātus. Mēnešiem var atšķirties gan āra temperatūru sadalījums, gan siltumnīcā uzturētais režīms, vēdināšanas ilgums un elektrības cena. Aukstāko mēnesi reizināt ar visu sezonu nav uzticama metode, jo tas pieņem vienādus laikapstākļus un apkures ilgumu. Mēnešu kopsavilkumā atsevišķi norādiet aprēķināto siltuma pieprasījumu, elektroenerģijas patēriņu un izmaksas. Tas palīdzēs saprast, vai lielāku summu rada aukstāks laiks, mainīts temperatūras mērķis vai augstāka cena. Ja jums ir mainīgs tarifs, katra mēneša patēriņu sadaliet pēc cenu periodiem; salīdzinājumā ar rēķinu fiksētās un mainīgās maksas uzskaitiet atsevišķi. Arī sezonas sākuma un beigu datumu norādiet skaidri. Divām aplēsēm ar atšķirīgu mēnešu skaitu kopējā summa viena pati vēl neparāda, kurš lietošanas variants ir ekonomiskāks.
Saglabājiet aprēķina lapā izvēlēto siltumnīcas variantu, temperatūras mērķi, H avotu vai pieņēmumu, laikapstākļu stundas un tarifa periodu. Piemēram, Stikla siltumnīcai ar Accoya un noliktavas nodalījumu norādītā platība ir no 5,52 līdz 28,08 m², tādēļ salīdzinājumā jānorāda konkrētā izvēle, nevis tikai modeļa nosaukums. Norādiet arī, kuras telpas daļas aprēķinā uzskatāt par apsildāmām; no kopējās platības vien nevar secināt, kuras zonas paredzēts apsildīt. Kad sezonā pieejami faktiskie mērījumi, atjauniniet ievaddatus un aprēķiniet jaunu aplēsi. Sākotnējo versiju saglabājiet salīdzinājumam, bet jaunajā skaidri atzīmējiet, kuri skaitļi ir mērīti un kuri joprojām ir pieņemti. Tā sezonas gaitā varēsiet izsekot ne tikai izmaksu izmaiņām, bet arī to iemesliem.
Biežāk uzdotie jautājumi
Vai sildītāja jaudu var reizināt ar visu mēneša stundu skaitu?
Tikai tad, ja vēlaties aprēķināt nepārtrauktas darbības scenāriju ar pilnu jaudu. Parastā lietošanā termostats sildītāju ieslēdz un izslēdz, tāpēc faktiskais patēriņš atšķiras. To vislabāk pārbaudīt ar atbilstošu elektroenerģijas skaitītāju.
Kādu elektrības cenu ievadīt aprēķinā?
Izmantojiet sava rēķina pilno mainīgo cenu par kWh attiecīgajā norēķinu periodā. Ņemiet vērā, kuras par kWh aprēķinātās maksas tajā ietilpst un vai norādītajā summā iekļauts PVN. Fiksētās mēneša maksas apkures papildu izmaksām nepieskaitiet, ja apkures dēļ tās nemainās.
Vai apkures izmaksas var noteikt pēc siltumnīcas platības?
Platība palīdz salīdzināt izmērus, taču viena pati neparāda siltuma zudumus. Nozīme ir arī siltumnīcas norobežojošajām virsmām, gaisa apmaiņai, laikapstākļiem un temperatūrai, ko vēlaties uzturēt. Vajadzīgs konkrētajam variantam atbilstošs zudumu pieņēmums.
Ko darīt, ja nav zināms siltuma zudumu koeficients?
Vispirms noskaidrojiet, vai tas ir dokumentēts tieši izvēlētajam variantam. Ja nav, lūdziet to izvērtēt siltumnīcu vai siltumtehnikas speciālistam. Esošas apkures patēriņu var pārbaudīt ar mērījumiem, bet dažu nakšu rezultāts nav universāls koeficients visai sezonai.
Kāpēc faktiskais rēķins atšķiras no aprēķina?
Vienkāršotais modelis var neiekļaut vēja ietekmi, vēdināšanu, durvju atvēršanu, saules siltumu, termostata darbību vai mainīgu elektroenerģijas cenu. Atšķirties var arī pats siltuma zudumu pieņēmums. Salīdziniet modeli ar uzskaitītu patēriņu un vienādu laikposmu.
Noderīgākais rezultāts ir aprēķins, kurā redzami visi pieņēmumi: vēlamā temperatūra, laikapstākļu stundas, siltuma zudumu koeficients un jūsu tarifa cena. Sāciet ar dokumentētiem datiem, bet aptuvenās vērtības atzīmējiet kā pieņēmumus. Pēc faktiskā patēriņa uzskaites salīdziniet modeli ar rēķinu un koriģējiet nākamo mēnešu aplēsi, nevis paļaujieties uz vienu vispārīgu cenu visām siltumnīcām.
