Tomāti siltumnīcā zied, bet augļi neveidojas
Tomāti siltumnīcā
Tomāti var ziedēt bagātīgi, bet augļi neveidoties, ja putekšņi neatbrīvojas vai augs izjūt stresu. Iemesls var būt ilgstošs karstums vai vēsas naktis, nepietiekama zieda vibrācija, pārlieku mitrs gaiss, augsnes mitruma svārstības vai auga stāvoklis. Pēc viena nokrituša zieda cēloni noteikt nevar: vispirms pārbaudiet, vai ziedlapas vienkārši nobirušas pēc augļa aizmešanās, tad salīdziniet vairākus augus un pierakstiet apstākļus.
Pārbaudiet, vai veidojas augļaizmetnis
Tomātu ziedlapas var novīst un nobirt arī tad, ja auglis jau aizmeties. Sekmīgas attīstības pirmā pazīme ir mazs, zaļš un stingrs sabiezējums pie zieda pamatnes, kas turpmākajās dienās pakāpeniski palielinās; tas ir augļaizmetnis. Tāpēc nepietiek saskaitīt nokritušās ziedlapas vai apskatīt ķekaru no attāluma. Aplūkojiet ziedkātiņu un zieda pamatni. Ja zieds atvēries nesen, nogaidiet vairākas dienas: augļaizmetnis sākumā ir ļoti mazs, un vēsākā laikā izmaiņas var būt lēnākas. Salīdziniet to ar citiem ziediem tajā pašā ķekarā.
Ja viss zieds vai tā kātiņš nokalst un nokrīt, bet zaļa sabiezējuma nav, auglis, visticamāk, nav aizmeties. Atzīmējiet, vai tas notiek tikai pirmajā ķekarā, tikai uz viena krūma vai uz vairākiem augiem vienā laikā. Problēmas izplatība palīdz sašaurināt iespējamo cēloņu loku, bet pati par sevi vēl nav diagnoze. Nofotografējiet vienu ziedu un visu ķekaru, pierakstiet aptuveno zieda atvēršanās laiku un apskatiet tos vēlreiz pēc dažām dienām. Fotografējiet no līdzīga attāluma un leņķa, lai varētu salīdzināt tieši zieda pamatni. Vienā ķekarā ziedi var būt dažādās attīstības stadijās, tāpēc nesalīdziniet tikko atvērušos ziedu ar tādu, kura ziedlapas jau novītušas, neņemot vērā šo atšķirību. Fotoattēli palīdz pamanīt nelielas pārmaiņas un izvairīties no pārsteidzīgas mēslošanas, pirms pārbaudīti citi apstākļi.
Temperatūras ietekme uz augļu aizmešanos
Temperatūras galējības ziedēšanas laikā bieži saistās ar sliktu augļu aizmešanos. Ilgstošā dienas karstumā ziedputekšņi var zaudēt dzīvotspēju, savukārt vēsas naktis vai ilgstošs vēsums var kavēt putekšņu nobriešanu un zieda attīstību. Siltumnīcā saulainā dienā var būt ievērojami siltāks nekā ārā, bet vakarā temperatūra var pazemināties ātri, tādēļ ar āra prognozi vien nepietiek. Šķirnes atšķiras, un nozīme ir gan temperatūras maksimumam, gan tam, cik ilgi tas saglabājas. Viena īsa svārstība vēl nepierāda cēloni, bet līdzīga problēma vairākos ziedu ķekaros ir vērta uzmanības.
Novietojiet termometru ar minimālās un maksimālās temperatūras rādījumiem augu augstumā, ēnā, nevis tiešos saules staros, pie stikla vai tieši pie atvērtas vēdlūkas. Pierakstiet dienas maksimumu un nakts minimumu, vēdināšanas laiku un dienas, kad ziedi nobira. Atsevišķi norādiet, vai novērotie ziedi tajā laikā bija tikko atvērušies vai jau noziedējuši: temperatūras rādījums bez zieda attīstības stadijas sniedz nepilnīgu priekšstatu. Ja dienā uzkrājas karstums, vēdiniet, tiklīdz apstākļi to prasa, un sekojiet temperatūrai arī pēc saulrieta. Vērtējot nākamos ķekarus, saglabājiet to pašu termometra novietojumu, lai rādījumi būtu salīdzināmi. Ja maināt tā atrašanās vietu, atzīmējiet to pierakstos, nevis automātiski uzskatiet atšķirīgo rādījumu par apstākļu uzlabojumu. Ja temperatūras problēmas mudina apsvērt citu siltumnīcu, nošķiriet telpas lielumu no tās vēdināšanas iespējām. T veida oranžērijas siltumnīcas katalogā norādītais platības diapazons ir 16,52–30 m². Tas ļauj salīdzināt telpas mērogu, bet nepasaka, kāda temperatūra būs pie jūsu tomātu ziediem. Izvērtējiet, kur plānotajā stādījumā atradīsies augi, termometrs un vēdināšanai izmantojamās atveres, nevis spriediet tikai pēc kopējās platības.
