T-veida siltumnīca, montējama uz mūra

T-veida oranžērija uz mūra pamatnes – stikla telpa audzēšanai, atpūtai un dārza arhitektūrai

Bloomcabin T-veida oranžērija uz mūra pamatnes apvieno pilnībā brīvstāvošu alumīnija un stikla konstrukciju ar zemu mūra pamatni, kas jāizbūvē atbilstoši konkrētā modeļa apstiprinātajiem izmēriem. Atšķirībā no pie sienas montējamas siltumnīcas tā nav konstruktīvi piesaistīta mājai, tādēļ novietojumu dārzā var izvēlēties pēc saules, piekļuves un apkārtējās ainavas. Mūris veido stabilu vizuālo pamatu un ļauj oranžēriju saskaņot ar fasādi, terasi, celiņiem vai dārza mūriem.

T forma dabiski izveido garenu centrālo daļu un tai pievienotu šķērsspārnu. Šāds plānojums ļauj vienā atvērtā telpā nodalīt atšķirīgas funkcijas: garenajā daļā izvietot audzēšanas galdus, podus vai dobes, bet spārnā iekārtot darba virsmu, galdu, atpūtas vietu vai dekoratīvu augu grupu. Pirms konfigurācijas izvēles ir lietderīgi uzzīmēt galvenās ejas un pārbaudīt, kā cilvēki pārvietosies starp ieeju un abām zonām. Konstrukcija ir paredzēta vēja ātrumam līdz 30 m/s. Konstrukcija ir paredzēta sniega slodzei līdz 210 kg/m². Bloomcabin Latvija.

Ķieģelis, akmens vai gluds betons piešķir oranžērijai pastāvīgāku raksturu

Zemā mūra pamatne aizsargā stiklotās plaknes apakšējo daļu vietās, kur ikdienā var nonākt augsne, ūdens šļakatas vai dārza darbu radīti netīrumi. Vienlaikus tā ietekmē skatu no oranžērijas un gaismas piekļuvi augiem pie ārējām malām. Materiāls jāizvēlas ne tikai pēc izskata: jāparedz piemērots pamats, mitruma novadīšana, precīza augšējā plakne un savietojamība ar alumīnija konstrukcijas stiprinājumiem.

T-Model veido pulverkrāsota alumīnija rāmis un 4 mm rūdīta drošības stikla plaknes uz projektam precīzi izbūvētas mūra pamatnes. Atkarībā no konfigurācijas paredzētas vienas vai dubultas bīdāmās durvis, bet vēdināšanu nodrošina jumta atveres. Pirms pasūtījuma jāapstiprina konkrētā modeļa izmēri, durvju izvietojums un pamatnes rasējums.

Platība: apmēram 16,5–30,0 m².

Galvenais platums: apmēram 3,10 m.

Kores augstums: apmēram 2,67 m.

Durvju augstums: apmēram 1,85 m.

Rāmis: pulverkrāsots alumīnijs.

Stiklojums: 4 mm rūdīts drošības stikls.

Durvis: vienas vai dubultas bīdāmās durvis atkarībā no konfigurācijas.

Ventilācija: jumta atveres.

Latvijas sals

Pamatu konstrukcija jāizvēlas atbilstoši konkrētās vietas gruntij, reljefam un sasalšanas apstākļiem. Universāls risinājums visiem zemesgabaliem nav piemērots, tādēļ pamatnes dziļumu, armējumu un materiālu secību nosaka kvalificēts projekta speciālists. Jāņem vērā visas T formas daļas kā viena būve: galvenās daļas un šķērsspārna pamati nedrīkst tikt projektēti kā nesaistīti elementi, kuri grunts kustību ietekmē var nosēsties atšķirīgi.

Sala un atkušņa maiņa var ietekmēt gan grunti zem pamatnes, gan mitrumu mūra porās un šuvēs. Tādēļ ūdenim jābūt iespējai aizplūst, nevis uzkrāties pie pamatiem vai zem blakus esošā seguma. Celiņi, apmales un stādījumu dobes nedrīkst veidot iedobi gar mūri. Ja dārza reljefs virza virszemes ūdeni uz oranžēriju, novadīšanas risinājums jāizstrādā pirms būvdarbu sākuma.

