Kā izvēlēties siltumnīcas ēnošanas tīklu: pakāpe un novietojums
Siltumnīcas aprīkojums
Ēnošanas tīkla izvēlē procentuālais marķējums ir tikai sākumpunkts. Tas pats tīkls dažādās siltumnīcās un diennakts brīžos var radīt atšķirīgu gaismas līmeni, turklāt kultūrām un to augšanas posmiem nav vienādu vajadzību. Izvēli veidojiet, salīdzinot augu prasības, izmērot gaismu pie lapotnes un nosakot, kuru vietu patiešām nepieciešams ēnot. Jāizvērtē arī tīkla novietojums un saderība ar siltumnīcas vēdināšanas atverēm.
Ko patiesībā nozīmē ēnošanas procents?
Uz tīkla iepakojuma norādītais ēnošanas procents parasti raksturo, cik lielu daļu ienākošās gaismas materiāls paredzēts aizturēt, taču ražotāju apzīmējumi var atšķirties. Pirms skaitļu salīdzināšanas datu lapā pārbaudiet, vai runa ir par ēnošanas pakāpi, gaismas caurlaidību vai citu rādītāju un kā tas noteikts. Ja viens apraksts norāda aizturēto gaismu, bet cits — cauri izlaisto, procentus nevar tieši salīdzināt. Pārbaudiet arī, vai norāde attiecas uz pašu tīklu vai konkrētiem lietošanas apstākļiem. Salīdzināšanai pierakstiet katra tīkla nosaukumu, rādītāja precīzo apzīmējumu un tā vērtību. Atsevišķi atzīmējiet neskaidro informāciju, lai pirms pirkuma varētu uzdot konkrētu jautājumu. Lielāks skaitlis pats par sevi nav priekšrocība: vispirms jāsaprot, ko tas raksturo un vai šāds gaismas samazinājums augiem vajadzīgs. Marķējums nerāda augu dienā saņemto gaismas devu.
Reālajā siltumnīcā rezultātu ietekmē saules augstums un virziens, mākoņainība, pārseguma gaismas caurlaidība un tīrība, kā arī koku vai ēku mestā ēna. Ēnošanas procents nav tas pats, kas dienā uzkrātā gaismas deva: pusdienlaika rādījums neatklāj, cik daudz gaismas augi saņēmuši no rīta līdz vakaram. Tāpēc salīdziniet tikai vienādi definētus ražotāju rādītājus, pēc tam pārbaudiet tos ar mērījumiem savā siltumnīcā. Ja spilgtums jāsamazina tikai saulainākajās stundās, apsveriet zonējumu vai risinājumu, ko drīkst pielāgot. Ja ēna vajadzīga ilgāk, izvērtējiet, vai pēc tās saglabāsies konkrētajai kultūrai vajadzīgā gaisma. Viena pakāpe neder visām situācijām.
Kultūraugu gaismas vajadzības dažādos augšanas posmos
Vispirms pierakstiet, ko audzējat, kurā vietā un kādā augšanas posmā augiem vajadzīga aizsardzība. Kultūru gaismas prasības atšķiras: tomātiem, gurķiem un paprikai parasti jānodrošina pietiekams apgaismojums, bet daļai lapu dārzeņu karstā laikā var būt noderīga pēcpusdienas ēna. Tas nav noteikums katrai šķirnei — ņemiet vērā konkrētās šķirnes audzēšanas norādes, kā arī to, vai augs veido lapas, zied vai ražo. Stādu, tikko pārstādītu un pieaugušu augu vajadzības var atšķirties. Ja pieejamas konkrētajai kultūrai un augšanas posmam paredzētas apgaismojuma vadlīnijas, izmantojiet tās. Pierakstos nošķiriet auga gaismas vajadzību no novērotās problēmas: vēlme pasargāt tikko pārstādītus stādus nav tas pats, kas vajadzība ēnot pieaugušus augus visu sezonu. Atzīmējiet, kurā periodā aizsardzība paredzēta un kad izvēle būs jāpārskata. Tas palīdzēs neizvēlēties pastāvīgu, plašu ēnojumu tikai īslaicīgas vajadzības dēļ.