Apputeksnēšanos veicina zieda vibrācija
Tomāti ir pašapputes augi: vienā ziedā ir gan putekšņlapas, gan auglenīca, tāpēc atsevišķa apputeksnētāja klātbūtne nav obligāts nosacījums katra augļa veidošanai. Tomēr putekšņiem no putekšnīcām jānokļūst uz zieda drīksnas. Zieda nelielā vibrācija palīdz tos atbrīvot; ārā to var radīt kustīgs gaiss vai kukaiņi, bet siltumnīcā — arī paša auga kustība. Pilnīgā bezvējā ziedi var apputeksnēties nepilnīgi, lai gan no malas izskatās normāli. Augsts mitrums un karstums var procesu traucēt, tādēļ vibrācijas trūkumu vērtējiet kopā ar temperatūras un mitruma novērojumiem.
Ja gaiss ir mierīgs, viegli pakustiniet ziedkopu vai tās balstu brīdī, kad ziedi ir sausi un atvērušies. Mērķis ir neliela vibrācija, nevis stipra visa krūma kratīšana, kas var nolauzt trauslus ziedkātiņus. Netīriet un neberziet ziedus un nekustiniet tos, kamēr tie ir slapji. Izvēlieties dažas viegli atpazīstamas ziedkopas un pierakstiet, kuras pakustinājāt; vēlāk pārbaudiet, vai pie ziedu pamatnes aug zaļie augļaizmetņi. Nevērtējiet rezultātu uzreiz pēc pakustināšanas un nepalieliniet kratīšanas spēku, ja tajā pašā dienā pārmaiņas nav redzamas. Novērojumu jēga ir salīdzināt turpmāko attīstību, nevis panākt tūlītēju redzamu reakciju. Vienlaikus ņemiet vērā temperatūru un ziedu mitrumu, jo pakustināšana neatrisina visus augļu neveidošanās cēloņus. Piekļuve ziedkopām ir svarīga arī stādījuma plānošanā: tās jāvar apskatīt un aizsniegt, nelaužot blakus dzinumus. Piramīdas tipa siltumnīcas katalogā norādītais platības diapazons ir 5,53–18,9 m². Salīdzinot variantus, iezīmējiet dobes un eju, nevis pieņemiet, ka visa norādītā platība būs pieejama augiem. Šādi varēsiet izvērtēt piekļuvi ziedošajiem ķekariem arī tad, kad lapojums būs izaudzis.
Mitrums un gaisa apmaiņa siltumnīcā
Mitrs, slikti vēdināts gaiss var apgrūtināt putekšņu atdalīšanos, jo tie salīp un zieda iekšpuse ilgi paliek slapja. Par mitruma uzkrāšanos var liecināt kondensāts uz stikla, rasa uz augiem un lapotne, kas pēc nakts ilgi nežūst. Šīs pazīmes pašas par sevi nepierāda, ka tieši mitrums izraisījis augļu neveidošanos, bet tās ir noderīgas novērošanai. Arī ļoti karsts, sauss gaiss rada augam stresu, tādēļ mērķis nav vienkārši pēc iespējas pazemināt mitrumu. Apskatiet, vai ziedkopas neatrodas cieši noslēgtā lapojumā un vai gaiss ap tām nav sastāvējies.