Mūra augšējās plaknes līdzenums jāpārbauda visā kontūrā, ieskaitot abus šķērsspārna galus un iekšējos stūrus. Nepietiek izmērīt tikai atsevišķus posmus, jo alumīnija rāmis veido savstarpēji saistītu sistēmu. Pirms montāžas salīdzina ārējos izmērus, asis, diagonāles, augstuma atzīmes un durvju aiļu atrašanās vietas. Ja atklājas neatbilstība, to novērš mūrī, nevis mēģina kompensēt, deformējot rāmi.

Mitrums

Ūdens nedrīkst ilgstoši uzkrāties pie mūra pamatnes vai iesūkties savienojumā starp mūri un grīdas konstrukciju. Ārējā reljefa zemākie punkti jānovieto prom no oranžērijas, bet virsmām pie sienas jābūt ar skaidru noteces virzienu. Jāpārbauda arī laistīšanas paradumi: šļūtenes, pilienlaistīšanas savienojumi un ūdens trauki jāizvieto tā, lai noplūde neradītu pastāvīgu mitrumu vienā pamatnes zonā.

T veida kontūras iekšējie stūri ir vietas, kur satiekas jumta plakņu, fasāžu un piegulošo virsmu ūdens plūsmas. Tajos nedrīkst izveidot grūti pieejamas kabatas lapām, augsnei vai stāvošam ūdenim. Drenāžas un noteces elementiem jābūt pārbaudāmiem un tīrāmiem arī pēc stādījumu ierīkošanas. Blīvus augus šajās vietās labāk nenovietot, ja tie aizsedz savienojumus vai kavē regulāru apskati.

Terases, bruģa un citu ārējo segumu slīpumam jāvada nokrišņi prom no konstrukcijas, nevis uz durvju aili vai gar mūra malu. Seguma augstumu saskaņo ar pamatu un gatavās iekšējās grīdas atzīmēm, saglabājot paredzēto durvju darbību. Jāņem vērā arī sniega kušanas ūdens: vieta, kas vasarā šķiet sausa, pavasarī var kļūt par zemāko punktu starp oranžēriju un celiņu.

T forma

Garenajā daļā var secīgi izvietot audzēšanas galdus, podus vai citas augu zonas, saglabājot vienu skaidru kopšanas eju. Augu grupas ieteicams plānot pēc to izmēra un nepieciešamās piekļuves, nevis tikai pēc izskata. Smagi konteineri jānovieto vietās, kur tos nav regulāri jāpārvieto, bet ikdienā kopjamiem augiem jābūt sasniedzamiem bez stiepšanās pāri citām dobēm vai aprīkojumam.

Šķērsspārns var kļūt par galda zonu, pārstādīšanas darba vietu vai dekoratīvu augu ekspozīciju. Tā funkciju ietekmē durvju atrašanās vieta un savienojums ar gareno daļu. Ja spārnā paredzēta atpūta, jāatstāj brīvs skats un kustības zona ap mēbelēm; ja tas paredzēts darbam ar augiem, jāieplāno mazgājama virsma, vieta piederumiem un ērta netīrumu savākšana.

Abu zonu lietojums jānosaka pirms grīdas seguma, apgaismojuma un elektroinstalācijas plānošanas. Audzēšanas vietai var būt svarīga mitruma izturība un vienkārša tīrīšana, savukārt mēbelētā daļā būtiskāks ir komforts un vizuāla saskaņa ar mūri. Savlaicīgs plāns palīdz izvietot kontaktligzdas un gaismekļus tur, kur tie tiešām nepieciešami, nevis pēc tam izmantot pagarinātājus pāri ejām.

Vasaras karstums

Saulainā laikā stiklotā telpa var strauji uzkarst pat tad, ja ārā temperatūra šķiet mērena. Jumta atveres izmanto siltā gaisa izvadīšanai, bet vēsāka gaisa pieplūdi veicina durvju atvēršana, ja tas ir droši un piemēroti konkrētajai situācijai. Vēdināšanas režīms jāpielāgo augiem un telpas lietojumam; vienreizēja atvēršana dienas vidū neaizstāj regulāru temperatūras un mitruma novērošanu.

