Kā aprēķināt siltumnīcai vajadzīgo apkures jaudu?
Siltumnīcas apkure
Lai izvēlētos siltumnīcas sildītāju, vispirms jānoskaidro, cik daudz siltuma konstrukcija zaudē aukstākajos paredzētajos apstākļos. Grīdas platība ir noderīga sākuma informācija, taču jaudu nosaka arī sienu un jumta laukums, siltumcaurlaidība, gaisa apmaiņa un starpība starp vēlamo temperatūru iekšpusē un aprēķinam izvēlēto āra temperatūru. Tālāk aprakstītais aprēķins paredzēts sākotnējai aplēsei, nevis temperatūras vai izmaksu garantijai.
Kāda ir atšķirība starp apkures jaudu un patēriņu?
Jauda raksturo siltuma atdevi laika vienībā, un to parasti norāda vatos (W) vai kilovatos (kW). Aprēķina mērķis ir novērtēt, cik liela siltuma plūsma vajadzīga, lai izvēlētajā aukstuma situācijā kompensētu zudumus un uzturētu iecerēto temperatūru. Šis skaitlis pats par sevi nenorāda, cik ātri auksta siltumnīca sasniegs mērķi. Sākotnējo uzsilšanu ietekmē arī konstrukcijas, augsnes, podu un citu priekšmetu uzkrātais siltums, kā arī tas, cik vienmērīgi siltums izplatās. Tādēļ uzturēšanas jaudu nevajadzētu automātiski pielīdzināt jaudai, kas vajadzīga straujai uzsildīšanai.
Jaudas aprēķins nav arī elektrības rēķina aprēķins. Patērēto enerģiju mēra kilovatstundās (kWh), bet izmaksas ir atkarīgas no faktiskā darbības laika, vadības režīma, laikapstākļiem un konkrētajam lietotājam piemērojamā tarifa. Termostats var sildītāju ieslēgt un izslēgt, tāpēc nominālā jauda nenozīmē, ka ierīce katru stundu patērēs enerģiju ar pilnu jaudu. Šajā aplēsē nosaka vajadzīgo siltuma atdevi pie izvēlētiem apstākļiem; patēriņš un izmaksas jāvērtē atsevišķi.
Siltuma zudumus aprēķina pa konstrukcijas daļām
Vienkāršotā siltuma zudumu aplēsē katrai ārējai virsmai aprēķina siltuma plūsmu: Qᵢ = Uᵢ × Aᵢ × ΔTᵢ. Uᵢ ir konkrētās konstrukcijas siltumcaurlaidības koeficients W/(m²·K), Aᵢ — tās laukums kvadrātmetros, bet ΔTᵢ — temperatūras starpība starp abām pusēm. Šādi var aplēst zudumus caur sienām, jumtu un citām norobežojošajām daļām, ja ir pieejami atbilstoši dati. Aprēķina tabulā katrai daļai atvēliet savu rindu un blakus ievaddatiem ierakstiet iegūto rezultātu vatos. Tas ļauj pārbaudīt gan reizināšanu, gan to, vai kāda virsma nav aizmirsta vai ieskaitīta divreiz. Atsevišķās rindās pievienojiet gaisa apmaiņas radīto zudumu aplēsi un, ja iespējams, zudumus caur grunti. Saglabājiet šīs pozīcijas nodalītas, lai būtu redzams, no kā veidojas kopējā slodze. Visus rezultātus saskaita vatos; dalot summu ar 1000, to pārvērš kilovatos.
Ja tehniskajā dokumentācijā vai speciālista aprēķinā ir dots kopējais siltuma zudumu koeficients H, vienkāršotā modelī vajadzīgo jaudu var aplēst kā Q ≈ H × ΔT. Piemēram, ja H būtu 120 W/K un temperatūras starpība 20 °C, rezultāts būtu 2400 W jeb 2,4 kW. Šie skaitļi ir izdomāti tikai aritmētikas parādīšanai, nevis reālas siltumnīcas novērtējums. Pirms izmantojat kopējo koeficientu, noskaidrojiet, kuras zudumu pozīcijas tajā jau ietvertas. Ja tajā ieskaitīta arī gaisa apmaiņa, šo pašu zudumu atkārtota pieskaitīšana palielinātu summu nepamatoti. Savukārt neiekļautu pozīciju nedrīkst uzskatīt par nulli. Izvēloties plašās oranžērijas izmēru, tās 47–70 m² platības diapazons palīdz noteikt apsveramo variantu, bet aprēķinam joprojām vajadzīgi tieši šī varianta dati. Grīdas platību nevar ievietot formulā H vietā: tie ir atšķirīgi lielumi ar atšķirīgām mērvienībām.
