Siltumnīcas augsnes pH un barības vielu deficīts
Bloomcabin piezīmes par sakņu zonu
Siltumnīcas augsnes pH un barības vielu deficīts
Lapas parāda traucējumu, bet sakņu zona parasti izskaidro tā cēloni. Dzeltenumu, zaļas dzīslas, apdegušas malas un apstājušos augšanu vērtējiet kā daļu no kopējās siltumnīcas ainas — un pirms ārstēšanas veiciet mērījumus.
Diagnostikas pamatprincips
Hlorotiska lapa var liecināt par īstu deficītu, pH izraisītu barības vielu bloķējumu, sāļu stresu, aukstām vai pārmitrām saknēm un sakņu bojājumu. Visi šie cēloņi var izskatīties pārsteidzoši līdzīgi.
Šī atšķirība siltumnīcā ir īpaši nozīmīga, jo podi, paaugstinātās dobes, audzēšanas maisi un bezaugsnes substrāti ātri reaģē uz laistīšanu un mēslošanu. Papildu mēslojums palīdz tikai tad, ja elementa patiešām trūkst. Citādi tas var paaugstināt šķīstošo sāļu koncentrāciju, vēl vairāk noslogot saknes un padarīt sākotnējo simptomu grūtāk nolasāmu.
Sāciet ar četriem pierādījumiem: kur uz auga simptoms parādījās vispirms, kāds ir tā raksts, kādi ir izmērītie sakņu zonas pH un EC, un kas nesen mainījies laistīšanā, mēslošanā vai laikapstākļos. Ja iespējams, pievienojiet piekto — rūpīgu dzīvo sakņu apskati. Tā rodas darba diagnoze, nevis minējums pēc krāsas.
Šajā ceļvedī
- Kā pH maina pieejamību
- Augsne un bezaugsnes substrāti
- Sakņu zonas parauga ņemšana
- Ūdens pH, sārmainība un EC
- Veco un jauno lapu pazīmes
- Raksturīgi barības vielu simptomi
- Deficīta imitācijas
- Korekcija bez pārmēslošanas
- Uzskaite un profilakse
Pirmā nodaļa / pieejamība nav daudzums
pH maina piekļuvi substrātā esošajām barības vielām
pH raksturo vides skābumu vai sārmainību, nevis mēslojuma daudzumu, tomēr tas būtiski ietekmē elementu šķīdību un uzņemšanu. Ja podu vai audzēšanas maisu sakņu zonas pH kļūst pārāk augsts, bieži samazinās dzelzs, mangāna, cinka un bora pieejamība. Ļoti zemā pH daži mikroelementi var kļūt pārmērīgi pieejami, savukārt kalcija, magnija un fosfora līdzsvars sarežģās. Bezaugsnes substrātiem bieži izmanto nedaudz skābāku darba diapazonu nekā dobēm ar minerālaugsni. Tomēr nav viena mērķa visiem tomātiem, gurķiem, salātiem un garšaugiem. Rezultāts vienmēr jāinterpretē atbilstoši kultūrai, substrātam un konkrētajai laboratorijas vai mājas testa metodei.
4,55,05,56,06,57,07,5
Slāpeklis
Fosfors
Kālijs
Kalcijs
Magnijs
Dzelzs / mangāns
Tās ir tikai vispārīgas pieejamības tendences, nevis audu analīzes rezultāts vai universāls mērķis visām kultūrām.
Svarīga atšķirība:augsnes pH nav tas pats, kas laistīšanas ūdens pH, un neviens no šiem skaitļiem atsevišķi neparāda ilgtermiņa pH virzību. Ūdens sārmainība — galvenokārt bikarbonāti un karbonāti, kas neitralizē skābi — atkārtotas laistīšanas gaitā var pakāpeniski paaugstināt neliela substrāta tilpuma pH, pat ja ūdens pH šķiet pieņemams. Savukārt mēslojuma reakcija var pH pazemināt. Mēriet vidi, kurā darbojas saknes, un rezultātu salīdziniet ar ūdens analīzi.
