Kur novietot termostatu uzticamai siltumnīcas apkurei?
SILTUMNĪCAS APKURE
Termostats nerāda visas siltumnīcas vidējo temperatūru — tas reaģē uz gaisu pie sensora. Ja zondi apspīd saule, sasilda sildītāja gaisa plūsma vai sasniedz auksts gaiss pie durvīm, apkure var pārslēgties citā brīdī, nekā vajadzīgs augu zonai. Uzticamai apkures vadībai izvēlieties vietu, kur sensora rādījums raksturo apstākļus pie augiem, un salīdziniet to ar atsevišķa termometra rādījumu.
Ko termostats patiesībā mēra?
Termostats parasti vada sildītāja ieslēgšanos pēc temperatūras, ko nolasa sensors, tomēr vadības veids ir atkarīgs no konkrētās ierīces. Iebūvēta sensora vietu var nebūt iespējams mainīt, bet attālinātu zondi drīkst pārvietot tikai tad, ja to paredz ražotāja instrukcija. Sensors mēra gaisu tieši sev apkārt; tas nenosaka vidējo temperatūru visā siltumnīcā un nemēra lapas vai sakņu temperatūru. Tāpēc termostatā redzamais skaitlis ir vadības atskaites punkts, nevis apliecinājums par apstākļiem katrā dobē. Pirms vērtējat rādījumu, noskaidrojiet arī, vai displejā redzama izmērītā vai iestatītā temperatūra. Iestatījums norāda izvēlēto mērķi, bet sensora rādījums — temperatūru mērījuma vietā. Šos divus skaitļus ir svarīgi atšķirt arī pierakstos, lai vēlāk būtu saprotams, ko salīdzināt ar termometru pie augiem. Piemēram, sasniegts iestatījums pie sensora vēl neatbild uz jautājumu, vai tāda pati temperatūra ir otrā siltumnīcas galā. Izvēloties sensora vietu, vispirms formulējiet konkrēto uzdevumu: kuras dobes vai plaukta gaisa temperatūrai jāvada apkure? Tad būs skaidrs, ar kuru augu zonu salīdzināt sensora rādījumu un kur pārbaudīt, vai apkures vadība atbilst iecerei.
Temperatūra var atšķirties gan dažādos augstumos, gan atsevišķās vietās: saulē uzsilusi virsma, sildītājs vai atvērta vēdlūka rada lokālus apstākļus, kas neraksturo pārējo telpu. Ja sensors atrodas siltākā punktā, tas var apturēt apkuri, pirms vēsākajā dobē sasniegts iecerētais līmenis. Savukārt vēsākajā vietā novietots sensors var likt sildītājam darboties ilgāk, kamēr citā zonā gaiss jau ir siltāks. Tāpēc izvēlieties nevis abstraktu telpas centru, bet konkrētu, prioritāru audzēšanas zonu. Vēlāk pārbaudiet, vai tās faktiskā temperatūra atbilst termostata rādījumam.
Sensora augstums jāpielāgo augiem
Sensoru novietojiet brīvā gaisā pie tās kultūras lapotnes līmeņa, kuras apstākļus vēlaties uzturēt. Nav viena pareiza augstuma centimetros visām siltumnīcām: dēstu paplātes, zemi stādi un augstas kultūras atrodas dažādos līmeņos, turklāt augu augstums sezonā mainās. Ja apkure jāvada vairāku kultūru dēļ, izraugieties prioritāro zonu pēc augu faktiskā izvietojuma un vajadzībām, nevis pēc ērtākās vietas pie sienas vai durvīm. Atsevišķas kultūras citā augstumā pārbaudiet arī ar otru termometru, nevis pārvietojiet galveno sensoru turp un atpakaļ. Vispirms apskatiet, kur atrodas lapotne attiecībā pret izvēlēto stiprinājuma vietu. Uz plaukta audzētu dēstu gadījumā vērtējiet augstumu pie dēstiem, nevis pie plaukta balstiem vai zem tā. Savukārt dobē augošu augu zonu nevajadzētu automātiski pielīdzināt blakus esoša plaukta līmenim. Pierakstiet sensora augstumu un to, kurai kultūrai šī vieta izvēlēta; tas palīdzēs vēlāk saprast, vai mainījies izvietojums vai tikai termostata iestatījums. Ja vienlaikus audzējat augus dažādos līmeņos, vispirms salīdziniet temperatūras šajos līmeņos. Tad izvēlieties vienu pamatotu vadības vietu, saglabājot pārējās kā atsevišķus novērošanas punktus.