Iekšējā temperatūra un aprēķina āra temperatūra
Vispirms nosakiet, kādu temperatūru vēlaties uzturēt siltumnīcā un kādam nolūkam tā tiks izmantota. Aplēse būs citāda, ja mērķis ir tikai nepieļaut atdzišanu zem noteiktas robežas, nekā tad, ja telpā jāuztur augstāka temperatūra. Šo mērķi izvēlas atbilstoši iecerētajai izmantošanai un konkrēto augu vajadzībām; ja tās nav zināmas, jaudas aprēķins tās nenoteiks jūsu vietā. Pierakstiet izvēlēto iekšējo temperatūru un norādiet, vai tā ir uzturamā temperatūra visā apsildāmajā telpā. Neatstājiet uzdevumu formulētu tikai kā vēlmi pēc siltākas siltumnīcas: šādu mērķi nevar pārvērst noteiktā temperatūras starpībā. Ja apsverat vairākus izmantošanas veidus, katram sagatavojiet atsevišķu aplēsi ar skaidri norādītu mērķi. Tad rezultātu atšķirības būs izsekojamas, nevis paslēptas vienā vidējā jaudas skaitlī.
Pēc tam izvēlieties konkrētajai vietai un aprēķina mērķim atbilstošu āra temperatūru. Sezonas vidējā temperatūra vai viena atmiņā palikusi auksta nakts nav tas pats, kas projektēšanai piemēroti klimatiskie dati; ja nezināt, kādus izmantot, konsultējieties ar speciālistu. Temperatūras starpību pieraksta kā ΔT = Tiekšā − Tāra. Saglabājiet pierakstā abas sākotnējās temperatūras, nevis tikai to starpību: vēlāk būs saprotams, vai mainījies izmantošanas mērķis vai pieņēmums par āra apstākļiem. Izvēloties stikla siltumnīcu Classic, kurai norādīts 3,77–28,08 m² platības diapazons, šo temperatūras uzdevumu nosakiet atsevišķi no izmēra izvēles. Modeļa platība nepasaka, kādu temperatūru tajā paredzēts uzturēt. Salīdzinot divus izmērus, saglabājiet vienādu temperatūras starpību, ja vēlaties vērtēt tieši izmēra un konstrukcijas ietekmi, nevis vienlaikus arī atšķirīgus apkures mērķus.
Izmēriet jumta, sienu un citu ārējo virsmu laukumu
Grīdas platība viena pati nepasaka, cik liela ir virsma, caur kuru siltums var aizplūst. Aprēķinam vajadzīgi izvēlētās siltumnīcas izmēri un ārējo daļu laukumi: sānu un gala sienas, jumta plaknes, durvis un citas atsevišķas virsmas. Jumtam ņem vērā katru plakni, nevis tikai laukumu, ko tas aizņem, skatoties no augšas. Izmantojiet konkrētajam variantam atbilstošus rasējumus vai izmērus; aptuvens aprēķins no grīdas platības var būtiski atšķirties, ja mainās augstums vai forma. Virsmu sarakstu ir ērti salīdzināt ar skici, kurā katrai aprēķina rindai piešķirts apzīmējums. Ja durvis aprēķināt atsevišķi, pārliecinieties, ka to laukums vienlaikus nepaliek ieskaitīts arī pilnā sienas laukumā. Tāpat pārbaudiet, vai vienādi nosauktām sienām tiešām ir vienādi izmēri. Šāda uzskaite palīdz novērst kļūdas vēl pirms siltumcaurlaidības koeficientu ievietošanas formulā.
Sadaliet virsmas grupās, kam ir atšķirīga konstrukcija vai atšķirīgi siltumtehniskie dati. Piemēram, durvīm, stiklotai sienai un necaurspīdīgai pamatdaļai var būt vajadzīgi atšķirīgi koeficienti. Sienas stikla siltumnīcas platības diapazons no 3,69 līdz 14,34 m² raksturo pieejamo izmēru mērogu, taču neaizstāj konkrētās konfigurācijas rasējumu. Šādā izvērtējumā svarīgi skaidri norādīt arī to, ar ko katra virsma robežojas. No modeļa nosaukuma vien nevar noteikt, kuras virsmas robežojas ar āru un kuras — ar citu telpu. Pirms kādu virsmu izslēdzat no aprēķina, noskaidrojiet apstākļus tās otrā pusē. Ja atsevišķām virsmām ir atšķirīga temperatūras starpība, tabulā to norādiet attiecīgajās rindās. Citādi kopējā summā var nepamanīti nonākt zudumi, kas aprēķināti pēc savstarpēji neatbilstošiem pieņēmumiem.