Jumta atverēm jāpaliek brīvi darbināmām, tādēļ zem tām nedrīkst novietot augus, plauktus vai dekorācijas, kas traucē mehānismam. Jāparedz arī droša piekļuve tīrīšanai un periodiskai apskatei no atbilstošas darba pozīcijas. Lapas un citi netīrumi ap atveru malām var traucēt ciešu aizvēršanu, tādēļ pirms vēsā un nokrišņiem bagātā perioda jāpārbauda kustīgās daļas un saskares virsmas.

Augi un mēbeles jāizvieto tā, lai gaiss varētu pārvietoties starp abiem T formas spārniem. Blīva augstu augu siena krustpunktā var sadalīt telpu vairāk, nekā paredzēts, un radīt atšķirīgus mitruma apstākļus. Starp lapotni un stiklojumu jāatstāj kopšanai piemērota atstarpe, lai kondensāts nepaliktu nepamanīts un stiklu varētu notīrīt, nepārvietojot visu iekārtojumu.

Grīda

Atpūtas zonā akmens, flīžu vai cits projektam piemērots segums var veidot izturīgu un vizuāli sakārtotu pamatu mēbelēm. Izvēlē jāvērtē virsmas kopšana mitrā vidē un droša pārvietošanās, ja uz grīdas nonāk laistīšanas ūdens. Šuvju un malu risinājumam jābūt saskaņotam ar mūra pamatni, durvju aili un paredzēto grīdas konstrukciju, nepaaugstinot segumu virs apstiprinātās atzīmes.

Audzēšanas daļā grīdai jāiztur regulāra saskare ar mitrumu, augsni un pārvietojamiem podiem. Viegli tīrāma virsma samazina laiku, kas vajadzīgs izbirstoša substrāta un lapu savākšanai. Jāizvairās no nejauši izveidotiem padziļinājumiem, kuros paliek ūdens. Ja vienā oranžērijā lieto atšķirīgus segumus, to savienojumam nevajadzētu veidot pakāpienu galvenajā ejā.

Gatavās grīdas augstums jāsaskaņo ar bīdāmo durvju aili un paredzēto sliekšņa risinājumu jau projekta sākumā. Aprēķinā jāiekļauj visi grīdas slāņi, ne tikai redzamais segums. Nepareiza atzīme var radīt neērtu pakāpienu, traucēt durvju darbību vai virzīt ārējo ūdeni telpā. Pirms seguma ieklāšanas augstumu atkārtoti pārbauda pret uzstādīto vai apstiprināto konstrukcijas līmeni.

Augu izvēle

Oranžērijā var audzēt citrusaugus un citus podaugus, ja to vajadzības atbilst nodrošinātajai temperatūrai, gaismai un kopšanas režīmam. Izvēloties augus, jāņem vērā to pieaugušais izmērs, poda svars un iespēja tos pārvietot. Sezonāli ienesamiem eksemplāriem nepieciešams brīvs ceļš no durvīm līdz paredzētajai vietai, savukārt pastāvīgiem augiem var izvēlēties stabilākas pozīcijas tālāk no intensīvās kustības zonas.

Augus var izmantot kā izteiksmīgus akcentus un telpas zonējuma elementus.

Augu izvietojums nedrīkst traucēt durvju lietošanu, jumta atverēm vai galvenajām ejām.

Lietus ūdens

T veida jumta ģeometrija novada lietus ūdeni pa vairākām plaknēm, tādēļ noteces risinājums jāaplūko kā vienota sistēma. Jānoskaidro, kur ūdens nonāk no katras jumta daļas un vai šajās vietās ir pietiekama novadīšanas iespēja. Izplūdes punktus nevajadzētu vērst uz ieeju, atpūtas zonu vai šauru celiņu, kur intensīva lietus laikā veidotos peļķes un ziemā apledojums.

No jumta savāktais ūdens jānovirza pietiekami tālu no pamatiem, lai tas neatgrieztos pie mūra pa zemes virsmu. Ar īsu noteci tieši pie sienas nepietiek, ja apkārtējais reljefs slīp uz oranžērijas pusi. Projektējot celiņus un stādījumus, jāatstāj piekļuve notekas savienojumiem, jo aizsērējumu vai noplūdi iespējams savlaicīgi pamanīt tikai tad, ja elementi nav paslēpti aiz apdares.