Atstājiet ap zondi brīvu gaisa telpu: tai nevajadzētu pieskarties lapām, podiem, augsnei, plaukta virsmai vai siltumnīcas rāmim, jo šīs virsmas var būt citā temperatūrā nekā gaiss. Ja izmantojat aizsargājošu turētāju, pārliecinieties, ka tas neaizsedz sensoru un netraucē gaisa cirkulācijai; ievērojiet arī ierīces instrukciju. Telpas izmēru un dobju izvietojumu ir lietderīgi apsvērt pirms sensora vietas izvēles. Piemēram, Piramīdas tipa siltumnīca pieejama platībās no 5,53 līdz 18,9 m². Šis diapazons raksturo platību, nevis nosaka sensora augstumu vai garantē vienmērīgu temperatūru.
Tieša saule maina sensora rādījumu
Saules starojums var tieši sasildīt sensora korpusu vai zondi, pat ja gaiss ap augiem vēl nav sasniedzis termostatā iestatīto temperatūru. Tad vadība var izslēgt sildītāju, jo sensors uzrāda augstāku temperatūru nekā pie kultūrām. Ietekme mainās līdz ar saules stāvokli un ēnām, tādēļ vieta, kas no rīta ir nosegta, vēlāk var atrasties tiešos staros. Apskatiet sensora apkārtni dažādos dienas laikos, nevis izvērtējiet to tikai vienā brīdī. Novērojumos atzīmējiet, vai saule apspīd pašu sensoru, tā stiprinājumu vai tuvumā esošu virsmu. Tas palīdzēs atšķirt vietas piemērotību no vienas nejauši ēnainas pārbaudes. Ja rādījums mainās brīdī, kad uz zondes parādās tieši saules stari, salīdziniet to ar ēnā novietoto termometru pie augiem. Neizdariet secinājumu tikai pēc augstāka skaitļa displejā: vienlaikus pārbaudiet, vai siltāks kļuvis arī gaiss audzēšanas zonā. Ēnas novērtēšanai izvēlieties tādu dienas daļu, kurā sensora atrašanās vieta varētu saņemt sauli, nevis tikai sev ērtāko pārbaudes laiku. Ja sensoru pārvietojat saules ietekmes dēļ, pierakstiet jauno vietu un pārbaudiet to arī pārējā dienas gaitā.
Izvēlieties ēnainu, bet vēdināmu vietu augu zonā; nepārvietojiet sensoru uz nejauši vēsāku stūri tikai tāpēc, ka tur nav saules. Neietiniet zondi un neievietojiet to noslēgtā kārbā, jo tā var lēnāk reaģēt uz gaisa temperatūras pārmaiņām. Ja ražotājs paredz saules starojuma aizsargu, izmantojiet atbilstošu risinājumu, kas netraucē gaisa plūsmai. Izvērtējot stikla siltumnīcu Classic, ņemiet vērā, ka tā pieejama platībās no 3,77 līdz 28,08 m². Izvēlētajā variantā sensora vietu tik un tā nosaka faktiskā ēna un augu izvietojums.
Sildītāja tuvumā sensors var uzrādīt pārāk augstu temperatūru
Ja sensors saņem tiešu sildītāja siltuma starojumu vai atrodas izplūstošā siltā gaisa plūsmā, tā rādījums var strauji pieaugt, vēl pirms uzsilusi pārējā audzēšanas zona. Termostats tad var apturēt apkuri, lai gan tālākajā dobē gaiss vēl ir vēss. Šāds cikls rada maldīgu iespaidu, ka iestatījums ir sasniegts visā siltumnīcā. Atšķirību starp sensora un augu zonas temperatūru ir īpaši lietderīgi pārbaudīt, ja sildītājs bieži pārslēdzas, bet stādu tuvumā joprojām ir vēss. Vērojiet abus rādījumus gan sildītāja darbības laikā, gan pēc tā izslēgšanās. Pierakstiet, kurš rādījums mainās vispirms un vai pie augiem vispār redzama līdzīga temperatūras maiņa. Šāds novērojums pats par sevi vēl nenosaka cēloni, taču palīdz saprast, vai jāpārbauda tieši sensora atrašanās vieta siltā gaisa plūsmā. Pirms maināt termostata iestatījumu, apskatiet sensora novietojumu attiecībā pret sildītāju un tā apsildītajām virsmām. Ja atļauts pārvietot zondi, saglabājiet to tajā pašā augu augstumā, lai pārbaudē vienlaikus nemainītu arī mērījuma līmeni. Pēc pārvietošanas salīdziniet ne tikai displeja rādījumu, bet arī temperatūru izvēlētajā audzēšanas vietā.