Izmantojiet konkrētās konstrukcijas siltumcaurlaidības datus
Siltumcaurlaidības koeficients U norāda, cik daudz siltuma noteiktos apstākļos izplūst caur konstrukcijas laukuma vienību. Jo šis rādītājs mazāks, jo mazāka siltuma plūsma caur attiecīgo konstrukciju pie vienādas temperatūras starpības. Tomēr jāizmanto dati, kas attiecas uz aprēķinā iekļauto elementu, nevis tikai uz atsevišķu stikla vai cita materiāla slāni. Karkass, savienojumi un durvis arī ir daļa no siltumnīcas norobežojošās konstrukcijas. Pie katras U vērtības pierakstiet, ko tā raksturo un kurai aprēķina virsmai to piemērojat. Tas palīdz izvairīties no situācijas, kad vienam variantam izmantoti visa elementa dati, bet otram — tikai stiklojuma rādītājs. Šādi iegūti rezultāti nebūtu tieši salīdzināmi. Ja dokumentācijā vajadzīgā U vērtība nav norādīta, atstājiet šo ievadi skaidri atzīmētu kā nezināmu, nevis ievietojiet formulā nejauši izvēlētu skaitli.
Salīdzinot piedāvājumus, noskaidrojiet precīzi izvēlētā izmēra un komplektācijas siltumtehniskos datus, kā arī to, vai norādītais koeficients attiecas uz visu elementu vai tikai kādu tā daļu. Piemēram, siltumnīcas ar Accoya platības diapazons no 3,77 līdz 18,84 m² pats par sevi neapraksta siltumcaurlaidību. Ja maināt komplektāciju, pārbaudiet, vai iepriekš izmantotie dati joprojām attiecas uz izvēlēto variantu. Aprēķina tabulā ir vērts saglabāt īsu komplektācijas aprakstu, lai vēlāk nesajauktu dažādu piedāvājumu vērtības. Nosaukums vai attēls šādu informāciju neaizstāj. Atsevišķa uzmanība vajadzīga pamatnei un gruntij: šiem zudumiem nevajadzētu vienkārši piemērot sienas koeficientu. Ja atbilstošas informācijas nav, norādiet, ka šī aprēķina daļa vēl nav izvērtēta, un pārrunājiet to ar speciālistu. Nepilnīgu starpsummu nepasniedziet kā visu siltumnīcas siltuma zudumu rezultātu.
Iekļaujiet gaisa apmaiņu un vēja ietekmi
Siltums aizplūst ne tikai caur sienām un jumtu, bet arī ar gaisu, kas izplūst pa savienojumiem, durvīm vai citām atverēm. Atšķiriet nekontrolētu gaisa noplūdi no paredzētas vēdināšanas: abas pozīcijas ir jāizvērtē, nevis jāizslēdz no aprēķina, lai iegūtu mazāku jaudu. Ja siltumnīca tiks vēdināta arī aukstā laikā, ieplūstošā āra gaisa sildīšana palielina slodzi. Aprēķina pieņēmumos aprakstiet, kāds atveru stāvoklis un lietošanas režīms paredzēts vērtētajā aukstuma situācijā. Tas palīdz nošķirt aplēsi aizvērtai siltumnīcai no aplēses, kurā paredzēta arī vēdināšana. Neaizstājiet vienu ar otru, nemainot pārējos pierakstus. Ja gaisa apmaiņas apjoms nav zināms, atzīmējiet to kā būtisku nenoteiktību un neizdomājiet universālu gaisa maiņas skaitli. Arī durvju lietošanu aprakstiet saprotami, lai speciālists varētu izvērtēt, ko jūsu aplēsē nepieciešams ņemt vērā.
