Siltumnīcas drenāža: peļķu novēršana pēc laistīšanas
SILTUMNĪCAS DRENĀŽA
Peļķe pēc laistīšanas pati par sevi vēl nepierāda, ka siltumnīcai vajadzīga jauna drenāžas caurule. Ūdens var izplūst no šļūtenes, notecēt no augiem vai uzkrāties grīdas zemākajā vietā, bet neatbilstoša izvade var to novadīt atpakaļ pie pamatnes. Vispirms jānoskaidro ūdens avots, tālākais ceļš un vieta, kur plūsma apstājas. Vienkārša shēma un vienādos apstākļos atkārtots laistīšanas tests palīdz atšķirt šīs situācijas, pirms tiek mainīts segums vai veikti zemes darbi.
Noskaidrojiet, no kurienes ūdens nonāk uz grīdas
Pirms noslaukāt ūdeni, nofotografējiet peļķes malu un pierakstiet, cik ilgs laiks pagājis kopš laistīšanas sākuma. Atzīmējiet, vai slapjums parādās uzreiz vai tikai pēc laistīšanas beigām. Pievērsiet uzmanību tam, vai peļķe atkārtojas vienā vietā, veido garenu joslu pa eju vai atstāj vairākus atsevišķus slapjus plankumus. Laiks, forma un novietojums kopā sniedz vairāk informācijas nekā vispārīgs novērojums, ka grīda ir mitra. Fotografējiet tā, lai kadrā būtu arī atpazīstams orientieris, piemēram, dobes stūris vai durvis. Tuvplāns palīdz saskatīt slapjuma malu, savukārt kopskats parāda tās atrašanās vietu telpā. Ja ūdens vispirms parādās pie šļūtenes savienojuma vai poda malas, pārbaudiet šo avotu, nevis uzreiz meklējiet problēmu visā siltumnīcas grīdā.
Nosakiet, kurš punkts kļūst slapjš pirmais, un tikai tad sekojiet tālākajai ūdens pēdai. Ūdens var izlieties no šļūtenes vai paliktņa, notecēt no augiem, pārplūst no dobes vai iekļūt pie sliekšņa. Apskatiet arī sienu iekšmalu un vietu, kur grīdas segums robežojas ar augsni: tur var redzēt, vai plūsma nāk no telpas vai no ārpuses. Vienreizēja peļķe pēc nejauši izlieta ūdens pati par sevi vēl neliecina par vispārēju drenāžas problēmu. Nozīmīgāks ir atkārtots rezultāts, kas rodas pie līdzīga ūdens daudzuma un līdzīgos apstākļos. Pierakstiet, ko darījāt tieši pirms peļķes parādīšanās, nevis paļaujieties tikai uz atmiņu.
Uzzīmējiet grīdas plānu un ūdens ceļus
Sāciet ar vienkāršu siltumnīcas skatu no augšas. Atzīmējiet sienu kontūru, durvis, ejas, dobes, podus, galdus un grīdas seguma pārejas. Pievienojiet šļūtenes pievadu, laistīšanas vietas, ūdens savākšanas paliktņus, redzamās grīdas notekas un izvadus, ja tādi ir. Ārpusē iezīmējiet arī jumta lietusūdens ceļu un vietu, kur tas beidzas. Zīmējumam nav jābūt mērogā, taču tam jāparāda, kur atrodas ieeja un kā telpā izvietotas dažādās zonas. Piešķiriet novērojumu vietām vienkāršus apzīmējumus, piemēram, A pie durvīm un B pie dobes gala, un izmantojiet tos arī fotogrāfiju piezīmēs. Novēroto plūsmu un tikai iespējamo ūdens ceļu attēlojiet atšķirīgi, piemēram, ar nepārtrauktu un pārtrauktu līniju. Pievienojiet īsu apzīmējumu skaidrojumu, lai vēlāk pieņēmumu nesajauktu ar jau redzētu plūsmu.