Nenovietojiet zondi tieši virs sildītāja, pie tā gaisa izplūdes vai pie virsmas, ko tas intensīvi apsilda. Nav viena universāla attāluma, kas derētu visām ierīcēm: ievērojiet sildītāja un termostata instrukcijas un pārbaudiet, vai vadības ierīce izmanto iebūvētu vai attālinātu sensoru. Arī pie konstrukcijas piestiprinātas zondes rādījumu var ietekmēt virsmas temperatūra. Ja apsverat sienas siltumnīcu, tās platības diapazons ir no 3,69 līdz 14,34 m²; sensora attālumu no sienas izvērtējiet pēc konkrētās vietas un instrukcijas.
Durvis un vēdlūkas rada īslaicīgas temperatūras svārstības
Pie durvīm, jumta vēdlūkas vai citas ventilācijas atveres sensors var uztvert auksta gaisa pieplūdi, nevis reprezentatīvu temperatūru augu zonā. Tas var likt termostatam reaģēt uz īslaicīgu caurvēju, un tā rādījums svārstīsies ikreiz, kad vēdināt vai ieiet siltumnīcā. Šāda vieta parasti nav piemērota apkures vadības sensoram, ja vien tieši tur neatrodas galvenā audzēšanas zona. Ja augi ir tuvu atverei, to apstākļus pārbaudiet atsevišķi, nevis pieņemiet, ka viens sensors raksturo visu telpu.
Novietojiet vadības sensoru ārpus tiešas aukstā gaisa plūsmas, bet neatstājiet bez ievērības pašas ventilācijas ietekmi uz augiem. Apkurei un vēdināšanai ir atšķirīgi uzdevumi: lai panāktu vienmērīgāku termostata rādījumu, nevajadzētu aizvērt ventilāciju vai ignorēt siltumnīcas gaisa apmaiņu. Pierakstiet, vai novērotā temperatūras maiņa sakrīt ar durvju atvēršanu, vēdlūkas darbību vai sildītāja ieslēgšanos. Noderīgi atzīmēt arī brīdi, kad durvis vai vēdlūka atkal aizvērta, un turpināt vērot abus termometrus. Tas ļaus atšķirt īsu rādījuma kritumu pie vadības sensora no temperatūras pazemināšanās pašā audzēšanas zonā. Pārbaudes laikā saglabājiet ierasto siltumnīcas lietošanas kārtību, nevis vērtējiet sensoru tikai tad, kad telpā neviens neienāk un visas atveres ir aizvērtas. Ja augi atrodas pie durvīm, atsevišķais termometrs šajā vietā palīdzēs redzēt tieši to apstākļus. Savukārt galveno sensoru nevajadzētu pārvietot pie atveres tikai tādēļ, lai tas uztvertu katru īslaicīgu svārstību. Ja atkārtoti rodas liela atšķirība starp vadības vietu un augiem, pārvērtējiet sensora novietojumu, balstoties uz abiem rādījumiem un pierakstīto vēdināšanas laiku.
Lielākā siltumnīcā pārbaudiet vairākas augu vietas
Pirms izvēlēties vienu vadības punktu, salīdziniet temperatūru vairākās vietās, kur augi tiešām atrodas: piemēram, pie galvenās dobes un tālākajā stūrī vai divos atšķirīgos plauktu augstumos. Siltumnīcas plānojums, sildītāja novietojums un gaisa kustība var radīt atšķirības, taču tās nevar droši noteikt tikai pēc telpas izmēra vai formas. Salīdzinot dažādas vietas vienā līmenī, veiciet mērījumus vienādā augstumā. Ja pārbaudāt tieši augstuma ietekmi, pārējos apstākļus saglabājiet pēc iespējas līdzīgus. Katram pārbaudes punktam dodiet vienkāršu apzīmējumu, piemēram, dobe pie ieejas vai augšējais plaukts. Pierakstiet arī mērīšanas laiku, lai vēlāk nesalīdzinātu saulainā pēcpusdienā iegūtu rādījumu ar vēsāka vakara rādījumu citā vietā. Ja pieejams tikai viens papildu termometrs, pārvietojiet to secīgi un katrā vietā ļaujiet rādījumam nostabilizēties atbilstoši instrukcijai. Šādi iegūtos rezultātus nevajadzētu uzskatīt par vienlaicīgiem mērījumiem: līdz ar vietu var būt mainījušies arī apstākļi. Vispirms izvēlieties dažus svarīgākos punktus, nevis mēģiniet izmērīt katru stūri. To uzdevums ir parādīt, vai galvenā sensora vieta pietiekami labi raksturo dobes un plauktus, kuru dēļ apkure tiek darbināta.