Vējš un siltumnīcas novietojums var ietekmēt siltuma zudumus un gaisa noplūdi, taču tos nevar pamatoti pārvērst vienā visiem gadījumiem derīgā jaudas piemaksā. Atklāta vieta un ēku vai dzīvžoga radīts aizsegs ir atšķirīgi apstākļi, tomēr no tā vien nevar iegūt precīzu koeficientu. Apsverot T veida oranžērijas siltumnīcu, kurai norādīts 16,52–30 m² platības diapazons, līdzās izvēlētajam izmēram aprakstiet arī paredzēto novietojumu. Atsevišķi norādiet zināmo par atveru aizvēršanos un savienojumiem, nevis pieņemiet hermētiskumu pēc modeļa formas. Šāds apstākļu apraksts vēl nav skaitlisks aprēķins, taču tas ļauj saprast, kādi pieņēmumi jāpārbauda. Ja vēja ietekmes izvērtējums var būtiski mainīt gala jaudu, pārrunājiet to ar apkures speciālistu. Saglabājiet viņa izvērtēto pieņēmumu pie attiecīgās zudumu pozīcijas, lai tas nekļūtu par nepaskaidrotu piemaksu kopējai summai.
Saskaitiet zudumus un nosakiet vajadzīgo siltuma atdevi
Kad apkopoti virsmu zudumi, gaisa apmaiņas aplēse un pārējās aprēķinā iekļaujamās pozīcijas, saskaitiet tās pie izvēlētās āra temperatūras. Pirms summēšanas pārbaudiet, vai visās rindās izmantoti vienādi apkures mērķi un vai rezultāti izteikti vienās mērvienībās. Iegūtā summa ir aptuvenā siltuma jauda, kas vajadzīga zudumu kompensēšanai konkrētajos aprēķina apstākļos. Tā nav universāls rādītājs visai apkures sezonai: maigākā laikā zudumi būs citādi, un arī cits iekšējās temperatūras mērķis maina rezultātu. Blakus kopsummai uzrakstiet, kādas pozīcijas tajā iekļautas un kuras vēl nav novērtētas. Ja daļai ievaddatu ir tikai aptuvenas vērtības, saglabājiet šo norādi arī gala rezultātā. Skaitlis ar vairākām zīmēm aiz komata nerada lielāku precizitāti, ja sākotnējie dati ir neskaidri. Noapaļojumam nevajadzētu noslēpt būtisku nenoteiktību vai radīt iespaidu, ka aplēstā slodze ir precīzi izmērīta.
Nepievienojiet automātiski vienādu jaudas rezervi procentos visām siltumnīcām. Tās nepieciešamība ir atkarīga no konstrukciju datu ticamības, vēlamā uzsilšanas ātruma un apstākļiem, kuros sildītājs spēj nodrošināt norādīto atdevi. Arī piramīdas tipa siltumnīcas izvēlētais variants jāvērtē pēc konkrētajiem ievaddatiem, nevis tikai 5,53–18,9 m² platības diapazona. Ja paredzēta papildu jauda, nodaliet to no aprēķinātās zudumu summas un pierakstiet pamatojumu. Tad būs redzams, vai papildinājums saistīts ar uzsilšanas uzdevumu vai ar neskaidriem pieņēmumiem. Vienlaikus pārbaudiet, vai tā pati nenoteiktība jau nav ņemta vērā citā aprēķina pozīcijā. Ja būtiskas vērtības nav zināmas, lūdziet speciālistam tās izvērtēt; patvaļīga rezerve nepadara nezināmos datus zināmus. Gala pierakstā jāspēj atšķirt aprēķināto slodzi no pamatojuma konkrētas sildītāja jaudas izvēlei.
Salīdziniet aprēķinu ar sildītāja dokumentēto atdevi
Salīdzinot aprēķināto slodzi ar sildītāju, pārbaudiet, kādu lielumu ražotājs norāda: siltuma atdevi vai, piemēram, elektroenerģijas patēriņu. Tie nav automātiski savstarpēji aizvietojami rādītāji. Salīdzinājumā izmantojiet vienādas mērvienības un blakus katrai ierīcei pierakstiet, ko tās norādītā jauda nozīmē. Noskaidrojiet, vai siltuma atdeve attiecas uz apstākļiem, kuros ierīci plānojat lietot, un vai ražotājs norāda darbības ierobežojumus. Ja dokumentācijā atrodama tikai ieejas jauda vai maksimālā vērtība bez paskaidrojuma, prasiet precizējumu, pirms secināt, ka ierīce kompensēs aprēķinātos zudumus. Viena piedāvājuma lielāks skaitlis vēl nenozīmē lielāku salīdzināmu siltuma atdevi, ja rādītāji apraksta atšķirīgus lielumus. Ierīces piemērotību un uzstādīšanas nosacījumus pārrunājiet ar kvalificētu speciālistu atsevišķi no aritmētiskā salīdzinājuma. Šajā posmā uzdevums ir sasaistīt aprēķināto vajadzību ar dokumentēto atdevi, nevis izvēlēties ierīci tikai pēc nosaukumā minētajiem kilovatiem.