Ar bultiņām parādiet, kur ūdens tiek padots un kur tas aizplūst; atsevišķi iezīmējiet peļķes malas, slapjās vietas un izvadu. Pierakstiet datumu, grīdas sākotnējo mitrumu un to, vai pirms novērojuma ir lijis. Ja vēl tikai plānojat sienas stikla siltumnīcas novietojumu, salīdziniet savu shēmu ar izvēlētā varianta pamatnes rasējumu. Produkta fotoattēls un nosaukums neaizstāj rasējumu un informāciju par vietas apstākļiem. Shēmā var pamanīt arī situāciju, kur paredzētais ūdens ceļš šķērso eju, durvju priekšpusi vai citu bieži lietotu zonu. Atzīmējiet šādu krustpunktu atsevišķi, lai turpmākajos novērojumos varētu pārbaudīt, vai ūdens tiešām nonāk šajā vietā.
Atšķiriet laistīšanas ūdeni, kondensātu un lietusūdeni
Peļķe, ko pamana pēc laistīšanas, var būt radusies cita iemesla dēļ, jo notikumi vienkārši sakrituši laikā. Pārbaudiet, vai grīda ir mitra arī dienās, kad augus nelaistāt, un vai slapjums parādās pēc lietus. Ja no seguma pil ūdens, kondensāts ir viens no iespējamajiem avotiem; atzīmējiet, kur redzami pilieni un kur tie nonāk uz grīdas. Laistīšanas pārpalikums biežāk sākas pie poda, dobes malas vai šļūtenes, savukārt lietusūdens var ieplūst pie sienas vai sliekšņa. Tās ir norādes, nevis galīga diagnoze. Vērojiet, vai ūdens ceļš mainās, kad attiecīgā darbība nav veikta.
Salīdziniet novērojumus dienās bez laistīšanas, pēc ierastās laistīšanas un pēc lietus. Ja grīda kļūst slapja arī bez laistīšanas, pārbaudiet segumu un sienu iekšmalu, nevis uzreiz mainiet laistīšanas paņēmienu. Atsevišķi atzīmējiet, kur pilieni nokrīt un kur vēlāk izveidojas peļķe: tā var atrasties citā vietā nekā sākotnējais ūdens avots. Ja pašreizējo siltumnīcu plānojat aizstāt ar siltumnīcu ar Accoya, esošos pierakstus izmantojiet kā informāciju par novēroto vietu, nevis kā jaunā modeļa drenāžas novērtējumu. Pārcelšana citā vietā vai citāds telpas izkārtojums nozīmē, ka ūdens ceļš būs jānovēro no jauna. Modeļa izvēli un peļķes avota noteikšanu tāpēc vērtējiet atsevišķi.
Pārbaudiet segumu, zemākās vietas un šķēršļus
Uz augsnes ūdens var iesūkties nevienmērīgi, piemēram, ja vienā vietā tā ir sablīvēta, jau samirkusi vai pārklāta ar paliktni. Uz cieta seguma ūdeni var aizturēt nelīdzena vieta, apmale, slieksnis, poda paliktnis vai paklājs. Skatieties ne tikai uz peļķes centru, bet arī uz vietu, no kuras tajā ieplūst ūdens: vai tas nāk pa eju, ap dobi, gar sienu vai no citas zonas. Īpaši atzīmējiet segumu savienojumus un apmaļu pārtraukumus. Ja plūsma tur apstājas vai maina virzienu, norādiet to shēmā, nevis seciniet, ka viss attiecīgais segums ir nepiemērots. Salīdziniet grīdas laukumus ar atšķirīgu segumu, jo ūdens uz augsnes un uz cietas virsmas var aizplūst dažādi. Novērotais virziens palīdz izsekot ūdens ceļam, bet vizuāls vērtējums vien nav precīzs grīdas līmeņa mērījums.
