Siltumnīcas kore: austrumu–rietumu vai ziemeļu–dienvidu virziens?
Siltumnīcas novietojums
Plānojot siltumnīcu, kores virzienu mēdz sajaukt ar ieejas pusi vai jautājumu par to, cik saulaina ir visa vieta. Patiesībā kores virziens nosaka, kur stiepjas jumta augšējā līnija un uz kurām pusēm vērstas jumta plaknes. Latvijā Saules ceļš starp vasaru un ziemu ievērojami mainās, tāpēc A–R un Z–D variantu salīdzinājumā jāņem vērā gan audzēšanas sezona, gan ēnas konkrētajā dārzā. Abus virzienus visvieglāk izvērtēt vienā mērogotā plānā.
Ko nozīmē siltumnīcas kores virziens?
Jumta kore ir augšējā līnija, kur satiekas jumta plaknes. Tās virzienu nosaka pēc tā, kurp šī līnija stiepjas, nevis pēc ieejas novietojuma vai siltumnīcas «priekšpuses». Parastai taisnstūra siltumnīcai ar divslīpju jumtu austrumu–rietumu (A–R) kore stiepjas no austrumiem uz rietumiem, tāpēc jumta plaknes vērstas uz ziemeļiem un dienvidiem. Ziemeļu–dienvidu (Z–D) kore iet no ziemeļiem uz dienvidiem, bet plaknes vērstas uz austrumiem un rietumiem. Pagriežot vienu un to pašu taisnstūri par ceturtdaļapgriezienu, mainās jumta plakņu attiecība pret debespusēm.
Plānā atzīmējiet ziemeļu virzienu un uzzīmējiet kores līniju, nevis tikai durvis vai garo malu. Ja ieeja atrodas dienvidu galā, tas vēl nenozīmē, ka kore ir A–R — tā var būt Z–D. Kartes orientāciju neizseciniet no lapas malas vai fotogrāfijas rāmja; vispirms nosakiet, kur kartē ir ziemeļi. Pie abiem kores galiem varat pierakstīt atbilstošās debespuses, bet pie jumta sāniem — plakņu vērsumu. Tas palīdzēs nesajaukt kores asi ar virzienu, uz kuru vērsta jumta plakne. Ja siltumnīcas novietojums nesakrīt precīzi ar kādu no abām asīm, skicē saglabājiet tā faktisko pagriezienu. Vienplaknes vai daudzslīpju jumtam pārbaudiet konkrēto plānojumu un katru jumta plakni atzīmējiet atsevišķi. Tālāk minētie A–R un Z–D salīdzinājumi attiecas uz parastu divslīpju jumtu ar vienu garenisku kori.
Saules gaita Latvijā dažādos gadalaikos
Latvijā Saule dienas augstāko punktu sasniedz dienvidu pusē, taču tās loks virs horizonta sezonu gaitā būtiski mainās. Ap vasaras saulgriežiem tas ir augsts: Saule lec ziemeļaustrumu pusē un riet ziemeļrietumos. Ap ziemas saulgriežiem loks ir zems un īss, ar saullēktu dienvidaustrumos un rietu dienvidrietumos. Ap pavasara un rudens ekvinokciju saullēkts un riets ir tuvu austrumu un rietumu virzienam. Šie debesspušu apzīmējumi norāda aptuveno virzienu, nevis precīzu, nemainīgu azimutu: saullēkta un saulrieta vieta pie horizonta gada gaitā mainās.