Pietiekama kopējā jauda vēl negarantē vienmērīgu temperatūru visās siltumnīcas vietās. Svarīgs ir siltuma sadalījums, termostata vadība un sensora novietojums; rādījums pie sildītāja var atšķirties no temperatūras attālākā vai vēsākā zonā. Ja ir nodalījumi, noskaidrojiet, kurus paredzēts sildīt un vai gaiss var brīvi cirkulēt starp tiem. Izvēloties stikla siltumnīcu ar Accoya un noliktavas nodalījumu, kurai norādīts 5,52–28,08 m² platības diapazons, apsildāmās zonas robežu precizējiet konkrētajai komplektācijai. No nosaukuma vien nevar noteikt, vai un kā nodalījums iekļaujams aprēķinā. Apsildāmo zonu atzīmējiet tajā pašā skicē, kur uzskaitītas aprēķina virsmas. Ja šī robeža mainās, pārskatiet arī virsmu un temperatūras pieņēmumus, nevis mainiet tikai kopējo platību. Jaudas pietiekamību un siltuma izplatīšanos vērtējiet kā saistītus, bet atšķirīgus jautājumus: kopējais kilovatu skaits viens pats neparāda temperatūru katrā vietā.
Pārbaudiet, cik jutīgs ir rezultāts pret pieņēmumiem
Lai saprastu, cik lielā mērā aplēse atkarīga no pieņēmumiem, atkārtojiet to ar ticamām alternatīvām ievadēm, mainot pa vienai. Piemēram, pārbaudiet rezultātu pie citas temperatūras starpības, saglabājot pārējos datus nemainīgus. Iepriekšējā nosacītajā piemērā ar H = 120 W/K pie 20 °C starpības iegūti 2,4 kW; pie 15 °C starpības ar to pašu H būtu 1,8 kW. Tas nav jauns jaudas ieteikums, bet parāda viena pieņēmuma ietekmi uz reizinājumu. Līdzīgi var salīdzināt pamatotas alternatīvas siltumcaurlaidības vērtības, ja tādas pieejamas. Tabulā blakus sākotnējam rezultātam norādiet mainīto ievadi un jauno summu. Alternatīvas izvēlieties pēc dokumentācijas vai speciālista ieteikuma, nevis patvaļīgi. Ja reizē mainīsiet vairākus lielumus, būs grūtāk saprast, kurš no tiem izraisījis atšķirību. Šādas pārbaudes mērķis ir atrast svarīgākos nezināmos, nevis izvēlēties to ievadu kombināciju, kas dod vismazāko jaudu.
Arī modeļa izmēru diapazons nav pamats, lai visiem variantiem piemērotu vienu jaudas skaitli. Piemēram, Bloomcabin Prestige siltumnīcas norādītā platība ir no 3,77 līdz 28,08 m²; izvērtējiet tieši apsvērto konfigurāciju un izmantojiet tai atbilstošos izmērus. Ja salīdzināt divus variantus, katram izveidojiet savu virsmu sarakstu, bet vienādu temperatūras mērķi un āra apstākļus saglabājiet nemainīgus. Tādējādi atšķirīgais rezultāts būs saistāms ar salīdzināmajām konstrukcijām, nevis atšķirīgu aprēķina uzdevumu. Nepārnesiet iepriekš iegūto jaudu uz citu variantu tikai proporcionāli grīdas platībai, nepārskatot pārējos datus. Salīdzinājumā ir nozīme arī norobežojošo daļu laukumiem un piemērojamajiem siltumtehniskajiem rādītājiem. Trūkstošās vērtības atzīmējiet konkrētajās rindās, nevis aizstājiet visu aprēķinu ar vispārīgu W/m² koeficientu. Saglabājot vienādu aprēķina struktūru abiem variantiem, būs vieglāk pamanīt, kur salīdzinājums ir pilnīgs un kur vēl palikusi nenoteiktība.