Ja vienā siltumnīcā audzējat vairākas kultūras, iezīmējiet to izvietojumu un nosakiet, kurai zonai ēnošana vajadzīga visvairāk. Plānā atsevišķi atzīmējiet dobes, podus un stādu plauktus, kā arī darba vietu un mantu glabāšanas zonu. Ēnošanas laukumu izvēlieties pēc augu izvietojuma, nevis automātiski pēc visas telpas platības. Apsverot stikla siltumnīcu ar Accoya un noliktavas nodalījumu, plānā nošķiriet audzēšanai un glabāšanai paredzēto daļu. Noskaidrojiet izvēlētās konfigurācijas izmērus un atzīmējiet, kur patiešām atradīsies augi. Ja daļu podu sezonas gaitā pārvietosiet vai pēc stādu izstādīšanas plaukts paliks tukšs, paredziet arī šo izmaiņu. Vienai agras sezonas shēmai nav obligāti jānosaka ēnojums visai vasarai. Salīdziniet esošo un plānoto augu izvietojumu: tā varēsiet izlemt, vai vajadzīgs viens pārklājums, atsevišķas joslas vai tikai konkrētas dobes ēnošana.
Gaismas mērījumi jāveic augu augstumā
Veiciet mērījumus augu lapotnes augstumā, nevis tikai pie durvīm vai zem jumta kores. Fotosintētiski aktīvā starojuma fotonu plūsmas blīvums (PPFD) raksturo gaismu konkrētā brīdī, savukārt dienas gaismas integrālis (DLI) apkopo dienā saņemto daudzumu. PPFD palīdz salīdzināt vietas un laika punktus, bet DLI ir noderīgs, ja kultūrai ir noteikts dienas gaismas mērķis. Daži atsevišķi dienas nolasījumi nav tas pats, kas visas dienas gaismas uzskaite, tāpēc pierakstos norādiet, kuru rādītāju esat ieguvuši. Ja atbilstoša mērītāja nav, luksu mērītājs ļauj salīdzināt vietas un laikus, taču luksi ir pielāgoti cilvēka redzei un nav tiešs PPFD aizstājējs. Neattieciniet vienā mērvienībā dotu kultūras prasību uz citā mērvienībā iegūtu rezultātu. Lietojiet vienu sensoru, ievērojiet tā instrukciju un salīdzinājumos nemainiet mērīšanas veidu. Tas ļaus skaidri nošķirt praktisku vietu salīdzinājumu no kultūras apgaismojuma prasību izvērtējuma.
Izvēlieties vairākus punktus — galvenās dobes, stādu zonu un telpas malu — un katrā punktā nolasiet rādījumus no rīta, ap pusdienlaiku un pēcpusdienā. Pierakstiet datumu, mākoņainību, mērījuma laiku, sensora augstumu un to, vai tīkls ir vietā. Ja iespējams, salīdziniet ar atklātu vietu ārpus siltumnīcas tajā pašā brīdī, nevis ar atmiņā palikušu āra gaismu. Turiet sensoru vienādā virzienā un izvairieties no paša mestās ēnas. Punktiem piešķiriet vienkāršus apzīmējumus, lai pēc tīkla uzlikšanas atgrieztos tieši tajās pašās vietās. Atzīmējiet, vai nolasīšanas brīdī sauli aizsedza mākonis, ēka vai koks; šādu rādījumu nevajadzētu bez paskaidrojuma salīdzināt ar mērījumu pilnā saulē. Atkārtojiet novērojumus citā dienā, lai atšķirtu īslaicīgu gaismas maksimumu no regulāri mazāka apgaismojuma noteiktā zonā. Sākotnējos rādījumus saglabājiet atsevišķi no mērījumiem ar tīklu, lai abas datu grupas nesajuktu.
Vai problēma ir gaisma, karstums vai ventilācija?
Spēcīga saule un augsta temperatūra bieži sakrīt, bet tās nav viena un tā pati problēma. Augu vīšana, krāsas maiņa vai lēnāka augšana var būt saistīta ar gaismu, taču arī ar laistīšanu, sakņu stāvokli, barības vielām, kaitēkļiem vai nepietiekamu ventilāciju. Ēnošanas tīkls samazina daļu saules starojuma, bet pats par sevi nerada gaisa apmaiņu un neatrisina citus cēloņus. Pirms izvēlēties tumšāku tīklu, reģistrējiet temperatūru un relatīvo mitrumu augu zonā un atzīmējiet laiku, kad parādās problēma. Pierakstiet, kuras dobes skartas; salīdzinājums palīdzēs novērtēt, vai tās sakrīt ar tiešas saules zonu. Fotogrāfijas no vienas un tās pašas vietas ļauj salīdzināt izmaiņas laika gaitā.