Viens termostata sensors vada apkuri, balstoties uz savu mērījuma punktu; papildu termometrs citā dobē tikai parāda tur esošo temperatūru, bet pats apkuri neieslēdz. Ja apsverat vairākas vadības zonas vai sensorus, pārbaudiet, kādus pieslēgumus un saderību pieļauj konkrētās ierīces ražotājs. Izvēloties telpas mērogu, var apskatīt arī siltumnīcu ar Accoya, kuras platības varianti ir no 3,77 līdz 18,84 m². Platība palīdz plānot izvietojumu, taču vajadzīgo mērījumu punktu skaitu nosaka faktiskās dobes un temperatūras pārbaudes.
Salīdziniet termostatu ar neatkarīgu termometru
Pārbaudi sāciet, īslaicīgi novietojot termostata sensoru un atsevišķu termometru blakus, ēnā un vienādā augstumā. Ievērojiet abu ierīču instrukcijas un dodiet rādījumiem laiku nostabilizēties. Ja tie šādos apstākļos atšķiras, pārbaudiet katras ierīces norādīto precizitāti un lietošanas nosacījumus, pirms secināt, ka viens sensors ir bojāts. Pierakstiet abus rādījumus un norādiet, ka ierīces atradās blakus. Vēlāk tas palīdzēs atšķirt jau sākumā novērotu ierīču rādījumu starpību no temperatūras atšķirības starp siltumnīcas zonām. Neizvēlieties par pareizo vienkārši to ierīci, kuras skaitlis labāk atbilst gaidītajam. Ja rādījumi vēl mainās, turpiniet novērojumu, nevis salīdziniet vienas ierīces agrāku rādījumu ar otras vēlāku rādījumu. Arī termostata iestatījuma maiņa nav tas pats, kas sensora rādījuma pārbaude vai regulēšana. Jebkuras ierīcē paredzētās rādījuma korekcijas veiciet tikai saskaņā ar tās instrukciju. Pēc salīdzināšanas atstājiet termostata sensoru izvēlētajā vadības vietā, bet otru termometru novietojiet pie augiem, kuru temperatūru vēlaties uzraudzīt. Turpmākajos pierakstos skaidri nošķiriet šo pārbaudi no sākotnējā salīdzinājuma blakus: tagad ierīces jau mēra apstākļus divās dažādās vietās.
Salīdziniet rādījumus vienā laikā un atkārtojiet to dažādos apstākļos: saulainā dienas daļā, pēc vēdināšanas un laikā, kad sildītājs darbojas vai ir izslēgts. Pierakstiet arī sensora un termometra atrašanās vietu, jo citādi vēlāk būs grūti atšķirt ierīču rādījumu novirzi no reālas temperatūras atšķirības starp zonām. Ja vēl izvēlaties siltumnīcu, Bloomcabin Prestige siltumnīca pieejama platībās no 3,77 līdz 28,08 m². Šis diapazons palīdz plānot izvietojumu, bet nenosaka vajadzīgo termometru skaitu.
Sensoram jāatrodas audzēšanas, nevis glabāšanas zonā
Ja siltumnīcā ir nodalīta telpa vai daļa, kas paredzēta mantu glabāšanai, novērtējiet, vai apstākļi tajā patiešām atbilst apstākļiem audzēšanas zonā. Termostats, kas atrodas glabāšanas vietā, var nolasīt temperatūru tur, kur augi nemaz neatrodas. Arī pretējā gadījumā — ja augi ir nodalītā telpas daļā, bet sensors citur — vadības rādījums var neatbilst to videi. Izvēlieties vietu pēc konkrētā plānojuma, nevis pieņēmuma, ka gaisa temperatūra visā siltumnīcā vienmēr ir vienāda. Plānā atsevišķi atzīmējiet augiem paredzēto daļu un glabāšanas vietu. Pēc tam pārbaudiet, kurā no tām faktiski atradīsies sensors, nevis tikai termostata displejs vai vadības panelis. Ja ierīcei ir attālināta zonde, mērījuma vietu nosaka zonde; ērtāk pieejams displejs pats par sevi neraksturo temperatūru pie augiem. Ja sensora atrašanās vietu mainīt nevar, īpaši svarīgs ir atsevišķs termometrs audzēšanas zonā. Salīdzinājumā pierakstiet arī nodalījuma durvju vai citu atveru stāvokli, lai dažādās dienās iegūtie rādījumi būtu saprotami. Glabāšanas zonā izmērīto temperatūru saglabājiet kā atsevišķu novērojumu, nevis automātiski izmantojiet to, lai spriestu par apstākļiem pie dobēm.