Vispirms izprotiet materiālu, pēc tam skaitli
Augsne, komposts, kūdra un kokosšķiedra nerunā vienā valodā
Lauka minerālaugsnes analīzi, paaugstinātas dobes paraugu un kūdras vai kokosšķiedras substrāta mērījumu nedrīkst interpretēt kā savstarpēji aizvietojamus. Minerālaugsnei ir māla daļiņas, organiskā viela un parasti lielāka buferētspēja, tādēļ tā pretojas straujām pH pārmaiņām. Bezaugsnes substrātā sakņu tilpums ir mazāks, un vide var ātri mainīties pēc ūdens avota vai mēslojuma nomaiņas, pārlaistīšanas vai izlaistas laistīšanas. Tāpēc podā dzelzs trūkumam līdzīga hloroze var parādīties agrāk nekā blakus esošajā dobē.
Komposts pievieno vēl vienu mainīgo. Tas var uzlabot struktūru, mitruma noturību un bioloģisko aktivitāti, taču dažādas partijas būtiski atšķiras pēc pH, barības vielām un sāļu koncentrācijas. Segtā siltumnīcas dobē lietus neveic dabisku izskalošanu tā, kā tas notiek ārā, tādēļ atkārtoti un bagātīgi komposta papildinājumi ir regulāri jāizvērtē. Latvijas sezonā jāņem vērā arī ūdens avotu maiņa: akas, centralizēta ūdens un uzkrāta lietus ūdens sārmainība un EC var atšķirties, tāpēc avots jāatzīmē katrā mērījumu pierakstā.
Uzskaitē atdaliet atšķirīgas sakņu zonas. Nejauciet vienā paraugā stresā nonākušu tomātu audzēšanas maisā un salātus paaugstinātā dobē tikai tādēļ, ka tie atrodas zem viena jumta. Grupējiet pēc kultūras, substrāta, poda tilpuma, mēslošanas programmas, pilinātāja līnijas un simptomu intensitātes. Tieši atšķirība starp veselīgo un skarto zonu bieži atklāj cēloni.
Ievāciet reprezentatīvu materiālu
Paraugu ņemiet, kad vide nav putekļaini sausa vai tikko pārplūdināta. Atzīmējiet kultūru, šķirni, poda tilpumu, substrātu, auga vecumu, simptoma vietu un to, vai paraugs ir no veselās vai skartās grupas.
Mēriet pH un EC ar kontekstu
Pirms lietošanas kalibrējiet pH metru ar atbilstošiem buferšķīdumiem, parasti pH 4 un pH 7, un ievērojiet ražotāja instrukciju. Pierakstiet ekstrakcijas metodi, parauga vietu un EC rezultātu. pH skaitlis bez metodes, mitruma un sāļu konteksta ir pārāk vājš diagnozes pamats.
Ūdeni vērtējiet atsevišķi
Ja iespējams, ūdens laboratorijai lūdziet noteikt pH, sārmainību, EC, nātriju, hlorīdus, kalciju, magniju un bikarbonātus. Ja sezonas gaitā lietojat akas, centralizētu, lietus ūdeni vai to maisījumu, pierakstiet avotu, kas izmantots simptoma parādīšanās laikā.
Apstipriniet ar vēsturi vai audu analīzi
Salīdziniet pašreizējos rezultātus ar iepriekšējiem tās pašas zonas mērījumiem. Ja raža ir vērtīga, bojājums plašs vai rādījumi ir pretrunīgi, pirms lielas korekcijas nosūtiet laboratorijai atsevišķus substrāta un kultūrai atbilstošus lapu audu paraugus.
Laistīšanas ūdens ir mainīga sastāvdaļa
Ūdens pH, sārmainība un EC atbild uz dažādiem jautājumiem
Ūdens pH raksturo viena parauga skābumu vai sārmainumu. Sārmainība parāda ūdens spēju neitralizēt skābi un līdz ar to tā spēju atkārtotu laistīšanu gaitā virzīt sakņu zonas pH. EC aptuveni raksturo izšķīdušo sāļu kopējo daudzumu. Šie rādījumi ir saistīti, taču tie neaizstāj cits citu.