Savākto lietus ūdeni var izmantot augu laistīšanai.

Elektrība

Pārdomāts apgaismojums ļauj šķērsspārnu izmantot darbam vai atpūtai arī tad, kad dabiskās gaismas vairs nepietiek. Gaismekļu vietas izvēlas pēc galda, darba virsmas un galveno eju novietojuma, izvairoties no atspīduma stiklā tieši acu augstumā. Elektroaprīkojumam jābūt piemērotam paredzētajai videi, un tā projektēšana un uzstādīšana jāuztic kvalificētam speciālistam, ievērojot piemērojamās prasības.

Kontaktligzdas var būt vajadzīgas apgaismojumam, laistīšanas vadībai vai nelielam dārza aprīkojumam, taču to skaits un vietas jābalsta reālajā telpas plānā. Tām jābūt sasniedzamām, nepārvelkot vadus pāri ejām un durvju zonai. Elektrības pieslēgumus nevajadzētu novietot vietās, kur paredzama tieša laistīšana vai ūdens uzkrāšanās; drošu risinājumu nosaka attiecīgās jomas speciālists.

Kabeļu un citu komunikāciju caurvadi jāparedz pirms grīdas konstrukcijas un mūra apdares pabeigšanas. To atrašanās vieta jāsaskaņo ar alumīnija rāmja stiprinājumiem, durvīm un mēbelēm, lai urbšana vēlāk neapdraudētu pamatni. Neizmantoti vai pagaidu izvadi nedrīkst palikt neaizsargāti. Projekta dokumentācijā ieteicams saglabāt cauruļu un kabeļu maršrutus, jo pēc seguma ieklāšanas tie vairs nebūs redzami.

Apkure

Ja oranžērijā paredzēts siltuma avots vai dūmvads, to nedrīkst pievienot kā nejaušu papildinājumu pēc būves pabeigšanas. Jāizvērtē konstrukcijas izvadi, ventilācija, grīdas uzbūve un tuvumā esošie degošie materiāli. Konkrētu risinājumu projektē un uzstāda kvalificēti speciālisti saskaņā ar piemērojamām prasībām un iekārtas norādījumiem. Apkure nemaina nepieciešamību regulāri vēdināt un kontrolēt kondensātu.

Siltuma avota atrašanās vieta ietekmē mēbeļu plānu, galvenās ejas un augu izvietojumu. Augus nevar novietot, balstoties tikai uz brīvo platību, jo pārāk tuvs karstuma avots var radīt nevienmērīgus apstākļus. Vadības ierīcēm jābūt ērti sasniedzamām, bet tehniskajai zonai — pieejamai apkopei. Pirms izvēles jānosaka, vai mērķis ir īslaicīgs komforts, sezonas pagarināšana vai cits konkrēts lietojums.

Projektam un uzstādīšanai jāatbilst piemērojamajām vietējām prasībām.

Apkope

Ap visu brīvstāvošo konstrukciju jāatstāj praktiska piekļuves josla stikla mazgāšanai, rāmja apskatei un noteces elementu tīrīšanai. Šo vietu nedrīkst vēlāk aizņemt ar nekustīgām dobēm, žogu vai blīvu dzīvžogu. Plānojot celiņu, jāņem vērā, ka apkopes laikā var būt vajadzīga droša darba pozīcija un vieta inventāram. Īpaši svarīga ir piekļuve T formas iekšējiem stūriem.

Stiklojuma, rāmja, jumta atveru un noteces sistēmas apskati ieteicams veikt regulāri un pēc sezonām, kad uz jumta sakrājas lapas vai citi netīrumi. Tīrīšanai izmanto materiāliem piemērotus līdzekļus un saudzīgas metodes, kas neskrāpē stiklu un nebojā pulverkrāsoto virsmu. Vienlaikus pārbauda, vai kustīgās detaļas darbojas brīvi un vai pie mūra vai grīdas savienojumiem nav redzama ilgstoša mitruma pazīmes.

Dzīvžogus un citus blīvus stādījumus nevajadzētu izvietot tieši pie rāmja, jo tie apgrūtina piekļuvi.