Šīs izmaiņas nozīmē, ka vienas vasaras dienas iespaids ne vienmēr raksturo visu audzēšanas sezonu. Vasarā augstā Saule apgaismo jumtu no cita leņķa nekā agrā pavasarī vai rudenī, kad tās loks ir zemāks. Rīta un pēcpusdienas apstākļi arī atšķiras, jo gaismas virziens dienas gaitā mainās un ēna krīt pretējā pusē. Tāpēc pirms virziena izvēles pierakstiet, kuros mēnešos siltumnīca būs apstādīta un kurā dienas daļā augiem paredzētajā vietā ir svarīgi saņemt tiešu sauli. Novērojumus sakārtojiet pa mēnešiem, nevis apvienojiet vienā vispārīgā vērtējumā par saulainu vietu. Piemēram, pavasara rīta novērojumu salīdziniet ar abu orientāciju skicēm pavasarim, bet vasaras pēcpusdienas novērojumu — ar vasaras apstākļiem. Šādi kļūst skaidrāks, vai vēlamais virziens atbilst visam lietošanas periodam vai tikai tā daļai.
A–R kore vērš vienu jumta plakni uz dienvidiem
Ja kore stiepjas A–R, parastas divslīpju siltumnīcas viena garā jumta plakne ir vērsta uz dienvidiem, otra — uz ziemeļiem. Dienas vidū, kad Saule Latvijā ir dienvidu pusē, tiešie stari biežāk nonāk uz dienvidu plaknes, īpaši laikā, kad Saules loks ir zems. Tas var radīt atšķirību starp abām jumta pusēm, nevis vienādu gaismas sadalījumu. Vasarā, Saulei paceļoties augstāk un pārvietojoties no ziemeļaustrumiem uz ziemeļrietumiem, rīta un vakara gaisma var skart jumtu citos leņķos. Tāpēc ziemeļu plakni nevajag automātiski uzskatīt par pilnīgi noēnotu.
Šādu virzienu ir vērts pārbaudīt, ja audzēšanas plānā svarīga ir dienvidu jumta plaknes apgaismošana konkrētos mēnešos. Tas pats par sevi negarantē vienmērīgāku gaismu vai labāku ražu: nozīme ir arī jumta slīpumam, apkārtējām ēnām un dobju novietojumam. Skicē atzīmējiet, kuras dobes atrodas zem katras plaknes un vai tuvākā stādījumu rinda var aizēnot nākamo. Salīdzinājumā nošķiriet divus jautājumus: vai tiešā saule sasniedz dienvidu jumta plakni un kur tā nonāk siltumnīcas iekšpusē. Ar saulainas jumta puses konstatēšanu vien vēl nepietiek, lai raksturotu visas dobes. Classic stikla siltumnīcas variantu informācijā norādītais platību diapazons ir no 3,77 līdz 28,08 m². Izvēlieties apskatāmo variantu un tā ārējos izmērus pārnesiet skicē, jo no platības vien nevar noteikt garumu un platumu. Tad atzīmējiet arī plānoto dobju robežas, lai vērtētu konkrētas audzēšanas vietas.
Z–D kore novieto jumta plaknes austrumu un rietumu pusē
Ja kore iet Z–D, jumta plaknes vērstas uz austrumiem un rietumiem. Skaidrā rītā austrumu plakne var saņemt tiešus starus, bet pēcpusdienā tos biežāk saņem rietumu plakne. Tādējādi dienas gaitā apgaismojums var pāriet no vienas jumta puses uz otru, taču tas nenozīmē, ka abas plaknes vai zem tām esošās dobes saņems vienādu saules daudzumu. Ap dienas vidu Saule atrodas dienvidos, un tās staru horizontālais virziens sakrīt ar kores asi; gaismas sadalījumu ietekmē konkrētais jumts un tas, vai dienvidu gala siena ir caurspīdīga.
Salīdzinājumā atzīmējiet, kurā dienas daļā saule nonāk katrā iecerētajā dobē, nevis pieņemiet, ka A–R un Z–D variantiem ir vienāds kopējais apgaismojums. Austrumu pusē esoša ēka vai koks var mazināt rīta gaismu, savukārt rietumu pusē esošs objekts var aizsegt pēcpusdienas sauli. Ja vienā pusē ir šķērslis, bet otrā atklāta vieta, pierakstos abas puses vērtējiet atsevišķi. Viena skaidra pēcpusdiena neparāda, kādi apstākļi bijuši no rīta. Aplūkojot Prestige siltumnīcas modeli, salāgojiet izvēlēto konfigurāciju ar zemesgabala plānu un atzīmēto ziemeļu virzienu. Pie austrumu un rietumu dobēm ierakstiet attiecīgos novērojumu laikus. Ja kādu dienas daļu neesat novērojuši, atstājiet to kā nepārbaudītu, nevis automātiski pieņemiet pretējai pusei līdzīgus apstākļus. Tā salīdzinājumā būs redzamas gan atšķirības, gan trūkstošie novērojumi.