Atzīmējiet atšķirīgas virsmas un vietas, kurās ūdens ceļā ir apmale, dobe vai cits šķērslis. Ja plānojat jaunu izkārtojumu, pārbaudiet, vai tas neaizšķērsos paredzēto ceļu uz izvadi. Izvēloties T veida oranžērijas siltumnīcu, plāna kontūru ņemiet no konkrētā modeļa rasējuma, nevis pieņemiet, ka pietiks ar parastu taisnstūra skici. Atzīmējiet, kur atradīsies laistāmās zonas un kā tās savienojas ar ejām. Ja peļķe veidojas pie konstrukcijas vai grīda jāizveido no jauna, līmeņu saskaņošana ir zemes darbu jautājums, kas jāizvērtē atbilstoši konkrētajai vietai.
Izsekojiet ūdenim līdz noteces vietai
Atrodiet ne tikai grīdas zemāko vietu, bet arī paredzēto ūdens izvadu. Pārbaudiet, vai redzamā noteka vai režģis nav aizsegts un vai neliela plūsma tiek aizvadīta, nevis uzkrājas blakus vai atgriežas uz grīdas. Pierakstiet atsevišķi, vai ūdens vispār sasniedz noteku un kas notiek pēc tam. Ja tas apstājas pirms režģa, novērotais šķērslis ir citā vietā nekā tad, ja ūdens pienāk pie notekas, bet neaizplūst. Sekojiet arī jumta lietusūdenim un noskaidrojiet, kur tas nonāk ārpus siltumnīcas. Ja izplūdes gals atrodas pie sienas pamatnes, durvīm vai citā jau mitrā vietā, ūdens var atgriezties pie siltumnīcas. Tāpēc peļķe uz iekšējās grīdas reizēm norāda nevis uz aizsērējušu noteku, bet uz nepārbaudītu ūdens ceļa galapunktu.
Neuzskatiet tuvāko dobi vai brīvu augsnes laukumu par automātiski piemērotu vietu ūdens novadīšanai. Pirms izmantojat esošu cauruli, noskaidrojiet, kur tā aizved un vai tās izvads nav paslēpts vai applūdis. Ja ūdens ceļa gals nav redzams vai izvads jāmaina, zemes darbi un pieslēguma risinājums jāizvērtē kvalificētam speciālistam. Plānojot piramīdas tipa siltumnīcu, konkrētā modeļa novietojumu salāgojiet arī ar ārējo noteci; modeļa nosaukums vien nepasaka, kur ūdeni novadīt. Shēmā ar atšķirīgām bultiņām parādiet laistīšanas pārpalikumu un lietusūdeni. Ja abas plūsmas nonāk vienā vietā, atzīmējiet to, bet saglabājiet skaidri saskatāmu katras plūsmas sākumu.
Veiciet atkārtojamu laistīšanas testu
Kad sākotnējais stāvoklis ir pierakstīts, izvēlieties vienu nelielu zonu un pārbaudiet to laikā, kad nelīst un nav citu neparastu ūdens avotu. Izmantojiet vienu un to pašu trauku ar atzīmētu tilpumu un katrā reizē lejiet vienādu ūdens daudzumu vienā punktā un līdzīgā tempā. Daudzumu izvēlieties atbilstoši ierastajai laistīšanai. Nav vajadzības pārpludināt siltumnīcu: mērķis ir atdarināt ikdienas darbību un redzēt, kur ūdens aizplūst. Pierakstiet arī, vai laistāt podu vai dobi vai pārbaudāt plūsmu tieši uz grīdas. Šos pārbaudes veidus savā starpā nesalīdziniet, jo ūdeni padodat atšķirīgās vietās. Pirms atkārtota testa sagaidiet, līdz virsma atkal ir līdzīgā sākotnējā stāvoklī. Ja augsne ir daudz slapjāka nekā pirmajā reizē, rezultāti nebūs tieši salīdzināmi. Ja sākuma apstākļus neizdodas atkārtot, atzīmējiet šo atšķirību pierakstos, nevis uzskatiet lielāku vai mazāku peļķi par nepārprotamu izmaiņu rezultātu.