Temperatūras sensoru novietojiet tā, lai tiešie saules stari nekarsētu pašu mērierīci; ievērojiet tās instrukciju un salīdziniet vairākus punktus. Ja gaiss pie jumta ir karstāks nekā dobju augstumā, ēnošanas pakāpe viena pati šo starpību nenovērsīs — jāvērtē arī vēdināšana. Plašākā audzēšanas telpā veiciet mērījumus vairākās vietās: plašajai siltumnīcai Bloomcabin Oranžērija norādītā platība ir no 47 līdz 70 m², taču grīdas platība neparāda gaismas vai temperatūras sadalījumu. Izmantojiet platības informāciju telpas mēroga novērtēšanai, bet lēmumu par ēnojumu balstiet savos mērījumos. Ja problēma parādās tikai vienā dobē, salīdziniet tās rādījumus ar dobi, kur augi izskatās labi. Pierakstiet arī, vai novērojumu laikā durvis un vēdlūkas bija atvērtas. Tas palīdzēs nesalīdzināt atšķirīgus vēdināšanas apstākļus tā, it kā mainījies būtu tikai apgaismojums.
Kur novietot tīklu — ārpusē vai siltumnīcas iekšpusē?
Ārpusē novietots tīkls aiztur daļu saules starojuma, pirms tas sasniedz stiklu vai citu pārsegumu; iekšpusē novietots tīkls darbojas pēc gaismas iziešanas caur pārsegumu. Tāpēc novietojums ietekmē ne tikai gaismu pie augiem, bet arī to, cik daudz saules siltuma nonāk telpā. Ēnošanas procentu nevar pielīdzināt temperatūras krituma procentam — rezultāts atkarīgs no tīkla, pārseguma, saules un ventilācijas. Pirms salīdzināt variantus, nosakiet, vai galvenais mērķis ir samazināt spilgtumu dobēs, mazināt telpas uzkaršanu vai risināt abus jautājumus. Mērījumi pirms un pēc ēnošanas palīdzēs izvērtēt katru mērķi atsevišķi.
Ārējai novietošanai pārbaudiet, vai tīkls paredzēts lietošanai ārā un kā to nostiprināt atbilstoši siltumnīcas norādēm. Iekšpusē pārliecinieties, ka pārklājums neaizsedz jumta vēdlūkas, logu mehānismus, durvis vai piekļuvi dobēm. Neviens variants automātiski neder katrai konstrukcijai. Ja apsverat Classic stikla siltumnīcas modeli, izvēlētās konfigurācijas plānā atzīmējiet atveres un iecerēto tīkla novietojumu. Salīdziniet to ar ražotāja norādēm par papildu aprīkojumu. Izvērtējiet ne tikai tīkla stāvokli pēc uzlikšanas, bet arī to, kā piekļūsiet vēdlūku mehānismiem un kā pārklājumu paredzēts noņemt. Ja tīklu gribat lietot tikai daļu dienas vai sezonas, noskaidrojiet, vai izvēlētais risinājums šādu pielāgošanu pieļauj. Šeit svarīgs ir gan ēnojuma laukums, gan ikdienas lietošana: pārklājumam jāatrodas tur, kur vajadzīga ēna, netraucējot siltumnīcas atveru darbībai.
Visa jumta ēnošana vai atsevišķas augu zonas
Visu jumtu pārklājiet tikai tad, ja zem tā esošajām kultūrām ir piemērots līdzīgs gaismas samazinājums. Ja vienā siltumnīcā aug gan gaismu prasīgāki augļaugi, gan lapu kultūras, kurām karstākajās stundās noder aizsardzība, apsveriet atsevišķas ēnojuma zonas. Iezīmējiet dobes, podus, stādu plauktus un ejas, pēc tam atzīmējiet vietas, kur augi saņem tiešu sauli. Tas palīdzēs izvairīties no tā, ka viena plaša ēnojuma josla lieki aptumšo visu telpu. Ja blakus augiem ar atšķirīgām vajadzībām paredzēts viens pārklājums, novērtējiet rezultātu abās dobēs, nevis tikai tajā, kurai ēna bija vajadzīga. Atstājiet brīvu piekļuvi augiem un vēdināšanas atverēm; tīkla novietojumam nevajadzētu sarežģīt ikdienas kopšanu.