Kuros mēnešos siltumnīca būs apstādīta?
Orientācijas izvēli saistiet ar faktisko lietošanas sezonu. Ja siltumnīcu paredzēts izmantot no agra pavasara līdz vēlam rudenim, salīdziniet zemās pavasara un rudens Saules gaismu, ne tikai vasaras vidus apstākļus. Ja lielākā daļa stādījumu un darbu būs vasarā, apsveriet, kā augstāka Saule pārvietojas pāri jumtam un vai konkrētajām dobēm svarīgāka ir rīta vai pēcpusdienas tiešā gaisma. Pierakstiet periodu, kad augi faktiski būs siltumnīcā. Ja ziemā to neizmantosiet, ziemas saules ceļš var nebūt tik nozīmīgs kā pavasara un vasaras apgaismojums.
Arī dobju plāns maina to, kā orientācijas atšķirība ietekmē audzēšanas vietu. Uzzīmējiet celiņu, plauktus vai paaugstinātās dobes un norādiet, kur plānojat stādīt augstākas un zemākas kultūras. Salīdzinot abus kores virzienus, pagrieziet visu siltumnīcas plānu kopā ar tajā iezīmētajām dobēm. Ja vēlaties pārkārtot arī dobes, uzzīmējiet to kā atsevišķu variantu, lai būtu saprotams, ko tieši salīdzināt. Augiem augot, tie var aizēnot blakus esošos stādījumus, tādēļ sākotnējā gaismas aina nav vienīgais apsvērums. Izvēloties siltumnīcu ar Accoya, skicē iezīmējiet konkrētā varianta izmērus un paredzēto stādījumu izvietojumu. Pie augstākajām kultūrām norādiet, kurā sezonas posmā tās aizņems šo vietu. Tas ļaus pavasara novērojumu nesajaukt ar situāciju, ko paredzat vasarā, kad stādījumi būs izauguši. Vērtējiet ne tikai visu siltumnīcu, bet arī tās dobes, kuras plānojat izmantot visilgāk.
Kā uzzīmēt sezonālo ēnu skici
Sāciet ar mērogotu vietas plānu, kurā izmantoti izvēlētās siltumnīcas faktiskie ārējie izmēri. Mērogs var būt jebkurš saprotams, ja viena un tā pati proporcija izmantota abiem variantiem. Atzīmējiet ziemeļu bultu, siltumnīcas kontūru un kores līniju, kā arī ēkas, kokus un dzīvžogus, kuru ēnas var skart iecerēto vietu. Koku gadījumā pierakstiet, vai tie ir lapu koki vai mūžzaļi, jo vainaga izskats un ēna sezonu gaitā mainās. Dažādu datumu ēnu robežas iezīmējiet ar atšķirīgām līnijām un pievienojiet apzīmējumu skaidrojumu. Nepārklājiet visus novērojumus tā, ka vairs nevar atšķirt rītu no pēcpusdienas vai pavasari no vasaras. Ja zīmējums kļūst pārblīvēts, izmantojiet atsevišķas viena plāna kopijas. Šāda skice palīdz salīdzināt saules apstākļus, bet neaizstāj konkrētajai vietai paredzētu konstrukcijas vai pamatnes risinājumu.