Piemēram, akas ūdenim var būt šķietami pieņemams pH, bet pietiekami augsta bikarbonātu sārmainība, lai pakāpeniski celtu pH nelielā podā. Pirmais redzamais signāls var būt hloroze jaunajās lapās. Citā siltumnīcā pārāk koncentrēts mēslojuma šķīdums var paaugstināt EC, lai gan pH joprojām ir normas robežās. Tad augs var vīst pat mitrā substrātā, jo augstā sāļu koncentrācija apgrūtina ūdens uzņemšanu un bojā jutīgos sakņu galus.
Pirms ūdens paskābināšanas vai būtiskas mēslošanas programmas maiņas pasūtiet pilnvērtīgu laistīšanas ūdens analīzi. Skābes, koncentrēti mēslojumi un dozēšanas sistēmu regulēšana nav nejauši mājas risinājumi. Nelielā privātā siltumnīcā pārdomāta mēslojuma izvēle, piemērotāka ūdens avota izmantošana un pakāpeniskas, pārbaudāmas laistīšanas izmaiņas parasti ir drošākas nekā centieni koriģēt tikai ūdens pH skaitli.
- Ūdens pH Avota ūdens skābuma vai sārmainuma momentuzņēmums.
- Sārmainība Ilgtermiņa ietekme uz pH, ko parasti nosaka bikarbonāti un karbonāti.
- Ūdens EC Ienākošajā ūdenī izšķīdušo sāļu daudzums pirms mēslojuma pievienošanas.
- Sakņu zonas EC Sāļu koncentrācija ap saknēm pēc laistīšanas, mēslošanas, iztvaikošanas, drenāžas un izskalošanās mijiedarbības.
Otrā nodaļa / simptoma vieta ir pavediens
Sāciet ar vecajām lapām, jaunajām lapām vai visu augu
Barības elementu mobilitāte augā palīdz sašaurināt iespējamo cēloņu loku. Ja mobilā elementa nepietiek, augs to var pārvietot no vecākām lapām uz jauno augšanu, tādēļ simptomi bieži sākas auga lejasdaļā. Mazāk mobili elementi netiek tik viegli pārvietoti, tādēļ pirmās pazīmes parādās jaunajās lapās, augšanas punktos, ziedos, sakņu galos vai augļos. Tas ir labs diagnostikas sākumpunkts, nevis galīgs spriedums.
Vispirms vecākās lapas
N · P · K · MgVispirms jaunās lapas
Fe · Mn · Ca · B · S · ZnViss augs vienlaikus
Saknes · ūdens · sāļi · temperatūra · kaitēkļiVecākās lapas: apsveriet slāpekli, fosforu, kāliju un magniju. Pēc tam nošķiriet vienmērīgu bālumu, starpdzīslu hlorozi un malu apdegumu. Pārbaudiet, vai substrāts nav izžuvis, pārmitrs, sāļš, auksts vai pilnībā pieaudzis ar saknēm.
Jaunās lapas: apsveriet dzelzi, mangānu, kalciju, boru, sēru un cinku. Rūpīgi aplūkojiet augšanas punktu. Noskaidrojiet, vai dzīslas paliek zaļas, lapas ir deformētas vai neparasti mazas un vai sakņu zonas pH nav izgājis ārpus kultūrai piemērotā diapazona.
Viss augs: pirms nosaukt vienu barības elementu, meklējiet sakņu zonas vai mikroklimata notikumu. Straujas laistīšanas pārmaiņas, karstums, aukstas naktis, slikta aerācija, sakņu bojājumi, augsts EC, kaitēkļi vai slimības var radīt plašu, vienlaicīgu simptomu.
Trešā nodaļa / simptomu pierādījumu atlants
Nolasiet rakstu un pēc tam to apšaubiet
Šie klasiskie vizuālie raksti ir noderīgi atpazīšanai, taču tie paliek hipotēzes, līdz salīdzināti ar pH, EC, sakņu stāvokli un nesenajiem siltumnīcas apstākļiem.