Tīkls, kas novietots virs vienas dobes, ne vienmēr to ēnos visā vajadzīgajā laikā: saules virziens dienas gaitā mainās, un arī koku, žogu vai ēkas ēna pārvietojas. Salīdziniet rīta un pēcpusdienas apgaismojumu un plānā atzīmējiet ēnas robežu. Sienas stikla siltumnīcā ņemiet vērā gan blakus esošo sienu, gan citus apkārtnes objektus. Noskaidrojiet, kuras dobes jau saņem dabisku ēnu un kurās stundās papildu ēnojums patiešām vajadzīgs. Plānojiet tīkla laukumu pēc novērojumiem uz vietas, nevis pieņēmuma, ka viena siltumnīcas puse vienmēr būs tumšāka. Ja ēnas robeža šķērso dobi, atzīmējiet atšķirību starp tās galiem, nevis raksturojiet visu dobi ar vienu rādījumu. Tas palīdzēs izvēlēties pārklājuma vietu, lieki nenoēnojot blakus augus. Pārvietojot podus vai stādus, pārbaudiet arī jaunās vietas apgaismojumu.
Siltumnīcas forma un apkārtējā ēna ietekmē mērījumus
Gaismas daudzums ne vienmēr ir vienāds pie jumta kores, sānu malām un siltumnīcas galiem. To var mainīt novietojums, jumta forma, tuvumā esoši koki vai ēkas un augu augstums. Pirms izvēles izveidojiet vienkāršu shēmu: atzīmējiet audzēšanas zonas, mērījumu punktus, atveres un virsmu, ko paredzēts nosegt. Ja vienā vietā augsti augi, bet citur zemi stādi, salīdziniet rādījumus katrā augstumā, jo lapotne var saņemt atšķirīgu gaismu. Ņemiet vērā arī gaismu, kas telpā ienāk no sāniem, ne tikai caur jumtu. Ar vienu mērījumu pie durvīm nepietiek, lai raksturotu visu siltumnīcu.
Atšķirīga plānojuma gadījumā nepaļaujieties tikai uz kopējo platību. Piemēram, T veida oranžērijas siltumnīcai norādītā platība ir no 16,52 līdz 30 m², bet šis skaitlis neatklāj, kuras zonas jānoēno vai kā gaisma tajās sadalās. Ja audzēšanas vietas izvietotas vairākās daļās, veiciet mērījumus katrā un atsevišķi iezīmējiet pārklājuma robežas. Siltumnīcas rasējums palīdzēs atzīmēt konstrukcijas elementus un atveres, savukārt novērojumi parādīs faktiskās gaismas atšķirības. Shēmā saglabājiet vienādus zonu nosaukumus, lai mērījumu pierakstus varētu sasaistīt ar konkrēto vietu. Ja divās telpas daļās audzējat vienu kultūru, salīdziniet to apgaismojumu, pirms abām pasūtāt vienādu pārklājumu. Nepieņemiet, ka visām jumta daļām ir vienāds izmērs vai apgaismojums. Tīkla izvēlei vajadzīgs gan virsmu plāns, gan priekšstats par gaismu pie augiem.
Tīkla dati un stiprinājumu saderība
Salīdzinot tīklus, izlasiet visu tehnisko aprakstu, ne tikai procentu. Noskaidrojiet, vai norādīta gaismas caurlaidība vai ēnojums, kā tas noteikts un kādu lietojumu paredzējis ražotājs. Ja tīklu plānojat novietot ārā, pārbaudiet, vai tas paredzēts āra apstākļiem; noskaidrojiet arī norādes par saules UV starojumu, mitrumu, vēju un kopšanu. Krāsa, auduma biezums vai acs izmērs paši par sevi neapstiprina konkrētu ēnojuma pakāpi vai kalpošanas ilgumu. Ja apraksts neskaidro, ko tieši nozīmē rādītājs, lūdziet pārdevējam vai ražotājam to precizēt, pirms salīdzināt ar citu produktu.