Pievienojiet sezonālu ēnu pārbaudi: no tās pašas vietas nofotografējiet laukumu no rīta, dienas vidū un pēcpusdienā mēnešos, kad plānojat audzēt. Pie katra attēla pierakstiet datumu, laiku un ēnas virzienu. Izvēlieties tādu skatu, kurā var atpazīt plānoto siltumnīcas vietu un salāgot redzamo ar skici. Ja visos attēlos saglabājat vienus un tos pašus atskaites objektus, ēnu robežas ir vieglāk salīdzināt. Ja apsekošana notikusi tikai vienā dienā, atzīmējiet, ka tā rāda konkrētās dienas apstākļus, nevis visu sezonu. Pēc tam salīdziniet fotogrāfijas ar abām skicē pagrieztajām kontūrām. Plānojot T veida oranžērijas siltumnīcu, pārnesiet skicē katru jumta daļu un tās kores līniju. Saglabājiet arī daļu savstarpējo novietojumu, lai novērojumi attiektos uz visu izvēlēto konfigurāciju, nevis uz vienu atsevišķi aplūkotu jumta posmu.
Divu virzienu salīdzināšana vienā vietas plānā
Lai salīdzinājums būtu pārskatāms, nemainiet vairākus apstākļus reizē. Izvēlieties vienu konkrētu siltumnīcas izmēru, atrašanās vietu un iekšējo plānojumu, tad uz tā paša plāna uzzīmējiet A–R un Z–D orientāciju. Abiem variantiem saglabājiet vienu atskaites punktu, piemēram, kontūras centru, ap kuru plānu pagriežat. Ja vieta to atļauj, abas kontūras var uz zemes īslaicīgi iezīmēt ar mietiņiem vai auklu, neuzstādot konstrukciju. Tas palīdz ieraudzīt, kā siltumnīcas gali un garās malas atrodas attiecībā pret tuvākajiem objektiem un novērotajām ēnām. Pārbaudiet, vai abas kontūras vispār ietilpst izvēlētajā laukumā. Ja kāds variants jāatvirza, skicē atzīmējiet pārvietojumu atsevišķi. Tad būs redzams, ka atšķiras ne vien kores virziens, bet arī pati atrašanās vieta, un visu apgaismojuma atšķirību nevar piedēvēt tikai pagriezienam.
Novērojumus pierakstiet vienā tabulā: datums un laiks, kur plānotajā kontūrā nonāk tiešā saule un kur ēna šķērso iecerētās dobes. Kamēr siltumnīca vēl nav uzstādīta, laukuma ēnas ir novērojums, bet jumta plakņu apgaismojums — vērtējums pēc skices un saules virziena. Šīs piezīmes nošķiriet. Blakus katram variantam varat ierakstīt arī to, kurai dobei konstatētā atšķirība ir būtiska un kurā audzēšanas periodā. Nav vajadzīgs piešķirt šķietami precīzus punktus, ja vērojumi ir aptuveni; svarīgāk ir saprast, kura atšķirība atkārtojas. Noslēgumā katram variantam īsi apkopojiet novēroto priekšrocību un ierobežojumu, nepārvēršot nepārbaudītu pieņēmumu par secinājumu. Ja apsverat piramīdas tipa siltumnīcu, pārbaudiet tās jumta formu: vienas garas kores virziens var nebūt piemērots atskaites punkts. Šādā plānā apzīmējiet katru jumta plakni un salīdziniet to novietojumu pret debespusēm.
Sienas siltumnīcas virzienu ierobežo fasāde
Sienas siltumnīcas novietojumu nevar vērtēt gluži tāpat kā atsevišķi stāvošu taisnstūra siltumnīcu, jo pieejamā fasāde var ierobežot iespējamo kores virzienu. Vispirms nosakiet, uz kuru debespusi vērsta siena, pie kuras to plānojat novietot, un skicē atzīmējiet siltumnīcas jumta un sienu plaknes. Sienas stikla siltumnīcas modelis ir piemērs šai produktu kategorijai; konkrētās novietojuma iespējas izvērtējiet pēc izvēlētā modeļa plāna un attiecīgās ēkas puses. Nošķiriet sienas vērsumu no līnijas, pa kuru tā stiepjas: dienvidu fasāde ir vērsta uz dienvidiem, bet tās garenvirziens ir A–R. Ja jumts ir vienplaknes, divslīpju jumta kores salīdzinājumu nevar piemērot tieši. Tad atzīmējiet jumta augšējo malu, slīpuma virzienu un pašas plaknes vērsumu.