Mobilie makroelementi: vispirms runā vecās lapas
Slāpeklis (N) trūkuma gadījumā vecākās apakšējās lapas bieži kļūst vienmērīgi gaiši zaļas vai dzeltenas, bet augšana palēninās. Tomēr slāpekļa uzņemšanu ierobežo arī ilgstoši zems apgaismojums, slapjas saknes, auksts substrāts un sakņu slimības. Tomātiem pārmērīga slāpekļa deva var veicināt lapojumu uz ziedēšanas un augļu kvalitātes rēķina.Fosfors (P) trūkums var izraisīt lēnu augšanu un tumšāku, sarkanīgi violetu nokrāsu, īpaši vēsā sakņu zonā. Violetums viens pats nav droša diagnoze.Kālijs (K) trūkums parasti sākas ar vecāko lapu malu dzeltēšanu, kas vēlāk kļūst brūna. Līdzīgu apdegumu rada arī augsts EC, nevienmērīga laistīšana un sakņu bojājumi, īpaši pēc stipras mēslošanas.
Sekundārie elementi: svarīga ir pārvietošanās
Kalcijs (Ca) problēmas biežāk parādās jaunajos audos: deformētās lapās, atmirušos galos, vājos augšanas punktos vai tomātu un papriku augļu galotnes puvē. Bieži tas ir kalcija nonākšanas, nevis kopējā daudzuma traucējums. To pastiprina krasas mitruma svārstības, pārmērīgs sāļu līmenis, bojātas saknes vai nepietiekama ūdens plūsma augā.Magnijs (Mg) trūkums parasti izraisa starpdzīslu dzeltējumu vecākajās lapās, kamēr pašas dzīslas saglabājas zaļākas.Sērs (S) var izraisīt vienmērīgāku jaunās augšanas bālumu un lēnāku attīstību. Tas atgādina slāpekļa trūkumu, taču parasti sākas augstāk uz auga.
Smalkas zaļas dzīslas, bāla jaunā lapa
Dzelzs (Fe) bloķējums siltumnīcās ir pazīstams raksts: jaunās lapas kļūst dzeltenas, bet dzīslu tīkls paliek zaļš. To var izraisīt augsts sakņu zonas pH, vēss un slapjš substrāts, bojātas saknes vai pārmērīga bikarbonātu ietekme, pat ja dzelzs substrātā jau ir.Mangāns (Mn) trūkums arī var radīt starpdzīslu hlorozi jaunākajās lapās, reizēm vēlāk veidojot smalkus nekrotiskus punktus. Ļoti zemā pH mangāna pieejamība var kļūt pārmērīga, tādēļ dzelzi un mangānu nevajag pievienot vienlaikus tikai piesardzības pēc.
Deformēti gali un kompakta augšana prasa piesardzību
Bors (B) trūkums var bojāt augšanas punktus un radīt trauslus, deformētus jaunos audus un vājus sakņu galus. Pārāk daudz bora var apdedzināt lapu malas, tādēļ nelietojiet to bez pierādījumiem.Cinks (Zn) trūkums var izpausties kā mazas lapas, īsi posmi starp lapām un starpdzīslu hloroze jaunajā augšanā.Varš (Cu) trūkums ir retāks, taču var ietekmēt jaunos dzinumus un kopējo augšanas sparu. Šo mikroelementu gadījumā laboratorijas apstiprinājums ir īpaši vērtīgs, jo vizuālie simptomi pārklājas un robeža starp nepietiekamu un pārmērīgu devu ir šaura.
Ceturtā nodaļa / diferenciālā diagnostika
Sešas imitācijas, kas maina korekcijas izvēli
Augsta pH bloķējumsJaunas lapas / zaļākas dzīslas / pH virzās augšup
Pārmitras saknesVīšana / dzeltēšana / skābena smarža / brūnas saknes
Auksts substrātsLēna augšana / violetums / vāja uzņemšana
Sāļu uzkrājumsApdeguši gali / vīšana mitrumā / augsts EC
Kaitēkļi vai slimībaPlankumi / punkti / asimetrisks bojājums
Īsts deficītsRaksturīgs simptoms / zema analīzes vērtība / nepietiekama mēslošanas vēsture
Augsta pH bloķējums
Koriģējiet pH virzību un tās cēloni, nevis atkārtoti pievienojiet dzelzi. Lapu mēslojums ar dzelzi var īslaicīgi uzlabot izskatu, taču tas nepārveido sārmainu sakņu zonu un nenovērš bikarbonātu ilgtermiņa ietekmi no laistīšanas ūdens.