Durvis

Bīdāmo durvju vietu izvēlas pēc ikdienas kustības, nevis tikai pēc fasādes simetrijas. Jāizvērtē ceļš no mājas vai dārza vārtiem, smagu podu pārvietošana un piekļuve abiem T formas spārniem. Atvērtas durvis nedrīkst bloķēt darba zonu vai radīt sadursmi ar mēbelēm. Ja konfigurācijā pieejamas vienas vai dubultas durvis, izvēli izdara pirms pamatnes un aiļu galīgās izbūves.

Durvju ailēm jāatbilst galīgi apstiprinātajai konstrukcijas konfigurācijai.

Gatavās grīdas līmenis jāplāno tā, lai pie ieejas neveidotos neērts slieksnis.

Modeļa izvēle

Ja galvenais mērķis ir maksimāli vienkārša garu augu rindu organizēšana, taisnstūrveida siltumnīca var nodrošināt tiešāku plānojumu. T-Model priekšrocība parādās tad, ja šķērsspārnam tiešām ir atsevišķs uzdevums. Pirms izvēles ieteicams salīdzināt ne tikai kopējo platību, bet arī izmantojamo sienu garumu, eju virzienus, durvju atrašanās vietu un brīvo dārza laukumu ap abiem spārniem.

T veida modelis ir īpaši piemērots, ja audzēšanu vēlaties apvienot ar galdu, darba vietu vai izteiksmīgu augu ekspozīciju, saglabājot visu zem viena stikla jumta. Šķērsspārnam jābūt iepriekš definētai funkcijai; pretējā gadījumā tas var kļūt par nejaušu mantu novietošanas vietu. Vienkārša mēroga skice ar augiem, mēbelēm un ejām palīdz saprast, vai izvēlētais izmērs atbilst iecerei.

Modeli izvēlieties atbilstoši dārza platībai un paredzētajam lietojumam.

Pavasara lietojums

Pavasarī oranžērija ir piemērota stādu kopšanai un podaugu pakāpeniskai sagatavošanai sezonai, taču stiklojums pats par sevi nenovērš zemas nakts temperatūras risku. Augu izvietojums un vēdināšana jāpielāgo faktiskajiem apstākļiem telpā. Saulainās dienās temperatūra var strauji pieaugt, tādēļ jāuzrauga ne tikai nakts vēsums, bet arī pārkaršana dienas laikā un substrāta izžūšana.

Šķērsspārnu sezonas sākumā var atstāt brīvāku un iekārtot vēlāk.

Elastīgs plānojums ļauj telpas funkcijas pielāgot sezonas gaitā.

Rudens

Rudenī telpā var pārvietot pret vēsumu jutīgākus podaugus, iepriekš pārbaudot to veselības stāvokli un atvēlot vietu ērtai kopšanai. Augus nevajadzētu sablīvēt tikai tādēļ, lai ievietotu pēc iespējas vairāk podu: ciešs izvietojums apgrūtina laistīšanu, lapu apskati un gaisa kustību. Pirms ienešanas jāiztīra grīda un jānosaka, kuri eksemplāri atradīsies tuvāk durvīm.

Labs apgaismojums un viegli tīrāms grīdas segums padara telpu ērtāk lietojamu arī tumšākā laikā.

Vēsākā laikā mitrums no augiem un augsnes var kondensēties uz stikla. Regulāra, apstākļiem atbilstoša vēdināšana palīdz izvadīt lieko mitrumu, taču to jāveic tā, lai augi netiktu pakļauti nevajadzīgam aukstumam. Jānovērš arī praktiskie mitruma avoti: ūdens paliktņos, noplūdes un samirkusi augsne uz grīdas. Kondensāts ir signāls pārbaudīt telpas režīmu, nevis tikai noslaucīt stiklu.

Rāmja krāsa

Pulverkrāsotā alumīnija toni izvēlas kopā ar mūra, šuvju, grīdas un mājas fasādes paraugiem. Krāsu ieteicams novērtēt paredzētajā vietā un dienasgaismā, jo neliels katalogā redzams laukums ne vienmēr parāda iespaidu uz visas konstrukcijas. Jāņem vērā arī skats no iekšpuses: rāmis veidos regulāru līniju tīklu ap augiem un mēbelēm, tādēļ tas ir būtiska interjera daļa.