Vienkāršota aplēse neaizstāj konkrētās siltumnīcas izvērtējumu
Pamata formula ir noderīga, lai saprastu siltuma zudumu veidošanos un sagatavotu sākotnēju jaudas aplēsi, taču tajā var nebūt pilnībā ņemta vērā siltuma uzkrāšana un izdalīšanās laikā, mainīgs vējš, konstrukcijas savienojumi, augsnes ietekme vai atšķirīga temperatūra dažādās vietās. Rezultāts ir atkarīgs no ievaddatu kvalitātes un no tā, kas tieši iekļauts aprēķinā. Tāpēc vienkāršota aplēse nav garantija, ka siltumnīcā vienmēr būs noteikta temperatūra. Tā arī neatbild uz visiem jautājumiem par uzsilšanas ilgumu vai temperatūras vienmērīgumu. Gala pierakstā īsi norādiet gan aplēses uzdevumu, gan tās robežas: kādu temperatūru un apstākļus vērtējāt, kuras zudumu pozīcijas saskaitījāt un kas palika nezināms. Tad iegūtais kilovatu skaits būs saprotams arī vēlāk, kad mainīsiet siltumnīcas izmantošanu vai salīdzināsiet citu risinājumu. Bez šī konteksta pat pareizi veikta reizināšana var tikt piemērota uzdevumam, kuram tā nebija paredzēta.
Ja tehniskie dati nav pieejami, siltumnīca ir sarežģītas formas vai aprēķina rezultāts būtiski mainās atkarībā no pieņēmumiem, lūdziet apkures speciālistam pārbaudīt slodzi un sildītāja dokumentēto atdevi. Pēc uzstādīšanas var noderēt temperatūras novērojumi vairākās vietās un ārējo apstākļu pieraksti: tie palīdz pamanīt atšķirību starp aprēķinu un reālo darbību. Taču novērojumi maigā laikā paši par sevi nepierāda, ka jaudas pietiks aprēķina aukstuma situācijā. Ja siltums sadalās nevienmērīgi vai sasniedzamā temperatūra atšķiras no iecerētās, pārbaudiet mērījumus, vadību un aprēķina pieņēmumus kopā ar speciālistu.
Biežāk uzdotie jautājumi
Vai sildītāja jaudu var noteikt tikai pēc siltumnīcas platības?
Nē. Platība viena pati neparāda jumta un sienu laukumu, konstrukciju siltumcaurlaidību vai siltā gaisa zudumus. Vajadzīga arī izvēlētā temperatūras starpība starp siltumnīcu un āru. Platība ir viens no ievaddatiem, nevis gatava jaudas formula.
Kādu āra temperatūru izmantot aprēķinam?
Izmantojiet aprēķina mērķim un konkrētajai vietai atbilstošus projektēšanas datus, nevis sezonas vidējo temperatūru vai nejauši izvēlētu aukstu nakti. Ja nav skaidrs, kādus datus piemērot, lūdziet palīdzību apkures speciālistam.
Vai piemēra 2,4 kW rezultāts ir ieteikums sildītāja izvēlei?
Nē. Tas parāda tikai reizināšanu ar izdomātiem ievaddatiem. Reālai aplēsei vajadzīgs konkrētās siltumnīcas siltuma zudumu koeficients, izvēlētā temperatūras starpība un sildītāja dokumentētā siltuma atdeve.
Vai termostats samazina nepieciešamo sildītāja jaudu?
Termostats vada sildītāja darbību, taču nemaina siltuma zudumus, kas aprēķināti konkrētajai temperatūrai un āra apstākļiem. Tas var ietekmēt darbības laiku un patēriņu, bet nav aizstājējs jaudas aprēķinam.
Vai aprēķinātā jauda parāda apkures izmaksas?
Nē. Jauda ir siltuma atdeve, bet patēriņu mēra kWh. Izmaksu aplēsei vajadzīgs darbības scenārijs, faktiskā enerģijas patēriņa informācija un jums piemērojamais tarifs. Tādēļ izmaksas vērtē atsevišķi.
Siltumnīcai vajadzīgo jaudu nosaka konkrēto siltuma zudumu aplēse, nevis universāls kilovatu skaits uz kvadrātmetru. Nosakiet temperatūras starpību, apkopojiet norobežojošo virsmu un gaisa apmaiņas datus un salīdziniet rezultātu ar izvēlētā sildītāja dokumentēto siltuma atdevi. Ja būtisku ievaddatu trūkst, atzīmējiet nenoteiktību un lūdziet aprēķinu pārbaudīt speciālistam. Apkures izmaksas pēc tam vērtējiet atsevišķi, ņemot vērā patēriņu un jums piemērojamo tarifu.