Slapjas, neelpojošas saknes
Dzeltēšana, vīšana, lēna augšana un skābena smarža iespējama arī tad, ja barības vielu daudzums analīzē ir pietiekams. Pirms atkārtotas mēslošanas atjaunojiet drenāžu, gaisa telpu, sakņu veselību un kultūrai piemērotu apžūšanas ciklu.
Auksta sakņu zona
Vēsas pavasara naktis, aukstas dobes malas un zema substrāta temperatūra palēnina barības vielu uzņemšanu un var pastiprināt violetumu vai bālumu. Sakņu vidi sildiet pakāpeniski; koncentrēts mēslojums neliks aukstām saknēm darboties normāli.
Sāļu uzkrājums
Pārbaudiet EC, ja redzamas brūnas malas, apstājusies augšana, balta kārta uz substrāta vai vīšana mitrā vidē. Izskalošanu veiciet tikai pie drošas drenāžas, pēc tam pārskatiet mēslojuma koncentrāciju, laistīšanas biežumu un to, vai mēslojums nav dots pārāk sausai sakņu zonai.
Kaitēkļi vai slimība
Apskatiet lapu apakšpuses, stublājus un saknes, meklējot tīklus, izdalījumus, bojājumu robežas, mīkstus audus vai lokālu vīšanu. Mēslojums neatrisina kukaiņu barošanos, lapu slimību, sakņu patogēnu, saules apdegumu vai mehānisku bojājumu.
Īsts deficīts
Patiess deficīts ir ticamāks, ja atkārtojams, kultūrai raksturīgs simptoms sakrīt ar zemu substrāta vai lapu audu analīzes vērtību un nepietiekamu mēslošanas vēsturi. Konkrēto elementu papildiniet izmērītā, kultūrai piemērotā devā, saglabājot pārējo elementu līdzsvaru.
Piektā nodaļa / savienojiet cēloņus vienā reģistrā
Koriģējiet lēni un ar katru darbību pārbaudiet vienu jautājumu
Droša secība ir apstiprināt problēmu, novērst cēloni, uzmanīgi papildināt barību un pēc tam vērot jauno augšanu. Nemainiet pH, mēslojuma koncentrāciju, laistīšanas biežumu un temperatūru vienlaikus — uzlabojuma gadījumā nebūs iespējams saprast, kas palīdzēja. Pārskatāmi organizētā vidē, piemēram,Klasiskā alumīnija siltumnīca, vienkārša rakstiska kopšanas kārtība ļauj šos mainīgos novērot un kontrolēt daudz precīzāk.
01 / Apstipriniet
Savienojiet vairākus pierādījumus
Pārbaudiet simptoma vietu, pH, EC, saknes, mitrumu, laistīšanas ūdens kontekstu un mēslošanas pierakstus. Ja ražai ir liela materiāla vai personiska vērtība, nosūtiet paraugus laboratorijai.
02 / Novērsiet cēloni
Atjaunojiet sakņu darbību
Uzlabojiet drenāžu, pielāgojiet laistīšanu, sasildiet aukstu substrātu, maziniet pārmērīgi sārmaina ūdens ietekmi vai novērsiet sāļu uzkrājumu un slimību. Sakņu darbība vienmēr ir pirms barības vielu uzņemšanas.
03 / Rīkojieties piesardzīgi
Veiciet vienu izmērāmu izmaiņu
Pilnvērtīgu kultūrai piemērotu mēslojumu vai konkrēta elementa avotu lietojiet tikai tad, ja to pamato pierādījumi. Ievērojiet etiķeti un analīzes interpretāciju; nedubultojiet devu, lai lapas ātrāk kļūtu zaļas.
04 / Pārvērtējiet
Vērojiet jauno augšanu
Vecie bojātie audi reti kļūst skaisti no jauna. Nofotografējiet augu, atzīmējiet vienu lapu un turpmākajās dienās vai nedēļās vērtējiet nākamo lapu, dzinumu un augšanas punktu stāvokli.