Tumšs un gaišs alumīnija rāmis kopā ar vienu un to pašu mūra materiālu rada atšķirīgu vizuālo iespaidu.

Saskaņota materiālu un krāsu palete piešķir oranžērijai vienotu, pārdomātu izskatu.

Dārza celiņi

Šķērsspārns palielina konstrukcijas platumu konkrētā dārza zonā, tādēļ nepietiek pārbaudīt tikai galvenās daļas novietojumu. Uz zemes jāiezīmē pilna ārējā kontūra un jāizstaigā paredzētie celiņi. Jāpārliecinās, ka paliek piekļuve stādījumiem, terasei un citām būvēm un ka durvju priekšā neveidojas šaurs pagrieziens. Jāparedz arī vieta ārējai stikla tīrīšanai.

Pirms būvniecības jāpārbauda konstrukcijas novietojums attiecībā pret terasi, celiņiem un esošajiem augiem.

Ap stiklojumu jāatstāj pietiekama zona drošai tīrīšanai un apkopei.

Ēnojums

Atpūtas vietā cilvēkiem var būt vajadzīgs citāds saules daudzums nekā augiem garenajā audzēšanas daļā. Tādēļ ēnojumu ieteicams plānot pa zonām, saglabājot iespēju to mainīt sezonas laikā. Pirms risinājuma izvēles jāvēro saules virziens paredzētajā vietā un jāņem vērā apkārtējās ēkas un koki. Pastāvīgs ēnojums nedrīkst nevajadzīgi samazināt gaismu periodos, kad tā jau ir ierobežota.

Pielāgojams sezonālais ēnojums ļauj regulēt saules daudzumu atbilstoši telpas lietojumam.

Ēnojuma risinājums nedrīkst traucēt jumta atveru vai durvju darbību.

Ikdienas loģistika

Ikdienā lietojamos instrumentus, cimdus un nelielos piederumus ir ērti turēt vienā noteiktā vietā, nevis izkaisīt starp podiem. Uzglabāšanas risinājumam jābūt viegli tīrāmam un jāatrodas ārpus galvenās ejas. Smagus priekšmetus novieto zemāk, bet bieži lietotus — sasniedzamā augstumā. Ķimikālijas vai citas īpaši uzraugāmas lietas jāglabā atbilstoši to marķējumam, nepieejami bērniem un dzīvniekiem.

Galvenajai ejai starp durvīm un audzēšanas zonu jāpaliek brīvai.

Pārdomāta uzglabāšana palīdz uzturēt kārtību un pilnvērtīgi izmantot pieejamo platību.

Mēbeles

Plānojot galdu šķērsspārnā, jāiezīmē ne tikai galda virsma, bet arī krēsli lietošanas stāvoklī un cilvēku kustība tiem apkārt. No durvīm uz audzēšanas daļu jāsaglabā skaidrs ceļš, lai laistīšanas kannas un podus nebūtu jānes starp sēdošajiem. Mēbelēm jābūt piemērotām mainīgam mitrumam un temperatūrai, bet to kājas nedrīkst bojāt izvēlēto grīdas segumu.

Ceļam no durvīm uz audzēšanas daļu jāpaliek netraucētam.

Kompaktas, telpas mērogam atbilstošas mēbeles palīdz nepārblīvēt šķērsspārnu.

Augu augstums

Augsti citrusaugi un citi lieli podaugi var izcelt T formas krustpunktu vai šķērsspārna galu, tomēr jāvērtē to izmērs pēc vairākiem augšanas gadiem. Jāatstāj vieta vainagam, poda pagriešanai un kopšanai no visām vajadzīgajām pusēm. Smagam podam jau iepriekš izvēlas stabilu vietu, jo bieža pārvietošana pa grīdu var būt neērta un traucēt pārējo telpas iekārtojumu.

Augstie augi jānovieto tā, lai tie neaizsegtu jumta atveres un netraucētu bīdāmajām durvīm.

Zemāki augi ir piemērotāki galveno eju un durvju tuvumā.

Biežāk uzdotie jautājumi par T-veida oranžēriju uz mūra pamatnes