Pārbaudiet, kurā dienas daļā pati ēka aizsedz sauli. Ēnu fotografējiet dažādos sezonas posmos, jo zemā pavasara Saule un augstāka vasaras Saule fasādi un jumtu apgaismo citā leņķī. Neuzskatiet, ka siena automātiski uzlabos apgaismojumu vai noteiks siltumnīcas temperatūru — šādu ietekmi no kores virziena vien paredzēt nevar. Ja piestiprināšanas puse ir fiksēta, salīdziniet tikai reāli iespējamās novietojuma alternatīvas. Piemēram, skicē varat pārbaudīt atšķirīgas vietas gar pieejamo fasādi, saglabājot to pašu jumta vērsumu. Šāds salīdzinājums parāda atrašanās vietas, nevis kores virziena maiņu. Ja piemērota ir tikai viena vieta, izmantojiet novērojumus, lai izvērtētu tās atbilstību paredzētajai sezonai un dobju plānam. Vērtējiet, kā saules gaisma sasniedz caurspīdīgās plaknes un paredzētās audzēšanas zonas.
Vairāku jumta daļu orientācija jāvērtē atsevišķi
Vairāku daļu plānojumā ar vienu A–R vai Z–D atzīmi var nepietikt. T veida vai citādi sarežģītai siltumnīcai rasējumā atzīmējiet katru kores posmu un jumta plakni, pēc tam salīdziniet, kurā dienas daļā katra no tām saņem tiešu sauli. Neuzskatiet, ka galvenā ass automātiski raksturo arī atzarojumu vai piebūvi. Ja plānā paredzētas atšķirīgas audzēšanas un darba zonas, pierakstiet, kurām no tām apgaismojuma laiks ir svarīgākais. Vienas plaknes labvēlīgs novietojums ne vienmēr raksturo pārējo jumtu.
To pašu principu izmantojiet, ja izvēlētajai siltumnīcai ir noliktavas nodalījums: skicē iekļaujiet visu konfigurāciju un nošķiriet audzēšanas platību no pārējās daļas. Siltumnīca ar Accoya un noliktavas nodalījumu ir šādas komplektācijas piemērs, taču nodalījuma precīzo atrašanās vietu skatiet konkrētā varianta plānā. Atsevišķi apzīmējiet dobes, darba vietu un noliktavu, lai salīdzinājumā nekļūdaini būtu redzams katras zonas uzdevums. Ja saulainākā vieta skicē sakrīt ar noliktavu, tas vēl neraksturo apstākļus dobēs. Abos kores virzienos vērtējiet saules gaismu tieši paredzētajā audzēšanas zonā, saglabājot vienu un to pašu nodalījumu izvietojumu. Ja apsverat citu komplektāciju, sagatavojiet tai atsevišķu plāna variantu. Tā būs iespējams nošķirt kores pagrieziena ietekmi no atšķirībām, ko rada mainīts telpu sadalījums, un nejaukt kopējo kontūru ar audzēšanai paredzēto platību.
Kores virziena izvēle pēc audzēšanas sezonas
Praktiskā izvēle izriet no tā, kura saules aina jūsu siltumnīcā ir svarīgākā. A–R kore vērš dienvidu jumta plakni pret Latvijas dienvidu debesīm, kas var būt nozīmīgi, ja vērtējat zemākas Saules sezonu un šo plakni neaizsedz ēna. Z–D kore novieto jumta plaknes austrumu un rietumu pusē, tāpēc rīta un pēcpusdienas apgaismojums jāpārbauda atsevišķi. Neviena no šīm pazīmēm viena pati nepierāda, ka siltumnīcā kopumā būs vairāk vai vienmērīgākas gaismas. To var parādīt tikai konkrētās vietas un izvēlētā jumta salīdzinājums.