Pierakstiet ūdens daudzumu, sākuma punktu, pirmās peļķes parādīšanās laiku, tās atrašanās vietu un plūsmas virzienu. Atzīmējiet arī, cik ilgi ūdens paliek redzams un vai tas aizplūst līdz paredzētajai vietai. Shēmā iezīmējiet peļķes robežu novērojuma sākumā un beigās, norādot laiku pie katras līnijas. Pēc tam to pašu pārbaudi veiciet citā problemātiskā punktā, nevis vairākās vietās reizē, jo tad nebūs skaidrs, kurā zonā sākās peļķe. Ja izvēlaties modeli ar noliktavas nodalījumu, piemēram, stikla siltumnīcu ar Accoya un noliktavas nodalījumu, shēmā iezīmējiet arī šo zonu. Pārbaudiet to atsevišķi, ja ūdens tur var nonākt; vienas telpas novērojums ne vienmēr raksturo blakus esošu grīdas laukumu.
Laistīšanas testu rezultātu salīdzināšana
Salīdziniet, kur parādās pirmais slapjums un kā tas pārvietojas, nevis tikai to, cik liela ir peļķe. Ja tā sākas pie šļūtenes vai poda, pārbaudiet laistīšanas avotu un tā novietojumu. Ja ūdens virzās pa vienu un to pašu eju vai apstājas pie apmales, atzīmējiet šo šķērsli un ceļu līdz zemākajai vietai. Ja slapjums parādās arī bez laistīšanas, atgriezieties pie lietusūdens un kondensāta novērojumiem. Lēna ūdens pazušana var būt saistīta ar segumu vai zemi, taču ar vienu testu nepietiek, lai noteiktu iemeslu. Salīdzināmi pieraksti palīdz izvirzīt pārbaudāmu pieņēmumu, nevis uzreiz izvēlēties konkrētu būvdarbu risinājumu.
Pēc testa mainiet tikai vienu vienkārši kontrolējamu apstākli, piemēram, laistīšanas punktu vai šļūtenes novietojumu, un pārbaudi atkārtojiet. Pierakstiet ne tikai rezultātu, bet arī precīzi veikto izmaiņu. Ja vienlaikus pārceļat dobi, nomaināt segumu un maināt ūdens daudzumu, nebūs saprotams, kuras izmaiņas ietekmēja rezultātu. Ja plānojat siltumnīcu, saglabājiet novērojumu shēmu kopā ar izvēlētā varianta pamatnes rasējumu. Piemēram, Bloomcabin Prestige siltumnīcai norādīts platības diapazons no 3,77 līdz 28,08 m², tāpēc salīdzinājumam izmantojiet tieši iecerētā varianta plānu. Tajā atzīmējiet savas paredzētās dobes, galdus un ejas, nevis tikai ārējo kontūru. Platība pati par sevi neizskaidro peļķes cēloni; nozīme ir novērotās plūsmas saistībai ar konkrēto izkārtojumu.
Ņemiet vērā laistīšanas veidu un siltumnīcas zonas
Ikdienā uz grīdas nonākošo ūdens daudzumu ietekmē tas, kā laistāt un kur glabājat aprīkojumu. Pārbaudiet, vai ūdens netek no šļūtenes, kas atstāta uz grīdas, vai nepārplūst savākšanas paliktnis un vai, laistot podus vai dobi, ūdens nenonāk ejā. Novērojiet arī galdus, paklājus un traukus, kas var aizturēt ūdeni vai novirzīt to citur. Atzīmējiet šļūtenes novietojumu gan laistīšanas laikā, gan pēc tās, lai nošķirtu ūdeni, kas izlijis darba laikā, no vēlākas pilēšanas. Ja laistāt vairākus podus pēc kārtas, pierakstiet to secību un vietu, kur pārvietojat trauku vai šļūteni. Tas palīdz sasaistīt slapjās pēdas ar konkrētu darbību. Pārbaudes laikā izmantojiet ierasto paņēmienu, bet skaidri atzīmējiet katru ūdens avotu.