Vēdiniet atbilstoši temperatūrai un āra apstākļiem: karstā dienā negaidiet, līdz lapas sāk vīst, savukārt pēc vēsas, mitras nakts ļaujiet liekajam mitrumam izvadīties, nepakļaujot augus krasai atdzišanai. Laistiet augsni, nevis ziedus. Ja kondensāts atkārtojas vairākas dienas pēc kārtas, atzīmējiet, kur tas redzams un cik ilgi ziedi un lapas paliek slapji. Nošķiriet rīta novērojumu no situācijas dienas vidū: viens mitrs rīts vēl neraksturo visu ziedēšanas periodu. Apskatiet arī ziedkopas lapojuma iekšpusē, ne tikai tās, kas labi redzamas no ejas. Salīdziniet, vai mitrums saglabājas visā siltumnīcā vai galvenokārt blīvākajās stādījuma vietās; tas palīdz saprast, ko tieši vajag uzlabot. Ja plānojat telpu ar atsevišķu glabāšanas vietu, stikla siltumnīcas ar Accoya un noliktavas nodalījumu katalogā norādītais platības diapazons ir 5,52–28,08 m². Izvērtējiet, kā plānojumā izvietosiet augus un glabājamās lietas, lai varētu piekļūt stādījumam un izmantot vēdināšanas atveres. Kopējā platība nav gaisa apmaiņas rādītājs, un ar to vien nepietiek, lai salīdzinātu apstākļus ap tomātu ziedkopām.
Laistīšanas svārstības rada papildu stresu
Augsnes mitruma svārstības var pastiprināt nelabvēlīgu temperatūras un apputeksnēšanās apstākļu ietekmi. Ja sakņu zona ilgstoši izžūst, augs var novīst un priekšlaikus nomest ziedus; pēc tam liela ūdens deva uzreiz neatjauno vienmērīgu ūdens uzņemšanu. Arī pretējais stāvoklis — pastāvīgi pārmitra vai slikti drenēta augsne — traucē saknēm darboties. Tāpēc novērojiet ne vien to, cik bieži laistāt, bet arī augsnes mitrumu sakņu zonā. Lapu vīšana pati par sevi nenozīmē tikai ūdens trūkumu: to var veicināt arī karstums, tādēļ salīdziniet pazīmes ar temperatūras pierakstiem.
Laistiet atbilstoši augsnes tipam, trauka lielumam, auga attīstībai un laikapstākļiem, nevis pēc viena nemainīga grafika visai sezonai. Pārbaudiet augsni dažus centimetrus zem virskārtas, uzmanoties, lai nesavainotu saknes; augšējais slānis var izžūt ātrāk nekā zona, no kuras augs uzņem ūdeni. Ja tomāts aug podā, tas var izžūt ātrāk nekā siltumnīcas dobe, tādēļ abus nevajag vērtēt vienādi. Pierakstiet ne tikai laistīšanas dienu, bet arī to, vai pirms laistīšanas augsne bija sausa vai vēl mitra. Ja augļi neveidojas tikai vienam augam, pārbaudiet tieši tā sakņu zonu, nevis pieņemiet, ka visā dobē apstākļi ir vienādi. Savukārt vairākiem augiem kopīga problēma ir iemesls pārskatīt visas rindas laistīšanu. Pārplānojot stādījumu, paredziet iespēju pārbaudīt augsni arī tālākajā dobes malā. Bloomcabin Prestige siltumnīcas katalogā norādītais platības diapazons ir 3,77–28,08 m². Tas raksturo telpas mērogu, taču laistīšanas ērtumu novērtējiet pēc konkrētā dobju un eju izvietojuma. Pārbaudiet, vai ūdens padevei un augsnes apskatei varēsiet piekļūt, nesniedzoties pāri ziedošiem augiem un neaizķerot to balstus.
Daudz lapu vēl nenozīmē labu augļu aizmešanos
Daudz tumši zaļu lapu, gari dzinumi un maz ziedu var liecināt, ka augs saņem pārāk daudz slāpekļa, taču šīs pazīmes vien to nepierāda. Daļa šķirņu dabiski veido spēcīgāku lapojumu, un līdzīgu iespaidu var radīt arī nepietiekama gaisma. Ja ziedu ir daudz, bet tie nobirst, mēslojums nav vienīgais un ne vienmēr ticamākais cēlonis: pārbaudiet temperatūru, ziedu mitrumu un augsnes ūdens režīmu. Barības vielu trūkums vai nepiemērots augsnes pH var ietekmēt kopējo augšanu, tomēr konkrētas barības vielas trūkumu nevar droši noteikt tikai pēc viena simptoma.