Stiprinājuma veids jāsaskaņo ar siltumnīcas konstrukciju, lai netiktu aizsegta vēdlūka, traucēta durvju atvēršana vai noslogotas detaļas, kurām jāpaliek kustīgām. Pārbaudiet, kur ražotājs paredzējis piestiprināt papildu aprīkojumu un vai tīkla aprakstā atļauts izvēlētais novietojums. Ja apsverat siltumnīcu ar Accoya, noskaidrojiet stiprinājumu saderību tieši izvēlētajai konfigurācijai. Pirms pasūtīšanas nošķiriet trīs jautājumus: vai der pats tīkls, vai der tā izmēri un vai paredzētais stiprinājums ir saderīgs ar konstrukciju. Pozitīva atbilde uz vienu no tiem vēl neatbild uz pārējiem. Ja informācija nav skaidra, piegādātājam aprakstiet konkrēto ieceri — tīkla novietojumu, pārklājamo zonu un izvēlēto stiprinājuma veidu. Tas būs noderīgāk nekā vispārīgs jautājums, vai siltumnīcu iespējams ēnot. Neskaidru stiprinājumu risinājumu pārrunājiet ar atbilstošu speciālistu.
Tīkla izmērus nosakiet pēc pārklājamās virsmas
Tīkla izmērus nosakiet pēc virsmas, kuru patiešām gribat nosegt, nevis pēc siltumnīcas grīdas platības. Jumta slīpums, sānu malas un atsevišķu dobju izvietojums maina vajadzīgo tīkla laukumu; grīdas laukums raksturo telpas pamatni, nevis pārklājuma izmēru. Izmēriet katru zonu saskaņā ar siltumnīcas vai tīkla ražotāja norādēm un atzīmējiet vēdlūkas, logus, durvis un vietas, kam jāpaliek brīvām. Ja izvēlaties daļēju ēnojumu, skaidri iezīmējiet, kur tīkla josla sākas un beidzas. Pierakstiet katras daļas garumu un platumu, nevis tikai kopējo laukumu: pasūtīšanai jābūt saprotamai arī vajadzīgajai formai. Atsevišķi norādiet, kuri ir izmērītās virsmas izmēri un kuri — pasūtāmā tīkla izmēri. Pārlaidumiem vai stiprināšanai vajadzīgo rezervi nosakiet pēc izvēlētā risinājuma norādēm, nevis pievienojiet pēc minējuma.
Produkta lapā norādītā grīdas platība palīdz salīdzināt siltumnīcu mērogu, bet neaizstāj jumta vai izvēlētās zonas mērīšanu. Bloomcabin Prestige siltumnīcai norādītā platība ir no 3,77 līdz 28,08 m²; šos skaitļus neizmantojiet kā ēnošanas tīkla izmērus. Vispirms izvēlieties konkrēto siltumnīcas izmēru un pārklājamo zonu, pēc tam salīdziniet tīkla platumu un garumu ar uzmērīto virsmu. Pārbaudiet arī, kā paredzēts atstāt brīvas atveres un vai izvēlētās tīkla daļas atbilst iecerētajam zonējumam. Ja pārklājumu veidos vairākas daļas, katrai pierakstiet atrašanās vietu, lai līdzīgus izmērus nesajauktu. Ja nav skaidrs, kā uzmērīt slīpu vai sadalītu virsmu, pārrunājiet plānu ar speciālistu. Tas palīdzēs pasūtīt iecerētajam novietojumam atbilstošu tīklu, nevis izvēlēties to tikai pēc kopējā laukuma.
Kā pārbaudīt izvēlētā tīkla ietekmi?
Kad tīkls novietots atbilstoši tā ražotāja un siltumnīcas norādēm, atkārtojiet gaismas mērījumus tajās pašās vietās un līdzīgā diennakts laikā. Pierakstiet temperatūru, relatīvo mitrumu, laikapstākļus un vēdlūku stāvokli, lai izmaiņas varētu salīdzināt. Mainiet vienu faktoru vienlaikus, piemēram, tīkla laukumu vai novietojumu; citādi nebūs skaidrs, vai rezultātu ietekmēja ēnojums, vēdināšana vai konkrētās dienas saule. Katras izmaiņas datumu atzīmējiet pierakstos un saglabājiet iepriekšējo izvietojuma shēmu. Rādījumus salīdziniet vairākas reizes, nevis tikai pirmajā pēcpusdienā. Ja iespējams, atkārtojiet pārbaudi gan saulainākā, gan apmākušākā dienā, saglabājot līdzīgu mērīšanas kārtību. Vērtējiet atsevišķi, vai samazinājies nevēlamais spilgtums un vai saglabājusies augiem vajadzīgā gaisma.