Apskatot stikla siltumnīcu ar Accoya un noliktavas nodalījumu, ņemiet vērā norādīto platības diapazonu — no 5,52 līdz 28,08 m² — un pārbaudiet konkrētā varianta plānojumu. Kopējā platība pati par sevi nepasaka, kur atrodas augiem paredzētā daļa vai kā gaiss pārvietojas starp telpas zonām. Pirms sensora novietošanas nosakiet, kur būs dobes un plaukti, un, ja pastāv atšķirīgi apstākļi, salīdziniet temperatūru katrā svarīgajā audzēšanas vietā. Neuzskatiet glabāšanas zonā iegūtu rādījumu par augu zonas temperatūras aizstājēju.
Iestatītā temperatūra nav faktiskā temperatūra
Pareiza sensora vieta palīdz termostatam reaģēt uz temperatūru izvēlētajā augu zonā, taču tā negarantē, ka sildītājs spēs sasniegt iestatīto līmeni. Ja rādījums ilgstoši paliek zem iestatījuma, pārbaudiet, vai sildītājs darbojas un vai sensors nav novietots īpaši aukstā caurvējā. Ja termostats rāda sasniegtu iestatījumu, bet augi citā vietā ir vēsāki, problēma var būt temperatūras sadalījumā, nevis pašā iestatījumā. Nepārvietojiet sensoru tuvāk sildītājam tikai tādēļ, lai termostata displejā redzētu vēlamo skaitli. Vērtējot situāciju, pierakstiet atsevišķi trīs lielumus: iestatījumu, sensora rādījumu un neatkarīgā termometra rādījumu pie augiem. Pievienojiet arī novērojumu, vai tajā brīdī sildītājs darbojas. Šāds pieraksts palīdzēs skaidri formulēt, kas nav sasniegts: vēlamā temperatūra visā novērotajā zonā vai tikai vienā attālākā vietā. Nemainiet vienlaikus gan iestatījumu, gan sensora atrašanās vietu, ja vēlaties saprast tieši novietojuma ietekmi. Pretējā gadījumā nebūs skaidrs, kura izmaiņa saistīta ar jauno rezultātu. Ja termostats un termometrs abi rāda zemāku temperatūru par izvēlēto mērķi, ar sensora pārvietošanu vien nevar pamatot secinājumu, ka apkures uzdevums ir izpildīts.
Siltuma zudumi ir atkarīgi no apstākļiem un konkrētās siltumnīcas, tādēļ ar platību vien nepietiek, lai spriestu par vajadzīgo sildītāju vai patēriņu. Piemēram, plašā siltumnīca pieejama 47–70 m² platībā, taču šis fakts pats par sevi nepasaka, kādu temperatūru tajā var uzturēt. Izvēloties apkuri, pārbaudiet konkrētā sildītāja dokumentēto jaudu, siltumnīcas ventilācijas un izolācijas parametrus un skaidrus pieņēmumus par siltuma zudumiem. Izmaksu aplēsei vajadzīgi arī faktiskie lietošanas apstākļi un vietējais enerģijas tarifs; garantētu temperatūru vai izmaksas no termostata rādījuma secināt nevar.
Pēc plānojuma maiņas pārbaudiet sensoru vēlreiz
Sensora vieta, kas sākumā labi raksturoja augu zonu, var kļūt nepiemērota pēc plauktu, dobju vai sildītāja pārvietošanas. Pārbaudiet to arī tad, ja mainās audzēšanas augstums vai telpā tiek ierīkots nodalījums, kas maina gaisa plūsmu. Pēc pārkārtošanas atkārtojiet salīdzinājumu ar neatkarīgu termometru pie augiem; nepietiek pieņemt, ka iepriekšējais rādījums joprojām ir reprezentatīvs. Arī sezonas gaitā mainīga lapotne var aizsegt sensoru vai novirzīt gaisa plūsmu citādi, nekā paredzēts.