Sadaliet shēmu zonās pēc grīdas seguma, laistīšanas veida un novērotā ūdens ceļa. Katrai zonai pierakstiet tās lietojumu: podu laistīšana, dobe, pārvietošanās vai aprīkojuma glabāšana. Piemēram, plašās siltumnīcas norādītais platības diapazons ir no 47 līdz 70 m²; tik lielā telpā viens tests vienā stūrī neatspoguļo citas grīdas zonas. Pierakstos nodaliet zonu, kur ūdens rodas, no zonas, kur tas vēlāk uzkrājas. Ja plūsma šķērso vairākas zonas, saglabājiet tām kopīgu bultiņu, lai atsevišķie novērojumi nezaudētu saikni. Tas nenozīmē, ka katrai zonai vajadzīga atsevišķa drenāžas sistēma. Šāds sadalījums ļauj saprast, vai peļķes vietā jāmeklē ūdens avots vai arī ūdens tur atplūst no citas telpas daļas. Arī sausas zonas atzīmēšana palīdz precīzāk parādīt novērotās problēmas robežas.
Kad vajadzīgs pamatnes un zemes darbu speciālista vērtējums
Piesaistiet speciālistu, ja peļķe atkārtojas pēc salīdzināmiem testiem, ūdens uzkrājas pie sienas vai pamatnes, pazūd zem grīdas vai noteces izvads nav atrodams. Arī redzama grīdas līmeņa maiņa, iegrimšana vai vajadzība pārveidot esošo segumu ir iemesls izvērtēt pamatni, nevis minēt risinājumu pēc peļķes formas. Ja ūdens tiek novadīts ārpus siltumnīcas, jāzina, kur tas nonāk un kā tur uzvedas. Šos jautājumus nevar droši atrisināt ar universālu tranšejas dziļumu vai vienu caurules izmēru: risinājums ir atkarīgs no konkrētās vietas un esošās konstrukcijas.
Speciālistam noderēs jūsu shēma, fotogrāfijas, grīdas seguma apraksts un pieraksti par to, kādos apstākļos peļķe parādās. Sakārtojiet tos pēc novērojumu vietām, lai fotogrāfiju varētu viegli sasaistīt ar punktu plānā. Norādiet arī to, kas vēl nav zināms, piemēram, caurules izvada atrašanās vietu; neiezīmējiet pieņēmumu kā pārbaudītu faktu. Ja siltumnīca vēl tiek izvēlēta, pievienojiet precīzā modeļa un varianta pamatnes rasējumu. Piemēram, stikla siltumnīcai Classic norādīts platības diapazons no 3,77 līdz 28,08 m², tāpēc rasējumam jāsakrīt ar iecerēto variantu. Ja nav skaidrs, kā pamatni salāgot ar vietas ūdens novadīšanu, šo jautājumu izrunājiet ar kvalificētu zemes darbu speciālistu pirms seguma vai izvada izbūves.
Korekciju izvēle un rezultāta pārbaude
Ja atkārtotā pārbaudē ūdens vispirms parādās pie konkrēta laistīšanas punkta, vispirms novērsiet izliešanos vai pilēšanu šajā vietā, nevis pārveidojiet visu grīdu. Ja plūsma apstājas pie redzama šķēršļa, noskaidrojiet, vai to var droši novērst, nemainot pamatni. Ja ūdens ieplūst no ārpuses vai uzkrājas pie konstrukcijas, risinājums jāmeklē noteces un zemes darbu plānā. Korekcijas izvēli sasaistiet ar pierakstīto novērojumu: kur ūdens rodas, kur apstājas un kur tam paredzēts aizplūst. Ja sākotnējā situācijā peļķe neatkārtojas, neveiciet lielas izmaiņas, balstoties tikai uz vienu novērojumu; vispirms pārbaudiet, vai nav mainījies ūdens avots vai sākuma apstākļi.