Nepievienojiet papildu fosforu, kāliju vai komplekso mēslojumu, cerot, ka tas uzreiz veicinās augļu aizmešanos. Pārmērīga deva var izjaukt barības vielu līdzsvaru vai paaugstināt sāļu koncentrāciju sakņu zonā. Pārskatiet, ko un cik bieži jau esat lietojuši, un izlasiet mēslojuma norādes par lietošanu tomātiem. Pierakstiet līdzekļa nosaukumu un lietoto devu, lai salīdzinājums nebalstītos tikai atmiņā par pēdējo mēslošanas reizi. Ja aizdomas par augsnes reakciju vai barības vielu trūkumu saglabājas, augsnes vai substrāta analīze ir informatīvāka par minējumu. Atsevišķi atzīmējiet, vai augam ir maz ziedu vai ziedu ir daudz, bet augļaizmetņi neveidojas. Tās ir atšķirīgas situācijas, kurām nevajadzētu automātiski piemērot vienu un to pašu mēslošanas korekciju. Vērtējiet arī jauno dzinumu augšanu: ziedu novērojumi kopā ar visa auga izskatu ir noderīgāki nekā viena izraudzīta pazīme.
Ēna un sabiezināts stādījums ietekmē ziedēšanu
Nepietiekama gaisma un pārāk blīvs lapojums var vājināt ziedēšanu, bet cieši sastādīti augi arī ierobežo gaisa kustību un apgrūtina ziedu apskati. Pārbaudiet, vai tomātus neēno citi augi vai siltumnīcas tuvumā esoši objekti, vai dzinumi nav savijušies un vai ziedu ķekari nepaliek ēnā lielāko dienas daļu. Tas nenozīmē, ka jānoņem visas lapas: tās baro augu, un pārmērīga apgriešana var radīt papildu stresu. Gaismas vai blīvuma problēmas parasti skar vairāk nekā vienu ziedu, tādēļ vērtējiet arī visa auga augšanu un lapojuma izvietojumu.
Ja nepieciešams, sakārtojiet dzinumus atbilstoši izvēlētajam audzēšanas veidam un izņemiet tikai tās atvases vai lapas, kuras paredzēts izņemt konkrētajai šķirnei. Vienā reizē nevajag noņemt lielu lapu daudzumu. Pirms apgriešanas apskatiet, kas tieši aizsedz ziedkopas: paša tomāta lapas, blakus auga dzinumi vai ēna no ārpuses. Tā varēsiet izvairīties no lapu izņemšanas vietā, kur tā neatrisina pamanīto problēmu. Salīdziniet stādīšanas attālumu ar šķirnes norādēm, reālo rindas platumu un vietu, kas paliek ejai. Ja stādījums jau sabiezējis, pierakstiet, kur augi savijušies, lai nākamajā sezonā mainītu tieši šo rindas daļu, nevis tikai samazinātu kopējo stādu skaitu bez skaidra plāna. Plašās siltumnīcas katalogā norādītais platības diapazons ir 47–70 m², taču arī lielāka telpa pati par sevi nenosaka optimālu stādu skaitu. Plānā atsevišķi atzīmējiet dobes, ejas un vietas citiem augiem vai aprīkojumam. Vērtējiet, cik vietas būs izaugušam lapojumam, nevis tikai tikko iestādītam stādam. Tas palīdz salīdzināt izmantojamo audzēšanas vietu, nejaucot to ar visu siltumnīcas platību.
Pārstādīšanas stress un auga attīstības posms
Ja ziedēšana sākusies drīz pēc izstādīšanas, augs vēl var pielāgoties jaunajai videi. Sakņu kamola bojājums, auksta vai pārmitra augsne, krasas gaismas pārmaiņas un pārstādīšanas izraisīts stress var kavēt augšanu; ziedi vai mazi augļaizmetņi var nobirt, pirms saknes atjauno ierasto ūdens uzņemšanu. Šādā situācijā vērtējiet ne tikai ziedu, bet arī jauno lapu un dzinuma attīstību. Ja augs turpina augt, bet pirmais ķekars nav aizmeties, nākamie ķekari var sniegt skaidrāku priekšstatu pēc apstākļu stabilizēšanās. Neizdariet secinājumu tikai pēc pirmās ziedēšanas reizes.