Vērtējiet arī augu augšanu ilgākā laikā un dažādos augšanas posmos, nevis izdariet secinājumus pēc viena novērojuma. Ja pēc ēnošanas gaismas kļūst par maz, samaziniet pārklāto laukumu, pārvietojiet tīklu vai izvērtējiet citu pakāpi — ja konkrētais risinājums to pieļauj. Arī piramīdas tipa siltumnīcā pārbaudiet vairākas audzēšanas vietas, nevis pieņemiet, ka viens rādījums raksturo visu telpu. Katram mērķim pierakstiet rezultātu: kurā zonā ēna bija vajadzīga, kāds pārklājums izmantots un vai iegūtais apgaismojums atbilda kultūras vajadzībām. Ja rezultāts atšķiras dažādās dobēs, pārskatiet zonējumu, pirms visai siltumnīcai izvēlaties citu ēnošanas pakāpi. Saglabājiet arī piezīmes par laiku, kad tīklu vairs nevajadzēja. Nākamajā sezonā tās palīdzēs izvēlēties ne tikai tīkla blīvumu, bet arī tā lietošanas periodu, neuzskatot iepriekšējā gada risinājumu par nemainīgu.
Biežāk uzdotie jautājumi
Vai ēnošanas procents rāda, cik mazāk gaismas saņems augi?
Ne vienmēr. Vispirms noskaidrojiet, kā ražotājs definē šo rādītāju un vai norādīta aizturētā gaisma vai caurlaidība. Siltumnīcas pārsegums, saules leņķis, mākoņi un ēnas ietekmē faktisko gaismas daudzumu pie augiem.
Vai gaismas mērīšanai pietiek ar luksu mērītāju?
Tas var palīdzēt salīdzināt vietas un laikus, ja lietojat vienu sensoru un to turat vienādā pozīcijā. Luksi nav tiešs PPFD vai dienas gaismas integrāļa aizstājējs, tādēļ konkrētas kultūras gaismas prasību izvērtēšanai izmantojiet mērījumus, kas atbilst šajās prasībās norādītajam rādītājam.
Vai ēnošanas tīklu labāk novietot ārpusē vai iekšpusē?
Tas atkarīgs no mērķa un siltumnīcas konstrukcijas. Ārējais tīkls aiztur daļu starojuma pirms pārseguma, iekšējais — pēc tam. Abos gadījumos pārbaudiet tīkla paredzēto lietojumu, stiprinājumus un to, vai netiek traucēta vēdināšana.
Vai drīkst noēnot tikai vienu dobi?
Jā, ja šai zonai ēna ir vajadzīga un pārklājums netraucē piekļuvei vai vēdināšanai. Pirms izvēles salīdziniet apgaismojumu vairākos dienas laikos: saules virziens un tuvumā esošu ēku vai koku ēna var mainīties.
Vai tīklu var turēt uz siltumnīcas visu sezonu?
Tas atkarīgs no kultūrām, sezonas un konkrētā tīkla lietošanas norādēm. Gaismas vajadzības var mainīties, tāpēc atkārtojiet mērījumus. Ja risinājumu paredzēts pārvietot vai noņemt, pārbaudiet ražotāja norādīto kārtību un stiprinājumu saderību.
Labākais tīkls nav obligāti tas, kuram uz iepakojuma ir lielākais ēnojuma skaitlis. Svarīgi, lai tas samazinātu gaismu vajadzīgajā zonā, vienlaikus saglabājot konkrētajām kultūrām nepieciešamo apgaismojumu. Salīdziniet ražotāja norādītā rādītāja nozīmi ar saviem mērījumiem, izvēlieties siltumnīcai atbilstošu novietojumu un pārbaudiet rezultātu līdzīgos apstākļos. Tādējādi ēnošanas pakāpi varēsiet pielāgot novērotajām vajadzībām, nevis izvēlēties pēc minējuma.