Pēc katras korekcijas atkārtojiet pārbaudi, saglabājot vienādu ūdens daudzumu un pārējos salīdzināmos apstākļus. Ja mainīts tieši laistīšanas punkts, pierakstiet tā jauno atrašanās vietu; citos gadījumos saglabājiet iepriekšējo sākuma punktu. Salīdziniet, vai ūdens vairs neuzkrājas atzīmētajā vietā, vai plūsma sasniedz paredzēto izvadu un vai problēma nav vienkārši pārvietota uz citu grīdas daļu. Apskatiet arī blakus zonu un izvada apkārtni, ne tikai sākotnējās peļķes vietu. Nav viena universāla laika, kurā peļķei visur jāizzūd; svarīgs ir salīdzinājums ar sākotnējo novērojumu un saprotams ūdens ceļš. Ja uzlabojumam vajadzīga pamatnes, seguma vai ārējā izvada pārbūve, risinājumu balstiet vietas izvērtējumā, nevis minējumos.
Biežāk uzdotie jautājumi
Kāpēc peļķe rodas tieši pēc laistīšanas?
Biežs iemesls ir ūdens, kas izlijis no šļūtenes, poda vai paliktņa, taču laistīšana var arī vienkārši sakrist ar kondensāta pilēšanu vai lietusūdens ieplūšanu. Atzīmējiet vietu, kur grīda kļūst slapja vispirms, un atkārtojiet pārbaudi ar tādu pašu ūdens daudzumu. Ja peļķe atkārtojas citos apstākļos, jāmeklē cits avots.
Kā veikt laistīšanas testu, neappludinot siltumnīcu?
Izvēlieties vienu nelielu zonu un ūdeni lejiet kontrolēti, ar tādu pašu trauku, daudzumu un plūsmas ātrumu, kāds raksturīgs ikdienas laistīšanai. Veiciet testu laikā bez lietus, pierakstiet pirmo peļķes parādīšanās brīdi un tās izplatīšanās virzienu. Mērķis ir izsekot ierastajam ūdens ceļam, nevis pārbaudīt, cik lielu applūdumu grīda spēj izturēt.
Vai kondensāta pilieni nozīmē, ka drenāža nedarbojas?
Ne vienmēr. Pilieni, kas krīt no seguma, var samitrināt grīdu arī tad, ja laistīšana nav veikta. Apskatiet, vai uz seguma redzami pilieni un vai slapjums parādās arī dienās bez laistīšanas. Salīdziniet šos novērojumus ar laistīšanas testa rezultātiem un novērojumiem pēc lietus, lai grīdas noteci neplānotu, balstoties uz nepareizi noteiktu ūdens avotu.
Vai katrai siltumnīcai vajadzīga drenāžas caurule?
Nē, caurule nav universāls risinājums. Vispirms jānoskaidro, vai ūdens nāk no laistīšanas, lietus, kondensāta vai arī uzkrājas zemā vietā, un jāpārbauda, vai tam ir brīvs ceļš līdz piemērotai izvadei. Ja jāmaina pamatne vai jāizveido jauna notece, risinājums jāizvērtē konkrētajā vietā.
Ko parādīt zemes darbu speciālistam?
Sagatavojiet shēmu ar peļķēm, laistīšanas punktiem, grīdas segumu un redzamo ūdens izvadu. Pievienojiet fotogrāfijas, norādes par laiku un apstākļiem, kuros peļķe veidojās, kā arī precīzu siltumnīcas modeli un tā pamatnes rasējumu, ja tāds ir pieejams. Šāda informācija palīdz izvērtēt situāciju uz vietas, nevis balstīties uz vispārīgiem pieņēmumiem.
Peļķes cēloni visdrošāk meklēt, sekojot ūdenim no pirmā slapjā punkta līdz vietai, kur tas apstājas vai aizplūst. Shēmā fiksētais ūdens ceļš un atkārtojams tests ļauj salīdzināt novērojumus un pārbaudīt, vai izvēlētā korekcija tiešām palīdz. Ja ūdens nonāk pie pamatnes vai nav skaidrs, kur to novadīt, modeļa rasējums, fotogrāfijas un novērojumu pieraksti dod speciālistam konkrētu pamatu vietas izvērtēšanai.