Lielākai siltumnīcai salīdzinājumā izdaliet vairākas dobju zonas, nevis piešķiriet vienu apgaismojuma vērtējumu visai kontūrai. Plašās siltumnīcas piedāvājumā norādīts 47–70 m² platību diapazons; orientācijas skicei vajadzīgs izvēlētā varianta ārējais garums, platums un jumta plāns. Pie katras audzēšanas zonas atzīmējiet novērotos saulainos un ēnotos periodus. Noslēgumā salīdziniet abus variantus pēc sākumā noteiktās prioritātes: kuri mēneši un kuras dobes jums ir svarīgākās. Ja vienam virzienam priekšrocība redzama pavasarī, bet otram vasarā, saglabājiet šo atšķirību izvēles pamatojumā, nevis meklējiet vienu vērtējumu visam gadam. Ja novērojumi skaidru atšķirību neuzrāda, arī tas ir noderīgs rezultāts — nav pamata vienu kores virzienu pasludināt par labāku tikai tā apzīmējuma dēļ.
Biežāk uzdotie jautājumi
Vai Latvijā ir viens pareizais siltumnīcas kores virziens?
Nē. A–R kore vērš vienu jumta plakni uz dienvidiem, savukārt Z–D kore novieto plaknes austrumu un rietumu pusē. Kurš variants labāk atbilst jūsu iecerei, atkarīgs no audzēšanas sezonas, jumta formas un saules vai ēnas apstākļiem konkrētajā vietā.
Kura jumta puse A–R siltumnīcai saņem vairāk tiešas saules?
Parastai divslīpju siltumnīcai dienvidu jumta plakne parasti saņem vairāk tiešu saules staru, īpaši tad, kad Saule ir zemu dienvidu pusē. Vasarā augstais Saules loks un konkrētais jumta slīpums var mainīt gaismas sadalījumu, tāpēc ziemeļu plakni nevajag automātiski uzskatīt par pilnīgi noēnotu.
Vai Z–D kore nodrošina vienmērīgu apgaismojumu visas dienas garumā?
Ne vienmēr. Austrumu jumta plakne var saņemt vairāk tiešas saules gaismas no rīta, bet rietumu plakne — pēcpusdienā. Tas nenozīmē, ka abās pusēs vai visās dobēs būs vienāds gaismas daudzums. To ietekmē arī jumta forma, ēkas un koki, kā arī stādījumu izvietojums.
Kā pirms uzstādīšanas salīdzināt abus virzienus?
Uzzīmējiet siltumnīcas kontūru mērogā divos variantos vienā un tajā pašā vietā. Atzīmējiet ziemeļus, kores līniju, dobes un apkārtējo objektu ēnas. Vairākos audzēšanas sezonas mēnešos nofotografējiet vietu no rīta, dienas vidū un pēcpusdienā, pierakstot datumu un laiku.
Kā izvērtēt sienas siltumnīcas kores virzienu?
Vispirms nosakiet tās sienas virzienu, pie kuras siltumnīca būtu novietota, jo fasāde var ierobežot iespēju mainīt kores novietojumu. Pārbaudiet, kad ēka aizsedz sauli, un vērtējiet konkrētā modeļa jumta plaknes un pieļaujamās novietojuma iespējas.
Kores virzienu ir vieglāk izvēlēties, ja vispirms nosakāt, kuros mēnešos siltumnīcu izmantosiet, un pēc tam salīdzināt saules gaitu šajā periodā ar jumta plakņu novietojumu. A–R kore vērš plaknes uz dienvidiem un ziemeļiem, bet Z–D kore — uz austrumiem un rietumiem. Katra varianta piemērotība ir atkarīga no vietas un dienas laika. Mērogota skice ar dobju plānu un sezonāli ēnu novērojumi palīdz izvēlēties novietojumu jūsu audzēšanas iecerei, nevis sekot vienam vispārīgam noteikumam.