Lai paaugstinātu pH jau iestādītā bezaugsnes kultūrā, ievērojiet substrāta ražotāja vai laboratorijas norādes. Kaļķošanas materiāli iedarbojas pakāpeniski, un tos visvienkāršāk vienmērīgi iestrādāt pirms stādīšanas. Lai pazeminātu pH, vispirms noskaidrojiet, vai cēlonis ir ūdens sārmainība, mēslojuma reakcija vai nepiemērots substrāts. Skābju dozēšanai vajadzīgi aprēķini, aizsardzības līdzekļi un drošas darba zināšanas. Mājas siltumnīcā mēslojuma izvēles pielāgošana, piemērota ūdens izmantošana un nelielas, atkārtoti pārbaudītas pārmaiņas parasti ir drošākas par agresīvu paskābināšanu. Nelietojiet etiķi, citronskābi vai nejauši izvēlētu skābi kā ātru risinājumu.
Neizmantojiet krasu pH korekciju diagnozes vietā. Augs, kas dzeltē piesātinātu un gaisa trūkuma skartu sakņu dēļ, var ciest vēl vairāk, ja substrāts tiek nevajadzīgi paskābināts. Tāpat sāļu bojātu sakņu sistēmu var traumēt vēl viena stipra mēslojuma deva. Lai katra darbība novērš vienu izmērītu cēloni. Pēc tam atkārtojiet testu ar to pašu metodi vai vērojiet jauno augšanu, pirms ieviešat nākamo izmaiņu. Vecās nekrotiskās malas neatjaunosies; panākumu pazīme ir veselīga nākamā lapa un simptoms, kas vairs neizplatās.
Siltumnīcas reģistrs, kas attaisno aizņemto vietu
Novērsiet problēmas, glabājot pierādījumus vienkopus
Lielākā daļa mājas siltumnīcas barošanas problēmu kļūst saprotamākas, kad ikdienas darbības ir redzamas pierakstā. Atzīmējiet katru mēslojuma vai ūdens avota maiņu, neparasti karstu dienu, aukstu nakti, pārstādīšanu un būtisku apgriešanu. Latvijas pavasarī īpaši noderīgi pierakstīt aukstas naktis un pārmitras dobes, bet jūlijā — koncentrētāku barošanu un strauju iztvaikošanu. Mērķis nav laboratorijas žurnāls, bet pārskatāma vēsture, kas nošķir pakāpenisku sakņu zonas novirzi no vienreizēja stresa.
Paaugstinātās dobēs veiciet analīzi pirms galvenās sezonas un intensīvi izmantotā segtā platībā apsveriet regulāru pārbaudi katru gadu. Podu kultūrām aktīvās augšanas laikā izvēlieties atkārtojamu dienu un vienu metodi pH un EC kontrolei. Mērījumu virkne ir vērtīgāka par vienu izolētu skaitli, īpaši mazos podos un maisos, kur vide mainās ātri. Vienmērīga laistīšana, laba drenāža, gaisa piekļuve saknēm un sezonai piemērota vēdināšana novērš vairāk problēmu nekā vēlāk veikta avārijas korekcija.
Sakārtojiet darba vietu, dobes un laistīšanu tā, lai katru kultūru varētu apskatīt un laistīt apzināti. Šim nolūkam noder Klasiskā alumīnija siltumnīca un tās pārdomātā, izturīgā konstrukcija, savukārt Klasiskā alumīnija siltumnīca palīdz izveidot pastāvīgu vidi regulārai augu novērošanai, laistīšanai un mērījumu veikšanai.
Datums un kultūra: 18. maijs; tomāts, paprika, salāti vai garšaugi
Sakņu zonas mērījums: pH, EC, testa metode un precīza parauga vieta
Ūdens konteksts: avots, sārmainības analīze, lietus ūdens izmantošana, filtra vai dozatora izmaiņas
Simptomi: vecās vai jaunās lapas; vienmērīgi, starp dzīslām, malās, plankumos, deformēti
Nesenā vēsture: mēslojuma deva, laikapstākļi, apžūšana, pārstādīšana, kaitēkļi un sakņu novērojumi
Nākamā pārbaude: datums, gaidāmā jaunās augšanas reakcija un fotoattēla atsauce
Biežākie jautājumi
Jautājumi par siltumnīcas pH un deficītu
Kādam jābūt siltumnīcas augsnes pH?