Ja plānojat T veida oranžērijas siltumnīcu, tās pieejamā platība ir no 16,52 līdz 30 m². Modeļa nosaukums un platība neparāda temperatūru katrā atzarā, tāpēc sensoru un pārbaudes punktus izvēlieties pēc faktiskā augu un sildītāja izvietojuma. Saglabājiet vienkāršu plāna skici ar sensora vietu, augstumu un izvēlētajiem pārbaudes punktiem. Pēc pārkārtošanas atzīmējiet, kas mainīts un kur tagad atrodas augi, kuru apstākļiem jāvada apkure. Tas ļaus salīdzināt divus konkrētus izvietojumus, nevis paļauties uz atmiņu par iepriekšējo temperatūru. Atkārtotajā pārbaudē izmantojiet tos pašus punktu apzīmējumus, ja vietas saglabājušās, un skaidri norādiet pārvietotos punktus. Ja mainīta arī pati vadības ierīce, nepārnesiet iepriekšējā sensora novietošanas pieņēmumus automātiski uz jauno: pārbaudiet tās instrukcijā paredzēto novietojumu. Apkures izvēlē savukārt nošķiriet zināmos sildītāja parametrus un ventilācijas vai izolācijas iespējas no tā, kas vēl tikai iecerēts. Jaunā sensora vieta jāvērtē pēc rādījumiem pie augiem, nevis tikai pēc tā, cik ērti tā izskatās plānā. Pārbaudes mērķis ir atjaunot saprotamu saikni starp vienu vadības punktu un mainīto audzēšanas zonu.
Biežāk uzdotie jautājumi
Kādā augstumā novietot termostata sensoru?
Novietojiet to brīvā gaisā pie tās kultūras lapotnes līmeņa, kuras apstākļiem jāvada apkure. Nav viena visiem augiem un siltumnīcām piemērota augstuma centimetros. Ja mainās kultūras, plauktu vai dobju izvietojums, pārbaudiet sensora vietu vēlreiz.
Vai sensors drīkst atrasties tiešā saulē?
Tiešā saulē sensors var uzsilt ātrāk par apkārtējo gaisu un dot maldinošu rādījumu. Izvēlieties labi vēdināmu vietu ēnā. Ja izmantojat aizsargu pret starojumu, pārliecinieties, ka tas netraucē gaisa cirkulācijai un ir piemērots konkrētajam sensoram.
Kāpēc termostats rāda citādi nekā termometrs pie augiem?
Ierīces var atrasties dažādās temperatūras zonās, un to rādījumi var atšķirties arī to precizitātes vai reakcijas laika dēļ. Vispirms novietojiet abas ierīces blakus, ievērojot to lietošanas instrukcijas, un salīdziniet rādījumus. Pēc tam otru termometru atstājiet pie augiem.
Vai vienā siltumnīcā vajadzīgi vairāki termostati?
Ne vienmēr, taču viens sensors atspoguļo tikai apstākļus tā tuvumā. Ar neatkarīgu termometru var pārbaudīt citas audzēšanas vietas, bet tas pats par sevi apkuri nevada. Vairāku sensoru vai vadības zonu iespējas pārbaudiet konkrētās ierīces instrukcijā.
Vai sensoru novietot blakus sildītājam?
Parasti sensoru nevajadzētu novietot pie sildītāja gaisa izplūdes vai vietā, kur to tieši sasniedz siltuma starojums: tas var uzrādīt pārāk augstu temperatūru un priekšlaikus apturēt apkuri. Ievērojiet ražotāja norādījumus par konkrēto ierīci un zondi, jo modeļu novietošanas prasības atšķiras.
Uzticams termostata rādījums sākas ar vietu, kas atbilst konkrētajai augu zonai: sensoram jāatrodas brīvā gaisā, prom no tiešas saules, sildītāja gaisa plūsmas un īslaicīga caurvēja. Tā kā viena zonde raksturo tikai tās apkārtni, pārbaudiet arī attālākās vai citā augstumā esošās dobes. Salīdziniet rādījumus dažādos diennakts laikos, sildītājam darbojoties un esot izslēgtam. Atkārtojiet pārbaudi, ja mainās telpas plānojums vai augu izvietojums.