Šķirnes atšķiras pēc agrīnuma, ziedēšanas rakstura un reakcijas uz vides svārstībām; salīdziniet augus līdzīgā attīstības posmā. Pārbaudiet šķirnes nosaukumu un informāciju par tās augšanas īpatnībām uz sēklu paciņas, nevis pieņemiet, ka visi tomāti veidos vienādu ziedu vai augļu skaitu. Ja vienā siltumnīcā aug vairākas šķirnes, pierakstos norādiet to nosaukumus un izstādīšanas laiku. Citādi atšķirības starp stādu, kas tikko ieaudzies, un jau spēcīgi augošu augu var kļūdaini piedēvēt kopšanai. Pievērsiet uzmanību tam, vai pēc pirmā neveiksmīgā ķekara jaunie dzinumi turpina augt un nākamajās ziedkopās parādās augļaizmetņi. Tas ļauj novērtēt attīstību ilgākā posmā, nevis spriest tikai pēc izstādīšanas brīža. Ja nākamajai sezonai pārplānojat stādījumu, stikla siltumnīcas Classic katalogā norādītais platības diapazons ir 3,77–28,08 m². Augu skaitu plānojiet pēc reālās dobes, rindām, ejas un šķirnes vajadzībām. Salīdzinot izmērus, izmantojiet to pašu iecerēto augu izvietojumu, lai būtu skaidrs, kam papildu vieta vajadzīga.
Kaitēkļi un slimības: meklējiet papildu pazīmes
Ziedu vai kātiņu plankumi, deformācijas un bojātas jaunās galotnes prasa rūpīgāku apskati. Aplūkojiet ziedus tuvumā, pārbaudiet lapu apakšpuses un salīdziniet, vai vienādas pazīmes redzamas uz vairākiem augiem. Daži kaitēkļi var bojāt ziedus, bet slimības vai citi bojājumi mēdz izpausties arī uz lapām un dzinumiem; tomēr krāsas maiņa vai deformācija viena pati nenosaka cēloni. Ja redzama tikai ziedu nobiršana un augs citādi izskatās veselīgs, vispirms turpiniet temperatūras un kopšanas apstākļu pārbaudi, nevis pieņemiet, ka vainīga infekcija.
Nofotografējiet neparastās pazīmes un, ja tās izplatās vai skar vairākas auga daļas, lūdziet augu aizsardzības speciālistam palīdzēt tās atpazīt. Uzņemiet gan bojājuma tuvplānu, gan attēlu, kur redzams viss augs un bojājuma atrašanās vieta. Atzīmējiet, vai līdzīgas pārmaiņas ir blakus tomātiem un vai tās parādījušās pirms ziedu nobiršanas vai pamanītas tikai vēlāk. Tas palīdzēs precīzāk izstāstīt novēroto, nepasniedzot minējumu kā noteiktu diagnozi. Nelietojiet pesticīdu tikai tāpēc, ka augļi neveidojas: vispirms jābūt pamatotām aizdomām par konkrētu kaitēkli vai slimību, un jebkurš līdzeklis jālieto atbilstoši tā norādēm. Brīva piekļuve vajadzīga ne vien laistīšanai, bet arī lapu apakšpušu, ziedu un galotņu apskatei. Ja apsverat sienas siltumnīcu, tās katalogā norādītais platības diapazons ir 3,69–14,34 m². Konkrētā plānojumā pārbaudiet, no kuras puses varēsiet apskatīt katru rindu un vai tālākie augi būs sasniedzami. Novērtējiet piekļuvi arī tad, kad balsti un dzinumi jau aizņems tiem paredzēto vietu. Platības skaitlis vien neatklāj, cik ērti būs regulāri pārbaudīt visu stādījumu.
Novērojumu salīdzināšana un kopšanas korekcijas
Pieraksti palīdz atdalīt sakritību no iespējamā cēloņa. Izvēlieties dažas ziedkopas uz vairākiem augiem un atzīmējiet, kad ziedi atvērās, vai pie to pamatnes parādījās augļaizmetnis un kad ziedi vai kātiņi nobira. Tajā pašā vietā pierakstiet dienas maksimumu, nakts minimumu, vēdināšanas un laistīšanas dienas, kā arī mēslošanu, ja tāda bijusi. Nofotografējiet tos pašus ziedus, lai salīdzinātu izmaiņas. Ja vienlaikus nobirst vairāki ķekari uz vairākiem augiem, pārbaudiet kopīgus vides apstākļus; ja problēma ir vienā krūmā, apskatiet arī tā sakņu zonu un lapas.