Nav viena skaitļa visām siltumnīcām. Bezaugsnes podu substrātus bieži uztur nedaudz skābākus, savukārt dobes ar minerālaugsnes daļu mēdz apsaimniekot tuvāk viegli skābiem vai neitrāliem apstākļiem. Pareizais mērķis ir atkarīgs no kultūras, augšanas materiāla, ūdens sārmainības un analīzes metodes. Izmantojiet konkrētajai kultūrai un metodei paredzētu ieteikumu, nevis universālu pH tabulu.
Vai augsts pH var izraisīt dzelzs deficītu pēc dzelzs pievienošanas?
Jā. Dzelzs var būt substrātā, bet palikt saknēm nepieejams, ja pH ir pārāk augsts vai saknes ir aukstas, pārmitras, bojātas vai pakļautas bikarbonātu ietekmei. Sakņu zonas un ūdens sārmainības cēloņa korekcija ir noturīgāka par atkārtotu dzelzs pievienošanu.
Vai pods jāizskalo ikreiz, kad lapu gali kļūst brūni?
Nē. Brūni gali var liecināt par sāļiem, nepietiekamu vai nevienmērīgu laistīšanu, sakņu bojājumu, mēslojuma nokļūšanu uz lapām vai slimību. Vispirms pārbaudiet EC un drenāžu. Ja EC ir augsts un ūdens droši iztek no poda, var apsvērt kontrolētu izskalošanu. Pēc tam jāmaina mēslojuma koncentrācija vai laistīšanas prakse, kas izraisīja uzkrājumu.
Kāpēc tomātu lapas dzeltē, lai gan analīzē barības vielas ir?
Elementu klātbūtne substrātā vēl nepierāda, ka saknes tos spēj uzņemt. Pārbaudiet pH, mitrumu, EC, sakņu veselību, temperatūru, kaitēkļus un neseno mēslošanu. Stabilākai tomātu audzēšanas videi apskatiet Klasiskā alumīnija siltumnīca.
Vai lapu mēslojums var novērst deficītu siltumnīcā?
Tas var īslaicīgi atbalstīt augu dažu elementu, īpaši mikroelementu, trūkuma gadījumā. Tomēr lapu mēslojums nenovērš augstu pH, nepietiekamu sakņu aerāciju, sāļu uzkrājumu, sārmainu ūdeni vai bojātas saknes. Uztveriet to kā pagaidu papildinājumu, kamēr tiek atjaunota sakņu zona, nevis kā pierādījumu, ka diagnoze ir pabeigta.
Avoti un papildu informācija
Šajā ceļvedī izmantotās tehniskās atsauces
Vairāk no Bloomcabin: Bloomcabin alumīnija siltumnīcu informācijā · par pirmajiem soļiem siltumnīcā Latvijā · Bloomcabin siltumnīcas izvēles ceļvedī
- University of Connecticut — siltumnīcu substrātu analīžu rezultātu interpretācija
- Penn State Extension — ūdens kvalitātes ceļvedis siltumnīcu audzētājiem
- Oklahoma State University — siltumnīcu substrātu paraugu ņemšana, testēšana un interpretācija
- University of New Hampshire — barības vielu problēmu noteikšana un pārvaldība siltumnīcās
- University of Georgia — būtiskākie pH pārvaldības principi siltumnīcu kultūrām
- Cornell University — barības vielu deficīta diagnosticēšana pēc lapu simptomiem
Noslēguma pārbaude / reģistrējiet pierādījumus
Pirms koriģējat lapas krāsu, pierakstiet tās cēloni
Pierakstiet trīs lietas: izmērīto sakņu zonas pH, vai simptomi vispirms parādījās uz vecās vai jaunās augšanas, un kas nesen mainījās ūdenī, mēslošanā, temperatūrā vai sakņu stāvoklī. Tad veiciet vienu pamatotu korekciju, nevis piecus minējumus.
Klasiskā alumīnija siltumnīca
Klasiskā alumīnija siltumnīca
Plānojot pirmo audzēšanas sezonu, iepazīstiet arī Klasiskā alumīnija siltumnīca un veidojiet pārskatāmu audzēšanas vidi, kur regulāri novērojumi pārtop atkārtojamos, izmērāmos rezultātos.