Mainiet pa vienam kopšanas paņēmienam un vērojiet nākamos ziedus. Ja vienlaikus mainīsiet laistīšanu, vēdināšanu, apgriešanu un mēslojumu, būs grūti saprast, kas ietekmējis rezultātu. Vispirms novērsiet acīmredzamu galējību, piemēram, pārmērīgu karstumu vai ilgstoši sausu sakņu zonu, un turpiniet novērošanu. Pierakstos nodaliet jau nobirušos ziedus no tiem, kuri atvērušies pēc izmaiņām: uzlabojumu vērtējiet pēc turpmākās attīstības, nevis sagaidiet, ka zaudētie ziedi atjaunosies. Ja problēma atkārtojas, salīdziniet augsnes stāvokli, stādījuma blīvumu un šķirni ar iepriekšējiem novērojumiem. Sezonas beigās apkopojiet, kas traucēja kopšanu: vai trūka piekļuves, lapojums bija pārāk blīvs vai bija grūti laikus vēdināt. Tad vērtējiet, vai vajadzīga cita siltumnīca vai pietiek pārkārtot esošo stādījumu. Siltumnīcas ar Accoya katalogā norādītais platības diapazons ir 3,77–18,84 m². Salīdziniet pieejamos izmērus ar nepieciešamo dobju un eju plānu. Izvēli balstiet konkrētās audzēšanas vajadzībās, nevis pieņēmumā, ka lielāka siltumnīca pati par sevi atrisinās augļu aizmešanās problēmas.
Biežāk uzdotie jautājumi
Kā atšķirt ziedlapu nobiršanu no situācijas, kad auglis nav aizmeties?
Pēc sekmīgas apputeksnēšanās ziedlapas var novīst un nobirt, bet pie zieda pamatnes paliek zaļš augļaizmetnis, kas pakāpeniski palielinās. Ja nokrīt viss zieds un sabiezējuma nav, auglis, visticamāk, nav aizmeties. Salīdziniet ziedu vēlreiz pēc dažām dienām.
Vai tomāti siltumnīcā jāapputeksnē ar rokām?
Parasti ne. Tomāti ir pašapputes augi, un putekšņu pārnešanu veicina gaisa kustība un zieda vibrācija. Ja gaiss ir mierīgs, sausu, atvērušos ziedkopu varat viegli pakustināt. Tas nepalīdzēs, ja augļa aizmešanos kavē, piemēram, temperatūras galējības.
Vai laistīšana var izraisīt tomātu ziedu nobiršanu?
Ilgstoši sausa vai pastāvīgi pārmitra sakņu zona var radīt augam stresu un veicināt ziedu nobiršanu. Pārbaudiet mitrumu arī zem augsnes virskārtas un salīdziniet laistīšanas pierakstus ar ziedu stāvokli. Viena vīstoša lapa pati par sevi nepierāda, ka trūkst ūdens.
Vai augļu neveidošanās gadījumā vajag vairāk mēslojuma?
Ne vienmēr. Pārmērīgs slāpeklis var veicināt lapu un dzinumu augšanu, bet ziedu nobiršanu var izraisīt arī temperatūra, mitrums vai sakņu stress. Pirms papildu mēslošanas izvērtējiet auga izskatu, to, kas jau lietots, un vajadzības gadījumā pārbaudiet augsni vai substrātu.
Kā pārbaudīt, vai vainojama temperatūra?
Ziedēšanas laikā pierakstiet dienas maksimumu un nakts minimumu ar termometru, kas novietots augu augstumā ēnā. Atzīmējiet arī ziedu nobiršanas laiku un vēdināšanu. Ja līdzīga problēma vienlaikus skar vairākus augus, temperatūra ir viens no kopīgajiem apstākļiem, kuru ietekmi vērts izvērtēt.
Ja tomāti zied, bet augļi neveidojas, nesteidzieties vainot tikai apputeksnēšanos vai pievienot mēslojumu. Vispirms noskaidrojiet, vai pie zieda pamatnes veidojas augļaizmetnis, pēc tam salīdziniet temperatūru, ziedu stāvokli, mitrumu, laistīšanu un auga kopējo augšanu. Vairāku ziedu un augu novērojumi palīdz pamanīt atkārtojošās pazīmes. Pēc kopšanas izmaiņām vērojiet nākamos ķekarus: tie parādīs, vai augļu aizmešanās uzlabojas.
